Finanses

Biznesa kreditēšana: problēmas un iespējas

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

2019. gada provizoriskie rezultāti skaidri liecina, ka Latvijas banku kredītportfelis ir stabilizējies. Turklāt, spriežot pēc nozares dalībnieku paziņojumiem, daudzi kreditēšanas funkciju uzskata par prioritāro.

Bet aktuāls ir arī cits jautājums: vairākas problēmas kavē šī gan bankām, gan ekonomikai kopumā svarīgā virziena attīstību. Šīs problēmas ir risināmas, bet pagaidām neatrisinātas, tāpēc tām jāpievērš uzmanība.

Pēc svarīgās visa finanšu sektora reorganizācijas uzsākšanas Rietumu Banka turpināja attīstīt biznesa finansēšanu kā prioritāru virzienu, galveno akcentu liekot jau uz Baltijas valstīm. Mums izdevās pārorientēt kredītportfeli, ievērojami palielinot rezidentu kredītu daļu, uzsākt sadarbību ar daudziem daudzsološiem un spēcīgiem klientiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Skaitļos tas nozīmē, ka pagājušajā gadā vien tika izsniegti aptuveni 150 miljoni eiro jaunu kredītu uzņēmējdarbības attīstībai, no kuriem aptuveni 100 miljoni - jauniem klientiem.

Turpinot šo svarīgo darbu, mēs nevaram nepamanīt šķēršļus, kas šajā ceļā ir abām pusēm - gan tai, kas vēlas piesaistīt nepieciešamo finansējumu, gan tai, kas to spēj nodrošināt, proti, bankām.

Nav noslēpums, ka uzņēmējdarbības attīstībai vispirms ir nepieciešama politiskā un ekonomiskā stabilitāte, saprotami "spēles noteikumi", tas ir, atbilstoši likumi un konsekventa valsts politika. Uzņēmējiem jāsaprot, kādā virzienā attīstās valsts, kuri ekonomikas sektori ir prioritāri un kur mēs vēlamies sevi redzēt tuvākā un tālākā perspektīvā.

Tomēr pēdējā gada laikā vien mēs esam saskārušies ar vairākiem lieliem kredītprojektiem, kas tika vai nu apturēti, vai to īstenošana kļuva pārmērīgi riskanta, turklāt ne komerciālu iemeslu dēļ. Šeit liela nozīme bija gan nestabilitātei saistībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas ostām, gan valsts iepirkumu rezultātu pārskatīšanai un citiem mainīgajiem "spēles noteikumiem".

Minēšu piemēram vietējās ekonomikas galvenās sastāvdaļas: tranzītu un ostas, enerģētiku, lauksaimniecību, pašvaldību uzņēmumus, banku sektoru, nekustamo īpašumu jomu - visur dzirdamas nerimstošas runas par plānojamajām izmaiņām, paaugstinātiem riskiem, korupcijas skandāliem, vai pagātnes kļūdām, kas jālabo.

Tas viss, protams, nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības iniciatīvu un padara tostarp piesardzīgākas arī bankas, izvērtējot papildu riskus. Nopietnu negatīvu ietekmi uz valsts IKP mēs pieredzēsim jau tuvākajos gados. Bet tā ir tikai pusbēda. Vispārējais negatīvais fons padara pesimistiskas arī valsts iedzīvotāju nākotnes cerības, un tas ietekmē gan iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan vēlmi uzņemties papildu saistības, tērēt naudu utt. Īsāk sakot, izpaužas multiplikatora efekts.

Tajā pašā laikā valsts atzītākie ekonomisti saka: Latvijā nav nekādu priekšnoteikumu krīzei - mums ir viens no zemākajiem iedzīvotāju kredītu slodzes līmeņiem eirozonā, ievērojams uzkrājumu līmenis, stabili nekustamā īpašuma cenu indeksi un ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme. Bet, neraugoties uz to, realitāte visapkārt ir jūtams, ka cilvēki gaida krīzi.

Uzsvēršu vēl kādu interesantu momentu. Mēs redzam pietiekami daudz Lietuvas un Igaunijas investoru, kuri ienāk mūsu tirgū vai plāno to darīt tuvākajā laikā. Šo valstu uzņēmēji bieži vien tic jaunām iespējām un veiksmīgas attīstības potenciālam Latvijā daudz vairāk nekā vietējie uzņēmēji. Es domāju, ka iepriekš minētajiem faktoriem tajā visā ir diezgan liela nozīme. Mēs labprāt izskatām tādus potenciālos projektus, un man jāsaka, ka daudziem no tiem ir labas izredzes.

Pieminēšu vēl vienu Latvijas iezīmi - saskaņā ar mūsu datiem līdz 60% uzņēmumu nemaina bankas, kas tos apkalpo jau gadu desmitiem. Tie var sūdzēties, būt neapmierināti, bet tajā pašā laikā ir diezgan inerti un "nezondē tirgu". Mūsuprāt, tagad biznesam ir viens no vislabvēlīgākajiem brīžiem, lai paskatīties apkārt un izvērtēt alternatīvās naudas resursu piesaistes iespējas. Rezultāts var patīkami pārsteigt.

Runājot par likumdošanu, jāuzsver aktuālais jautājums par kredītu jomas regulēšanu. Banku darbība, kā zināms, arī šajā virziena tiek stingri kontrolēta, un tas garantē stabilitāti un darbojas klientu interesēs. Tajā pašā laikā mūsdienu tehnoloģijas piedāvā arī citus aizņemšanās variantus, kur šāda līmeņa kontroles pagaidām faktiski nav.

Konkrēti es domāju popularitāti ātri ieguvušās p2p/kraudfandinga platformas, kas uzņēmējiem sniedz iespēju viegli aizņemties līdzekļus, tostarp vāji pamatotiem biznesa plāniem, bet līdzekļu īpašniekiem - aizdot tos ar augstām procentu likmēm. Jāsaka, ka šeit joprojām ir plašs lauks "biznesa jaunradei", tostarp negatīvā nozīmē. Bez šaubām, šajā jomā noteikti ir vairāki pozitīvi piemēri, kur uzņēmējdarbība tiek veidota uz profesionāla pamata, taču tajā pašā laikā ir arī vairākas platformas, kuru godīgai darbībai noticēt ir visai grūti.

Cerams, ka tuvākajā laikā regulators izstrādās risinājumus un veiks pasākumus, kas aizsargātu parasto neprofesionālo investoru intereses, kuri šādās platformās izvieto naudu diezgan riskantos aktīvos. Un ka tajā pašā laikā šis regulējums nekļūs pārmērīgs un neiznīcinās jebkādu iespēju nodarboties ar šo biznesu Latvijā, radot jaunas darba vietas un faktiski eksportējot finanšu pakalpojumus. Tas prasa no valsts līdzsvaru un veselo saprātu.

Tajā pat laikā uzskatu, ka nevajadzētu arī pārāk dramatizēt situāciju. Kopumā mēs saglabājam pozitīvu skatu uz nākotni un pietiekami aktīvi kreditējam projektus visdažādākās jomās: dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu attīstīšana, viesnīcas, tirdzniecība un transports, ražošana un daudz kas cits. Joprojām ir interesanti ar finanšu tehnoloģijām saistīti projekti, turklāt šādu projektu ģeogrāfija var būt ļoti plaša.

Neapšaubāmi, saprātīgai valsts politikai, kas vērsta uz mērķtiecīgu uzņēmējdarbības atbalstu, būtu milzīga pozitīva loma visu šo virzienu attīstībā. Un tas nozīmē - gan makroekonomikas, gan visas Latvijas attīstībā kopumā. Gribētos ticēt, ka tieši tā arī būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Francijā lietu par Rietumu bankas iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt pavasarī

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieķīlātas Piņķos plānotās outlet veikalu pilsētas attīstītāja kapitāldaļas

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Goldman sola izbeigt heteroseksuālu "balto" vīriešu ēru uzņēmumu valdēs

Jānis Šķupelis, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē aktīvi šobrīd tiek spriests ne tikai par klimata pārmaiņām - daudzi pasaules līderi demonstrē gatavību arvien aktīvāk iesaistīties dažāda veida nosacītas sociālās vienlīdzības projektu īstenošanas ziņā.

Nupat Davosā Volstrītas granda "Goldman Sachs" vadītājs Dāvids Solomons ziņojis par jauna veida ultimātu šajā frontē. Proti, investīciju banka visai skaidri norādījusi, ka pētīs uzņēmumu vadītāju ādas krāsu un seksuālo piederību.

Visa rezultātā no šā gada 1. jūlija "Goldman" vairs neparakstīsies uz kādu ASV un Eiropas sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), ja šīs attiecīgās kompānijas valdē nebūs kāda sieviete vai persona, kas tiek atzīta par pietiekami atšķirīgu (diverse).

Nākamgad šī kvota jau tikšot paaugstināta līdz divām šādām personām, raksta "Bloomberg".

Arī aktīvu pārvaldīšanas milži jau kādu laiku pieslējušies daudzām šīs kustības idejām. Piemēram, "Street Global Advisors" un "BlackRock", kas ir ievērojami akcionāri daudzos pasaules lielākajos uzņēmumos, norādījuši, ka akcionāru sapulcēs iestāsies pret uzņēmumu valdēm (vai konkrētām personām, kuras ir atbildīgas par šiem lēmumiem), ja tās dzimumu ziņā nākotnē nedemonstrēs vēlmi kļūt diversificētākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku hipotekārais kreditētājs AS "West Kredit" reģistrējis jaunu komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 69,6 miljoni eiro, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Rietumu Banka".

Kā DB skaidro AS "West Kredit" valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs, ķīla reģistrēta, lai saņemtu papildu finansējumu uzņēmumu - nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanai.

S. Maļikovs skaidro, ka patlaban no tirgus dalībnieku puses vērojams pieprasījums pēc finansējuma, taču bankas pēdējo gadu laikā kļuvušas ļoti piesardzīgas un daudzos gadījumos šādus uzņēmumus nekreditē vispār.

Finansējums ir nepieciešams, lai tirgus spētu attīstīties, tādēļ "West Kredit" pieņēmis lēmumu aktīvāk iesaistīties nekustamā īpašuma attīstītāju finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru