Quantcast
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Kopumā situācija attīstījās veiksmīgi - pakalpojums tajā brīdī bija pieprasīts, izveidojās klientu loks, mums bija zināšanas un bija arī investors, kurš interesējās par šo nišu.

Kādēļ investoru interesēja šī joma?

Daudziem aviācija izraisa romantiskas jūtas. Turklāt pirmais investors bija slavenā Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta absolvents. Viņš šo jomu saprata, tā viņam bija interesanta un zināma. Tāpat dalība projektā viņam tika piedāvāta ar saprotamiem noteikumiem. Papildu tam vēl bija pirmskrīzes laiks (2007.gada beigas - 2008.gada sākums). Mēs visi atceramies šo periodu, kad viss kustējās un notika. Bija pagājis neliels laika periods kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un likās, ka viss strauji attīstīsies arī turpmāk. Nav daudz tādu lidostu Eiropā un pasaulē, kur varētu sākt šādu biznesu. Taču Eiropā bija daudz piemēru, uz kuriem paskatoties, bija skaidrs, ka šādas modelis darbojas un kādā virzienā tas jāatīsta.

Vai tolaik jau sapratāt, kas būs jūsu klienti?

Nav noslēpums, ka lielākā daļa galalietotāju ir mūsu "bijušie", kā mēs jokojoties viņus saucam. Mūsdienās tie var būt dažādu valstu pilsoņi, sākot no Maltas līdz pat Izraēlai. Taču šie ir cilvēki, kuri iepriekš ir apmeklējuši Rīgu vai arī zināja par to. Viņi radīja savu kapitālu dažādās vietās un viņu dzīve attīstījās dažādi. Tajā brīdī bija skaidrs, ka šī arī ir galvenā mērķauditorija. Šobrīd ainava mainās. Kad viss radās un bija tikai ideja, aptuveni 95% klientu bija tie paši “mūsējie”. Šobrīd šī daļa sākusi samazināties, un mums pieaug to klientu skaits, kuri ir no Eiropas, Ķīnas un ASV. Jāuzsver gan, ka klients - tas ir diezgan plašs jēdziens. Mums ir pasažieru termināls, angāri un apkalpošana uz zemes. Mūsu klienti ir tie, kuri lido, taču viņiem ne vienmēr pašiem pieder lidmašīnas. Viņi var, piemēram, rezervēt vienreizēju lidojumu caur brokeri. Tāpat mūsu klienti ir aviokompānijas, kam nepieciešama lidmašīnu apkope. Šie klienti lielākoties ir no Rietumu pasaules. Tāpat mūsu tehnisko apkalpošanu izmanto arī klienti no Austrumiem un Rietumiem.

Pastāstiet vairāk par šīm trim kategorijām. Kādus pakalpojumus klienti pieprasa?

Biznesa lidmašīnas pasažieris, nespeciālista skatījumā ir bagāts cilvēks, kurš lido savā greznajā lidmašīnā, nolaižas pa zelta celiņu ar melno ikru iepakojumu vienā rokā un omāru - otrā. Tomēr tā nepavisam nav. Biznesa aviācija ir daudz plašāks un daudzveidīgāks jēdziens. Ir budžeta patērētāji, kuri vēlas ietaupīt laiku. Lidojums ar maza izmēra biznesa lidmašīnu pa komplicētu maršrutu bieži vien nemaksā dārgāk kā lidojums biznesa klasē, taču būtiski ietaupa laiku un sniedz nesalīdzināmi vairāk ērtību. Aizvien biežāk klientu vidū mēs redzam uzņēmējus, baņķierus, juristus - cilvēkus, kuri novērtē savu laiku. Viņiem ir svarīgi pēc iespējas ātrāk nokļūt no punkta A uz punktu B. Mūsu uzdevums ir to nodrošināt. Mūsu klienti var izvairīties no lielām rindām lidostās, garu attālumu veikšanu termināļos, lai nokļūtu nepieciešamajā vietā. Brīdī, kad pasažieris ierodas lidostā, lidmašīna jau ir gatava izlidošanai, un pie ieejas viņu sagaida pilots. Runājot par tehnisko apkopi, vērojama tendence šim segmentam palielināties, jo Rīgā ierodas salīdzinoši daudz gaisa kuģu bez pasažieriem.

Vai uzskaitāt, cik daudz biznesa klientu un cik tūristu ir jūsu klientu vidū?

Ir grūti apkopot šādus datus, jo bieži vien mūs izmanto tā saucamie kombinētie klienti, piemēram, ģimene, kur tēvs dodas ceļojumā biznesa nolūkos, bet tuvinieki - ar mērķi atpūsties. Es teiktu, ka pēdējo piecu gadu laikā mūsu klientu vidū ir samazinājies atpūtnieku skaits, bet pieaug to cilvēku skaits, kuri lido biznesa ceļojumos. Lielākā daļa klientu pārstāv Eiropas valstis, un viņiem ir bizness Rīgā, piemēram, lielu tīklu pārstāvji ar filiālēm Latvijā. Mēs viņiem palīdzam biznesa vadībā, palīdzam izvairīties no dažādu apstākļu ietekmes, sniedzam ērtības un ietaupām viņu laiku. Pakalpojumu pieprasījumā ir vērojama zināma sezonalitāte, taču pasūtījumu plūsma parasti ir stabila. 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, bija vērojams neliels klientu skaita pieaugums. Ja objektīvu iemeslu dēļ samazinās pasažieru pārvadājumu skaits, tad mēs to kompensējam, palielinot angāra noslodzi. Pagājušajā gadā visas mūsu angāra zonas tika gandrīz maksimāli izmantotas.

Vai biznesa klientiem Rīga ir galamērķis vai viņi lido tālāk ar citiem reisiem?

Nav noslēpums, ka pašlaik nav tiešo reisu Kijeva-Maskava vai Maskava-Erevāna. Šie lidojumi ir Muitas savienības ietvaros, pastāvot sarežģītiem noteikumiem un prasībām. Ņemot vērā šos apstākļus, Rīga vai Viļņa var kļūt par centriem. Mēs arī cenšamies attīstīt un piedāvāt klientiem degvielas uzpildes pakalpojumus. Tie nepieciešami tālos lidojumos, kad lidmašīnai nav pietiekami daudz degvielas tālajiem lidojumiem, piemēram, no Tokijas uz Londonu. Mēs kopā ar partneriem piedāvājam degvielas uzpildi un pakalpojumus, piemērojot atlaides. Šajā jomā klientu skaita ziņā mēs pagaidām nevaram konkurēt ar Helsinkiem, taču mēs attīstām šo virzienu un ticam, ka situācija var mainīties.

Vai ir kādi gabarītu ierobežojumi gaisa kuģiem, ko apkalpojat?

Mūsu angāru zonas ir paredzētas lidmašīnām, kuru izmēri atbilst modeļiem A320 vai Boeing 737. Lidmašīnām, kuras veic neregulārus lidojumus, mums nav ierobežojumu - mēs varam apkalpot gan kravas lidmašīnas, gan speciālas nozīmes lidmašīnas. Skrejceļa garums un kvalitāte to ļauj. Tāpat mēs apkalpojam arī helikopterus. Starp citu, mūsu angāra kompleksā mēs sakomplektējām helikopterus, kurus piegādāja kravas lidmašīnā. Lidosta Rīga šobrīd ir spējīga uz daudz ko.

Kas ir jūsu konkurenti?

Rīgā ir divi kompleksi, kas piedāvā līdzīgus pakalpojumus biznesa aviācijas jomā, un aizvien svarīgāks kļūst jautājums par personīgo apkalpošanu, labāko praksi un lēmumu pieņemšanas ātrumu. Protams, konkurence pastāv arī ārpus Latvijas un tā ir saistīta ar jau pieminētajiem tranzīta mezgliem. Un mūsu konkurenti atrodas mums tuvu. Šeit atkal palīdz sakari, iestrādes un lēmumu pieņemšanas ātrums. Mums ir konkurences priekšrocības - plašāks tehniskās apkopes veidu klāsts, tāpat mēs runājam daudzās valodās un saprotam gan Rietumu, gan Austrumu klientu vajadzības. Tāpat palīdz spēcīga valsts pārvadātāja klātbūtne un plašs tiešo lidojumu tīkls, un tas mūs pozitīvi izceļ, salīdzinot ar citām vietām, piemēram, Tallinu.

Latvijā liela uzmanība šobrīd tiek pievērsta kontrolei, lai novērstu naudas atmazgāšanu. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmums kaut ko ir pasūtījis no ārvalstu piegādātāja, bet pēc tam viņam bloķēts konts. Vai saistībā ar šo situāciju jums ir bijušas kādas problēmas?

Mēs personīgi neesam saskārušies ar šādām problēmām, bet kopumā tendences ir jūtamas. Tiek definēti principi: caurspīdīgums, stingrākas prasības un pat bezkompromisa prasības. Nosacījums “zini savu klientu” spēlē aizvien nozīmīgāku lomu. Ja iepriekš baņķieris izrādīja cieņu un priecājās par klientu, tad tagad situācija ir pretēja - to dara klients un kā bērns priecājas, kad viņam ir atvērts konts. Es uzskatu, ka šī ir ne visai pareiza tendence, taču tajā pašā laikā es domāju, ka paies nedaudz laika un situācija mainīsies, spēles noteikumi kļūs skaidri visiem.

Vēl viens sāpīgs jautājums daudziem uzņēmumiem ir personāls. Vai jūsu uzņēmumam ir viegli atrast darbiniekus?

Ja cilvēks ir gudrs un talantīgs, tad bieži vien nav svarīgi, kur viņš strādājis iepriekš. Viņš ātri sapratīs lietas būtību un attīstīsies. Mēs esam gatavi dot iespēju ikvienam, kurš vēlas strādāt un kuram ir tuva aviācija. Tomēr primāri mēs izvēlamies tos, kuriem ir jau darba pieredze lidostā. Gadās, kad jaunam puisim vai meitenei, kurš sasniedzis noteiktu karjeras pakāpienu, tālāk ir grūti augt un viņam ilgi jāgaida sava iespēja. Privātā uzņēmumā ir vairāk iespēju karjeras izaugsmei. Starp mūsu darbiniekiem ir cilvēki, kuri sāka strādāt šeit ar ļoti mazu pieredzi iepriekš, taču tagad ieņem nozīmīgus amatus. Diemžēl ir parādījusies tendence, ka darba intervijas laikā cilvēki uzreiz izvirza pārmērīgas prasības - gan attiecībā uz darba apstākļiem, gan algu. Mūsdienās daudzi cilvēki dod priekšroku labāk neko nedarīt, nevis sākt ar minimumu un censties pierādīt savu vērtību. Mēs cenšamies piedāvāt pakāpenisku algas pieaugumu un individuālo motivāciju. Pateicoties šai pieejai, vairumā gadījumu mums izdodas piesaistīt labus darbiniekus.

Kā jūs vērtējat sadarbību ar Latvijas aviācijas dienestiem, lidostu, Civilās aviācijas aģentūru?

Jāatzīst, ka evolūcija daudzās aviācijas jomās Latvijā ir acīmredzama. Visās šīs nozares struktūrās daudzus gadus strādā speciālisti un cilvēki, kuri fanātiski mīl savu darbu. Tas veicina lidostas attīstību un pasažieru pārvadājumu pieaugumu. Un tas ir acīmredzami. Nesen Latvijas iedzīvotāju vidū par nacionālo tradīciju ir kļuvusi sevi kritizēt un slavēt igauņus. Iespējams, viņiem daudz kas ir labāks, taču Latvija var pamatoti lepoties ar savu lidostu un aviāciju. Šajā nozarē Latvija atrodas priekšā pārējām Baltijas valstīm. Es uzskatu, ka mūsu aviācijas nozare sniedz ļoti augstas kvalitātes pakalpojumus. Papildus augsta līmeņa vadītājiem ir ļoti daudz cilvēku, kuru vārdi plašākai sabiedrībai varbūt nav zināmi, bet kuri patiešām ir savas jomas profesionāļi.

Kādi ir jūsu uzņēmuma plāni tuvākajā nākotnē?

Pirmkārt, mēs plānojam attīstīt esošos virzienus. Tajā pašā laikā mēs rūpīgi sekojam līdzi Rail Baltic projekta īstenošanai, kas mūs ietekmēs un noteikti radīs dažas izmaiņas mūsu ikdienas dzīvē.

Kā šī projekta ieviešana ietekmēs jūsu biznesu?

Visticamāk, traucēs ar šo projektu saistītie būvdarbi. To var salīdzināt ar troksni un neērtībām dzīvoklī remonta laikā. Taču tad, kad dzelzceļa līnija sāks darboties, infrastruktūra uzlabosies, un tas vienmēr ir pozitīvs faktors. Ja viss tiek pārdomāts un tiks uzklausīti aviācijas ekspertu ieteikumi, tad ilgtermiņā jaunā infrastruktūra arī mums dos priekšrocības.

Runājot par biznesa aviācijas attīstību Latvijā, kādas perspektīvas prognozējat?

Tāpat kā jebkura nozare, arī biznesa aviācija ir daudzšķautņaina. Kādi modeļi būs nākotnē? Varam nedaudz iezīmēt. Tiek atkārtoti mēģinājumi paveikt ko tādu, ko sauc par lidmašīnu kopbraukšanu - pārdot vietas biznesa lidmašīnā savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem. Šie mēģinājumi kādu laiku pat darbojās, taču neradīja revolūciju tirgū, jo daudziem privātās aviācijas priekšrocība, salīdzinot ar parasto gaisa satiksmi, ir tieši privātā telpa. Ir izteiktas arī prognozes, ka dārgu biznesa lidojumu pārdošana jāsamazina līdz minimumam. Es atceros stereotipisku ainu - laimīga sieviete sēž lidmašīnas salonā ar šampanieša glāzi, tuvumā guļ bērns, bet aiz loga peld mākoņi. Tiek uzskatīts, ka šai koncepcijai jāpaliek pagātnē, un tas jāaizstāj ar aviācijas biznesa taksometriem un zemo cenu aviosabiedrībām, kur visas ērtības ir samazinātas līdz minimumam - cieti sēdekļi, paliktnis klēpjdatoram. Taču luksusa modelis vēl aizvien nav iznīcis. Es redzu, ka biznesa aviācijā ir vieta visam. To apstiprina arī ASV pieredze, kur ir visattīstītākais civilās aviācijas tirgus pasaulē. Tur ir vieta ļoti dažādiem modeļiem. Ir bagātas ģimenes, kuras bauda dārgus, ekskluzīvus piedāvājumus. Netiek aizmirstas viena dzinēja lidmāšīnas, kas rada prieku. Ir iespējas arī tiem, kas vēlas biznesa lidmašīnu izmanto vienu reizi, lai, piemēram, atzīmētu ģimenes svētkus vai uzdāvinātu romantisku dāvanu mīļotajam, piemēram, kāzu gadadienā. Vai šajā ziņā atšķiramies no amerikāņiem? Patiesībā nē. Tikai mērogi atšķiras, bet uzmanība jāpievērš katram segmentam. Vēl viens svarīgs un interesants aspekts ir digitalizācija. Ir prognozes, ka tuvākajā laikā dators un programmatūra aizstās starpniekus un mazos uzņēmumus, kuri piedāvā starpnieka pakalpojumus. Jā, bez šaubām, daudzas lietas mūsdienās šķiet neiedomājamas bez elektroniskajām platformām, un nevar atpalikt to izmantošanā. Taču vēl nav izveidots dators, kas intelektā parspētu cilvēku, ja, protams, neņemam vērā to, ka tas cilvēku pieveic šaha spēlē. Nepieciešams ņemt vērā daudzas nianses, kas saistītas ar cilvēka īpašībām un viņa ērtībām. Citiem vārdiem sakot, digitalizācija un roboti nespēs pilnībā aizstāt cilvēkus, bet tie neapšaubāmi kļūs par nenovērtējamiem palīgiem labākas, ātrākas un precīzākas klientu apkalpošanas sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi attālinātam darbam gatavi; investori iepauzē

Anda Asere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 29.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc bankas vairs nevēlas un nespēj strādāt ar ārzemju uzņēmējiem
  • aktuāli - minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli
  • tēma - gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu
  • finanses - pārāk daudz banku
  • ārpolitika - Covid krīze izceļ vairāku ātrumu Eiropas realitāti
  • aviācija – starptautiskais uzņēmums "TAV Airports Holding" ir gatavs ieguldīt Rīgā
  • zaļā ekonomika - meža platības de jure un de facto
  • pūļa finansējums - alus darītava jauna kvartāla sākumam
  • brīvdienu ceļvedis - Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla "RIGA IFF" direktore

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eksprespasta apjomus audzēs 12 miljonus eiro vērtā loģistikas centrā

Egons Mudulis, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprespasta apjomus audzēs 12 milj. eiro vērtā loģistikas centrā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DHL Latvia valdes locekle Sņežina Kazakova.

Kopš šī gada sākuma DHL Latvijā juridiski darbojas kā divas kompānijas – DHL Latvia, kas drīzumā mainīs nosaukumu uz DHL Express Latvia, un SIA DHL Logistics Latvia, kur darbojas viņas kolēģi no Freight (pamatā autopārvadājumi) un Global Forwarding (gaisa, jūras kravu pārvadājumi, piegāžu ķēdes) nodaļām.

Tirgus tendences

Pērn e-komercija turpināja piedzīvot strauju izaugsmi, bet šogad ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē šīs jomas izaugsme vairākus mēnešus palēninās, iespējams, tāpēc, ka Ķīna nespēj sasniegt savus mērķus (IKP). Uz jautājumu, kā nozari ietekmē ASV prezidenta lēmumi tarifu jomā, S. Kazakova norāda, ka to nav iespējams precīzi noteikt. Turklāt valstu tautsaimniecība var piedzīvot grūtības arī citu iemeslu dēļ, un gaisā arī virmo runas par to, ka tuvākajā nākotnē gaidāma krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts, atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš informēja, ka līdz 27.augustam LIAA saņēma aptuveni 700 pieteikumus, lai gan kopējais prognozētais apjoms bija 7500.

"Var teikt, ka līdz šim pieteikumu ir mazāk nekā mēs sagaidījām. Vienlaikus man arī ir jāatzīst, ka ar pieteikumu izskatīšanu mums iet grūtāk. Mēs izskatām mēneša laikā, kā bijām solījuši, bet tas ir iespējams tādēļ, ka interese nav tik milzīga, kā gaidījām. Pašlaik mums dienā ienāk aptuveni tikpat pieteikumu, cik mēs spējam izvērtēt. Taču no sākuma aktivitāte bija lielāka un ar šo pieteikumu izskatīšanu darbs iekavējās," sacīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja uz atšķirībām tūrisma un eksportētāju programmās. Pēc Rožkalna skaidrotā, tūrisma uzņēmumu pieteikumus LIAA var izvērtēt daudz ātrāk, jo tajā ir tikai divi vērtēšanas kritēriji, turpretī eksporta uzņēmumu struktūra parasti ir daudz sarežģītāka un attiecīgi izvērtēšana prasa ilgāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smartlynx iznomā lidmašīnas regulārajiem reisiem un čarterlidojumiem, lūkojas uz jauniem tirgiem un plāno flotes atjaunošanu

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Smartlynx Airlines valdes loceklis Žīgimants Surints (Žygimantas Surintas).

Kāpēc savulaik šāds bizness tika veidots Latvijā, nevis citviet?

Tas vairāk ir vēsturiski tā izveidojies. Kompānija, kas tobrīd tika nosaukta par Latčarter, tika dibināta 1992. gadā. Pie mums joprojām tirdzniecības departamentā strādā viens no tās dibinātājiem Kiriks Matvejevs. Viņš mums ir kā relikvija un ir viens no mūsu labākajiem darbiniekiem tirdzniecības jomā. Tobrīd bija labvēlīga situācija biznesa uzsākšanai. Šajos gados kompānijai ir mainījušies īpašnieki, tā ir pārdzīvojusi daudzas krīzes. Ja skatāmies uz citu valstu piemēriem, tad izdzīvot izaicinājumu pilnā, dinamiskā aviācijas tirgū teju 30 gadus ir liels sasniegums.

Komentāri

Pievienot komentāru