Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas un Lietuvas apgabalā pašlaik fiksēta būtiski augstāka elektroenerģijas cena nekā Skandināvijas valstīs un Igaunijā.

Ja Skandināvijā un Igaunijā minimālā elektroenerģijas cena ir 31,54 eiro (22,17 lati) par megavatstundu un maksimālā, piemēram, Igaunijā sasniedz 42,42 eiro (29,81 lats) par MWh, tad Latvijas un Lietuvas apgabalos minimālā cena ir 33,03 eiro (23,21 lats) par MWh, bet maksimālā tā dēvētajās maksimumstundās no plkst.8 līdz 15 - 100,02 eiro (70,29 lati) par MWh.

Līdz ar to elektroenerģijas augstākā cena Latvijā 2,4 reizes pārsniedz augstāko cenu Igaunijā.

Kā biznesa portālam skaidroja Latvenergo, Igaunijas-Latvijas ierobežotās pārvades dēļ, ko izraisīja līnijas šķērsgriezuma 100% noslogojums gandrīz visas diennakts garumā, Latvijai un Lietuvai, kur rodas elektroenerģijas deficīts, nebija iespējams importēt lētāku elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas.

Tas izraisīja īslaicīgu cenu kāpumu Nord Pool Spot Latvijas un Lietuvas cenu apgabalā. Reaģējot uz cenu dramatisko palielinājumu, tika iedarbināta Rīgas TEC-2/1, līdz ar to tirgus nekavējoties noreaģēja patērētājiem labvēlīgi, rītdienas cenai esot 57,38 eiro (40,33 latu) līmenī.

Tas apliecina, ka TEC atrašanās Latvijā pati par sevi palīdz stabilizēt un ierobežot elektroenerģijas cenu ne tikai valstī, bet visā reģionā, pasargājot no importa cenām, norāda Latvenergo.

Kā informēja uzņēmuma preses sekretāre Ivita Bidere, ņemot vērā ierobežoto un nepietiekamo Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma kapacitāti, AS Latvijas elektriskie tīkli sākusi priekšizpēti Latvijas-Igaunijas trešā elektroapgādes starpsavienojuma izbūvei. Tā realizācija plānota līdz 2020.gadam. Tas nākotnē nodrošinās efektīvu jaudas tranzīta koridoru starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām, kas arvien vairāk un sekmīgāk attīstīs elektroenerģijas tirgu. Šis būs otrs apjomīgākais jaunais energoapgādes infrastruktūras projekts Latvijā.

Kā norāda elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, regulāri novērojamās cenu atšķirības Nord Pool Spot biržā starp Igauniju un Latviju nosaka nepietiekamās starpsavienojumu jaudas uz Igaunijas-Latvijas robežas.

Pastāvošie ierobežojumi liedz pietiekamā apjomā piegādāt Latvijai elektroenerģiju no Skandināvijas un Igaunijas reģioniem, kur cenas līdz nākamo kabeļu izbūvei būs vienādas vai zemākas nekā Latvijā. Arī elektroenerģijas importa iespējas no trešajām valstīm ir stipri ierobežotas. Turklāt siltais laiks nosaka arī papildu ierobežojumus starpsavienojumu kapacitātē, un siltajā dienas laikā to jauda tiek papildus ierobežota par aptuveni 25%.

Kā skaidro Bethers, no šodienas perspektīvas raugoties, Latvijas patērētājiem daudz izdevīgāk būtu, ja brīdī, kad tika lemts par Ignalinas atomstacijas slēgšanu, daļa no to obligātā iepirkuma komponentes veidā jau samaksātajiem līdzekļiem par «energodrošības» risinājumiem tiktu investēti spēcīgāku starpvalstu savienojumu būvniecībā.

Tas radītu lielāku vērtību sabiedrībai ar tādu pašu vai mazāku investīciju apjomu, ko prasa jaunu spēkstaciju būvniecība, jo attīstītu piekļuvi zemāko elektrības cenu reģionam Eiropā - Skandināvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem paudis neapmierinātību par kaimiņvalstu vilcināšanos atvērt elektrības tirgus, brīdinot par elektrības plūsmas bloķēšanu pāri Latvijas un Igaunijas robežai, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.

J. Partss norāda, ka Baltijas valstis 2009. gadā parakstīja saprašanās memorandu (BEMIP) par enerģētikas tirgus attīstību un tā pamatā bija elektrības tirgu atvēršana un valsts kontroles atcelšana pār mājsaimniecību elektrības tarifiem.

«Igaunija ir izpildījusi rīcības plānu, par kuru puses vienojās,» vēstulē Latvijas ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un Lietuvas enerģētikas ministram Jaroslavam Neverovičam raksta J. Partss.

J. Partss norāda, ka jūnijā piedzīvotais elektroenerģijas cenu pieaugums neatbilst reālajai tirgus situācijai, jo liela daļa Latvijas un Lietuvas ražotāju nav piedāvājuši pārdošanā elektroenerģiju Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā biržā Nord Pool Spot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls: igauņi nav tiesīgi vienpusēji mainīt elektroenerģijas tirdzniecības principus

Egons Mudulis, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārrobežu tirdzniecības principiem ir oficiāla vienošanās starp trīs Baltijas valstu Pārvades sistēmu operatoriem, kuru ir apstiprinājuši arī nacionālie Regulatori, tāpēc, lai mainītu šos principus, ir jāvienojas visām iesaistītajām pusēm, par igauņu draudiem bloķēt elektroenerģijas plūsmu pāri Igaunijas un Latvijas robežai saka AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģijas tirgus uzraudzības speciālists Aigars Sīlis.

Dienas Bizness (DB) šodien raksta, ka Latvijas Ekonomikas ministrija noraida Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas pārmetumus Latvijai un Lietuvai par to, ka kaimiņvalstis vilcinās atvērt elektrības tirgu. Šādu neapmierinātību Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss paudis vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem. Ja šādi ierobežojumi tiks noteikti, Latvija noteikti pieprasītu Igaunijai kompensēt visus zaudējumus, ko Latvijas patērētājiem šāds lēmums varētu radīt, uzsver Ekonomikas ministrija.

Par vēstulē minēto elektrības cenu lēcienu 104 eiro/MWh apmērā (trīs reizes vairāk nekā mājsaimniecību elektroenerģijas cena pirms gada), Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā birža Nord Pool Spot (NPS) pēc Baltijas valstu Regulatoru pieprasījuma veic speciālu izmeklēšanu, lai noskaidrotu augstās cenas iemeslus, skaidro A. Sīlis. Tādēļ AS Augstsprieguma tīkls nevar komentēt šo situāciju, kamēr izmeklēšana nav beigusies. Pēc viņa teiktā, pārējā laikā, kopš NPS Latvijas tirdzniecības apgabala atvēršanas, cenas ir bijušas saprotamas, adekvātas elektrības ražošanai un patēriņam katrā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: Cenu pieaugums vasarā skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā

Žanete Hāka, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu svārstības nav bijušas tieši saistītas ar Latvijas tirgus pilnīgu liberalizāciju, bet gan ar elektroenerģijas piedāvājuma un infrastruktūras nepietiekamību, skaidro Konkurences padome (KP).

Šovasar novērotais cenu pieaugums skaidrojams ar elektroenerģijas deficītu Latvijā un Lietuvā, ko vasaras periodā būtiski palielināja ražošanas jaudu samazināšana visās Baltijas valstīs apkopes un remontu vajadzībām, norāda KP. Deficīts Latvijā daļēji skaidrojams arī ar to, ka importa (tirgus) elektroenerģijas cena ir zemāka nekā Latvijā saražotās elektroenerģijas cena, tāpēc to ir izdevīgāk iepirkt nevis ražot uz vietas. Tāpat elektroenerģijas cenu pieaugumu ietekmēja elektroenerģijas starpsavienojumu nepietiekamā pārvades jauda starp Igauniju un Latviju, kā arī nepietiekama kopējā Baltijas tirgus integrācija ES (nepietiekami starpsavienojumi ar Poliju un Skandināvijas valstīm), uzsver padomes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas par elektrības tirgus atvēršanu

Nozare.lv, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības tirgū pēc atvēršanas negaida lielus satricinājumus

Gunārs Valdmanis, Latvijas Radio, speciāli DB, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības tirgū lielākās pārmaiņas nesīs nevis tā pilnīga liberalizācija, bet jaunu savienojumu izbūve.

Elektroenerģijas tirgū pēc 1. aprīļa, kad tiks liberalizētas piegādes arī mājsaimniecībām, šogad būtiskas pārmaiņas cenu izteiksmē nav gaidāmas – tā ļauj secināt ekspertu aplēses. Atbilstoši iepriekšējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta prognozēm, elektrības cena mājsaimniecībām salīdzinājumā ar pamattarifu palielināsies aptuveni par 7%, sasniedzot aptuveni 16,2 eiro centus par vienu kilovatstundu, bet tālākā nākotnē noteicošā loma attiecībā uz elektroenerģijas cenām būs svārstībām biržā.

Eksperti prognozē, ka šogad kopējās cenu svārstību tendences saglabāsies līdzīgas kā pagājušajā gadā, bet situācija mainīsies tikai pēc Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades kabeļa būvniecības. Tiešā veidā gan biržas svārstības patērētāji, visticamāk, neizjutīs, jo gan Igaunijas, gan uzņēmumu pieredze liecina, ka lielākā daļa no tiem arī brīvajā tirgū labprātāk dod priekšroku līgumiem, kuros elektrības cena ir fiksēta. Tomēr apjomīgas svārstības tirgū kopumā palielina tirgotāju risku un attiecīgi var mudināt tos fiksēto cenu noteikt augstākā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atliekot tirgus liberalizāciju, elektrības cena var sadārdzināties vēl vairāk, secina Prudentia

Nozare.lv, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atliekot elektroenerģijas brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, var izveidoties situācija, ka elektrības cenas kāpums tirgus ieviešanas brīdī būs vēl lielāks.

Kā norāda energoresursu pārvaldes uzņēmuma Prudentia Energy Markets direktors Roberts Samtiņš, atliekot problēmu uz vēlāku laiku, tā netiek atrisināta. Elektrības cena gada beigās, kuru piedāvātu tirgotāji, var atšķirties no tās, kas ir noteikta uz 1.aprīli. Taču nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka tirgotāji mājsaimniecībām piedāvās zemāku cenu. Jau pašlaik tirgotāji mājsaimniecībām faktiski piedāvājuši zemāku cenu, nekā tai vajadzētu būt.

Ja valdība vēlas atlikt brīvā elektrības tirgus ieviešanu mājsaimniecībām līdz brīdim, kad elektrības cena būtu zemāka, tad tas jāatliek līdz 2016.gadam, kad tiks izveidots starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, skaidro Samtiņš. Taču tas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos līdz 2015.gadam liberalizēt elektroenerģijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Apsēstība ar brīvajiem energotirgiem priekšvēlēšanu mērcē

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Elektrības tirgus virināšana politiķu apmierināšanai

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece Twitter: @LivaMel, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadales tīkls šogad iecerējis realizēt investīciju projektus 106 miljonu eiro apmērā, intervijā laikrakstam Diena stāsta Sadales tīkla valdes loceklis Ilvars Pētersons.

«2015. gadā mēs plānojam realizēt investīciju projektus 106 miljonu eiro apmērā. Nolietotās gaisvadu līnijas tiks pārbūvētas mūsdienīgākos risinājumos - zemē ieraktos kabeļos, tādējādi paaugstinot elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību un mazinot laika apstākļu, piemēram, vētru, ietekmi uz elektrības piegādi. Tāpat turpināsim jaunu apakšstaciju izbūvi,» viņš saka.

Būtisks darbs tikšot veltīts, attīstot tā dēvēto viedo elektrotīklu - daļa cilvēku darba, kas šobrīd nepieciešams tīkla apkalpošanā, tiks aizstāta ar modernajām informācijas tehnoloģijām, nodrošinot, piemēram, patērētās elektroenerģijas uzskaites datu apkopošanu no mājsaimniecībām un uzņēmumiem attālinātā veidā. Tāpat šāds tīkls uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti, jo sistēma automātiski ziņo uzņēmumam, kad un kur ir radušies elektrības bojājumi, līdz ar to uzņēmums operatīvāk sāk bojājumu novēršanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AT: Fakts, ka ārvalstu iecirkņos tiek izsniegtas Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu zīmes nav pretrunā vēlēšanu principiem

Žanete Hāka, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs.

Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem, informē AT.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā, pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamgad Elektrum klientiem elektrības cenas samazināsies par 2-4%

LETA, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad mājsaimniecībām, kas izvēlējušās kādu no AS Latvenergo produktiem Elektrum, elektrības cenas samazināsies par 2-4%, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Šodien Latvenergo aģentūru LETA informēja, ka klientu pašapkalpošanās portālā www.elektrum.lv ir publiskoti tirgus piedāvājumi mājsaimniecībām no 2016.gada pirmā janvāra.

Uzņēmumā norādīja, ka Latvenergo elektroenerģijas tirdzniecības produktos Elektrum elektroenerģijas komponentes izmaksas nākamgad samazināsies atkarībā no izvēlētā produkta, taču kompānijā neatklāja, cik liels būs samazinājums. Pēc LETA aprēķiniem, samazinājums ir aptuveni 2-4%.

Latvenergo tām mājsaimniecībām, kurām no nākamā gada būtu jāizdara izvēle, nosūtīs individuālu sadarbības piedāvājumu turpmākajam periodam.

Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss stāstīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana nozīmēja, ka klienti, neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja, maksā faktiskajai biržas situācijai atbilstošu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē mūsu iekārtas pašas izplānos elektrības patēriņa režīmu, samazinot izmaksas

Vai varat iztēloties situāciju, ka rūpnīcas ražotne sāk darbu nevis līdz ar ierasto darba dienas sākumu, bet brīdī, kad elektrība maksā vislētāk? Strādājošie jau dienu iepriekš tiek informēti, vai pie darba būs jāķeras dienas vidū, vakarpusē vai nakts melnumā, un var attiecīgi saplānot savu laiku. Lai arī šāda sistēma izklausās dīvaina, neierasta un var sadārdzināt darbaspēka izmaksas nakts maiņu dēļ, ietaupījums uz lētākas elektrības rēķina var būt mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.

Šādu darba kārtību jau izmēģina atsevišķi Latvijas uzņēmumi, kuri testē februāra sākumā publiski pieteikto Lattelecom elektrības pakalpojumu tet. Pirmie rezultāti klientus esot iepriecinājuši, apgalvo produkta tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lattelecom tet: Arvien vairāk klientu elektrību izvēlas pirkt par biržas cenu

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas tirgotāja Lattelecom tet, kas elektrību piedāvā nepilnu pusgadu, klientu skaits sasniedzis 10 000. Turklāt gandrīz deviņi no desmit klientiem (87%) izvēlas biržas cenu tarifus, informē Lattelecom Sabiedrisko attiecību vecākā projektu vadītāja Lāsma Trofimova.

Pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri izvēlējušies biržas cenu tarifus – ja martā tie bija 82% klientu, tad augustā šādu izvēli izdarīja tikpat kā visi jaunie klienti (98%). Šobrīd mēneša laikā kopējais Lattelecom tet klientu elektroenerģijas patēriņš ir 1,8 miljoni kilovatstundu, un kopējais tet elektrības pakalpojuma lietotāju ietaupījums dažu mēnešu laikā ir sasniedzis jau aptuveni 60 000 eiro.

«Šī gada martā, kad ienācām elektroenerģijas tirgū, ambīcija bija sasniegt 10 000 klientu līdz gada beigām – mums to ir izdevies īstenot trīs mēnešus ātrāk, nekā plānojām. Esam pateicīgi mūsu klientiem par uzticēšanos,» stāsta Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad biržā piedzīvots pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums, kas būtiski ietekmē arī nākotnes darījumu cenas.

Nord Pool Spot dati liecina, ka 16. novembrī elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 56,37 eiro/MWh, kas ir teju divreiz vairāk nekā šajā pašā datumā pērn, kad elektroenerģija biržā maksāja 33,46 eiro/MWh. Vidējā elektroenerģijas cena biržā 2017. gadā bija 34,68 eiro/MWh, šogad - 48,90 eiro/MWh. Vairāki elektroenerģijas tirgotāji uzsver, ka šo izmaiņu dēļ patērētājiem jārēķinās ar elektrības cenu kāpumu arī savos rēķinos. DB jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā par cenu pieaugumu paziņoja uzņēmums Latvenergo, norādot, ka zīmola Elektrum mājsaimniecību klientiem no 2019. gada 1. janvāra rēķini par elektroenerģiju varētu pieaugt līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru