Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Par Latvijas gada monētu 2008 ar pārliecinošu balsu vairākumu kļuvusi Laimes monēta, Db informēja Latvijas Bankā.

No 8899 balsīm Laimes monēta, kuras grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un plastisko veidojumu – Jānis Strupulis, guva 4 593 balsis. Balvā mākslinieki saņēma zeltā kalto Teodora Zaļkalna Latvijas monētu, kas kļūs par tradicionālu balvu aptaujā.

«Pagājušais gads, īpaši tā nogale, finanšu sistēmā un monetārajā politikā bija trauksmains, bet sešas monētas ir izdevušās lieliskas,» atzinis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Laimes monēta tika kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy, tuvojoties 2008. gada Ziemassvētkiem un gadu mijai. Skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc 5000 laimīgie, kas tikuši pie monētas (Latvijas Bankā tā vairs nav nopērkama) var pogas vietā paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti – nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš.

Pašnodarbināti cilvēki biežāk sevi uzskata par laimīgiem nekā algoti darbinieki, secināts ASV Kolumbijas štata universitātes Pasaules laimes pētījumā.

Pētījumā atklāts, ka pašnodarbinātie, salīdzinot ar algotiem darbiniekiem, savu dzīvi biežāk vērtējuši kā laimīgu gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā. Tomēr tas neesot bijis izteikti novērojams attīstības valstīs. Pētnieki skaidro - tas varētu būt saistīts ar to, ka attīstības valstīs pašnodarbinātība nav izvēle, bet gan nepieciešamība.

Tāpat pētījumā secināts, ka laimīgāki parasti ir bagāti cilvēki, tomēr tas ir tikai viens laimes sajūtas aspekts. Bieži vien nelaimīgi iedzīvotāji bijuši valstīs, kurās ir ierobežotas personīgās brīvības un izplatīta korupcija.

Laimes sajūtu samazina bezdarbs, taču tas nenotiek tāpēc, ka ir zaudēts ienākumu avots, bet gan tāpēc, ka samazinās cilvēka pašnovērtējums un trūkst pierastās sociālās dzīves, teikts pētījumā.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā sudraba piemiņas monētu Laimes monēta. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, tradicionāli tiek nokalta kāda neparasta monēta, informē Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Šo svētku laikā cilvēki vēl cits citam laimi un ieskatās folkloras krājumos, kuros bagātīgi rodami ticējumi un formulas veiksmes un laimes meklējumiem. Arī skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc nu varam pogas vietā paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti – nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš.

Sudraba viena lata monēta Laimes monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis ā. Tās maksimālā tirāža – 5000. Laimes monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22.5 lati.

Ekonomiskās krīzes laikā, igauņi domā veidus, kā celt sabiedrības garu šajos drūmajos recesijas laikos. Viņu plāns ir izveidot virtuālo laimes banku, ziņo baltic-course.com.

„Galvenais projekta mērķis ir izmantot modernās tehnoloģijas, lai izveidotu demokrātijas mašīnu, kas palīdzēs celt savstarpējo sapratni starp cilvēkiem, veidos valsti tuvāku cilvēkiem, liks cilvēkiem kļūt aktīvi iesaistītiem, lai uzlabotu savu dzīvi, tā vietā, lai pasīvi cerētu, ka kāds to izdarīs viņu vietā,” saka igauņu privātuzņēmējs Rainers Nolvaks, viens no projekta galvenajiem organizatoriem.

„Mēs domājam, ka it īpaši šobrīd, kad visa pasaule saskaras ar krīzi, mums vajag daudz domāt visas tautas masas līmenī, ko mēs varam darīt, lai cīnītos ar recesiju un padarītu dzīvi labāku,” piebilst Nolvaks.

«Ir skaidrs tas, ka laimes lāča balsojumi Latvijas elektorātam ir raksturīgi pēdējos 20 gadus. Vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ pēdējā laikā - kādas divas vēlēšanas pēc kārtas - neradās nozīmīgas jaunas partijas, bet pamatos jau bija jaušams prasījums pēc laimes lāča, jo liela daļa elektorāta meklē vainu ārpus sevis, līdz ar to arī problēmu risinājumus ārpus sevis, gaidot vienīgi laimes lāci, kas visu atrisinās.»

To, runājot par Zatlera Reformu partijas panākumiem vēlēšanās, laikrakstam Neatkarīgā sacījis investīciju baņķieris, finanšu konsultanta IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

«Neko jau neatrisinās, tikai pateiks to, ka istaba ir jāizslauka, jo guļot uz krāsns, neko nevar sasniegt,» viņš norādījis un turpinājis: «Bet ir skaidrs, ka elektorāts attīstās un aug. Taču procesa specifika ir tāda, ka tas momentuzņēmums tiek fiksēts ik pa četriem gadiem. Pa vidu ir arī pašvaldību vēlēšanas, bet tām tomēr ir cita dienaskārtība. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu katru gadu, mēs redzētu, kā mainās dinamika. Un ne jau Zatlera cīņa ar oligarhiem iznīcināja trīs oligarhus, vienkārši - sabiedrībai daudz kas bija piegriezies, un, ja iepriekšējās vēlēšanās kaut kā izdevās sabremzēt vēlētāju sašutumu, pasākumam neizbēgami agrāk vai vēlāk bija jānotiek. Zināmajiem trim kungiem šobrīd neapšaubāmi ir mazāka politiskā ietekme nekā agrāk, tomēr viņi joprojām ir ietekmes aģenti, un to it sevišķi sajutīs mazāk pieredzējušie parlamentārieši. Tas ir normāli un neizbēgami.»

Niks Haļavins izstrādājis aplikāciju "Happy Brain" ar mērķi palīdzēt cilvēkiem piefiksēt savus paradumus un kļūt laimīgākiem.

Viņa skatījumā šī mobilā lietotne palīdz mērīt laimes līmeni, balstoties uz to, kas tiek darīts ikdienā, un kļūt laimīgākam, analizējot, kā to ietekmē konkrētas nodarbes, laiks, kad tās tiek veiktas, un cilvēki, ar ko tiek pavadīts laiks. "Ievietojot lietotnē visas ikdienas aktivitātes un piefiksējot, kā cilvēks jūtas pēc tām, uzklikšķinot uz divām pogām aplikācijā, viss var tikt pārvērsts neirozinātniskos datos. Balstoties uz šo informāciju, var redzēt, kas konkrētajam cilvēkam nāk par labu un kas ne. Tā nav kā dusmīgs skolotājs, kas saka, ka šī lieta tika izdarīta nepareizi un tā vietā vajag darīt ko citu un vairāk. Nē, cilvēku motivē aktivitātes, kas sniedz labsajūtu ilgtermiņā. Atslēgas vārds ir ilgtermiņš," norāda N.Haļavins.

Tuvāko gadu laikā Rīgā taps «Laimes koku parks» - īpaša vieta, kur savu koku iestādīt varētu ikviens rīdzinieks vai pilsētas viesis, vienojušies kustības «Lielā Talka» pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Pēc idejas prezentēšanas Rīgas domē, nolemts, ka no nākamā gada pilsētā atsevišķās parku vai skvēru teritorijās ikvienam interesentam būs iespēja iestādīt kokus, kuri atbilstu pilsētvides un dārznieku prasībām, tādējādi radot ainaviski iekoptas vietas parkos un skvēros.

Tā būtu sākotnējā iniciatīva - pilotprojekts, lai tuvākā nākotnē rastu vietu arī «Laimes koku parka» izveidei galvaspilsētā, kas lielā mērā būs atkarīga no iedzīvotāju, pašvaldības un kustības «Lielā Talka» līdzdalības.

«Arvien vairāk mēs domājam par sabiedrības līdzdalību un iesaisti savas pilsētas, apkaimes vai tuvākās apkārtnes sakārtošanā. Jebkura iniciatīva ir apsveicama un tās izvirzītie rezultāti ir sasniedzami, ja ir sadarbība un izpratne. Tāpēc, lai sasniegtu augstākos mērķus vispirms vēlamies pārbaudīt, vai šī līdzdarbība notiks aktīvi un sentēvu tradīcijas iesakņosies arī Latvijas galvaspilsētā,» projektu komentē Rīgas mērs Oļegs Burovs.

Lielākā daļa cilvēku lielāko savu nomoda stundu daudzumu pavada darbā. Diemžžēl viscaur pasaulē cilvēki no sava darba negūst daudz apmierinājuma. Tam tā nevajadzētu būt, uzskata Hārvarda universitātes pozitīvās psiholoģijas un vadības psiholoģijas kursu autors Tals Benšahars (Tal Ben-Shahar).

Ekskluzīvā intervijā Dienas Biznesam stāsta "Tals Benšahars-«Mēs varam gūt daudz lielāku apmierinājumu un daudz lielāku jēgu no tā, ko darām. Jautājums ir – kā to panākt, un ir iespējamas divas atbildes. Ja es savam darbam neredzu jēgu, pirmā iespēja ir meklēt citu darbu. Otrā ir – palūkoties uz to, ko es daru, citādāk.»"

T. Benšahara vadītie kursi ir bijuši starp populārākajiem Hārvarda universitātes vēsturē. Visur pasaulē ir pieprasījums pēc pozitīvās psiholoģijas, viņš atzīst. «Tā ir mūsu dabas daļa, ka mēs gribam būt laimīgāki. Otrs iemesls tam ir objektīvs, jo pirmo reizi vēsturē mums tiešām ir izveidojusies laimes zinātne. Līdz pavisam nesenam laikam bija tikai pašpalīdzības grāmatas, kas runāja par laimi, un bija arī filozofi, kas runāja par laimes ideju, bet zinātnes nebija. Un nebija pētījumu šai jomā, kas dod ieteikumus un instrumentus, kā tiešām kļūt laimīgākam.»

Ritot mazās Latvjzemes 666. gadskārtai, viedi ļaudis apstiprināja tās 666. valdību, izvēlēdamies visnotaļ tautisku, tēvzemiski zaļu un pat jaunlaicīgu sastāvu. Ļaudis saprata, ka, ņemot vērā grūtos laikus, pienācis brīdis atgriezties pie vēsturiski pārbaudītām vērtībām, tādēļ tika atrasts Laimes lācis — pie valdības stūres tika Dombītis-Lāčukiņš.

Arī viņa izveidotā komanda bija ne mazāk raiba: finanšu ministra portfeli saņēma latvju aviācijas tēvs Eino Repsis, ekonomikas — Artis Kampareļļiņš, zemkopības — alus speciālists Janka Dūkulītis, iekšlietu — Linda Mūrētāja utt. Nācienu pie varas jaunā valdība sāka ar drūmiem draudiem par to, ka būšot jāsamazina algas, jāpārstrukturē visa valsts iekārta, bet, kas pats briesmīgākais — ministriem jāpārsēžas uz lētākiem auto. «Nasing spešal!» pie sevis murrāja bijušais finanšu ministrs Atis Slaktētājs, priecādamies, ka tagad Repsis var lauzīt galvu — kā izrunāt sarežģīto vārdu «taupīgi» un kā skaidrot citām valstīm — aizdodiet mums bikiņ «kāpostu», jo šausmīgi gribas ēst.

Īstenojot filmēšanas ciklu teju divu mēnešu garumā, kopš jūnija sākuma norisinās Latvijā pirmās 3D filmas izveide, kas vēstīs par nākotnes Rīgu - Rīga-2041, liecina medijiem sniegtā informācija.

Par filmas uzņemšanu stāsta filmas mākslinieciskā vadītāja Astra Zoldnere: «Mūsu komanda ir kļuvusi plašāka, kā arī tā ir ieguvusi starptautisku šķērsgriezumu, komandai pievienojoties arī kaimiņiem no Igaunijas. Filmas izveidē iesaistījies arī igauņu operators Gunnar Laal, igauņu kino mākslinieks Kristjan Suits, režisore Triin Ruumet, kā arī pašmāju operators Andrejs Rudzāts.»

«Filmas māksliniekam uz laukuma jābūt fleksiblam, jo lietas, kas strādā 2D formātā, var nenostrādāt 3D. Ir jāpievērš īpaša uzmanība krāsu shēmām un faktūrām. Dažādi kontrasti un 3D formāta detaļas var būt pievilcīgas skatītājiem, tomēr tajā pašā laikā mums jāpalīdz skatītājiem koncentrēties arī uz filmas stāstu,» savās pārdomās par filmas uzņemšanas specifiku dalās filmas mākslinieks no Igaunijas Kristjan Suits. «Veidojot filmu par nākotnes 3D Rīgu, vēlamies miksēt retro stilu kopā ar Skandināvijas minimālismu. Filmēšanas laukumā izmantojam specifisku apgaismojumu, lai panāktu nākotnes sajūtu. Ceram, ka ar savu darbu kaut vai uz mirkli ievedīsim skatītāju citā pasaulē,» viņš saka.

Krokodilādas Birkin rokassomiņa, kuras ražotājs ir luksusa preču kompānija Hermes, izsolē Parīzē pārdota par rekordaugstu cenu - 63 800 eiro, atsaucoties uz izsoļu nama Artcurial sniegto informāciju, ziņo euronews.

Soma, kas ražota 2006. gadā un kurai ir neparasta krāsu kombinācija - oranža, sarkana un rozā, izsolē pārdota par lielāku summu nekā tika prognozēts (robežās no 40 000 līdz 50 000 eiro).

Sīkāka informācija par somas pircēju netiek atklāta.

Iepriekšējais Birkin somas pārdošanas cenas rekords bija 61 000 eiro. Tas tika uzstādīts 2011. gada izsolē Parīzē.

Birkin rokasskomas, kuras nosaukumu ieguvušas no Francijas aktrises un dziedātājas Džeinas Birkinas, modes pasaulē jau kļuvušas par ikonu.

Vairums krievu (77%) ir apmierināti ar savām dzīvēm, liecina jauna aptauja, kuru Krievijā publiskojis valstij piederošais sabiedriskās domas pētnieks VTsIOM, raksta RIA Novosti.

Aptauja liecina, ka krievu vispārējā apmierinātība ar dzīvi palielinājusies no 67%, kas tika reģistrēti 2011. gadā. Jaunākais rādītājs ir tāds pats kā 2008. gada marta aptaujas rezultāts. Augstālais laimes līmenis (82%) tika reģistrēts pagājušajā gadā.

Lielākā daļa krievu (87%), kuri norādīja, ka ir laimīgi, bijuši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Augsti izglītoti krievi veido 84% no laimīgajiem respondentiem, un 82% no tiem, kuri ir apmierināti ar savām dzīvēm, mitinās Maskavā.

Astoņpadsmit procenti respondentu atzinuši, ka ir nelaimīgi.

Tāpat kā iepriekšējos apsekojumos krievi, kuri norādījuši, ka ir apmierināti, saistījuši laimes sajūtu ar savas ģimenes labklājību (29%). Aptuveni 18% prieku atrod savos bērnos un mazbērnos un 17% norādījuši, ka dzīvē viņiem ir veicies. 10% kā laimes sajūtas iemeslu minējuši labu darbu. 6% ir apmierināti ar dzīvi, jo viņi un viņu ģimenes locekļi ir veseli. Kā galveno iemeslu, kāpēc jūtas nelaimīgi, 19% minējuši nabadzību.

6. martā uz Maskavas Puškina teātra Lielās skatuves notiks pirmizrāde režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudētajai vācu dramaturga Tankrēda Dorsta melodrāmai Laimes vēstule („Письмо счастья”).

Dž.Dž.Džilindžera mākslinieciskās prioritātes Maskavā nav mainījušās: epatāža, fantāzija, iztēle, citas skatuviskās realitātes radīšana. Tādēļ kopā ar režisoru Dž.Dž.Džilindžeru izrādes Laimes vēstule veidošanā piedalās viņa Latvijas iestudējumos pārbaudītais radošais ansamblis - scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un horeogrāfe Inga Krasovska.

Izrāde ir stāsts par kādu nabadzīgu meiteni, kas saņem vēstuli, kurā savu roku viņai piedāvā pazīstams jauns miljonārs. Viņš ne reizi nav viņu redzējis, bet zina, ka viņa ir visskaistākā meitene pilsētā un tādēļ viņai jākļūst par viņa sievu.

Izrādē Laimes vēstule spēlē aktieri Aleksandrs Arsentjevs, Anastasija Paņina, Aleksandra Ursuļaka, Vladimirs Žerebcovs, Aleksejs Frandeti un Viktors Vasiļjevs.

«Laimīgā latvieša» portretu veido 25 – 35 gadus veca sieviete, kura ir precējusies vai dzīvo kopā ar partneri. Viņa ir pilsētniece ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem. Savukārt «nelaimīgais latvietis» ir laukos mītošs 55 – 74 gadus vecs vīrietis ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem, viņš ir atraitnis vai šķīries, secināts padziļinātajā laimes un ģimenes attiecību mērījumā Amigo laimes indekss, apjautājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem visos Latvijas reģionos.

«Pētījuma demogrāfiskie dati ir ļāvuši ieskicēt vidēji laimīgāko un nelaimīgāko Latvijas cilvēku portretus, un tas rosina padomāt, kas tad ir svarīgākie parametri, kas vienus atšķir no otriem? Un arī uzdot sev jautājumu – pie kuriem es varu pieskaitīt sevi? Kad mēs sākam pētīt laimi tuvplānā, tad redzam, ka daudzo un dažādo laimi veidojošo faktoru vidū tomēr visbūtiskāk izceļas ciešu attiecību loma. Piemēram, pētījums apliecina, ka ciešāku saišu uzturēšana ar citiem cilvēkiem un līdzdarbošanās sabiedrības dzīvē veicina laimes sajūtas veidošanos arī pašiem. Taču der arī atcerēties, ka laime ir mūsu apzināta izvēle, un mēs katrs kaut ko varam darīt lietas labā, lai kļūtu laimīgi,» saka Inga Akmentiņa Smildziņa, Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vadītāja.

Tam vajadzēja 25 gadus - «laimes sajūtas plaisa» starp postpadomju un citām valstīm beidzot ir zudusi, vēsta qz.com.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) jaunākais ziņojums liecina, ka «laimes sajūtas plaisa» starp cilvēkiem no bijušās Padomju Savienības valstīm un citām valstīm ir pazudusi.

Ziņojums balstīts uz 51 000 interviju 34 valstīs un veikts 2015., 2016. gada laikā. Tas pirmoreiz atklāj, ka cilvēki bijušajās Padomju Savienības valstīs vairs nejūt zemāku apmierinātību ar dzīvi nekā tādās valstīs kā, piemēram, Vācija, Itālija un Grieķija.

Apmierinātība ar dzīvi augusi līdz ar ienākumu līmeni, taču nauda nav vienīgais faktors. Dažās no salīdzinātajām valstīm ir augstāks ienākumu līmenis nekā postpadomju valstīs, bet tajās ir zemāks apmierinātības ar dzīvi līmenis, liecina pētījums. Patiesībā kritums tādās valstīs kā Vācija un Turcija, kur apmierinātība ar dzīvi samazinājusies, neskatoties uz ienākumu kāpumu, daļēji ir iemesls tam, kādēļ plaisa zudusi - fenomens, ko pētnieki dēvē par laimes konverģenci.

«Ja ar finanšu resursiem būtu vieglāk, jauniem uzņēmumiem būtu lielāka varbūtība tikt pie Laimes lāča jeb veiksmes stāsta Latvijai», saka NFC Team projektu vadītājs Aivars Ritovs.

Viņš atzina, ka NFC Team, kas īsteno neliela darbības lauka radiosakaru jeb NFC (Near Feald Comunication) projektus, atbalsta instrumentu trūkumu jaunajiem uzņēmumiem, īpaši finanšu aspektā, ļoti izjūt. Pēc viņa domām, atbalsts ir vajadzīgs sākumā, nevis beigās, taču sākumā ir tieši otrādi - visi izraksta rēķinus.

«Nav tā, ka varam ielēkt lidmašīnā un aizlidot uz Āfriku, kad mūs aicina uz sarunām par jaunu projektu. Protams, jārēķina, jāmēģina, jāstrādā, un tad ir cerība, ka sanāks,» skaidroja Ritovs.

NFC Team vērtē iespēju «mainīt karogu» - Lietuvā un Somijā iesniegti pieteikumi jauno uzņēmumu programmām, jo tur ir ļoti «garšīgas» ES atbalsta programmas tieši jaunajiem uzņēmumiem. Somijā savukārt esot visspēcīgākie jauno uzņēmumu atbalsta granti.«Ja tiksim apstiprināti, mainīsim karoga krāsas no Latvijas uz citu valsti,» atzina uzņēmējs.

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Pirmajā tirdzniecības dienā Kopenhāgenas biržā pasaules lielākās uzkopšanas kompānijas ISS Holding akcijas cena palēcās par 13%, raksta Bloomberg.

Kompānija veikusi Dānijā lielāko sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) 20 gadu laikā, un tās akcijas cena ceturtdien Kopenhāgenas biržā bija 180 dāņu kronas (aptuveni 24 eiro), salīdzinot ar IPO cenu – 160 kronām (21,4 eiro). Sākotnēji noteiktā cena IPO bija 140-175 kronas.

Kā norāda Sydbank eksperti, ISS Holding biznesa modelis rada pārliecību investoros par stabilu izaugsmi, ieņēmumiem, labu naudas plūsmu un dividendēm. Analītiķi prognozē, ka akcijas cena var pieaugt par 25% no IPO cenas.

Uzņēmums ziņojis, ka aptuveni 10% akciju iegādājušies Dānijas mazie investori, bet pārējā daļa nonākusi institucionālo investoru rokās.

Lielveikalu pārstāvji atzīst, ka karstā laika dēļ, pircēji nav pasargāti no riska nopirkt bojātu šašliku vai citus sabojājušos produktus, kuriem ir īss realizācijas termiņš. Lielveikali katru dienu izmet vairāk nekā 5% produktu, kuriem ir īss realizācijas termiņš, raksta Biznes&Baltija.

Laikraksts apraksta rīdziniece Marinas M. sūdzību, ka viņa nesen Zolitūdes Rimi iegādājusies cūkgaļas šašliku, kas izrādījies «no ārpuses rozāti, iekšpusē gaļas gabaliņi zaļganā līķu krāsā ar attiecīgu smaku».

Rimi veikalu ķēdes pārstāve Zane Eniņa sarunā ar laikrakstu neesot noliegusi, ka karstā laika dēļ pieaudzis risks šīs ķēdes veikalos nopirkt sabojājušos pārtiku. Par produktu, kas nav bijis svaigs, pircējs varot saņemt atpakaļ naudu, ja vien uzrāda čeku.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova laikrakstu informējusi, ka par bojātas gaļas realizāciju tiek piemērots līdz 500 latiem liels sods. Jūlijā PVD inspektori veikuši pārbaudes 1 912 pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos un pārkāpumi atklāti 69% no tiem. Aptuveni 150 firmas tirgojušas produktus, kuriem beidzies realizācijas termiņš, 27 firmas sodītas ar naudassodu. «Protams, dažas firmas tirgo sapuvušu šašliku un četras reizes gadā PVD samaksā sodanaudu – tas tām ir pat izdevīgāk, nekā tirgot svaigu produkciju,» Biznes&Baltija izteikusies T. Marčenkova. «Tādēļ iedzīvotājiem pašiem jābūt atbildīgākiem. Ostiet, nogaršojiet preci un saglabājiet veikalu un kafejnīcu čekus, lai nebūtu jābaidās no saindēšanās,» aicina PVD pārstāve.