Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

2015.gada pirmajā pusgadā ABLV Bank, AS guva 43,5 miljonus eiro lielu peļņu. Salīdzinoši 2014.gada pirmajā pusgadā peļņa bija 32,9 miljoni eiro, informē bankas pārstāvis Ilmārs Jargans.

Bankas pamatdarbības ienākumi pirms uzkrājumu veidošanas - 73,0 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2014.gada pirmo pusgadu pamatdarbības ienākumi ir auguši par 22,6%.

Bankas klientu noguldījumu apjoms pārskata perioda beigās bija 3,65 miljardi eiro. Emitēto parāda vērtspapīru apjoms sasniedza 476,0 miljonus eiro.

Bankas aktīvu apjoms 2015.gada 30.jūnijā bija 4,55 miljardi eiro. Kopš gada sākuma aktīvu apjoms audzis par 9,1%, kopējam apjomam palielinoties vēl par 378,4 miljoniem eiro.

Bankas kredītportfeļa apjoms jūnija beigās bija 833,3 miljoni eiro. Bankas kapitāls un rezerves - 249,3 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2015.gada 30.jūnijā bija 17,66%, bet likviditātes līmenis - 76,63%.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

AS ABLV Bank peļņa šā gada pirmajā ceturksnī - 16,6 miljoni eiro, teikts bankas paziņojumā biržai NASDAQ OMX.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni banka šogad nopelnījusi vairāk. Pērn gada pirmajos trīs mēnešos bankas peļņa bija 11,8 miljoni eiro.

ABLV Bank norāda, ka vispārējās izaugsmes tendences līdz ar veiksmīgi izvēlētu stratēģiju pozitīvi ietekmē arī ABLV Bank plānu izpildi. Šogad plānota ABLV grupas pamatdarbības ieņēmumu palielināšanās vismaz par 15%. Pieaugums būs balstīts grupas izaugsmē un ienesīguma pieaugumā. Vienlaikus liela uzmanība tiek veltīta iespējamo nelabvēlīgo faktoru ietekmes novērtēšanai un mazināšanai, risku vadībai un nozares regulatoru prasību izpildei.

ABLV Bank vērtē, ka šā gada pirmā ceturkšņa finanšu rādītāji liecina par stabilu izaugsmi un ļauj prognozēt, ka 2014.gadam izvirzītie mērķi tiks sasniegti. Visi svarīgākie bankas darbības rādītāji saglabājas augstā līmenī, tai skaitā arī kapitāla pietiekamība un likviditāte.

ABLV Bank peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija 32,9 miljoni eiro, bet koncerna peļņa - 33,1 miljons eiro, liecina bankas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

2013. gada pirmajā pusgadā bankas peļņa bija 21,6 miljoni eiro.

«Mūsu galvenajos mērķa tirgos šā gada pirmajā pusgadā mēs bijām spiesti strādāt apstākļos, kad situācijas attīstība ir pilnīgi neprognozējama. Neraugoties uz sarežģījumiem, mēs esam apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem un vēlreiz pārliecinājāmies, ka mūsu lēmumi par aktīvu izvietošanas stratēģiju ir bijuši pareizi. Rezultātā mēs sasniedzām labākos vēsturiskos rezultātus bankas un koncerna darbībā,» pārskata periodu raksturo ABLV Bank izpilddirektors (CEO) Ernests Bernis.

Bankas pamatdarbības ienākumi pirms uzkrājumu veidošanas sasniedza 59,6 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2013. gada pirmo pusgadu pamatdarbības ienākumi ir auguši par 13,6%.

Ceturtdien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, kurā tika piedāvāti piecu gadu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu viens miljons latu.

Kā informē Valsts kase, izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 2,41 miljonu latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie parāda vērtspapīri.

Trešdien notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2018.gada 4. oktobrī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 22,57 miljonus latu, kas 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 9 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 2,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,294%. Kupona likme šīm obligācijām ir noteikta 2,125 % apmērā.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Sākot ar šodienu Nasdaq Tallinn biržas First North Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā tiek iekļautas Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja Mainor Ulemiste 2015. gada jūnijā emitētās 2000 obligācijas, liecina biržas paziņojums.

Mainor Ulemiste emitēs nākamo 3000 obligāciju emisijas sēriju 2015.gada 17.novembrī, līdz ar to palielinot obligāciju kopējo emisijas apjomu līdz pieciem miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro. Gada kupona likme ir 7% apmērā, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Obligāciju dzēšanas datums ir 2018.gada 26.novembris.

Mainor Ulemiste ir iniciators un vadošais attīstītājs projektam Ulemiste City Tallinā, kas ir viens no lielākajiem komerciālā nekustamā īpašuma attīstīšanas projektiem Baltijā. Šobrīd Ulemiste City biznesa parkā atrodas 300 uzņēmumi, kuros nodarbināti aptuveni 6300 darbinieki.

Ceturtdien notikušajā Latvijas valsts parādzīmju izsolē tika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri, liecina NASDAQ OMX Riga dati.

Piedāvājuma apjoms nekonkurējošā izsolē bija trīs miljoni latu, savukārt pieprasījuma apjoms – 3,32 miljoni latu. Kopumā izsolē piedalījās pieci dalībnieki.

Izsoles vidējā svērtā un maksimālā apmierinātā peļņas likme bija attiecīgi 0,327% un 0,35%.

Trešdien konkurējošā daudzcenu izsolē tika piedāvāti parāda vērtspapīri 12 miljonu latu apmērā, un kopējais pieprasījuma apjoms, kā jau ierasts, ievērojami pārsniedza piedāvāto apjomu un bija 28,5 miljoni latu.

Abās izsolēs tika piedāvāti vērtspapīri ar dzēšanas datumu 2014. gada 19. septembrī.

ABLV Bank šā gada deviņos mēnešos nopelnījusi 50 miljonus eiro, kas ir par 38,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina bankas pārskats Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības deviņos mēnešos pirms uzkrājumu izveidošanas nedrošiem parādiem bija 89,1 miljons eiro.

Deviņos mēnešos noguldījumu apjoms bankā auga par 11% līdz 3,08 miljardiem eiro.

Bankas aktīvu apjoms gada 30. septembrī bija 3,8 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis ir 827,3 miljoni eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms pieaudzis līdz 462,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 219,9 miljonus eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 30. septembrī bija 16,71 %, bet likviditātes līmenis – 85,22 %.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE bija 34,14 %, savukārt aktīvu atdeves rādītājs ROA – 1,86 %

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

AS ABLV Bank 2017. gada deviņos mēnešos nopelnīja 40,8 miljonus eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2017. gada deviņos mēnešos bija 84,5 miljoni eiro.

2017. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 2,67 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 3,63 miljardi eiro.

Bankas kredītportfelis bija 1,01 miljards eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms uz 2017. gada 30. septembri pieauga līdz 638,4 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves — 341,2 miljoni eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2017. gada 30. septembrī bija 22,94%, bet likviditātes līmenis — 75,87%.

Kapitāla atdeves rādītājs (ROE) bija 16,68%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs (ROA) — 1,44%.

Kopējais vērtspapīru portfeļa apjoms 2017. gada 30. septembrī bija 1,66 miljardi eiro. Gandrīz visu bankas vērtspapīru portfeli veido parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Vērtspapīri ar kredītreitingu AA- vai augstāku veido 66,2% no visa vērtspapīru portfeļa. Investīciju sadalījums pa valstīm ir šāds: ASV — 32,6%, Vācija — 14,3%, Latvija — 13,3%, Krievija — 10,9%, Zviedrija — 6,2%, Kanāda — 4,6%, Somija – 3,6%, Austrija – 2,2%, Ķīna – 1,7%, Norvēģija – 1,2%, Polija – 1,1%. Papildus 1,8% veido starptautisko institūciju emitētie vērtspapīri. Vērtspapīru portfeļa gada ienesīgums pārskata periodā bija 2,46%.

AS ABLV Bank 2016. gada deviņos mēnešos guva peļņu 61,4 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2016. gada deviņos mēnešos bija 115 miljoni eiro.

2016. gada 30. septembrī noguldījumu apjoms bankā bija 3,04 miljardi eiro, bet bankas aktīvu apjoms — 4,01 miljards eiro.

Bankas kredītportfelis sasniedza 1,01 miljardu eiro, tai skaitā komerckredītu apjoms pieaudzis līdz 635,9 miljoniem eiro.

Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 307,7 miljonus eiro.

Bankas kapitāla pietiekamības līmenis 2016. gada 30. septembrī bija 18,72%, bet likviditātes līmenis – 78,04 %.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE bija 28,94%, savukārt aktīvu atdeves rādītājs ROA – 1,86%.

ABLV Bank arī 3. ceturksnī turpināja obligāciju emisijas. Sestās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros — no jūlija līdz oktobrim — tika veiktas četras jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējie apjomi bija 150 miljoni USD un 40 miljoni EUR pēc nominālvērtības, kā arī viena subordinēto obligāciju emisija 20 miljonu EUR apmērā. Ieskaitot arī dzēstās obligācijas, banka līdz šim veikusi 39 publiskās obligāciju emisijas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos vērtējama kā veiksmīga, aģentūrai LETA atzina banku pārstāvji, pozitīvi vērtējot arī Valsts kases lēmumu emitēt eiroobligācijas ar 30 gadu termiņu.

Tostarp Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos ir vērtējama pozitīvi.

"Šobrīd procentu likmes ir ļoti zemā līmenī, un diez vai tās tuvākajā nākotnē būs īpaši zemākas. Jau šobrīd redzam, ka ASV centrālā banka ir atsākusi celt bāzes likmes. Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka nākamajos pāris gados mazinās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) pasākumus un, iespējams, jau nākamā gada beigās sāks celt bāzes procentu likmes, kas pakāpeniski aizņemšanos padarīs dārgāku. Tas nozīmē, ka šis ir labs laiks, lai aizņemtos. Ņemot vērā, ka procentu (kupona) maksājumi ir fiksēti, tad, aizņemoties uz ilgāku laiku, ir iespēja ilgāk gūt labumu no šī brīža zemajām likmēm," norādīja Buceniece.

Pasaules, arī eirozonas ekonomikas perspektīvu raksturojošs elements tuvākās desmitgades laikā būs parādu jautājums, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas valstu parādi turpinājuši augt arī šā gada 1. ceturksnī, kas nozīmē, ka reģiona parādu jūgu pavilkt kļūst arvien grūtāk. Eirozonas valstu kopējā parāda pret IKP attiecība šā gada 1. ceturksnī palielinājusies līdz 92,9% atzīmei, kas ir tieši par procentpunktu vairāk nekā pirms gada.

Tāpat turpinājis augt kopējais Eiropas Savienības (ES) valstu parāda slogs – šī reģiona valstu parāda pret IKP attiecība šā gada 1. ceturksnī pieaugusi līdz 88,2% atzīmei, kas ir par veseliem diviem procenpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada 4.ceturksnī, liecina Eurostat dati. Pārsvarā šo parādu veido emitētie valstu parāda vērtspapīri. Vēl 2008. gadā ES parāda rādītājs pret IKP bija krietni zemāks un atradās pie 62,2% atzīmes.

Latvijas vērtspapīru tirgū pagājušais gads ir bijis veiksmīgs - uzņēmumi ir sākuši dažādot finansējuma avotus, līdz ar to ir bijusi pozitīva obligāciju tirgus attīstība, sniedzot investīciju portfeļa diversifikācijas iespējas privātajiem un institucionālajiem investoriem, saka Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

LCD ir apkopojis statistiku par Latvijas vērtspapīru tirgu 2015. gadā.

2015. gada 31. decembrī kopumā bija reģistrētas 214 dažādu vērtspapīru emisijas - akcijas, valsts un uzņēmumu parāda vērtspapīri, ieguldījumu apliecības. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 29% ir pieaudzis kopējais korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju skaits. Savukārt biržā iekļauto korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju skaits pieauga par 27%.

Kopējā LCD reģistrēto vērtspapīru vērtība aizvadītā gada laikā palielinājās par 1,1 miljardu eiro, un to vērtība 2015. gada beigās sasniedza 4,5 miljardus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 43% ir pieaudzis korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju kopējais kapitalizācijas apjoms pēc nominālvērtības, sasniedzot 1,4 miljardus eiro. (2014.gadā – 995,17 miljoni eiro). Tāpat pieaugumu par 59% uzrāda LCD reģistrēto akciju kapitalizācija, sasniedzot 1,5 miljardus eiro (2014.gadā - 954,86 miljonus eiro). Savukārt biržā iekļauto korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju kapitalizācijas apjoms pieauga par 33%, sasniedzot 963,83 miljonus eiro (2014.gadā – 727,03 miljonus eiro).

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

ABLV Bank peļņa šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 8,3 miljonus latu, kas ir par 57% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas paziņojums.

Bankas pamatdarbības ienākumi pirms uzkrājumu veidošanas sasniedza 17,6 miljonus latu, kas ir par 15,8% vairāk nekā pagājušā gada 1. ceturksnī.

Tāpat turpina augt bankas noguldījumu un aktīvu apjoms. Kopš gada sākuma noguldījumu apjoms audzis par 108,4 miljoniem latu jeb 5,8 % līdz 1,98 miljardiem latu.

Emitēto parāda vērtspapīru apjoms sasniedzis 173,2 miljonus latu.

Bankas aktīvu apjoms 31. martā bija 2,33 miljardi latu, un kopš gada sākuma aktīvu apjoms audzis par 8,7%, kopējam apjomam palielinoties vēl par 185,8 miljoniem latu.

Savukārt bankas kredītportfeļa apjoms marta beigās bija 524,9 miljoni latu.

Bankas kapitāls un rezerves pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 108,2 miljonus latu.

Šā gada pirmā pusgada laikā privāto pensiju fondu plānos tika iemaksāts 18,1 miljons eiro, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar 2013. gada pirmo pusgadu pensiju plānu dalībnieku iemaksas pieauga par 11%, turpretī darba devēju iemaksas samazinājās par 0,9%. 2014. gada jūnija beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 251,3 miljonus eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 6,6%.

No pensiju plānu kapitāla pirmā pusgada laikā tika izmaksāti 9,4 miljoni eiro jeb par 50% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Visi pensiju 3. līmeņa plāni pirmajā pusgadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu. Vidējais pensiju plānu ienesīgums pirmajos sešos mēnešos bija 3,2% un individuāliem plāniem tas bija robežās no 0,2% līdz 6,5%.

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī 2017. gadā, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās dalībnieku skaita pieauguma tendence un tika sasniegts jauns vēsturiskais maksimums dalībnieku veiktajām iemaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

2017.gadā pensiju plānos iemaksāti 77.6 miljoni eiro, t.i. par 8.1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Dalībnieku iemaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 8.9%, savukārt darba devēju iemaksas par 4.8%. Gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedzis 434.5 miljonus eiro, gada laikā pieaugot kopumā par 14.1%.

No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 35.2 miljoni eiro jeb par 14% vairāk nekā 2016. gadā, t.sk. 97% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2017. gadā bija 3.1% un individuāliem plāniem tas bija robežās no -7.5% līdz 8.6%. Gada ienesīgums bija negatīvs tikai diviem plāniem, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā saruka par 12.4%.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, turpina pieaugt iedzīvotāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, un arī darba devēji atsākuši veikt iemaksas pensiju 3. līmeņa ieguldījumu plānos, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kopš 2014. gada sākuma pensiju plānos iemaksāti 28,6 miljoni eiro, kas ir par 13,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2013. gada trīs ceturkšņiem pensiju plānu dalībnieku iemaksas pieauga par 12,8% un darba devēju iemaksas - par 14,3%. 2014. gada septembra beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 259,8 miljonus eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 10,2%.

No pensiju plānu kapitāla deviņos mēnešos tika izmaksāti 13,2 miljoni eiro jeb par 45% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

Šīsnedēļas valsts parādzīmju izsolēs investoru pieprasījums atkal ievērojami pārsniedza piedāvāto apjomu.

Trešdien, 2. oktobrī, notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2018.gada 4. oktobrī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 22,21 miljonu latu, kas 2,8 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 8 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 2,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,216%. Kupona likme šīm obligācijām tika noteikta 2,125% apmērā.

Ceturtdien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 5 gadu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu 2 miljoni latu pēc nominālvērtības.