SIA Līčezers AT valdes loceklis Aigars Taukulis: «Mēs gribam piesaistīt investīcijas un izveidot jaunas darbavietas laukos, taču ierēdņi to kavē.»

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Birokrātija kavē investīcijas biohumusā 

Biohumusa ražotnes izveidi Ikšķilē traucē īstenot birokrātiskas prasības

Sandra Dieziņa, 2013. gada 26. marts plkst. 7:50

SIA Līčezers AT valdes loceklis Aigars Taukulis kopīgi ar potenciālajiem investoriem jau pirms diviem gadiem bija gatavs realizēt slieku audzēšanas un biohumusa ražotnes projektu Ikšķiles novada teritorijā, taču birokrātijas dēļ tas ir iestrēdzis. Uzņēmējs ir sašutis par ierēdņu rīcību, kas liedz piesaistīt investīcijas un izveidot jaunas darbavietas laukos. Projektā paredzēts investēt 12 miljonus latu un pēc pieciem gadiem ieguldījumi būtu atpelnīti, lēš uzņēmējs. A. Taukulis gan neatklāj, kurš būtu potenciālais investors.

Līčezers AT projekts paredz Tīnūžu pagastā izveidot biohumusa ražotni ar kopējo jaudu 10000 t gadā. Ražotnē paredzēts izveidot komposta krātuvi 0,4 ha platībā, kur kā izejvielu izmantotu lapas, zāli un govju mēslus, taču krātuves izveide kavējas vairāku iemeslu dēļ. Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (LRVP) atteikusi sagatavot un izsniegt tehniskos noteikumus komposta krātuves izveidei īpašumā Aigutas, jo tas esot pretrunā ar valdības noteikumiem «Derīgo izrakteņu ieguves kārtība», Būvniecības likumu un Ikšķiles novada teritorijas plānojuma prasībām.

Atteikuma pamatojumā dienests skaidro, ka paredzētā darbība «komposta krātuves būvniecība» nav minēta Ikšķiles novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos minētajā teritorijā kā atļautais izmantošanas veids. Aigutas zemes gabala Rietumu daļā ir sākta smilts ieguve smilts atradnē Siliņi, līdz ar to LRVP norāda, ka paredzētā darbība «komposta krātuves būvniecība» smilts atradnes Siliņi derīgo izrakteņu ieguves un rekultivācijas projektā nav minēta kā smilts atradnes Siliņi rekultivēšanas veids, liecina abu pušu sarakste.

Ikšķiles novada pašvaldības būvvalde gan norāda, ka pieteiktās komposta krātuves izveide neskar plānoto derīgo izrakteņu ieguves vietu, kam izstrādāts rekultivācijas projekts. Tāpat pašvaldības būvvalde uzsvērusi, ka objektā izejvielu iegūšana un galaprodukta izmantošana ir saistīta ar lauksaimnieciska rakstura ražošanu un komposta sagatavošanas apjoms ir 27 t dienā, līdz ar to objektā veicamā darbība nav vērtējama kā piesārņojoša darbība, kurai būtu jāsaņem atļauja. Lai arī LRVP piekrīt šim pašvaldības skaidrojumam, tomēr pamatojumam nepiekrīt, liecina sarakste. LRVP atzīst, ka tā definējama kā atkritumu pārstrāde, kas nav atļautā Ikšķiles novada teritorijas izmantošana lauku dzīvojamās apbūves teritorijā un norāda, ka jautājums par tehnisko noteikumu izsniegšanu ir izskatāms visam plānotajam objektam kopumā pēc tam, kad pašvaldība akceptēs šī kompleksa izveidi un būvvalde izsniegs tam plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

A. Taukulis ir sašutis par milzīgo birokrātiju, kas neļauj attīstīt ražošanu. Viņš arī atzīst, ka šobrīd neviens nevar pateikt, ko un kā vajag darīt, jo biohumusa ražošanas nozare ir jauna. Viņam piekrīt SIA Wormera un SIA Eko ēra līdzīpašnieks, Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents Rihards Pulturs, kura vadībā Mālpilī tiek realizēts sliekkopības un biohumusa ražošanas projekts. 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 08. novembris plkst. 7:45

Iepirkumu prasības Latvijā kā kosmosa kuģa ražošanā vai risinājumu izstrādē Pentagonam....

2012. gada 23. oktobris plkst. 9:15

Lielu investīciju ienākšanai Latvijā traucē pārmērīgā birokratizācija, ierēdņu liktās...

2010. gada 16. februāris plkst. 12:45

Somijas uzņēmējiem birokrātija ik gadu apēd 1,2 miljardus eiro, tā pētījumu rezultātā...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2013. gada 22. marts plkst. 7:45

ES pēc zirgu gaļas skandāla veterinārās kontroles izmaksas pilnībā plānots segt no...

2013. gada 20. marts plkst. 15:51

Vadošais Lietuvas miltu ražošanas uzņēmums Malsena Plius iegādājies vienu no vadošajiem...

2013. gada 20. marts plkst. 7:40

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv...

2013. gada 19. marts plkst. 12:19

Paplašinot pavasara sezonas dārzeņu sortimentu, no 20. marta Maxima XX, Maxima XXX un...

2013. gada 19. marts plkst. 7:50

Pusotra mēneša laikā iecerēts rast atbildi, kā iegrožot pelēkās sēklas tirgu –...

2013. gada 19. marts plkst. 7:45

Platībmaksājumu ietekme uz zemes cenām ir tieša – nākotnē, augot ES maksājumiem,...

2013. gada 15. marts plkst. 7:45

Liela netaisnība – tā pašmāju eksperti dēvē cukura kvotu saglabāšanu ES līdz...

2013. gada 14. marts plkst. 7:45

No 2015. gada kvotu sistēma piena nozarē tiks likvidēta....

2013. gada 13. marts plkst. 17:29

2012. gads zemniekiem bijis gana traumatisks, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta...

2013. gada 13. marts plkst. 16:52

Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē trešdien deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto...