Jaunākais izdevums

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

SBPC Latvijā pārstāv tādi starptautiski uzņēmumi kā "Cabot Latvia", "allnex Global Business Service Centre", "Atea Global Services", "SEB Global Services", "TietoEVRY", "Cognizant" Latvijas filiāle, "Accenture" Latvijas filiāle, "Solvay", "MSC Shared Service Center", "DNB Bank ASA" u.c.

Tie piedāvā darba vietas gan augstskolu pēdējo kursu studentiem un absolventiem, gan jau pieredzējušiem finanšu, IT un citu jomu speciālistiem.

SBPC nozares vidējais atalgojums ir 1 657 EUR pirms nodokļu nomaksas. Darbiniekiem bez iepriekšējās darba pieredzes attiecīgajā jomā piedāvātais atalgojums ir, sākot no 1000 EUR. Papildus uzņēmumi nodrošina nepieciešamās apmācības kvalifikācijas celšanai, sociālās garantijas, veselības apdrošināšanu un citus ne mazāk svarīgus labumus.

"Pirms 5-7 gadiem Latvijā strauji attīstījās zvanu centru darbība, tomēr jāatzīst, ka šodien šī nozare ir būtiski mainījusies. Procesu automatizācijas rezultātā nozares uzņēmumi eksportē pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, ļaujot nodrošināt darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu," komentē Fredis Bikovs, "EVRY Latvia" (daļa no "TietoEVRY") vadītājs un "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs.

""Cabot Latvia" biznesa centrā šobrīd ir atvērtas 10 darba pozīcijas. Meklējam gan iepirkumu, klientu servisa, loģistikas un HR speciālistus, gan augsta līmeņa vadītājus. Intervijas tiek organizētas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, kas ļauj kvalitatīvi organizēt darba pārrunas, tāpat arī nepieciešamie testi pieejami virtuālajā vidē," informē "Cabot Latvia" biznesa centra vadītāja Lelde Lipska.

"Vairums nozares uzņēmumu piedāvā darba vietas klientu servisa speciālistiem tieši ar skandināvu valodu zināšanām. Savukārt tiem darba meklētājiem, kuriem ir gan labas angļu valodas zināšanas, IT prasmes vai citas iemaņas, kuras norādītas atvērtajos darba sludinājumos SBPC, nav nepieciešams gaidīt krīzes situācijas atrisinājumu, droši var sūtīt savus pieteikumus jau tagad. Attiecīgi darba intervijas tiek organizētas attālināti un darba piedāvājums var tikt izteikts arī bez nepieciešamības pamest savas mājas," stāsta M. Geidāne.

"Tāpat šis ir laiks, kas izmantojams lietderīgi, lai apgūtu darba tirgū tik ļoti nepieciešamās programmēšanas iemaņas, piemēram, piesakoties "Riga Coding School", kas sekmīgi palīdz apgūt programmēšanas prasmes pieaugušajiem. Šobrīd kursi pieejami attālināti cilvēkiem, kas izlēmuši kardināli mainīt savu karjeru uz IT saistītu jomu," viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda, ka valsts un pašvaldību sektorā darbavietās vidējais atalgojums no gada uz gadu trīs gadu periodā ir kļuvis labāks nekā vidējais atalgojums darbavietās privātajā sektorā, sasniedzot turpat 1000 eiro gadā.

Pēdējo trīs gadu laikā – no 2017. gada līdz 2019. gada nogalei – valsts un pašvaldību sektorā aizņemto darbavietu skaits ir bijis praktiski nemainīgs – 260 tūkstoši darba vietu, ko "Dienas Bizness" pretnostatīja aptuveni 630 tūkstošiem darbavietu vispārējā nodokļu režīmā privātajā sektorā, klāt neskaitot mikrouzņēmuma nodokļa režīmā (MUN) esošās darba vietas, kas būtiski mainītu situāciju par sliktu privātā sektora darbavietas vidējai izpeļņai.

"Ja ekonomikā iestājas kritums, tad tam jāatspoguļojas uz visiem – nevis tikai un vienīgi uz privātuzņēmējiem, bet arī uz valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, kā arī politiķu algām, jo nodokļu ieņēmumi taču ir mazāki," situāciju vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) instrumentā "Sure", informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

EK ir pieņēmusi neatkarīgi izvērtētu sociālo obligāciju satvaru, lai ieguldītājiem šajās obligācijās dotu pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim.

Iepriekš ES Padome apstiprināja finansiālu atbalstu, ko "Sure" instrumentā saņems 16 dalībvalstis, lai palīdzētu aizsargāt darbavietas un strādājošos.

"Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbavietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu," uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Covid-19 skarto nozaru sarakstā aicina iekļaut arī nepārtikas tirdzniecību

Anda Asere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzes laikā īpaši jādomā par valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem

Rihards Rāvis, "Skonto Group" vadītājs, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai cīņa ar "Covid-19" izplatību nenogalinās ekonomiku? Mēs visi zinām, ka, ārstējot smagu slimību, paralēli zālēm ir jālieto arī dabīgo imunitāti stiprinošie līdzekļi, lai izvairītos no tālejošām sekām.

Ekonomika ir tikpat trausla un jutīga struktūra kā jebkurš dzīvais organisms, tāpēc jebkādi ierobežojošie regulējumi ir jāsabalansē ar vismaz tikpat spēcīgām stimulējošām darbībām, pretējā gadījumā sekas būs nekontrolējamas un tālejošas.

Šobrīd, cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu izbraukt no valsts. Tie skar ne tikai ceļot gribētājus, bet īpaši smagi ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kas piedāvā pilna cikla pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru apgrozījums no jau pārdotajiem projektiem 2020. gadā ir plānots vairāk nekā 180 miljoni eiro, kuru starpā 85 % ir tieši ieņēmumi no eksporta tirgiem, īpaši izjūt ceļošanas ierobežojumu ietekmi. Uzņēmumi, daudzu gadu laikā attīstoties, ir sasnieguši augstu vertikālās integrācijas pakāpi un piedāvā pilna cikla pakalpojumus saviem ārzemju klientiem - sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi un konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Uzstādīšanas darbus veic gan vietējie speciālisti, gan darbinieki, kas tiek nosūtīti no Latvijas, un tieši šo minētā cikla posmu nav iespējams veikt ceļošanas ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav iespējams arī saņemt samaksu par padarīto darbu Latvijā, un tas draud apturēt ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnikavas novadā atklāts uzņēmējdarbības un inovāciju parks "Mežgarciems", kurā izbūvēta jauna infrastruktūra un komunikācijas 14 ha platībā.

Projekta ietvaros izbūvēti 6,4 km asfaltētu ceļu un ietvju, gandrīz 8 km ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, kā arī apgaismojums 7,2 km garumā. Būvniecības laikā "Mežgarciemā", kas savulaik bija padomju armijas mācību bāze, tika atrasti un demontēti četri pazemes bunkuri. Arī pēc uzņēmējdarbības parka izbūves teritorijā ir saglabātas vēstures liecības, kas kā tūrisma objekts iekļautas "Dzelzs priekškara" velomaršrutā un militārā mantojuma projektā "Military Heritage", un arī turpmāk būs pieejamas apskatei.

"SMW Group", "Sistēmu inovācijas", "Titāns" un "AAB Group" ir uzņēmumi, kas iegādājušies industriālās platības Mežgarciemā, katrs piesaistot investīcijas vismaz 500 000 eiro un apņemoties radīt ne mazāk kā 15 jaunas darbavietas. Šie uzņēmumi plāno ražot vieglmetāla diskus, dažādu transportlīdzekļu detaļas un piederumus, fizioloģiski aktīvas vielas, ko iespējams izmantot uztura bagātinātāju ražošanā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pierobežas iedzīvotāji protestēs pret alkohola akcīzes palielināšanu

LETA, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju noslogojumā paredzams apvērsums, kura ietvaros uzņēmumi tieksies līdzsvarot kolektīvu sadarbību klātienē ar efektīvām attālinātā darba iespējām, liecina jaunākais "Colliers International" pētījums.

Kompānijas "EMEA Workplace Advisory" komanda ir publicējusi savu jaunāko pētījumu "Darbavietas pēc COVID-19" (Exploring the post-COVID-19 Workplace), kurā tā izvērtē starptautiskajā aptaujā par darbu no mājām saņemtās atbildes un apskata darbavietu nākotnes tendences.

Aptauju aizpildīja vairāk nekā 5000 respondentu no 18 dažādām nozarēm, kuri pauda gan atbalstu darbam no mājām pēc pandēmijas, gan vēlmi atgriezties birojā, lai varētu sadarboties ar kolēģiem.

Pētījumā prognozēts, ka biroju telpas nākotnē kļūs par aktīvas darbības centriem, arvien lielākam skaitam uzņēmumu izvēloties iekārtojumu, kas veicina inovācijas, radošo garu un komandu sadarbību. Daži respondenti pauda vēlmi arī skaidrāk nošķirt darbu no mājas dzīves. Pētījumā secināts, ka biroju ēra ne tuvu nav beigusies, taču uzņēmumi, visticamāk, vairāk izmantos iespēju strādāt attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā uzbūvēta jauna ražošanas ēka

Monta Glumane, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā atklāta jauna ražošanas ēka. Nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER».

Ražošanas ēka tapusi Eiropas Savienības fonda projekta «Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā» ietvaros. 2018.gada martā tika uzsākti ražošanas teritorijas Valkā, Varoņu ielā 37A, 39A būvdarbi.

Tā rezultātā ir uzbūvēta jauna ražošana ēka 4143.1 kvadrātmetru platībā un ar to saistītā infrastruktūra, labiekārtota teritorija un veikta jaunu industriālo pieslēgumu ierīkošana.

Aktivitātes īstenotas, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.

Jaunās ražošanas ēkas nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER», kas jaunuzbūvētās ēkas izmantos, lai paplašinātu savu ražošanas kapacitāti un radītu jaunas darbavietas. Atjaunotajā degradētajā teritorijā plānotas jaunizveidotas 45 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Latvijā ieviest īslaicīgās nodarbinātības mehānismu, kas ietver saīsināto darba laiku un pagaidu atlaišanu, pirmdien preses konferencē sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka abos šajos gadījumos darba līgums tiktu turpināts, saglabājot darba attiecības. "Mums ir nepieciešams mehānisms, lai darba devējiem būtu mazāk stresa un būtu iespējama ātrāka pilnvērtīgas saimnieciskās darbības atsākšana pēc krīzes. Šāds mehānisms sekmīgi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs," uzsvēra Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem ES, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies otrdien, 30.jūnijā. Tāpat Meņģelsone atzīmēja - kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosauktas darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Microsoft prezidents: Pasaules darba tirgus - lielu izaicinājumu priekšā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules darba tirgus saskaras ar būtisku izaicinājumu un ceturtdaļa miljarda cilvēku šogad zaudēs darbu, sacījis kompānijas "Microsoft" prezidents Breds Smits (Brad Smith), vēsta "BBC".

Viņš akcentējis, ka miljoniem cilvēku būs jāapgūst jaunas prasmes, lai iegūtu darbu vai pat noturētos esošajā darbavietā saistībā ar ekonomikas digitalizāciju.

"Microsoft" nesen paziņoja par plānu šogad nodrošināt apmācību un jaunu prasmju iegūšanu 25 miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Tas tiks darīts, izmantojot "Microsoft" piederošo "LinkedIn". Tomēr vienlaikus B. Smits atzinis, ka daudzas darbavietas daudzās valstīs būs ārpus digitālās pārkvalifikācijas iespējām.

"Tā ir taisnība, ka darba iespējas visā pasaulē ir ļoti atšķirīgas. Ne visas darbavietas var digitalizēt, īpaši jaunattīstības valstīs. Mēs dzīvojam interneta nevienlīdzības pasaulē - ja mēs kaut ko nedarīsim, mēs saasināsim visas citas nevienlīdzības, par kurām mēs visi raizējamies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bridgestone slēgs riepu ražotni Francijā

LETA--AFP, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas riepu ražošanas kompānija "Bridgestone Corp." trešdien paziņoja, ka slēgs rūpnīcu Francijā, likvidējot 863 darbavietas.

Šo lēmumu uzņēmums skaidro ar pārmērīgu piedāvājumu Eiropā un sīvā konkurenci, ko izrāda Āzijas kompānijas.

"Bridgestone" norāda, ka meklēs pircēju ražotnei, kas atrodas Francijas ziemeļos.

Tikmēr Francijas valdība un arodbiedrības paudušas sašutumu par šādu kompānijas lēmumu, aicinot uzņēmumam veikt detalizētu alternatīvu projektu analīzi, lai izvairītos no ražotnes slēgšanas.

Lasi arī:

Continental Vācijā slēgs riepu ražotni un likvidēs 1800 darbavietas 

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" otrdien paziņoja, ka...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā, Dreiliņos, un objekts nodots ekspluatācijā.

Jaunuzceltais 51 tūkstoti kvadrātmetru lielais loģistikas centrs Rīgā, Dzelzavas ielā 131 nodrošinās "Lidl" veikalu darbību Latvijā un Igaunijā. Tajā atradīsies arī uzņēmuma galvenais birojs.

Šobrīd, līdz ar nodošanu ekspluatācijā, uzsāksies telpu iekārtošana turpmākās darbības nodrošināšanai. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 55 miljoni eiro, kas ir mazumtirdzniecības veikalu ķēdes līdz šim vērienīgākā investīcija Latvijā.

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) norāda: "Būvniecība ir pabeigta un nākamais solis ir aprīkojuma uzstādīšana, kas mums palīdzēs nodrošināt ienākošo preču kvalitāti, kā arī savlaicīgu to piegādi veikaliem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sāks 17 miljonus eiro vērto Skanstes teritorijas revitalizāciju

Zane Atlāce - Bistere, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kādreizējais fotopreču ražotājs Kodak veidos farmācijas uzņēmumu

LETA--AFP, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais ASV fotopreču ražotājs "Eastman Kodak Co." izveidos jaunu farmācijas komponenšu ražošanas biznesu, izmantojot valdības aizdevumu 765 miljonu dolāru (652,9 miljonu eiro) apmērā, otrdien paziņoja uzņēmums.

ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas (DCF) aizdevums finansēs "Kodak Pharmaceuticals" izveidi, uzņēmumam ražojot farmācijas komponentes, kas noteiktas kā svarīgas, taču saskārušās ar valsts mēroga hronisku deficītu, norāda DCF.

Jaunais uzņēmums ražos līdz pat 25% aktīvo farmaceitisko vielu, kas tiek izmantotas dažādu medikamentu ražošanā.

"Kodak" vēsta, ka jaunais farmācijas bizness tieši atbalstīs 360 darbavietas un vēl 1200 darbavietas tiks atbalstītas netieši.

DFC aizdevums ir pirmais, kas izsniegts pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps maijā parakstīja izpildrīkojumu, lai veicinātu koronavīrusa pandēmijas apkarošanai nepieciešamo materiālu ražošanu iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas automašīnu detaļu ražotājs Schaeffler likvidēs 4400 darbavietas

LETA--AFP, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas automašīnu detaļu un rūpniecības produktu ražotājs "Schaeffler" trešdien paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes dēļ likvidēs 4400 darbavietas.

Uzņēmums norādīja, ka samazinās ražošanas apjomu un slēgs vairākas rūpnīcas, lai līdz 2023.gadam ietaupītu aptuveni 300 miljonus eiro gadā.

Darbavietas galvenokārt tiks likvidētas 12 vietās Vācijā, kā arī divās citās ražotnēs Eiropā.

"Schaeffler" pasaulē kopumā nodarbina aptuveni 84 000 cilvēku.

Autoražošanas nozari smagi skāruši koronavīrusa ierobežošanai paredzētie pasākumi, un pēc to pakāpeniskas mīkstināšanas pieprasījums joprojām palielinās gausi, jo klienti bažījas par ekonomiskās situācijas neskaidrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieki 50+ kā darba tirgus (ne)slēptais potenciāls

Mečislavs Maculēvičs, "Rimi Baltic" personālvadības direktors, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

VIDEO: Āgenskalna tirgus zaudējumus atgūst internetā

Ilze Žaime, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz pārmaiņām pircēju paradumos, Āgenskalna tirgus komanda dažu dienu laikā izveidoja iepirkšanās platformu internetā, tirgošanos turpinot tiešsaistē.

Sūtījumi tiek komplektēti sadarbībā ar Kalnciema kvartāla tirgu, un reaģējot uz pieprasījumu, izsniegti Āgenskalna tirgus paviljonā "Siltumnīca" vai piegādāti mājās trīs reizes nedēļā. Tirgus pārstāve Una Meiberga skaidro, ka tik ātri nodrošināt šādu pakalpojumu izdevies, pateicoties jau esošajai zemnieku un mājražotāju datu bāzei, kā arī pieredzei šajā jomā. "Tas darbojas tā, ka zemnieki atved produkciju mums, mēs to sašķirojam, un tad cilvēki lielākoties paši brauc pakaļ, vai izvēlas piegādi mājās. Programmēšanas speciālisti darbojas, lai optimāli risinātu tehniskos jautājumus, un piegādes veic vairāki kurjeri, kas tikko zaudējuši darbavietas citos uzņēmumos," stāsta U.Meiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Par nepieciešamību glābt aviācijas nozari

Latvijas Republikas Lidostu Darbinieku Arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Juris Štekelis, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Lidostu darbinieku arodbiedrības un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" darbinieku vārdā atkārtoti aicinām uz nekavējošu rīcību - darīt visu iespējamo Latvijas aviācijas nozares saglabāšanai.

"Covid 19" izraisītā krīze turpina graujoši ietekmēt aviācijas nozari.

Šobrīd vairāk nekā 1200 lidostas darbinieki ir neziņā par savām darba vietām un uzņēmuma nākotni kopumā. Lidosta jau šobrīd ir publiski paziņojusi par 40% personāla samazinājumu, līdz ar to tiks radīts ievērojams slogs valsts budžetam, šiem darbiniekiem kļūstot par bezdarbniekiem.

Savukārt valsts nodokļu budžetā par atlaistajiem darbiniekiem vairs netiks veiktas iemaksas no uzņēmuma un darbinieku puses, tādējādi samazinoties valsts nodokļu ieņēmumiem.

Atkārtoti atgādinām, ka ir ieguldīts gadiem ilgs, nepārtraukts darbs, lai padarītu lidostu par vienu no visstraujāk augošajām lidostām Eiropā. Ja netiks izveidots atbalsta mehānisms lidostai un netiks pieņemti steidzami lēmumi, kā uzlabot šobrīd esošo situāciju, aviācijas nozare tiks iznīcināta un Rīga neatgriezeniski zaudēs savas gadiem ilgi izcīnītās līderpozīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru