Enerģētika

Biokurināmā katlumājas būvniecība Rīgā izmaksās nepilnus 29,5 miljonus eiro

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Biokurināmā katlumājas būvniecība Rīgā, Rencēnu ielā, izmaksās nepilnus 29,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā "Rīgas siltums".

Uzņēmuma paša finansējums būs 7,5 miljoni eiro, bet aizņēmums bankā - 22 miljoni eiro.

Savukārt četrus miljonus eiro plānots apgūt, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.

Kā ziņots, vakar biokurināmā katlumājas pamatos Rencēnu ielā tika iemūrēta laika kapsula.

Ar šo katlumāju tiks būtiski palielināts atjaunojamo energoresursu īpatsvars siltumenerģijas ražošanā Rīgas pilsētā, līdz ar to samazināsies ražošana no fosilajiem energoresursiem, norāda AS "Rīgas siltums" valdes loceklis Raivis Elliņš.

"Rīgas siltums" ir 100% katlumājas projekta īstenotājas "Rīgas BioEnerģijas" īpašnieks.

Elliņš skaidroja, ka atjaunojamos resursus iegūst Latvijā, tādēļ siltumavotu attīstībai ir pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku.

Iecerēts, ka jaunās biokurināmā katlumājas izbūves rezultātā tiks palielināts atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars no 36%, sasniedzot 45% siltumenerģijas ražošanai no šķeldas Rīgā.

"Rīgas siltums" plāno tuvākajos gados izbūvēt vēl divus jaunus siltumavotus Rīgā, un tad no atjaunojamajiem energoesursiem uzņēmums saražos vairāk nekā 90%.

Biokurināmā katlumāja gadā saražos aptuveni 253 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas patēriņam 600 daudzdzīvokļu māju apkurei gada laikā.

Projektu realizē Personu apvienība SIA "AImasa" un UAB "Elektrenu energetikos remontas". Būvuzraudzību veic SIA "Geo Consultants".

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Rīgas BioEnerģija" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 12,9 miljoni eiro.

Uzņēmums laika posmā no 2020.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 30.septembrim strādājis ar 15,12 miljonu eiro apgrozījumu un 5 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā biokurināmā vidējā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,07 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 52% augstāka nekā gadu iepriekš, liecina starptautiskās biokurināmā biržas "Baltpool" dati.

Vienlaikus Lietuvā biokurināmā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,04 eiro par MWh, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā - 26,04 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 25%.

"Baltpool" pārstāvji norāda, ka Baltkrievijas importa aizlieguma dēļ Latvijā un Lietuvā tika fiksēts straujāks biokurināmā cenu lēciens, kamēr Igaunijā, kur dominē vietējās izejvielas, cenas pieauga lēnāk.

"Baltpool" Tirdzniecības nodaļas vadītājs Vaidots Jonutis norāda, ka gada sākumā biokurināmā tirgus dalībniekus spēcīgi ietekmēja emocionālie faktori - kara Ukrainā dēļ būtiski sadārdzinājās izejvielas un energoresursi - dabasgāze un biokurināmais. Biokurināmā cenu lēcienu pirms sezonas noteica arī Baltkrievijas biokurināmā importa aizliegums - šajā laikā radās nopietnas bažas, vai vietējie ražotāji varēs apgādāt tirgu ar biokurināmo, stājoties spēkā pret importu noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā 1.maijā pilnā apmērā stājās spēkā nacionālā shēma “RED BP”, kurā ir noteiktas prasības attiecībā uz cietā biokurināmā atbilstību ilgtspējības kritērijiem. Piedalīties shēmā un tirgot ilgtspējīgu biokurināmo var arī Latvijas piegādātāji.

No 1. janvāra Eiropas Savienības energoresursu tirgus dalībnieki, kuri ekspluatē iekārtas, kurās tiek izmantots biokurināmais un kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir 20 MW vai vairāk, vai kuri piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), drīkst lietot tikai ilgtspējīgu biokurināmo.

Prasība tirgot un izmantot ilgtspējīgu biokurināmo ir noteikta Eiropas direktīvā “RED II” (angļu val. Renewable energy directive).

Šī direktīva paredz biokurināmā izmantotājiem zināt par izmantotā biokurināmā izejvielām un izcelsmi, no piegādātājiem pieprasīt informāciju un pārliecināties, ka izejvielas ir iegūtas, ievērojot piemērojamās ilgtspējības prasības, kā arī aprēķināt ar biokurināmā dedzināšanu saistītās SEG emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jauna konteinertipa katlumāju kompleksu SIA Mārupes Siltumnīcas, kas sastāv no 2 biomasas ūdens sildāmajām katliekārtām ar katras iekārtas jaudu 0.95MW un kopējo katlumājas jaudu 1.9 MW.

Jaunajā katlumājā siltumenerģijas ražošana notiek izmantojot vietējos, atjaunojamos energoresursus – šķeldu, kas ļaus Mārupes Siltumnīcām būtiski samazināt dabasgāzes patēriņu. EcoHeat Technlogies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Investīcijas katlumājā ir nedaudz vairāk par miljonu eiro un jaunais katlumāju risinājums ļaus ievērojami ietaupīt izmaksas uz energoresursiem. Piemēram, pie šī brīža cenām, ar šķeldu iespējams saražot 1 Mw h siltuma, kas izmaksā 30-35 eiro, kamēr ar dabasgāzi 1Mw h šobrīd saražot izmaksā aptuveni 55 eiro.

“Uzbūvējot šķeldas katlu māju, mēs diversificējām mūsu siltumapgādes avotus. Izmantojot apkurē šķeldu, mēs būtiski palielinām siltuma īpatsvaru, kas iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, jo jau līdz šim daļu apkures nodrošinājām ar siltumu, kas iegūts no biogāzes. Šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots ar stabilu un izmaksu ziņā izdevīgu piedāvājumu. Pāreja uz šo vietējo risinājumu papildina mūsu kā Latvijas ražotāja produkcijas ražošanas ciklu, proti, tagad mūsu dārzeņi ir ne tikai audzēti Latvijā, bet tas darīts, izmantojot no Latvijas izejvielām ražotu siltumu,” saka Maruta Kravale, SIA Mārupes Siltumnīcas valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Slimnīcas ielā 2, topošās šķeldas katlumājas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunas šķeldas katlumājas būvniecība un atjaunīgā kurināmā apjoma papildināšana ir būtisks solis ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā. Tas sniedz daudzpusīgas priekšrocības, sākot no samazinātas atkarības no fosilajiem kurināmiem līdz vides aizsardzībai un ekonomiskajai efektivitātei. Jaunās katlumājas ieviešana ļaus mazināt fosilā kurināmā izmantošanu, kas savukārt samazinās oglekļa emisijas un ietekmi uz klimata pārmaiņām. Atjaunīgā kurināmā izmantošana dos iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mērķtiecīgi virzīties uz zaļo enerģiju,” pasākuma laikā uzsvēra SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.

Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, tādā veidā nodrošinot nepārtrauktu un stabilu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem, lai samazinātu vai noturētu siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Dubultos, atklāta jauna katlumāja, kurā siltumenerģija tiek ražota, izmantojot šķeldu,informē Jūrmalas pilsētas pašvaldībā.

Jaunajā katlumājā ir uzstādīts Austrijas uzņēmumā "Agro" ražots apkures katls ar jaudu 4 megavati (MW) un 1 MW dūmgāzu kondensācijas iekārta, ar kuru dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek iegūta papildu siltumenerģija.

Līdz ar jaunās katlumājas darbību tiek būtiski samazināts dabasgāzes patēriņš siltumenerģijas ražošanai ne tikai Dubultos, bet arī uzņēmuma kurināmā bilancē kopumā. Iespējami plašāka vietējo energoresursu izmantošana iedzīvotājus pasargā no grūti prognozējama, ārējo apstākļu ietekmēta tarifu pieauguma.

Ikviena jauna iekārta, kas atbilst visām vides aizsardzības un energoefektivitātes prasībām, ne tikai paaugstina siltumapgādes pakalpojuma kvalitāti, bet arī uzlabo siltumapgādes sistēmu kopumā, norāda SIA "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma “Liepājas enerģija” jaunā šķeldas katlumāja Slimnīcas ielā 29.jūnijā atzīmējusi Spāru svētkus, simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvniecība mērķtiecīgi ieiet nākamajā fāzē. 2023./2024. gada apkures sezonā jaunā katlumāja uzsāks savu darbību.

Visi plānotie darbi norit saskaņā ar grafiku, un šobrīd ir pabeigti visi betonēšanas darbi, piegādātas katlu iekārtas un norit to montāžas darbi. Turpmāk veicamie darbi saistīti ar ēkas nesošo konstrukciju piegādi un montāžu, kā arī atbalstsienas un autosvaru izbūvi. Drīz tiks sākta arī teritorijas labiekārtošana.

Īstenojot projektu “Fosilā kurināmā aizstāšana Liepājā”, tiek izbūvēts jauns šķeldas siltumavots, kas apvienos katlumāju Grīzupes ielā 89, Slimnīcas ielā 15 un Slimnīcas ielā 25 siltumapgādes sistēmas vienotā centralizētā siltumapgādes tīklā, pieslēdzot arī jaunus patērētājus. Katlumājas projektēšana un būvniecība uzticēta AS UPB. Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, samazināt vai noturēt siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būvniecības produkcijas apmērs šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmās cenās, pēc kalendāri koriģētiem datiem, palielinājies par 17% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu un faktiskajās cenās bija 524,616 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp ēku būvniecībā būvniecības apmēri pieauga par 25,2%, specializētajos būvdarbos - par 13,1%, bet inženierbūvniecībā - par 6,3%.

Būvniecības produkcijas apmērs pieauga visās specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā - par 14,3%, elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās - par 14,5%, būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) - par 13,9%, kā arī citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) - par 7,7%.

Inženierbūvniecības apmēru kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 19,8% un pārējā inženierbūvniecībā (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) - par 69,6%. Ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kritums par 13,6%, tostarp ceļu un maģistrāļu būvniecībā - par 20%, bet tiltu un tuneļu būvniecībā - par 19,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,326 miljardi eiro, kas ir par 185,7 miljoniem eiro jeb 4,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos četros mēnešos bija par 513,8 miljoniem eiro jeb 13,5% lielāki nekā 2022.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,08 miljardus eiro, kas ir par 188,2 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,439 miljardus eiro, kas ir par 156,2 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 640,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 246,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sadales tīkla tarifi – quo vadis?

Ivars Zariņš, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru