Pasaules biržu indeksi ceturtdien atkal kritās, ASV un Ķīnai mēģinot novērst sarunu izjukšanu, kuru mērķis ir izbeigt tirdzniecības konfliktu starp abām valstīm.

Pēc mēnešiem ilgām sarunām, kurās Vašingtona un Pekina šķietami tuvojās vienošanās panākšanai, šis rožainais scenārijs izskatās gandrīz nesasniedzams pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka Savienotās Valstis piektdien no 10% līdz 25% paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, jo Ķīnas dēļ tirdzniecības sarunas virzās pārāk lēni.

Tramps ceturtdien vēlēšanu kampaņas pasākumā Floridas štatā sacīja, ka Ķīna «lauzusi darījumu» tādos veidos, kas pelnījuši augstākus tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses sekretārs Gao Fens iebilda, sakot, ka Ķīna ir ievērojusi savas saistības un «jau ir sagatavojusies visām iespējamām situācijām», kas var nozīmēt pretpasākumus jauniem vai augstākiem ASV tarifiem.

Pasaules tirgiem reaģējot uz šo notikumu attīstību, vadošo Āzijas un Eiropas biržu indeksi kritās par apmēram 1% vai vairāk.

ASV biržu indeksu kritums samazinājās ap dienas vidu, kad Tramps pateica reportieriem, ka vienošanās ar Ķīnu vēl ir iespējama, lai gan viņš būtu apmierināts arī ar plānoto tarifu noteikšanu piektdien.

«Es esmu citādāks nekā daudzi cilvēki. Es domāju, ka tarifi mūsu valstij ir ļoti spēcīgi,» teica Tramps.

«Eurasia Group» savā piezīmē izteicās, ka Ķīna divu dienu sarunu sesijā diez vai pietiekami piekāpsies, lai apmierinātu amerikāņu pusi, un ka akciju tirgus reakcija būs svarīga, nosakot, kas notiks pēc tam.

«Trampu vēl nav pilnīgi pārbaudījušas akcijas. Tas var mainīties, investoriem novērtējot viņa draudu nopietnību – gan pacelt tarifu likmes, gan noteikt tarifus atlikušajam ASV importam no Ķīnas,» atzīmēja «Eurasia Group».

«Ievērojams akciju kritums, kā arī pazīmes par tālāku postu ASV lauksaimniekiem un citām viņa politiskās bāzes daļām, padarīs viņu vairāk noskaņotu meklēt vienošanos ar [Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu].»

Naftas cenas kritās Ņujorkas biržā, bet pieauga Londonas biržā.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 0,42 dolāriem līdz 61,70 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 0,02 dolāriem līdz 70,39 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien kritās par 0,5% līdz 25 828,36 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 0,3% līdz 2870,72 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,4% līdz 7910,59 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,9% līdz 7207,41 punktam, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,7% līdz 11 973,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,9% līdz 5313,16 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,1192 līdz 1,1218 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3006 līdz 1,3011 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 110,10 līdz 109,71 jenām par dolāru.