"Rīgas Kinostudija pauž galēju neizpratni un sašutumu sakarā ar masu saziņas līdzekļos izplatīto LR Kultūras ministrijas nekorekto paziņojumu par A/S Rīgas Kinostudija it kā nelikumīgajām darbībām ar autortiesībām uz Rīgas Kinostudijas periodā no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 15. maijam uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām," teikts Kinostudijas paziņojumā medijiem.

Paziņojuma teksts: "Lai atspēkotu medijos izskanējušo maldīgo informāciju, kā arī ņemot vērā lietas nozīmīgumu, A/S Rīgas Kinostudija ir spiesta sniegt juridiski argumentētu situācijas skaidrojumu, kā arī tās hronoloģisko attīstību.

1) 1964. gada 1. jūnijā stājās spēkā Latvijas PSR civilkodekss, pieņemts 1963. gada 27. decembrī, kura 4. sadaļa Autortiesības Latvijas teritorijā bija spēkā līdz 1993. gada 15. maijam. Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 510. pantu, autortiesības uz kinofilmu vai televīzijas filmu pieder uzņēmumam kas to uzņēmis – tātad Rīgas Kinostudijai. Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 519. pantu, juridisko personu autortiesības ir spēkā bez termiņa.

AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

Izbeigts a/s Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības process (TAP). Šis TAP uzņēmumam ir piektais pēc kārtas, liecina Lursoft dati.

Process ticis ierosināts šā gada augustā, nosakot, ka uzņēmumam līdz 2013. gada 7. oktobrim jāizstrādā un jāsaskaņo ar kreditoriem tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Neilgu laiku pirms ierosināts a/s Rīgas kinostudija pirmais ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tās juridiskā adrese nomainīta uz Jelgavu, savukārt pēc tam vēl uz Jūrmalu, līdz visbeidzot pagājušā gada oktobrī tā atkal nomainīta atpakaļ uz Šmerļa ielu 3, Rīgā, liecina Lursoft dati.

Divi no iepriekšējiem procesiem bija tiesiskās aizsardzības, bet pārējie trīs – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesu procesos ierautā Rīgas kinostudija šā gada septembra pirmajā pusē dibināja jaunu uzņēmumu – Baltic Film Studio, kura pamatkapitāls veido 3,3 miljonus latu.

2007.gada 31.oktobrī Kultūras ministrijas rīcībā nonāca A/S Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un Voxell Aps, kas reģistrēta Dānijas Karalistes komercreģistrā direktora Torben Ellert noslēgtā 2007.gada 1.oktobra līguma neapstiprināta kopija par Valsts Rīgas Kinostudijā laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. Līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā (DVD, VHS, Video CD).

Kultūras ministrija norāda, ka 2007.gada 30.jūlijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.470 Par atteikumu nodot privatizācijai autora mantiskās izņēmuma tiesības uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām (publicēts Latvijas Vēstnesis, 2007.08.01. Nr.123). Kultūras ministrijas jūlijā sagatavotais privatizācijas atteikums juridiski pamatoja filmu autortiesību piederību jautājumus un dokumentā tika konstatēts, ka valstij piederošo autora mantisko izņēmuma tiesību uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Filmu privatizācijas rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt sabiedrības pieejamību Latvijas kultūras audiovizuālajam mantojumam un varētu būt apdraudēta audiovizuālā mantojuma saglabāšana.

Kultūras ministrija pauž izbrīnu par partijas Jaunais laiks izplatīto informāciju par to, ka valsts š.g. 27. martā it kā esot zaudējusi AS Rīgas kinostudija akciju kontrolpaketi.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Kultūras ministrija dara zināmu, ka izšķirošā valsts ietekme (balsstiesību vairākums) Rīgas kinostudijā tika pazaudēta jau 1998. gadā, ko noteica Ministru kabineta 1998. gada 14. oktobra rīkojums Nr. 499 Par valsts kapitāla daļu privatizējamajā valsts akciju sabiedrībā Rīgas kinostudija, saskaņā ar kuru tika nolemts saglabāt valsts īpašumā tikai 31,31% Rīgas kinostudijas akciju. Rīkojumu parakstījusi tā laika kultūras ministre Ramona Umblija un Ministru prezidents Guntars Krasts.

Jāatzīmē, ka partija Jaunais Laiks, darbodamies Kultūras ministrijā jau pēc augstāk minētā MK rīkojuma izdošanas, neizrādīja nekādas rūpes par Kinostudijas kontrolpaketes zaudēšanu un neveica nekādas darbības, lai panāktu akciju atpakaļ nonākšanu valsts īpašumā. Vēl vairāk, tika radīti nopietni draudi kino nozares pastāvēšanai, ko simbolizēja Einara Repšes vēlme vispār likvidēt nacionālo kino.

Valstij piederošie 31.3 % a/s Rīgas kinostudija akciju, kuru turētājs ir Kultūras ministrija, netiks pārdoti, savukārt 5 % a/s akciju, kas pieder Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), tiks pārdoti. To otrdien nolēma Ministru kabinets. Šī gada 26. septembrī a/s Rīgas kinostudija akcionāru pilnsapulcē nolemts neiekļaut a/s akcijas regulētajā tirgū, tādēļ Rīgas kinostudijas akcionāru pilnvarotā persona ir izteikusi obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir 1 Ls, tomēr Kultūras ministrija uzskata, ka valstij piederošās a/s Rīgas kinostudija akcijas nav jāpārdod. Saskaņā ar Kultūras ministrijas valsts sekretāra Daniela Pavļuta teikto, a/s Rīgas kinostudija kontrolpakete — vairāk nekā 50 % akciju pieder privātuzņēmējiem, kas darbojas nekustamā īpašuma biznesā, taču 31.3 % akciju, kuru turētājs ir Kultūras ministrija, nodrošina valstij būtisku ietekmi a/s Rīgas Kinostudija. Savukārt 5 % a/s Rīgas kinostucijas akciju, kuras pieder VSAA, tiks pādoti, bet iegūtie līdzekļi — 17 470 Ls — tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Pārējās a/s Rīgas kinostudija akcijas pieder tās bijušajiem darbiniekiem, norāda D. Pavļuts.

SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija nosūtījusi vēstules LR Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei, aicinot pārbaudīt un izvērtēt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs darbību. emRīgas Kinostudija /emsauc palīgā prokuratūru un Valsts kontroli

Rīgas Kinostudija uzskata, ka Nacionālais kino centrs pieņēmis virkni likumdošanai un labai pārvaldības praksei neatbilstošu lēmumu šā gada finansējuma sadalē. Par to Db uzzināja no Rīgas Kinostudijas sabiedrisko attiecību pārstāves Ievas Kustovas.

"Organizējot šāgada projektu konkursu, lai noteiktu, kurām filmām un kādā apmērā piešķirt valsts atbalstu, „Nacionālais kino centrs” ir ne tikai pārkāpis pats savus izvirzītos noteikumus līdzekļu sadalei, neinformējot par izmaiņām projektu iesniedzējus, bet arī radījis virkni jautājumu par amatpersonas pilnvaru izmantošanas traktējumu, dažādu lēmumu pieņemšanas secību un valsts budžeta līdzekļu sadales efektivitāti kopumā," tādu viedokli pauda Rīgas Kinostudijas valdes loceklis Vents Horsts.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

AS Rīgas kinostudija piederošo telpu atkārtotā elektroniskā izsole noslēgusies bez rezultāta, aģentūra LETA uzzināja zvērinātā tiesu izpildītāja Jura Gehtmana birojā.

Šodien plkst.13 noslēdzās AS Rīgas kinostudija piederošo telpu, Šmerļa ielā 3, atkārtotā elektroniskā izsole. Par ēku, kuras novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, izsolē netika saņemts neviens piedāvājums.

Jau ziņots, ka izsole sākās 29.augustā un tās sākumcena bija 1 585 500 eiro. Nekustamais īpašums Šmerļa ielā 3, Rīgā, sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168 kvadrātmetri.

Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Pirmā ēku elektroniskā izsole notika pērn septembrī-oktobrī.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu. Tas tika ierosināts 2015.gada janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un arī tas tika izbeigts.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

Otrdien Rīgas apgabaltiesa atcēlusi iepriekšējās tiesu instances spriedumu strīdā par mantiskajām autortiesībām Rīgas kinostudijā tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam. Līdz ar to tiesa atzinusi Rīgas kinostudijas tiesības uz minētajām filmām, informē lsm.lv.

Kultūras ministrijā norādīts, ka vēl skatīsies spriedumu, tomēr pieļauj tā apstrīdēšanu nākamajā tiesu instancē.

Savukārt Rīgas kinostudija esot apmierināta ar tiesas spriedumumu.

Lsm.lv atgādina, ka februārī šajā lietā bija jābūt pasludinātam spriedumam, tomēr tiesa aicināja abas puses iesniegt papildu pierādījumus lietā.

Kultūras ministrija jau pirms septiņiem gadiem cēla trauksmi, ka tagad privātā Rīgas kinostudija noslēgusi līgumu par padomju laiku Latvijas kino un TV filmu tiesību nodošanu kādai Dānijā reģistrētai kompānijai. Ministrija uzskata, ka Rīgas kinostudija, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, iespējams, pārkāpusi likumu.

Rīgas Kinostudija pauž gandarījumu sakarā ar kriminālprocesa ierosināšanu par savulaik Valsts Rīgas kinostudijā uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu iespējami nelikumīgu izmantošanu, informēja A/S Rīgas Kinostudija valdes priekšsēdētājs Vents Horsts.

"Lai arī kriminālprocess nav uzsākts pēc Rīgas Kinostudijas iniciatīvas, tā rezultātā tiks likvidēts pamats nekompetentām spekulācijām masu saziņas līdzekļos.

Rīgas Kinostudija šā procesa ietvaros cer saņemt arī atbildes uz Rīgas Kinostudiju interesējošiem jautājumiem par savulaik Valsts Rīgas kinostudijā uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu izmantošanu," norāda V. Horsts.

Krievija atsāk kravas vilcienu satiksmi uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) atjaunināja vadlīnijas sankcijām pakļauto preču tranzītam, un pie LIetuvas robežas jau ieradies pirmais vilciens no Krievijas ar sankcijām pakļautajām precēm.

"Vakar ieradās pirmais vilciena sastāvs, kurš šķērsos Lietuvas teritoriju," otrdien ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite.

Lietuvas Muitas departamentā informēja, ka vilciens no Krievijas ved cementu uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrdien turpinās vilciena sastāva pārbaude un tas vēl nav saņēmis atļauju iebraukt Lietuvā.

"Kenas robežkontroles punktā tiek pārbaudīts vilciens ar pieciem vagoniem, kuros ir cementa krava no Krievijas uz Kaļiņingradu. Vilciens vēl atrodas robežkontroles punktā, jo turpinās pamata pārbaudes procedūras," BNS sacīja Muitas departamenta preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Griģiene.

LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā 12.novembrī uzsākts kriminālprocess par Valsts Rīgas kinostudijā laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu izmantošanas faktu, liecina prokuratūras mājaslapā publicētā informācija.

Kriminālprocess uzsākts par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma XIV nodaļā, tas ir, par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

Prokurors šādu lēmumu pieņēma, izvērtējot LR Kultūras ministrijas 2007.gada 31.oktobra iesniegumā, kā arī L.Žurginas un R.Pipara 2007.gada 5.novembra iesniegumos sniegtās ziņas par to, ka tiesības uz kinofilmu un televīzijas filmu izplatīšanu nodotas bez autoru un Latvijas valsts piekrišanas, kas liecina par iespējamu autortiesību un blakustiesību pārkāpumu.

Privatizējamās valsts akciju sabiedrības Rīgas kinostudija privatizācijas noteikumi paredz, ka privatizācijas objektā ir dokumentu arhīvs un kino, foto un fono dokumentu arhīvs, kas ir valsts īpašums un saskaņā ar likumu Par arhīviem arhīvs netiek privatizēts.

Radošā apvienība Rīgas Kinostudija vēršas tiesā, apstrīdot ierēdņu patvaļu valsts finansējuma sadalē.

SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija vērsusies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, pieprasot kā nelikumīgus atcelt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs lēmumus saistībā ar 2008. gada filmu nozares projektu konkursam iesniegto projektu atbalstīšanu vai noraidīšanu, Db.lv informē SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija valdes loceklis Vents Horsts.

„Nacionālā kino centra rīkotā konkursa norise ir spilgts amatpersonu neierobežotas patvaļas piemērs. Valsts budžeta līdzekļi tika brīvi pārdalīti pretēji konkursa nolikumā noteiktajam naudas sadalījumam,” tiesai iesniegto sūdzību pamato SIA Radošā apvienība RīgasKinostudija valdes loceklis V. Horsts.

Pirmo reizi pēdējo 9 gadu laikā kompānijai Viacom piederošā filmu studija Paramount pabeidza gadu ar vislielāko daļu ASV kino industrijas tirgū. 2007. gadā kopumā sešas kinostudijas pārkāpa 1 miljarda USD ienākuma slieksni, raksta Variety.

Veiksmīgākā kinostudija 2007. gadā bija Paramount, kuras gada ienākumi sasniedza 1,48 miljardus USD. Šādus ienākumus kinostudijai nodrošināja tādas filmas kā Shrek the Third, Bee Movie, Blades of Glory un Beowulf.

Otrajā vietā ar 1,41 milajrdu USD ienākumiem atrodas Warner Bros., kas 2007. gadā skatītājiem piedāvāja filmas Harry Potter and the Order of the Phoenix, I Am Legend un 300.

Ar 1,36 miljardiem USD trešajā vietā ierindojas kinostudija Walt Disney, kura radīja animācijas filmu Ratatouille un Wild Hogs.

Ceturtā ar 1,24 miljardu USD ienākumiem ir Sony kinostudija, kas veidoja arī 2007. gada pelnošāko filmu Spider-Man 3.

A/s Rīgas Kinostudija un Krievijas Valsts televīzijas un radio programmu fonds (Valsts tele-radio fonds) 21.jūnijā Maskavā parakstījuši sadarbības protokolu, kas paredz turpmāku abu organizāciju sadarbību padomju laika kino mantojuma saglabāšanā, atjaunošanā un izplatīšanā.

Sadarbības protokola parakstītāji apņēmušies nodrošināt Krievijas Federācijas (KF) un Latvijas Republikas (LR) iedzīvotāju pieeju audiovizuāliem darbiem, kas uzņemti Kinostudijā pēc PSR savienības valsts televīzijas un radioapraides pārvaldes iestāžu pasūtījuma (telefilmām). Tāpat abi sadarbības protokola parakstītāji vienojušies veicināt cīņu pret nelikumīgu telefilmu izplatīšanu un apgrozību jebkādā veidā un jebkurā teritorijā. Rīgas Kinostudija un Valsts tele-radio fonds apņēmušies izstrādāt telefilmu izplatīšanas kārtību. Sadarbības protokola parakstītāji ir noteikuši, ka no brīža, kad, ņemot vērā gan tiesiskos, gan ekonomiskos aspektus, tiks izstrādāta savstarpēji saskaņota telefilmu izplatīšanas kārtība, trešās personas varēs izmantot telefilmas vienīgi šajā noteiktajā kārtībā. Db.lv jau rakstīja, ka lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un Cinevilla Studio, kas netieši saistīta ar LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Andis Staģis

Vērtspapīru analītiķis

Rīgas Fondu birža

Lielāko akciju apgrozījumu top 3 aizvadītajā nedēļā ieņēma tikai Oficiālā saraksta akcijas - Ventspils nafta, Latvijas Gāze un Latvijas kuģniecība ar attiecīgi 67.34, 63.16 un 23.26 tūkstošus latu lieliem apgrozījumiem. Salīdzinot Oficiālā un Otrā saraksta akciju cenu svārstības, vislielākais cenas kāpums tika reģistrēts Rīgas Transporta flotes akcijām līdz 0.21 latam (+16.67%), savukārt nedēļas laikā vienīgais vērtības kritums bija Latvijas Gāze akcijām - līdz 5.92 latiem (-3.9%).

Nedēļas kopējais apgrozījums ar Rīgas Fondu biržas sarakstos iekļautajiem vērtspapīriem bija 2.53 miljoni latu, tajā skaitā darījumi ar akcijām veidoja 245.27 tūkstošus latu lielu apgrozījumu, bet prasījuma vērtspapīru tirgus apgrozījums - 2.29 miljonus latu.

Maija vidū paredzēts pārdot izsolē AS Rīgas kinostudija piederošas telpas, kuru novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana paziņojums.

Izsolē paredzēts pārdot nekustamo īpašumu (vēsturisko kinostudijas ēku) Šmerļa ielā 3, Rīgā, kas sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168,60 kvadrātmetri. Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Izsole notiks 2015.gada 19.maijā plkst.11 Tērbatas ielā 53-8. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Armands Liberts sacīja, ka parāds radies par 2004.gadā ēkas rekonstrukcijai ņemtu kredītu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Tas ticis ierosināts janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, taču tas tika izbeigts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei