Biržu indeksi pieaug pēc ASV starpvēlēšanām

2018. gada 08. novembris plkst. 8:18
Autors: LETA--AFP
Sadaļa: Investors
Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, tirgum paužot atvieglojumu pēc otrdien notikušajām ASV starpvēlēšanām, kuru rezultāti neradīja lielus pārsteigumus.

«Finanšu tirgi turpina savu virzību uz priekšu, saprotot, ka investori bija pareizi pozicionēti starpvēlēšanu iznākumam,» sacīja FXTM analītiķis Džamels Ahmads.

Demokrāti šajās vēlēšanās atguva kontroli pār Pārstāvju palātu, bet prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partija palielināja savu vairākumu Senātā.

ASV dolāra vērtība pret eiro un britu mārciņu samazinājās, jo investori paredz, ka demokrātu kontrole pār Pārstāvju palātu būs «potenciāls šķērslis» jebkuriem Trampa centieniem ieviest turpmākus fiskālos stimulus, sacīja Ahmads.

Lai gan vēlēšanu rezultāti lielākoties atbilda prognozēm, tie nozīmē, ka Trampam ir gaidāmi divi grūti gadi pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām 2020.gadā, jo demokrāti ir gatavi cīnīties pret viņa iecerēm ekonomikā un pastiprināt Trampa un viņa administrācijas uzraudzību.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi solīdi pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šis akciju cenu pieaugums «domājams, liecina par atvieglojumu, ka vēlēšanas ir pagājušas un to rezultāts kopumā ir tāds, kā tika gaidīts». Lielu pārsteigumu trūkums šajās vēlēšanās «ir likvidējis nenoteiktības elementu, kas pēdējās nedēļās bija palielinājis tirgus nestabilitāti».

Kāpums Eiropas akciju tirgos pēc otrdienas krituma vedina uzskatīt, ka «investori cer uz to, ka sašķelts Kongress iezīmēs beigas Trampa protekcionistiskajai darba kārtībai, vismaz attiecībā uz Eiropu», sacīja «Capital Economics» analītiķe Simona Gambarini.

Citi analītiķi norādīja uz varas sadalīšanas sekām.

«Sašķeltais Kongress nozīmē, ka ir lielāka iespēja būt strupceļam, kas ievērojami ierobežos [Trampa] darba kārtību likumdošanā,» sacīja ING galvenais starptautiskais economists Džeimss Naitlijs.

Viņš uzsvēra, ka abas puses varētu sadarboties tādās jomās kā infrastruktūras tēriņi, tomēr «šķelšanās starp partijām un to iekšienē lielākoties nozīmē to, ka progress būs grūts».

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru palielinājās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu kāpa.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 0,54 dolāriem līdz 61,67 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,06 dolāriem līdz 72,92 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien pieauga par 2,1% līdz 26 180,30 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 2,1% līdz 2813,89 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 2,6% līdz 7570,75 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 1,1% līdz 7117,28 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,8% līdz 11 579,10 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,2% līdz 5137,94 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1416 līdz 1,1434 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa no 1,3097 līdz 1,3130 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 113,46 līdz 113,53 jenām par dolāru.

Dalies ar šo rakstu