Latvijā saasinājusies cīņa par biodīzeļdegvielas ražošanas kvotām un līdz ar to iespēju saņemt valsts subsīdijas.
Uz kvotu palielināšanu šogad pretendē trīs esošie biodīzeļdegvielas ražotāji SIA Mežrozīte, SIA Mamas D un SIA Delta Rīga. Savukārt lauksaimnieku kooperatīvā sabiedrība Latraps, kas pagaidām ražošanu gatavojas izvērst nomātā uzņēmumā Dānijā, bet rudenī to darīs Latvijā, un Liepājā bāzētā BHC grib iegūt kvotas biodīzeļa ražošanai.
Pret jauno dalībnieku
Esošie tirgus dalībnieki norāda, ka nebūtu korekti kvotas piesķirt Latrapam, jo tādējādi tiktu sekmēta citu valstu ekonomikas attīstība. "Latrapam Latvijā nav nevienas rūpnīcas, nedz eļļas spiestuves, tādējādi iedodot kvotas viņiem un subsidējot uzņēmumu, nabadzīgā Latvija dotētu Dānijas ekonomiku," tā SIA Mežrozīte ražošanas direktors Dainis Laugalis. "Kvotu piešķiršanas pamatdoma ir veicināt biodegvielas ražošanas attīstību Latvijā. Mēs nevaram finansēt citu valstu shēmas," tā SIA Mamas D valdes loceklis Juris Užulis. "Tas var beigties ar to, ka Latvija pazaudēs visu," tā Delta Rīga prezidents Leonīds Krasnijs.
Lielāko daļu izved
Pret esošo tirgus dalībnieku teikto iebilst Latraps direktors Edgars Ruža, sakot, ka patlaban ir vairākas problēmas, kā rezultātā izveidojusies šāda situācija. Esošie ražotāji ļoti maz ražošanā izmanto vietējo rapsi, bet lētāku izejvielu ieved no citām valstīm, tostarp Baltkrievijas, viņš stāsta. Turklāt lielākā daļa saražotās biodīzeļdegvielas tiekot izvesta ārpus Latvijas. Tiesa gan, paši ražotāji stāsta, ka lielāko daļu izejvielas iepērk Latvijā. Kā liecina Latvijas Biodegvielu asociācijas dati, pagājušajā gadā tika eksportēts ap 80% no Latvijā saražotās bioprodukcijas. Taču saskaņā ar likumu pēc E. Ružas teiktā, kvotu palielinājumu neesot iespējams saņemt, ja ražotājs vismaz pusi no saražotā nerealizē Latvijā. Tādējādi pēc viņa domām neviens no esošajiem tirgus dalībniekiem nevar pretendēt uz kvotu palielinājumu. Uzņēmējs arī piebilst, ka korekcijas ieviesušas pērn veiktās izmaiņas MK noteikumos, kas biodīzeļa ražošanā atļauj izmantot ievestu izejvielu un tas nav nācis par labu vietējā rapša izmantošanai. Latraps plāno ražot biodīzeli iznomātā ražotnē Dānijā, kur pārstrādās Latvijā iepirktu rapsi un saražoto realizēs Latvijas tirgū. Tas būšot lētāk, nekā to pārstrādāt vietējās ražotnēs.
Pretendē arī BHC
Uz kvotām pretendē arī Liepājas a/s BHC, kas pieprasījusi valsts atbalstu atbilstoši saražotajam produkcijas apjomam, informēja a/s BHC valdes priekšsēdētājs Māris Binders. Uzņēmuma vadība nopietni strādā pie akcizēto preču noliktavas izveides. Noliktava noteikti būšot jau šajā gadā, solīja M. Binders. Db jau rakstīja, ka a/s BHC darbu sāka 2006. gada nogalē. Rūpnīcas izveidē ieguldīti 5 milj. EUR.Neizpilda noteikumus
Patlaban kvotas piesķir Latvijas valdība, vadoties pēc MK noteikumiem nr. 712. Mežrozītei pērn piesķirtā biodīzeļdegvielas kvota ir četri miljoni litru, savukārt šogad uzņēmums iesniedzis pieteikumu uz papildu sešu miljonu litru kvotu, taču no Zemkopības ministrijas saņemts atteikums to piešķirt. Atteikuma iemesls, pēc D. Laugaļa teiktā, ir fakts, ka uzņēmums nav izpildījis nepieciešamās prasības un nav saražojis biodegvielu 75% apjomā no iepriekšējā gada kvotas. Tam gan esot vairāki objektīvi apstākļi.
Arī Mamas D nav izpildījuši MK noteikumus. "Reāli ražošanu sākām tikai aprīlī, jo veselus četrus mēnešus vajadzēja kārtot dažādas formalitātes," tā J. Užulis.
"Investējām jaunā ražotnē un tehnoloģijās, rēķinoties, ka noteikumus izpildīsim, taču iekritām." Mamas D patlaban ražo esošās 4 milj. l kvotas ietvaros, taču jaudas uzņēmums var palielināt līdz 8 miljoniem l. Delta Rīga pērn piešķirtā kvota bija trīs miljoni litru, bet šogad uzņēmums gatavojas saražot 7,5 milj. l biodīzeļdegvielas.
Bez kvotas - neizdevīgi
Ražotāji atzīst, ka ražot biodegvielu ārpus kvotas un nesaņemt subsīdijas nozīmē strādāt ar zaudējumiem. Latvijas Biodegvielas asociācijas un DTRS valdes vakar pieņēma lēmumu lūgt mainīt MK noteikumus, lai pēc būtības sakārtotu biodegvielas lietošanas sekmēšanu. Tāpat nolemts atbalstīt vietējos ražotājus Mežrozīte, Mamas D un Delta Rīga un bioetanola ražotāju SIA Jaunpagasts plus. Lai kvotas varētu saņemt arī Latraps un BHC, tiem jāizpilda atbilstošie MK noteikumi, tā DTRS prezidents Jevgenijs Kisiels.
Vēl nav galalēmuma
Lai gan kuluāros izskanējusi informācija, ka Zemkopības ministrija (ZM) jau galalēmumu pieņēmusi par kvotu sadali, ZM valsts sekretāre Dace Lucaua to noliedza. Joprojām notiekot konsultācijas ar Eiropas Komisiju. "Jautājums ir ļoti sarežģīts, jo daudz neskaidrību. Uzskatu, ka vajadzīgas izmaiņas MK noteikumos," tā D. Lucaua. Galīgais lēmums jpieņem valdībai līdz 1. maijam.
Pēc LBA datiem, pērn gada pirmajā pusē valsts atbalsts biodegvielas ražotājiem bija 160 Ls par 1000 l saražotās biodīzeļdegvielas, otrajam pusgadam - 210 Ls par 1000 l saražotās biodīzeļdegvielas.
Pērn Latvijā saražoti aptuveni 10,5 tūkst. t biodīzeļdegvielas un 9 tūkst. t bioetanola. No kopējā degvielas patēriņa biodegvielas apjoms Latvijā pērn bijis aptuveni 0,3%, bet ES prasības noteic, ka biodegvielas patēriņam pērn vajadzēja būt 2,75%. 2010.gadā - 6% no visas degvielas.
Bio - Venta var tikt līdera godā
Jau šī gada rudenī biodegvielas tirgū ienāks jauns spēlētājs - SIA Bio Venta ar lielākajām ražošanas jaudām Latvijā - 100 000 t biodīzeļa gadā.
Šogad vasarā Ventspils brīvostā topošais SIA Bio Venta ražošanas kompleksā ekspluatācijā būs nodots elevators, un komplekss varēs sākt rapšu pieņemšanu. Rudenī ražotne būs gatava pilnībā, Db pastāstīja SIA Bio Venta valdes priekšsēdētājs Ģirts Fišers. Jau noslēgti vairāki nodomu līgumi gan ar izejvielu piegādātājiem, gan ar produkcijas pircējiem. Db jau rakstījis, ka kompleksā paredzēta rapšu pārstrādes rūpnīca ar jaudu 100 000 t biodīzeļa gadā jeb ap 35 000 t rapšu eļļas gadā. Kā blakusprodukts tiks ražots arī farmaceitiskais glicerīns 9000 t gadā (noietam NVS tirgos), rapšu rauš 65 000 t gadā un kālija minerālmēslojums 1,5 tūkstoši t gadā. Kompleksa izveidē tiks ieguldīti ap 40 milj. EUR.
Nopietna konkurence
Konkurence vietējā - ES tirgū, gaidāma nopietna, atzīst Ģ. Fišers. Bio - Venta kā Eiropas Biodīzeļa padomes (European Biodiesel Board) biedrs aktīvi strādā kopā ar padomi, lai atrisinātu problēmu, ko ES rada no ASV ievests dotēts biodīzelis (B99),kurš ir saņēmis ASV ap 300 USD lielu dotāciju par tonnu (1 USD par galonu). "Tas ir negodīgas konkurences piemērs," norāda Ģ. Fišers. Taču ASV biodegvielas ekspansija esot visas Eiropas jautājums, jo ietekmē biodīzeļa cenu Eiropā, tāpēc ir cerības, ka to izdosies kopīgiem spēkiem atrisināt. Lieli spēlētāji ir Vācijā. Taču ar šiem milžiem varot konkurēt, ja izdodas būt elastīgākam, ātrāk reaģēt uz tirgus pieprasījumu un izmaiņām. Par līdzvērtīgiem konkurentiem Ģ. Fišers nosauc Lietuvā, Klaipēdas brīvajā ekonomiskajā zonā topošo biodegvielas ražotni, kas esot ļoti līdzīgs projekts Bio Ventai. "Lietuvā ir lielākas rapša pārstrādes jaudas nekā Latvijā, tāpēc galvenā cīņa būs par izejvielām - rapsi," tā Ģ. Fišers. Jau tagad Latvijā aktīvi darbojas Lietuvas uzpircēji. Paredzot šo problēmu, Ventspils kompleksa projekts balstīts uz dažādu izejvielu izmantošanu - tikai 1/3 ir rapša eļļas spiešanas jauda, pārējo degvielu saražos, izmantojot galvenokārt no Roterdamas ievestas eļļas (sojas, palmu u.c.) pārstrādei.
Cer arī uz kvotām
Bio Venta 2008. gadā pretendēs arī uz valsts atbalstu - finansiāli atbalstāmajām kvotām. Likumdošanā gan esot vairāki neskaidri formulējumi, kas neļauj precīzi prognozēt iespējamo valsts atbalstu. Lai noskaidrotu MK Noteikumos Nr. 712 nedefinētos jēdzienus, Bio Venta nosūtījusi vēstuli zemkopības ministram M. Rozem un Biodegvielu attīstības konsultatīvās padomes priekšsēdētājam J. Strodam. Vēstulē lūgts precizēt valsts atbalsta nosacījumus, jo "var rasties situācija, kad uz Latvijas valsts atbalstu minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai var pretendēt arī citās valstīs ražotā un realizētā biodegviela, kas būtu neatbilstoši valsts ekonomiskajām interesēm". Arī Bio Ventai šis valsts atbalsts ir būtisks, realizējot biodīzeļdegvielu Latvijā, bet tai, protams, ir arī priekšrocības, konkurējot Eiropas tirgū, ko sniedz arī brīvostas uzņēmuma statuss.