Birokrātija kavē investīcijas biohumusā 

Biohumusa ražotnes izveidi Ikšķilē traucē īstenot birokrātiskas prasības

Sandra Dieziņa, 26.3.2013

SIA Līčezers AT valdes loceklis Aigars Taukulis: «Mēs gribam piesaistīt investīcijas un izveidot jaunas darbavietas laukos, taču ierēdņi to kavē.»

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

SIA Līčezers AT valdes loceklis Aigars Taukulis kopīgi ar potenciālajiem investoriem jau pirms diviem gadiem bija gatavs realizēt slieku audzēšanas un biohumusa ražotnes projektu Ikšķiles novada teritorijā, taču birokrātijas dēļ tas ir iestrēdzis. Uzņēmējs ir sašutis par ierēdņu rīcību, kas liedz piesaistīt investīcijas un izveidot jaunas darbavietas laukos. Projektā paredzēts investēt 12 miljonus latu un pēc pieciem gadiem ieguldījumi būtu atpelnīti, lēš uzņēmējs. A. Taukulis gan neatklāj, kurš būtu potenciālais investors.

Līčezers AT projekts paredz Tīnūžu pagastā izveidot biohumusa ražotni ar kopējo jaudu 10000 t gadā. Ražotnē paredzēts izveidot komposta krātuvi 0,4 ha platībā, kur kā izejvielu izmantotu lapas, zāli un govju mēslus, taču krātuves izveide kavējas vairāku iemeslu dēļ. Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (LRVP) atteikusi sagatavot un izsniegt tehniskos noteikumus komposta krātuves izveidei īpašumā Aigutas, jo tas esot pretrunā ar valdības noteikumiem «Derīgo izrakteņu ieguves kārtība», Būvniecības likumu un Ikšķiles novada teritorijas plānojuma prasībām.

Atteikuma pamatojumā dienests skaidro, ka paredzētā darbība «komposta krātuves būvniecība» nav minēta Ikšķiles novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos minētajā teritorijā kā atļautais izmantošanas veids. Aigutas zemes gabala Rietumu daļā ir sākta smilts ieguve smilts atradnē Siliņi, līdz ar to LRVP norāda, ka paredzētā darbība «komposta krātuves būvniecība» smilts atradnes Siliņi derīgo izrakteņu ieguves un rekultivācijas projektā nav minēta kā smilts atradnes Siliņi rekultivēšanas veids, liecina abu pušu sarakste.

Ikšķiles novada pašvaldības būvvalde gan norāda, ka pieteiktās komposta krātuves izveide neskar plānoto derīgo izrakteņu ieguves vietu, kam izstrādāts rekultivācijas projekts. Tāpat pašvaldības būvvalde uzsvērusi, ka objektā izejvielu iegūšana un galaprodukta izmantošana ir saistīta ar lauksaimnieciska rakstura ražošanu un komposta sagatavošanas apjoms ir 27 t dienā, līdz ar to objektā veicamā darbība nav vērtējama kā piesārņojoša darbība, kurai būtu jāsaņem atļauja. Lai arī LRVP piekrīt šim pašvaldības skaidrojumam, tomēr pamatojumam nepiekrīt, liecina sarakste. LRVP atzīst, ka tā definējama kā atkritumu pārstrāde, kas nav atļautā Ikšķiles novada teritorijas izmantošana lauku dzīvojamās apbūves teritorijā un norāda, ka jautājums par tehnisko noteikumu izsniegšanu ir izskatāms visam plānotajam objektam kopumā pēc tam, kad pašvaldība akceptēs šī kompleksa izveidi un būvvalde izsniegs tam plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

A. Taukulis ir sašutis par milzīgo birokrātiju, kas neļauj attīstīt ražošanu. Viņš arī atzīst, ka šobrīd neviens nevar pateikt, ko un kā vajag darīt, jo biohumusa ražošanas nozare ir jauna. Viņam piekrīt SIA Wormera un SIA Eko ēra līdzīpašnieks, Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents Rihards Pulturs, kura vadībā Mālpilī tiek realizēts sliekkopības un biohumusa ražošanas projekts. 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Tevi varētu interesēt

Valsts kanceleja izstrādās interneta vietni un mobilo aplikāciju, kurā jebkurš iedzīvotājs...

Valsts kanceleja (VK) saņēmusi vairāk nekā simts priekšlikumus no iedzīvotājiem valsts pārvaldes...

Birokrātisko šķēršļu mazināšanai būtu jākļūst par vienu no jaunā Nacionālā...

Iepirkumu prasības Latvijā kā kosmosa kuģa ražošanā vai risinājumu izstrādē Pentagonam....

Lielu investīciju ienākšanai Latvijā traucē pārmērīgā birokratizācija, ierēdņu liktās...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

ES pēc zirgu gaļas skandāla veterinārās kontroles izmaksas pilnībā plānots segt no...

Vadošais Lietuvas miltu ražošanas uzņēmums Malsena Plius iegādājies vienu no vadošajiem...

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv...

Paplašinot pavasara sezonas dārzeņu sortimentu, no 20. marta Maxima XX, Maxima XXX un...

Pusotra mēneša laikā iecerēts rast atbildi, kā iegrožot pelēkās sēklas tirgu –...

Platībmaksājumu ietekme uz zemes cenām ir tieša – nākotnē, augot ES maksājumiem,...

Liela netaisnība – tā pašmāju eksperti dēvē cukura kvotu saglabāšanu ES līdz...

No 2015. gada kvotu sistēma piena nozarē tiks likvidēta....

2012. gads zemniekiem bijis gana traumatisks, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta...

Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē trešdien deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto...