Ražošana

Biznesa maratonists: Vienmēr ziedu laiki

Raivis Bahšteins, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Pirms diviem gadiem piedzīvojuši postošu ugunsgrēku, bet pērn izgatavojuši lielāko koka fasāžu sistēmu Baltijā. Koka logi daudz pasaka par mājas saimnieku, atzīst tēvs un dēls Māris un Juris Buši

Koka logu un durvju ražotājs Flora ir īsts ģimenes uzņēmums. Dibinātājs, valdes priekšsēdētājs un viens no trim īpašniekiem ir tēvs Māris Bušs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Otrs īpašnieks ir dēls Juris Bušs, kurš pilda direktora pienākumus, bet trešā – meita Ilze Zviedrīte, kura pirms brāļa pabijusi direktores amatā, bet tagad «uz lentes uzlikusi bērnu ražošanu», kā labsirdīgi smejas ģimenes galva. «Kad māsa devās pirmajā bērna kopšanas atvaļinājumā, tēvs pateica – tu būsi direktors. Šķiet, tā viņam bija mūža vieglākā darbinieku atlase, bet man nācās pārkāpt sev pāri un pierādīt sevi nopietnu vīru sabiedrībā,» atzīst Juris Bušs, kurš par direktoru kļuva 24 gadu vecumā.

Samaksa motociklos

«Uzņēmumu dibināju 1991. gada 14. martā, bet Komerclikums bija stājies spēkā tikai februāra beigās. Jelgavā esam pirmais uzņēmums atjaunotās Latvijas laikā, bet valstī, pieļauju, esam pirmajā desmitniekā,» saka Māris Bušs. Uzņēmuma nosaukums atgādina par laikiem, kad M. Bušs neko daudz nezināja par logu ražošanas niansēm, toties spēja rentabli audzēt puķes, kuras veda tirgot uz Krieviju un Ukrainu. 80 kvadrātmetru lielajā siltumnīcā blakus ģimenes dzīvojamai mājai zaļoja rožu stādi, bet pagrabā ar četrreiz mazāku platību tika steidzinātas desmitiem tūkstoši tulpju. Kad 1994. gadā sadārdzinājās elektroenerģija un apkure, ziedu audzēšana vairs neatmaksājās. Kritusī Padomju savienība nozīmēja arī maksātspējīgo pircēju zaudējumu, no kuriem vērtīgākie vēl nesen bija pilsētu apzaļumošanas kantori. Pēdējo rožu kravu M. Bušs aizveda uz Kovrovu, pilsētu, kuru pazina visā savienībā – motociklu ražošanas dēļ. Latviešu audzētājs, kravā atvedis 40 tūkstošus rožu stādu, saņēma pārmaiņu laiku labi ilustrējošu atbildi: gribi – ņem 13 motociklus vai arī nedabūsi neko, smejoties atminas M. Bušs. Dēls Juris Bušs, kurš tagad pārņēmis uzņēmuma vadības grožus savās rokās, atceras šos motociklus, tie piepildīja ne tikai garāžu, bet aizstāja arī tulpes Bušu māju pagrabā.

Visu rakstu Vienmēr ziedu laiki lasiet 21. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Maiznīca Flora apgrozījums audzis, bet peļņa sarukusi

Dienas Bizness, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Maiznīca Flora» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 2,759 miljonu eiro apmērā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 189 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gada finanšu rādītājiem, SIA «Maiznīca Flora» apgrozījums pērn pieaudzis par 4,8%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa samazinājusies par 8,1%.

SIA «Maiznīca Flora» gada pārskatā sacīts, ka apgrozījuma pieaugumu tam izdevās nodrošināt, piedāvājot jaunus produktus. Taču vienlaikus arī pieauguši pārdošanas un administratīvie izdevumi, tādējādi samazinot peļņas apmēru.

Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 86 darbiniekus, un tā veiktie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā bija 654 tūkstoši eiro.

Šogad SIA «Maiznīca Flora» turpinās attīstīt savu produkcijas piedāvājumu konditorejas izstrādājumu segmentā gan Latvijas tirgum, gan ārpus tā. Uzņēmums arī iecerējis turpināt iegādāties nepieciešamās ražošanas iekārtas un citus pamatlīdzekļus, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maiznīcas Flora peļņa augusi par trešdaļu

Žanete Hāka, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Maiznīca Flora pagājušajā gadā palielinājusi savu apgrozījumu par 6%, līdz 2,491 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, apgrozījuma pieauguma lielāko daļu veido eksporta tirgus izaugsme. Finanšu gadu ražotājs noslēdzis ar 178,919 tūkstošu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, kas ir par 33% lielāka nekā gadu iepriekš. Peļņas pieaugums panākts, piesaistot jaunus klientus ārvalstīs.

SIA Maiznīca Flora savu darbību uzsākusi 1995.gadā ar nosaukumu SIA D.I. Development TD, kas uz pašreizējo mainīts 1996.gada novembrī.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA Maiznīca Flora vienīgajam īpašniekam Zigmāram Zilgalvim pieder arī 33,3% juridisko pakalpojumu sniedzēja SIA Konsultāciju Grupa kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darba vide: Dārzs ienāk birojā

Anda Asere, 14.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telpaugus birojos izvēlas dažādu iemeslu dēļ – lai tie papildinātu interjeru, atdalītu darba vietas un lai uzlabotu mikroklimatu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Telpaugus birojā ienes ne vien darbinieki, novietojot uz sava galda puķupodu, bet arī specializēti uzņēmumi, kas nodarbojas ar biroju apzaļumošanu. «Biroju apzaļumošana ir diezgan populārs pakalpojums, pieprasījums pēc tā pamazām aug. Kopš krīzes, kad apgrozījums šajā biznesā nokritās par aptuveni 40%, tas aug aptuveni par 7 līdz 10% gadā,» stāsta Ineta Krieva, SIA Hercs Flora valdes locekle. SIA Pulksteņa ezers valdes locekle Ilze Gulbe biroju apzaļumošanas pakalpojumu raksturo kā stabilu. «Mums ir pastāvīgo klientu loks ar ilgtermiņa līgumiem un stabils jauno klientu pieauguma apjoms,» viņa apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls «Digital Freedom Festival», kas no 27.-28. novembrim notiks Rīgā, izsludina oficiālo programmu. Paplašinot festivāla vērienu, tas notiks uz 6 skatuvēm, pulcēs vairāk nekā 100 konferences runātāju no visas pasaules, lai diskutētu par jaunākajiem atklājumiem tehnoloģiju jomā un to ietekmi uz startup uzņēmumiem, korporācijām, politiku un dzīvesstilu, informē pasākuma organizatori.

«Divās dienās ikviens varēs sajust «pasaules elpu» par jaunāko tehnoloģiju jomā. Mēģināsim aizsteigties notikumiem priekšā un diskutēsim, kā tehnoloģijas mums var palīdzēt biznesu, valsti un, jā, arī personiskās dzīves kvalitātes latiņu pacelt nākamajā attīstības un uzrāviena līmenī, kā mums visiem kļūt ieguvējiem no tehnoloģiskās revolūcijas,» stāsta «Digital Freedom Festival» līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa:

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens papildina: «Esmu gandarīts, ka Latvijā ir šāds vērienīgs tehnoloģijām veltīts pasākums kā Digital Freedom Festival, jo tehnoloģijas ir valstu, pilsētu un ikviena indivīda rītdiena. Spēja attīstīt tehnoloģiju prasmes, veicināt startup uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, radīt sinerģiju starp jaunuzņēmumiem un korporācijām lielā mērā noteiks Latvijas konkurētspēju nākotnē. Kā mazai valstij mums ir iespēja būt dinamiskākiem, radošākiem un atvērtākiem jaunām idejām - tā ir iespēja, kas jāizmanto.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau daudzus gadus uzņēmums «Flora» Jelgavā cīnās ar lietusūdeņu radītajām problēmām, kas pēdējos četros piecos gados vēl vairāk samilzušas. Pie vainas esot bojāta aka, kas atrodas Tērvetes ielā 125a un kurai būtu jāsavāc notekūdeņi arī no «Floras» teritorijas, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Medijs uzņēmumu «Flora» apmeklējis otrdien, kad ūdens līmenis teritorijā bija jau krities, taču kokmateriāli joprojām stāvēja ūdenī. «Nevar uzņēmums tā strādāt. Ko tad, ja uznāk vēl lielāks lietus? Man ir pasūtījumi, pagājušajā gadā jau notika nelaime, tagad es vairs nevaru atļauties ciest zaudējumus,» noraizējies bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Bušs.

Lietusūdeņi krājas arī pie uzņēmuma transformatora apakšstacijas. Otrdien ūdens līmenis bija tik augsts, ka pietrūka 15 centimetru, līdz tas sasniegtu akumulatoru.

M.Bušs ir ierīkojis sūkni, lai lietusūdeņus novadītu uz tuvējo dīķi, taču tas nevarot turpināties ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maiznīca Flora par 70 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties iepakošanas iekārtu

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Maiznīca Flora izsludinājusi konkursu iepakošanas iekārtas iegādei, liecina uzņēmuma paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir šā gada 30.jūnijs, bet iepirkuma paredzamā līgumcena – 70 tūkstoši eiro. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 7.jūnijam.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Unilever panāk vienošanos par margarīnu ražošanas biznesa pārdošanu

LETA, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes un Lielbritānijas plaša patēriņa preču ražošanas uzņēmums «Unilever» panācis vienošanos, lai par 6,8 miljardiem eiro pārdotu margarīnu ražošanas biznesu ASV privāto investīciju gigantam KKR.

«Unilever» jau aprīlī paziņoja, ka pārdos margarīnu ražošanas biznesu, šādu lēmumu pieņemot vien dažas nedēļas pēc tam, kad tika noraidīts ASV pārtikas giganta «Kraft Heinz Company» izteikts pārņemšanas piedāvājums.

Paredzams, ka margarīnu ražošanas biznesa pārdošanas darījums tiks pabeigts līdz 2018.gada vidum.

Starp uzņēmuma margarīnu zīmoliem ir tādi produkti kā «Flora», «Blue Band» un «Rama».

«Unilever» lēmums pārdot šo struktūrvienību tiek skaidrots ar ieceri padarīt kompāniju pievilcīgāku investoriem un novērst turpmākas negaidītas tuvošanās no konkurentiem.

Kā ziņots, «Unilever» februārī noraidīja «Kraft Heinz» izteiktu pārņemšanas piedāvājumu, uzskatot, ka tas nepietiekami novērtējis uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rekordliels Latvijas ražotāju skaits piedalās lielākajā privāto preču zīmju ražotāju izstādē Eiropā

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji piedalās Eiropas nozīmīgākajā privāto preču zīmju izstādē World of Private Label 2015, kas 19. un 20.maijā norisinās Amsterdamā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Nīderlandē Egita Aizsilniece-Ibema.

Šogad izstādē piedalās rekordliels skaits ražotāju un organizāciju no Latvijas. Savu produkciju privāto preču zīmju iepircējiem piedāvās 23 uzņēmumi no Latvijas.

Lielākā daļa no Latvijas dalībniekiem pārstāv Zivrūpniecības nozari (10 uzņēmumi un organizācijas: AS Brīvais Vilnis, SIA Banga Ltd, Gamma-A Ltd, SIA Jaunkrasts, Karavela Ltd, LSEZ SIA Kolumbija Ltd, Piejūra Ltd, SIA Sabiedrība IMS, SIA AV Food, Latvijas Zivrūpnieku savienība) un ražotāji no citām nozarēm: SIA Aloja-Starkelsen (kartupeļu ciete un garšvielas), AS Balticovo (olas), CIDO Grupa Ltd (sulas), Dimdini Ltd (kāposti), Dobeles Dzirnavnieks (maize un konditorejas izstrādājumi), Latvijas Piens (piena produkti), Rēzeknes gaļas kombināts (gaļa un izstrādājumi), SIA Maiznīca Flora (konditoreja), Milda KM Ltd (mērces), Pernes L (Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas), SITNO Ltd (saimniecības preces) un Venden Mineral Water (minerālūdens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas eksportētājiem Krievijas embargo šogad kalpojis kā tramplīns aktīvāk domāt gan par savu produktu dažādošanu, gan jaunu tirgu apgūšanu. Tomēr iekļūšana un nostiprināšanās jaunos tirgos ir laika un resursu ietilpīgs process. Zāles pret embargo radītajām «kaitēm» iedarbojas visai lēni.

Pateicoties ES līdzfinansējumam ar Latvijas Pārtikas kvalitātes klastera atbalstu, šogad pārtikas produktu eksportētājiem liela daļa no tirgus apguves izmaksām tikušas segtas, atzīmē konsultēšanas uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone. Kopā ar Pārtikas klasteri šis uzņēmums noorganizējis vairāk nekā 300 tikšanās 16 tirgos ar pārtikas mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ēdināšanas sektora pārstāvjiem. Latvijas pārtikas ražotāji visu gadu centušies stiprināt savas pozīcijas gan tepat Skandināvijā, gan Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgos, tāpat Honkongā un Apvienotajos Arābu Emirātos. «Jau ir notikušas pirmās piegādes un noslēgti sadarbības līgumi, kā arī notiek komunikācija par produktu paraugiem, cenām, iepakojumu un loģistiku. Kopā uzņēmumi jau uz jauniem tirgiem eksportējuši produkciju vairāk nekā 100 tūkst. eiro apjomā, taču šīs ir tikai pirmās iestrādnes, un lielāki apjomi un rezultāti ir gaidāmi nākamajā gadā. Pirmās piegādes veikuši uzņēmumi Vinnis, Brīvais Vilnis, Flora, Pērnes Čipsi, NP Foods, Jaunpils Pienotava, Lāči un citi. Eksportā līdzīgi kā lauksaimniecībā vienkārša formula – ko sēsi, to pļausi, bet pa vidu vēl ir jālaista, jāmēslo un jārušina dīgsti,» saka I. Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Seviešu apavu zīmols SAZ pašmāju publikai prezentējis savu Kubas iedvesmoto pavasara – vasaras 2016 kolekciju.

Par zīmola pavasara - vasaras 2016 kolekcijas iedvesmas avotu kalpojis izteiksmīgās un pretrunīgās Kubas pastkartīšu tēls - kur nebeidzama romantika mijas ar kubiešu bezrūpīgo dzīvesveidu, Karību ritmiem un dejām līdz rītausmai.

Kolekcija, kas iepriekš jau prezentēta starptautiskā modes izstādē MIPAP Milano Milānas modes nedēļas ietvaros, ir veltījums koloniālai arhitektūrai, kubiešu mākslai un viņu kaislei uz gleznošanu, kur Kuba, tās gaišzilās lagūnas un eksotiskā flora atainota īpaši koša – kā slavas dziesma mūžīgai vasarai un dzīvei balto smilšu pludmalē.

Arī savā trešajā kolekcijā SAZ zīmola autores un dizaineres, Sanita Avotiņa un Inga Šabovica, palikušas uzticīgas ekstravaganta dizaina apvienošanai ar funkcionalitāti un roku darbu, radot rotaļīgus, sievišķīgus un ērtus apavus vasaras gaitām. Aktualitāti saglabājuši papēži, kuri veidoti, izmantojot koka atgriezumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas skolēni piedalās starptautiskā skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgū

Lelde Petrāne, 04.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5. un 6. aprīlī biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JAL) astoto gadu organizē Starptautisko Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivālu, kas pulcēs 100 starptautisku skolēnu mācību uzņēmumu un vairāk nekā 100 ekonomikas un sociālo zinību skolotāju un biznesa konsultantu no 16 pasaules valstīm. Festivāla ietvaros notiks gan starptautiska konference, gan ārvalstu un Latvijas dalībnieku SMU gadatirgus tirdzniecības centrā Domina Shopping.

JAL valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns komentē: «Festivāls ir nozīmīgs Skolēnu mācību uzņēmumu programmas un praktiskās biznesa izglītības notikums Latvijā. Ir audzis gan pašu uzņēmumu, gan pārstāvēto valstu skaits. Šogad pirmo gadu gadatirgū piedalīsies arī 15 četrvalstu, tostarp arī Latvijas, jauniešu veidoti kopuzņēmumi, kas kopumā izies 4 gadatirgu ciklu, proti, katra kopuzņēmuma dalībnieka mītnes zemē. Tā ir lieliska pieredze gan ārvalstu, gan mūsu pašu jauniešiem iepazīt dažādu veidu kultūru, dažādu valstu biznesa vidi un patērētāju jau skolas laikā.»

Junior Achievement Latvija Starptautiskais Skolēnu mācību uzņēmumu festivāls tiks atklāts ar starptautisku konferenci, kas 5. aprīlī no plkst. 13:30 norisināsies viesnīcā Bellevue Park Hotel (Rīgā, Slokas ielā 1). Konferences ietvaros dažādu valstu jauni un arī pieredzējuši starptautiska līmeņa uzņēmēji uzrunās skolēnus un skolotājus, dodot padomus, kā attīstīt biznesa idejas, atvērt ražotnes, atrast jaunus eksporta tirgus un palīdzēt piesaistīt ārvalstu investīcijas. Daži no konferences runātājiem — Jānis Volbergs, līdzīpašnieks Latvijas uzņēmumā Zoomcharts, kura produkts ir interaktīvu datu vizualizācijas programmatūra, Džūlija Giforda (Julia Gifford), Draugiem.lv grupas satura un komunikācijas vadītāja, kā arī konferences goda viesis — vairāku uzņēmumu Izraēlā īpašnieks un investors, profesionāls biznesa mentors un mārketinga eksperts Tals Katrans (Tal Catran).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabaszinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju 48 stundu hakatonā "The Raccoons" jaunieši bez priekšzināšanām apgūs programmēšanas pamatus.

Aizgūstot piemēru no starptautiskās pieredzes, 48 stundu ilgais hakatons pulcēs 100 talantīgus, ambiciozus un apņēmīgus studentus, kuri vēlas iegūt plašākas zināšanas tehnoloģiju jomā izklaidējošā un savstarpējo sadarbību veicinošā vidē. Pasākumā jaunieši darbosies komandās, kopīgi eksperimentēs un īstenos radošas idejas, piemēram, veidojot digitālo mākslu, datorspēles, mājas lapas, aplikācijas, un datu vizualizācijas.

"Hakatoni ir ideāla tehnoloģiju smilšukaste, kur dalībnieki var satikt līdzīgi domājošos un pavadīt nedēļas nogali, kopā strādājot pie trakām un radošām idejām, eksperimentējot, un paralēli arī apgūstot dažādas tehniskās zināšanas. Studentu hakatonu, piemēram, "Major League Hacking" formāts pasaulē ir plaša kustība, kas arvien vairāk attīstās un dod iespēju visu nozaru studentiem gūt pamatzināšanas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās. Līdz šim kustība nebija nonākusi līdz mūsu reģionam, un ir pienācis laiks to mainīt un aicināt studentus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm," uzsver hakatona vadītāja Līna Marta Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Svētkos gaidāmas būtiskas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā

Žanete Hāka, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2015.gada 21.decembra līdz 2016.gada 1.janvārim, Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās, gaidāmas izmaiņas aptuveni 400 reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina 24 pasažieru pārvadātāji, informē SIA Autotransporta direkcija.

Skolēnu brīvlaikā un svētku dienās izmaiņas plānotas SIA Norma-A, AS CATA, SIA Ogres autobuss, Galss Buss, AS Liepājas autobusu parks, Talsu autotransports, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA VTU Valmiera, Gulbenes autobuss, Madonas Ceļu būves SIA, Ceļavējš, Dobeles autobusu parks, Jēkabpils autobusu parks, Aizkraukles autobusu parks, Aips, Pato 1, Migar, Aiva auto, Aknīstes pakalpojumi, Daugavpils autobusu parks, Dautrans, Robežnieki, LPKS Astašova, IK Juris Springa apkalpotajos reģionālajos vietējos un starppilsētu maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru