Jaunākais izdevums

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.

SBPC Latvijā pārstāv tādi starptautiski uzņēmumi kā "Cabot Latvia", "allnex Global Business Service Centre", "Atea Global Services", "SEB Global Services", "TietoEVRY", "Cognizant" Latvijas filiāle, "Accenture" Latvijas filiāle, "Solvay", "MSC Shared Service Center", "DNB Bank ASA" u.c.

Tie piedāvā darba vietas gan augstskolu pēdējo kursu studentiem un absolventiem, gan jau pieredzējušiem finanšu, IT un citu jomu speciālistiem.

SBPC nozares vidējais atalgojums ir 1 657 EUR pirms nodokļu nomaksas. Darbiniekiem bez iepriekšējās darba pieredzes attiecīgajā jomā piedāvātais atalgojums ir, sākot no 1000 EUR. Papildus uzņēmumi nodrošina nepieciešamās apmācības kvalifikācijas celšanai, sociālās garantijas, veselības apdrošināšanu un citus ne mazāk svarīgus labumus.

"Pirms 5-7 gadiem Latvijā strauji attīstījās zvanu centru darbība, tomēr jāatzīst, ka šodien šī nozare ir būtiski mainījusies. Procesu automatizācijas rezultātā nozares uzņēmumi eksportē pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, ļaujot nodrošināt darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu," komentē Fredis Bikovs, "EVRY Latvia" (daļa no "TietoEVRY") vadītājs un "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs.

""Cabot Latvia" biznesa centrā šobrīd ir atvērtas 10 darba pozīcijas. Meklējam gan iepirkumu, klientu servisa, loģistikas un HR speciālistus, gan augsta līmeņa vadītājus. Intervijas tiek organizētas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, kas ļauj kvalitatīvi organizēt darba pārrunas, tāpat arī nepieciešamie testi pieejami virtuālajā vidē," informē "Cabot Latvia" biznesa centra vadītāja Lelde Lipska.

"Vairums nozares uzņēmumu piedāvā darba vietas klientu servisa speciālistiem tieši ar skandināvu valodu zināšanām. Savukārt tiem darba meklētājiem, kuriem ir gan labas angļu valodas zināšanas, IT prasmes vai citas iemaņas, kuras norādītas atvērtajos darba sludinājumos SBPC, nav nepieciešams gaidīt krīzes situācijas atrisinājumu, droši var sūtīt savus pieteikumus jau tagad. Attiecīgi darba intervijas tiek organizētas attālināti un darba piedāvājums var tikt izteikts arī bez nepieciešamības pamest savas mājas," stāsta M. Geidāne.

"Tāpat šis ir laiks, kas izmantojams lietderīgi, lai apgūtu darba tirgū tik ļoti nepieciešamās programmēšanas iemaņas, piemēram, piesakoties "Riga Coding School", kas sekmīgi palīdz apgūt programmēšanas prasmes pieaugušajiem. Šobrīd kursi pieejami attālināti cilvēkiem, kas izlēmuši kardināli mainīt savu karjeru uz IT saistītu jomu," viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: Dīkstāves pabalsts ļāvis saglabāt 40 000 darbavietu

Db.lv, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 izraisītās grūtības, krīzes skartajiem dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem līdz 25. martam izmaksāts valsts atbalsts – granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai jau vairāk nekā 109 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrijā.

Savukārt, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem, līdz 25. martam izmaksāti dīkstāves atbalsti un algu subsīdijas kopumā 95 miljonu eiro apmērā.

"Svarīgi bija sniegt šo valsts atbalstu. Atbalsts Latvijā ir daudz plašāks nekā citās valstīs, kur tas pamatā bija orientēts uz to, lai uzņēmumi varētu nomaksāt nodokļus. Mēs sapratām, ka krīzes ietekme ir daudz lielāka, un tāpēc mūsu programma ir daudz plašāka. Valsts atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem galvenais mērķis, no kura mēs nenovirzāmies, ir darba vietu saglabāšana. Daudziem svaigā atmiņā vēl ir 2007. gada krīze, kad bezdarba rādītāji sasniedza 17%, un tas noveda pie ilgstošām traģiskām sekām. Tagad mēs to nepieļausim! Mūsu unikālā atbalsta programma – dīkstāves pabalsts – ir ļāvusi saglabāt vismaz 40 000 darbavietas, un es ceru, ka, beidzoties šim krīzes vilnim, šie cilvēki atgriezīsies savās darbavietās tāpat kā pagājušā gada vasarā," komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) instrumentā "Sure", informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

EK ir pieņēmusi neatkarīgi izvērtētu sociālo obligāciju satvaru, lai ieguldītājiem šajās obligācijās dotu pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim.

Iepriekš ES Padome apstiprināja finansiālu atbalstu, ko "Sure" instrumentā saņems 16 dalībvalstis, lai palīdzētu aizsargāt darbavietas un strādājošos.

"Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbavietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu," uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda, ka valsts un pašvaldību sektorā darbavietās vidējais atalgojums no gada uz gadu trīs gadu periodā ir kļuvis labāks nekā vidējais atalgojums darbavietās privātajā sektorā, sasniedzot turpat 1000 eiro gadā.

Pēdējo trīs gadu laikā – no 2017. gada līdz 2019. gada nogalei – valsts un pašvaldību sektorā aizņemto darbavietu skaits ir bijis praktiski nemainīgs – 260 tūkstoši darba vietu, ko "Dienas Bizness" pretnostatīja aptuveni 630 tūkstošiem darbavietu vispārējā nodokļu režīmā privātajā sektorā, klāt neskaitot mikrouzņēmuma nodokļa režīmā (MUN) esošās darba vietas, kas būtiski mainītu situāciju par sliktu privātā sektora darbavietas vidējai izpeļņai.

"Ja ekonomikā iestājas kritums, tad tam jāatspoguļojas uz visiem – nevis tikai un vienīgi uz privātuzņēmējiem, bet arī uz valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, kā arī politiķu algām, jo nodokļu ieņēmumi taču ir mazāki," situāciju vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Covid-19 skarto nozaru sarakstā aicina iekļaut arī nepārtikas tirdzniecību

Anda Asere, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzes laikā īpaši jādomā par valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem

Rihards Rāvis, "Skonto Group" vadītājs, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai cīņa ar "Covid-19" izplatību nenogalinās ekonomiku? Mēs visi zinām, ka, ārstējot smagu slimību, paralēli zālēm ir jālieto arī dabīgo imunitāti stiprinošie līdzekļi, lai izvairītos no tālejošām sekām.

Ekonomika ir tikpat trausla un jutīga struktūra kā jebkurš dzīvais organisms, tāpēc jebkādi ierobežojošie regulējumi ir jāsabalansē ar vismaz tikpat spēcīgām stimulējošām darbībām, pretējā gadījumā sekas būs nekontrolējamas un tālejošas.

Šobrīd, cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu izbraukt no valsts. Tie skar ne tikai ceļot gribētājus, bet īpaši smagi ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kas piedāvā pilna cikla pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru apgrozījums no jau pārdotajiem projektiem 2020. gadā ir plānots vairāk nekā 180 miljoni eiro, kuru starpā 85 % ir tieši ieņēmumi no eksporta tirgiem, īpaši izjūt ceļošanas ierobežojumu ietekmi. Uzņēmumi, daudzu gadu laikā attīstoties, ir sasnieguši augstu vertikālās integrācijas pakāpi un piedāvā pilna cikla pakalpojumus saviem ārzemju klientiem - sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi un konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Uzstādīšanas darbus veic gan vietējie speciālisti, gan darbinieki, kas tiek nosūtīti no Latvijas, un tieši šo minētā cikla posmu nav iespējams veikt ceļošanas ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav iespējams arī saņemt samaksu par padarīto darbu Latvijā, un tas draud apturēt ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk uzņēmumi apsver iespēju pārcelt savu biroju uz koprades telpām. Šis nekustamā īpašuma tirgus segments kļūst arvien pieprasītāks, korekcijas telpu izvēlē ieviesusi arī COVID-19 pandēmija.

2020. gadā kopstrādes biroju centru skaits pasaulē sasniegs 20 tūkstošus, liecina CoworkingResources and Coworker.com veiktais pētījums The 2020 Global Coworking Growth Study. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam šis skaits dubultosies un koprades biroju telpās strādās aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Pandēmija ir bijusi kā katalizators pieprasījumam pēc viegli piemērojamām kopstrādes un privāto biroju telpām, atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl). "Ir pieaugusi uzņēmumu neskaidrība par nākotnes norisēm, tas ir ietekmējis arī biroju pārvaldību. Ir grūti paredzēt, vai uzņēmumi tuvākajā laikā paplašinās vai sašaurinās savu darbību, kāds būs attālinātā darba īpatsvars - daudzi uzņēmumi ir secinājuši, ka viņiem nav vajadzīgi pašreizējie lielie biroji, jo puse no darbiniekiem strādā attālināti. Tāpēc ir vērojama tendence, ka aizvien vairāk uzņēmumu apsver iespēju tradicionālos birojus, kuri bieži vien tiek nomāti uz neelastīgiem nosacījumiem – ilgtermiņā vai neatbilstošā platībā - mainīt uz ātri piemērojamiem birojiem, kas piedāvā arī dažādus pakalpojumus," konstatē I. Hāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju lavīnā, uzskatām par nepieciešamu komentēt publiski izskanējušos apgalvojumus saistībā ar ārvalstnieku nodarbināšanu, informē uzņēmuma attīstības vadītāja Anna Lencberga.

"Uzņēmums šajās dienās pārvar spēcīgu stresa testu un pat digitālā laikmeta linča tiesu, tomēr vienlaikus saņemam arī daudz atbalsta vārdus: gan no darbiniekiem, gan sadarbības partneriem, piemēram, izejvielu piegādātājiem. Uzņēmums izmeklēšanas gaitā nodrošina institūcijām visu nepieciešamo informāciju. Mūsu rīcībā ir informācija, lai noraidītu izvirzīto apsūdzību un pierādītu, ka darba apstākļi visiem darbiniekiem bija vienādi un atbilstoši LR likumdošanas normām. Katrs pasūtījums, ko tagad saņemam, mums ļauj saglabāt darbavietas," norāda A.Lencberga.

Komentējot tirdzniecības ķēžu paziņojumu par sadarbības apturēšanu, A.Lencberga saka: "Mēs pilnībā saprotam un respektējam mūsu sadarbības partneru biznesa ētikas principus, tomēr aicinām nepaļauties uz publiski izplatītajām spekulācijām un skandaloziem apgalvojumiem. Mudinām balstīties uz faktiem, objektīvi izvērtēt situāciju, lai pieņemtu konstruktīvus un nesasteigtus lēmumus par turpmāko sadarbību. Augstu vērtējam ilglaicīgo un veiksmīgo partnerību ar daudziem tirdzniecības jomas pārstāvjiem - kopīgiem spēkiem mūsu produkti ir kļuvuši tik populāri un pieprasīti, ka no veikalu plauktiem tie pazūd ātri. Arī pašlaik pieprasījums kāpj, un mūsu ražošanas jaudas ļauj nodrošināt līdz 2000 tonnām produkcijas mēnesī."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pierobežas iedzīvotāji protestēs pret alkohola akcīzes palielināšanu

LETA, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA ADUGS Production uzstādījis jaunu baranku ražošanas iekārtu, kas pēc testēšanas nedēļas ļaus būtiski palielināt ražošanas jaudas - no 0.6 tonnām līdz piecām tonnām diennaktī, informē uzņēmuma attīstības vadītāja Anna Lencberga.

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, kādā uzņēmums ir nonācis, mēs mērķtiecīgi turpinām attīstības plānus. Nupat uzstādījām jauno iekārtu, pašlaik notiek rūpīgs testēšanas darbs. Esam gatavi drīzumā sākt sešu dažādu baranku veidu ražošanu,” komentē A. Lencberga. Uzņēmums plāno ražot četru veidu mazās barankas.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Pēdējo divu gadu laikā investīcijas ražotnes modernizācijā veiktas 2,7 miljonu eiro apjomā, no tām investīcijas baranku ražošanas līnijā sasniedz 0,8 miljonus eiro. Ražošanas modernizēšana tiek finansēta no pašu ieņēmumiem, kā arī tika piesaistīts finansējums no BlueOrange Bank. Kopīgais kredīta apjoms bija 1,84 miljoni eiro, tas bankai ir segts pirms termiņa.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

“40% produkcijas pašlaik eksportējam. Nodrošinām arī piegādes vietējiem veikaliem un mazumtirdzniecības tīkliem. Kamēr atsevišķi veikalu tīkli ietur nogaidošu pozīciju, piesakās arī jauni sadarbības partneri," komentē A.Lencberga

“Esam apņēmības pilni iziet no krīzes stiprāki. Mums vienmēr ir bijusi svarīga kvalitāte, un šobrīd mūsu darbinieki ar vēl izteiktāku atbildību izturas pret katru pasūtījumu. Lai gan atsevišķos avotos norādīts, ka algas ir zemākas par vidējo konditorejas nozarē, mūsu uzņēmums maksā algas, kas atbilst vidējai algai Latgales reģionā. Visi esam vienoti un darām visu iespējamo, lai nosargātu 270 darbavietas," komentē A.Lencberga.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

SIA ADUGS Production apgrozījums 2019. gada bija 12 841 977 eiro, savukārt 2020. gada 10 mēnešos - 11 047 852 eiro. Kopā 2020. gadā nomaksāto nodokļu apjoms pirmajos 10 mēnešos ir 3,17 miljoni eiro.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Rīgas apgabaltiesa trešdien nemainīja drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājam Jāzepam Zukulam, kurš tiek turēts aizdomās par iespējamu iesaistīšanos cilvēktirdzniecībā. Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnikavas novadā atklāts uzņēmējdarbības un inovāciju parks "Mežgarciems", kurā izbūvēta jauna infrastruktūra un komunikācijas 14 ha platībā.

Projekta ietvaros izbūvēti 6,4 km asfaltētu ceļu un ietvju, gandrīz 8 km ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, kā arī apgaismojums 7,2 km garumā. Būvniecības laikā "Mežgarciemā", kas savulaik bija padomju armijas mācību bāze, tika atrasti un demontēti četri pazemes bunkuri. Arī pēc uzņēmējdarbības parka izbūves teritorijā ir saglabātas vēstures liecības, kas kā tūrisma objekts iekļautas "Dzelzs priekškara" velomaršrutā un militārā mantojuma projektā "Military Heritage", un arī turpmāk būs pieejamas apskatei.

"SMW Group", "Sistēmu inovācijas", "Titāns" un "AAB Group" ir uzņēmumi, kas iegādājušies industriālās platības Mežgarciemā, katrs piesaistot investīcijas vismaz 500 000 eiro un apņemoties radīt ne mazāk kā 15 jaunas darbavietas. Šie uzņēmumi plāno ražot vieglmetāla diskus, dažādu transportlīdzekļu detaļas un piederumus, fizioloģiski aktīvas vielas, ko iespējams izmantot uztura bagātinātāju ražošanā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 250 000 eiro, viesmīlības uzņēmums “Tiamo grupa” Rīgā atvēris jau astoto picēriju “Čili Pizza”, kurā plānotas 40 jaunas darbavietas.

Kopumā picēriju atvēršanā Rīgā viesmīlības uzņēmums investējis divus miljonus eiro.

Sākot no 2020. gada “Tiamo grupa” atklājusi “Čili Pizza” picērijas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”, t/c “Origo”, t/c “Alfa”, t/c “Olimpia”, t/c “Gaiļezers”, t/c “Zoom” un t/c “Spice Home”, katrā no vietām radot aptuveni 30–40 darbavietas. Savukārt jaunākā picērija atvērta šogad uzceltā tirdzniecības centrā Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā, iepretim mazumtirdzniecības tīkla veikalam “Lidl”.

Ziepniekkalnā atklāts pirmais Lidl veikals, kura ēku uzņēmums nomā 

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā,...

Jaunās “Čili Pizza” platība ir 305 kvadrātmetri, bet tirdzniecības centra kopējā platība – 2600 kvadrātmetri.

“Picērijas atvēršana Ziepniekkalnā ir stratēģiska izvēle. Sekojam līdzi pieprasījumam – arvien vairāk cilvēku vēlas ēdināšanas vietas tieši guļamrajonos, tuvāk mājām. Turklāt Valdeķu ielas picērija atrodas vietā, kur ērti piekļūt ar automašīnu vai sabiedrisko transportu,” stāsta Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs.

“Tirdzniecības centrs Valdeķu ielā 39 neapšaubāmi uzlabos un atdzīvinās Ziepniekkalna infrastruktūru. Īpaši aktuāli Covid-19 ierobežojumu darbības laikā ir tas, ka tirdzniecības centra plānojums paredz pilnīgi visiem nomniekiem atsevišķu ieeju no ārpuses. Projektēšanas gaitā attīstītājs “VPH Latvia” paredzēja iespējamās izmaiņas nomnieku darbībā pandēmijas laikā un izvēlējas īstenot šādu konceptu. Priecājamies, ka jaunajā tirdzniecības centrā par nomnieku kļuvusi arī "Čili Pizza",” saka Vjačeslavs Novickis, "Colliers International", ēkas pārvaldnieks.

“Tiamo grupa” ir viens no vadošajiem ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 30 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (1,02 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus eiro (neto). Grupā, kas darbojas jau 18 gadu, ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello” un “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. “Tiamo grupu” raksturo izcila apkalpošana, izmeklēts piedāvājums un rūpība ikvienā detaļā.

“Čili Pizza” ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Šogad zīmols Latvijā atzīt 20 gadu jubileju – pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban “Tiamo grupas” vadībā Latvijā darbojas 17 “Čili Pizza” picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Microsoft prezidents: Pasaules darba tirgus - lielu izaicinājumu priekšā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules darba tirgus saskaras ar būtisku izaicinājumu un ceturtdaļa miljarda cilvēku šogad zaudēs darbu, sacījis kompānijas "Microsoft" prezidents Breds Smits (Brad Smith), vēsta "BBC".

Viņš akcentējis, ka miljoniem cilvēku būs jāapgūst jaunas prasmes, lai iegūtu darbu vai pat noturētos esošajā darbavietā saistībā ar ekonomikas digitalizāciju.

"Microsoft" nesen paziņoja par plānu šogad nodrošināt apmācību un jaunu prasmju iegūšanu 25 miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Tas tiks darīts, izmantojot "Microsoft" piederošo "LinkedIn". Tomēr vienlaikus B. Smits atzinis, ka daudzas darbavietas daudzās valstīs būs ārpus digitālās pārkvalifikācijas iespējām.

"Tā ir taisnība, ka darba iespējas visā pasaulē ir ļoti atšķirīgas. Ne visas darbavietas var digitalizēt, īpaši jaunattīstības valstīs. Mēs dzīvojam interneta nevienlīdzības pasaulē - ja mēs kaut ko nedarīsim, mēs saasināsim visas citas nevienlīdzības, par kurām mēs visi raizējamies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā, Dreiliņos, un objekts nodots ekspluatācijā.

Jaunuzceltais 51 tūkstoti kvadrātmetru lielais loģistikas centrs Rīgā, Dzelzavas ielā 131 nodrošinās "Lidl" veikalu darbību Latvijā un Igaunijā. Tajā atradīsies arī uzņēmuma galvenais birojs.

Šobrīd, līdz ar nodošanu ekspluatācijā, uzsāksies telpu iekārtošana turpmākās darbības nodrošināšanai. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 55 miljoni eiro, kas ir mazumtirdzniecības veikalu ķēdes līdz šim vērienīgākā investīcija Latvijā.

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) norāda: "Būvniecība ir pabeigta un nākamais solis ir aprīkojuma uzstādīšana, kas mums palīdzēs nodrošināt ienākošo preču kvalitāti, kā arī savlaicīgu to piegādi veikaliem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru