Pašā Jelgavas centrā top pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas, par ko vienojusies Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību.

Sadarbības ietvaros mediķi un biškopji vienojušies pievērst sabiedrības uzmanību ekoloģijas nozīmei cilvēku veselības saglabāšanā un bišu svarīgajai lomai pārtikas ražošanas nodrošināšanā, apputeksnējot vairāk nekā 80% pārtikas kultūraugu. Sākoties liepziedu nektāra ievākšanas sezonai, uz Jelgavas poliklīnikas jumta izvietotas pirmās trīs bišu saimes, kas nākotnē pāraugs veselā bišu dārzā. Ikdienas rūpes par bišu saimēm uzņēmies Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš.

“Iedvesmojamies no bišu nemitīgā čakluma, kas raksturīgs arī mediķiem, kā arī vēlamies pievērst jelgavnieku uzmanību tīrajai videi mūsu pilsētā, jo bites ir izvēlīgas dāmas. Tīra vide ir nozīmīga arī mūsu veselībai. Turklāt, urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai “ienākt” pilsētā un pilsētai – dabā. Tādējādi neviļus savu darbinieku saimi esam palielinājuši par aptuveni 100 tūkstošiem čaklu darbinieču, bet esam noskaņoti bišu saimju skaitu vēl palielināt, kad pabeigsim realizēt poliklīnikas nākamās attīstības ieceri – saules paneļu uzstādīšanu, lai ražotu elektrību pašu vajadzībām,” stāsta Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Uz universālveikala Stockmann jumta sev jaunu mājvietu radušas septiņas bišu saimes - biškopjiem Jānim Šnikvaldam un Arturam Balandiņam piederošie bišu stropi.

Tiek plānots, ka sezonas beigās, strādājot Rīgas parkos, bites būs ievākušas ap 350 kilogramiem garda medus.

«Urbānā biškopība nav modes lieta. Tas ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai «ienākt» pilsētā un pilsētai - dabā, un tā to uztver arī universālveikala kolektīvs,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» vadītāja.

Bites aprūpēs to saimnieki. Līdz šim biškopībā nav novērtēts pilsētas potenciāls, kaut zināms, ka pilsētvide ir brīva no intensīvajā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu atliekvielām. Pilsētā ir arī mazākas temperatūras svārstības, kas tīk bitēm. Turklāt Rīga ir izteikti zaļa pilsēta ar ziedošiem kokiem parkos un krāšņām puķu dobēm, jūnijā un jūlijā pilsētā zied liepas un daudzi košumkrūmi.

«Medus mazumtirdzniecības cenas pēdējos gados nedaudz augušas. Mēs sekojam līdzi tam, kādas ir vairumtirdzniecības cenas katras sezonas beigās, pēc tā arī vadāmies,» biznesa portālam db.lv stāsta dravniece Ieva Bergholde. Viņa kopā ar vīru Helmutu saimnieko Kuldīgas novada, Turlavas pagasta saimniecībā «Baļļas».

«Nav variantu, šis darbs ir jāmīl. Pavisam noteikti šis ir mūsu aicinājums, hobijs un darbs vienlaicīgi. Nevar iet uz darbu ar domu, ka mani šodien atkal sadzels. Ilgi to nevar izturēt, it sevišķi rudenī, kad bites ir kareivīgākas. Lielākais izaicinājums jaunajiem biškopjiem ir izturēt šo gadalaiku,» stāsta H. Bergholds.

«Baļļu» bišu drava ir izvietota 13 bišu novietnēs, kas izvietotas dažādās vietās apmēram 20 kilometru rādiusā ap saimniecību. Dravā šobrīd tiek apkoptas vairāk nekā 200 bišu saimes. Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera). «Baļļās» pēdējos gados dravo ar Itālijas un Buckfast bišu mātēm. Tās ir mierīgas savā raksturā, kā arī labvēlīgos apstākļos ātri pieaudzē bišu masu. «Medus raža, kā arī biškopība kopumā ir stipri atkarīgi no laikapstākļiem ,» uzsver I. Bergholde. «Darbs ir sezonāls- vasaru jāpavada dravā, ziemā gatavojamies nākošai vasarai,» komentē H. Bergholds.

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Latvijā mobilo lietotni "BeeKing" ir izmēģinājuši vairāk nekā 250 biškopji, no kuriem teju 50 to izmanto regulāri; uzņēmumam ir arī pirmie maksājošie klienti ārzemēs.

Mobilā lietotne "BeeKing" ir paredzēta darbam dravā - pierakstu veikšanai, darbu plānošanai un uzskaites veikšanai ar balss palīdzību. To izmēģinājuši jau teju 5% Latvijas biškopju. Lietotnes izstrādātāja SIA "BeeTech Services" valdes priekšsēdētājs Jānis Kronbergs uzskata, ka agrīnā fāzē šis uzņēmumam ir labs sasniegums.

J. Kronbergs teic, ka, ņemot vērā biškoja darba specifiku, šis ir netipisks risinājums. "Strādājot dravā, biškopim rokas ir ar propolisu, vasku, medu. Ja kāds programmētājs domā, ka biškopis dravā jebkurā laikā ar pirkstu bakstīs telefonu – tā nenotiks. "BeeKing" sākotnējā atšķirība ir ar balsi veikti pieraksti, kam, protams, ir savi izaicinājumi. Klusā telpā balss atpazīšanas tehnoloģijas darbojas labāk, bet dravā ir blakus trokšņi, kas šad tad teksta atpazīšanu padara problemātisku," viņš stāsta. Ja balss atpazīšana ir veikta neprecīzi, ir iespēja noklausīties arī audio ierakstu. Parasti biškopju ierunātās piezīmes nav ilgākas par 15 sekundēm pie vienas saimes, tāpēc vajadzības gadījumā nav pārāk sarežģīti to noklausīties vēlreiz.

Bioloģiskā saimniecība Vecmuižnieki kopš deviņdesmito gadu sākuma attīstījusies senā mājvietā Talsu novada Balgales pagastā. Vienā no trim sendienu ēkām – pamatīgā, no laukakmeņiem celtā zirgu stallī – iekārtota plaša medus fasētava, noliktava un birojs

Bišu ganības Rīgā un Jūrmalā

«Cik necik darbojamies ar bitēm,» saka dravnieks Egons Upītis. Taču pieticīgums ir nevietā, jo Vecmuižnieki ar turpat 300 bišu saimēm ir viena no lielākajām bioloģiskajām dravām Latvijā. Vecmuižnieki apsaimnieko laukus vairāk nekā simt hektāru platībā. Saimniecības laukus abpus ceļam ziliem ziediem izrotājusi facēlija, toties kaimiņos lauksaimnieki strādā, izmantojot lauksaimniecības ķīmiju. Līdz ar to Vecmuižniekus ierobežo nosacījumi, kas jāievēro bioloģiskajās dravās. Tuvumā konvencionālajiem laukiem bioloģisku medu ievākt ir aizliegts, lai izvairītos no pesticīdu atliekvielām produkcijā. Iepriekš Vecmuižniekos bija vairāk nekā 400 saimju, bet bioloģiskās lauksaimniecības prasību pastiprināšanās dēļ to skaits samazināts līdz 270.

Liepājnieki Līga un Agris Saules savā saimniecībā Medzes pagasta Vīnkalnos nodarbojas ar bluķu dravniecību, no medus ražo dažādus produktus un gaida ciemos tūristus. Atvasinot no uzvārda, zīmolam dots nosaukums Saules medus.

Ģimene Vīnkalnu saimniecību iegādājās 2013. gada rudenī. «Mēs esam pilsētnieki, kam patīk, ka viņus sauc par jaunajiem lauciniekiem,» ar smaidu saka Agris. «Nopirkām meža biezokni – desmit gadus mājā neviens nebija dzīvojis.» Vēl labu laiku pirms lauku īpašuma iegādes viņš sev bija definējis, ka vēlas nodarboties ar biškopību. Tagad šāda iespēja radās. Sāka nodarboties ar bluķu dravniecību. «Tā kā paši atgriežamies pie saknēm – laukos, pie dabas –, to pašu mēģinām ierādīt bitēm – kur tām ir jāatgriežas,» pamato Agris. Bluķu dravniecība paredz, ka cilvēks procesos iejaucas pavisam minimāli – bites traucē tikai tik, lai reizi gadā paņemtu medu. Ar slimībām, kaitēkļiem un citiem dabas sagādātiem izaicinājumiem tās cīnās pašas. Tieši tādēļ arī saimju skaits ir mainīgs. Saules sāka ar trim saimēm, pagājušajā gadā bija 25, šogad ieziemoja 13.«Modernā biškopība ir aizgājusi citu ceļu – intensīvi liek ievākt vairāk medus. Mums tā stropos ir mazāk, bet, ņemot vērā tehnoloģiju, tas ir interesantāks un vērtīgāks,» pauž Agris. «Milzīga rūpniecība mūs neinteresē.»