Jaunākais izdevums

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

V. Tamužam laikraksts vēlējās pajautāt, kā viņš vērtē situāciju, ka valsts no viņa dibinātā investīciju fonda Eko investors nevar atgūt tajā ieguldīto naudu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, šo pašu jautājumu uzdodot arī M. Simanovičam.

Iepriekš (10.10.2017) DB jau rakstīja, ka Eko Investors īpašnieks V. Tamužs Altum tiesvedību pret Eko investoru skaidro kā strīdu par abu pušu savstarpējā līguma interpretācijām, nevis par naudas atmaksu. Arī Eko investors valdes loceklis Jānis Pūķis šajā publikācijā norādīja, ka tiesvedība noris starp vairākiem fonda biedriem, taču tā skar vienīgi atsevišķu fonda līguma noteikumu interpretāciju un nav saistīta ar finansējuma izlietošanu, kas, pēc viņa uzskatiem, veikta atbilstoši fonda līguma noteikumiem.

«Jāatzīst, ka Eko investorā esmu mazākuma akcionārs, un jau kādus pēdējos četrus gadus neko tur nedaru. Līdz ar to teikšu, ka man ir nepatīkams pārsteigums, ka Pūķis (Jānis Pūķis, pašlaik AS Eko investors vienīgais valdes loceklis, tiesības pārstāvēt atsevišķi – red.), jaunais akcionārs, un bijusī padome Eko investoru no sekmīga investīciju riska kapitāla uzņēmuma ir pārvērtuši vienkārši par «čaulas uzņēmumu». Katrā ziņā mani advokāti izvērtē iespēju vērsties tiesā pret bijušo uzņēmuma vadību un esošo vadību par visu, kas ir izdarīts pēdējā gada laikā. Šis uzņēmums… Bilance, kā saka, ir iztīrīta «līdz nullei». Neņemot vērā ne manas mazākuma akcionāra intereses, ne acīmredzot Altum intereses,» laikrakstam sacīja M. Simanovičs.

Visu rakstu Biznesa partneru ceļi šķiras lasiet 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dubultie standarti kā nepilsoņa pase

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plaši kritizētā runa tomēr atnesa arī dažus jaunus un aktualizēja dažus vecus tematus. Tostarp Junkera pieminētā Eiropas Savienības pilsoņu nevienlīdzība, ražotājiem pametot Austrumeiropas valstīm otrās šķiras produktus. Junkers vizualizēja savu stāstījumu, piesaucos dažādas ēdmaņas. Ja esam tas, ko ēdam, tad sanāk, ka otrās šķiras produktus ēdošie Eiropas Savienības pilsoņi kļūst par otrās šķiras pilsoņiem, vai ne tā? Lai gan par jaunajām dalībvalstīm Baltijas valstis vai Čehiju un Slovākiju dēvēt pēc 13 statusā pavadītiem gadiem ir kļuvis samērā nepieklājīgi, mums joprojām cenšas uzspiest piedalīšanos jaunuļu «iesvētībās». Tikpat labi par jaunajām dalībvalstīm varētu saukt arī deviņus gadus agrāk uzņemto Zviedriju vai Austriju. Velkot zināmas paralēles, jauno dalībvalstu birkas karināšana ir kā nepilsoņu pasu dalīšanas turpināšana Latvijā ilgus gadus pēc PSRS gala. Statuss ir mainījies, bet «pavadošie netikumi» nezūd.

Eiropas Austrumu plauša, kā mūsu «bloku» nodēvēja Junkers, spiesta absorbēt rietumnieku «sveicienus» no īpaši mums paredzētajām ražošanas līnijām. Sociālajos tīklos vairākkārt ir klejojušas bildes ar viena zīmola produkciju, kas gatavota vecās Eirops valstīm un jaunākajām māsām mūsu galā. Kā pagājušajā nedēļa rakstīja The Guardian, pārtikas un dzērienu kompānijas gadiem ilgi ir krāpušās, maldinot Austrumeiropas pircējus, jo pārdevušas pazīstamu zīmolu produktu švakākas versijas. Lieliski, ka beidzot par to bez smīna runā arī «tajā pusē», tomēr lietot pagātnes formu gan ir nevietā un pāragri. Nejaukie rietumnieki, kas izmanto mūsu vēl neizdzisušo spīdumu acīs pēc jebkura importa štrunta? Jā, bet arī paši neesam labāki. Nesen apmeklēju pašmāju ražotni, kas arī gatavo produkciju divās līnijās – augstas kvalitātes produkciju eksportam, bet vietējam tirgum produkti top, izmantojot lētākas izejvielas, lai gan nosaukums ir viens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ESTO ir finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas dibināts 2017. gadā, Igaunijā un šobrīd strauji attīsta savu darbību visas Baltijas valstīs. Zīmols tika radīts, lai piedāvātu jaunas paaudzes maksājumu sistēmu, kas būtu izdevīga gan tirgotājam, gan klientam.

ESTO arvien papildina savu pakalpojumu klāstu, lai tie e-komercijas vidē nodrošinātu partneru klientiem elastīgāku preču iegādi, kā arī palīdzētu ar ikdienas izdevumu plānošanu.

Šobrīd ESTO piedāvā lielāko maksājumu risinājumu izvēli Baltijas valstīs — ESTO partneru tīklā ir vairāk nekā 2 tūkst. kooperatīvo partneru un vairāk nekā 200 tūkst. lietotāju.

Baltijā ir vairākas lielas un atpazīstamas kompānijas, kas piedāvā īpašus piedāvājumus ESTO klientiem. Piemēram, Igaunijā ESTO lielāko partneru vidū ir Valge Klaar, Goldtime, Bigbox, Elkor, Expert, Shoppa.ee, Rademar, Sportland, Tradehouse, Home4you, Sotka, Asko un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Httpool iegūst LinkedIn partneru čempiona balvu

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Httpool, kurš ir sociālā tīkla LinkedIn pārdošanas partneris vairāk nekā 18 tirgos Eiropā, tostarp Latvijā un Centrālajā Austrumeiropā, Austrijā un Šveicē, šogad LinkedIn partneru globālajā konferencē Partner Connect Httpool ir ieguvis nozarē atzītu apbalvojumu – Partneru čempiona balvu 2021.

Šis apbalvojums tiek piešķirts tam sadarbības partnerim, kurš ir rādījis vislabāko piemēru un darījis visu iespējamo, lai radītu vērtību klientiem.

"Lai gan piedzīvojām lielas uzņēmējdarbības pārmaiņas, mēs nodrošinājām atbalstu saviem klientiem arī šajā pārmaiņu un nenoteiktības pilnajā 2020. gadā. Esam patiesi lepni, ka LinkedIn mūs atzina par čempionu starp saviem partneriem," stāsta Httpool reģionālais vadītājs Baltijā Arnis Ozols.

"Mēs jūtamies pagodināti, ka tādi zīmoli kā Lokalise un Atea Global Services uztic mums savu LinkedIn kampaņu īstenošanu. Httpool arī turpmāk veicinās sadarbības partneru izaugsmi, garantējot veiksmīgus un pārdomātus risinājumus," piebilst A. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties vietējiem mazumtirdzniecības veikalu tīklu uzņēmumiem, kas līdz šim pārstāvēja zīmolu «top!», dibināta SIA «Latvian Retail Management», ko turpmāk atpazīs kā zīmolu «Citro»

Par mazumtirgotāju tīkla, kas pagaidām darbojas pārsvarā Ziemeļkurzemē un Latgalē, Latvian Retail Management (LRM) dibinātājiem ir AS Diāna, SIA Gabriēla un SIA LEKON. Vienotu mērķu vadīti, uzņēmumu valdes locekļi jauno apvienību dibināja 2019.gada sākumā. Akciju sabiedrība Diāna un SIA Gabriēla bijušas ilggadējas top! zīmola pārstāves, AS Diāna esot arī vienai no mazumtirgotāju savienības dibinātājām. Lai arī uzņēmumi ir attīstījušies un daudz ieguvuši, darbojoties top! zīmola paspārnē, šodien šī sistēma kļuvi smagnējāka gan lēmumu pieņemšanā, gan ātrumā un šajā gadījumā arī funkciju sadalē, secina SIA Latvian Retail Management (LRM) valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš, aģentūru LETA informēja LZA.

Saskaņā ar LETA arhīva datiem Stradiņš dzimis 1933.gada 10.decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Izglītību Stradiņš ieguva Rīgas 5.vidusskolā un Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1956.gadā.

Pēc studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā. 1961.gadā izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz 2006.gadam. Laikā no 1972.gada līdz 1976.gadam bija docētājs Latvijas Valsts Universitātē, 1974.gadā kļuva par profesoru. 1988.gada 23.martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Stradiņa vadībā. Atmodas kustības dalībnieks, 1989.gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Kopš 1990.gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992.gadā - arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas vēstures institūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Nav pierādījumu, ka Viduseiropā un Austrumeiropā nonāktu zemākas kvalitātes pārtika

LETA/BNS, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Papildināta no 7. rindkopas

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs. «Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» septembrī sacīja Junkers.

«Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā ES,» Andrjukaitis piektdien sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. «Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Internetā par 5000 eiro tirgo I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

LETA, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portālā «ss.com» par 5000 eiro tiek tirgots, iespējams, I šķiras Triju zvaigžņu ordenis, taču Valsts prezidenta Ordeņu kapituls sludinājuma tekstā saskata tā autentiskumu apstrīdošu informāciju.

Kā stāstīja Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone, līdz 1940.gadam Triju Zvaigžņu ordeņa pirmā šķira piešķirta 285 personām - gan Latvijas pilsoņiem, gan ārvalstu vadītājiem, sūtņiem, ministriem, augsta līmeņa dažādām amatpersonām. Tiek pieļauts, ka pārdošanā nonācis tieši šī laika apbalvojums. Savukārt kopš 1995.gada pirmās šķiras ordenis piešķirts aptuveni 100 personām.

Pētersone pauda, ka, aplūkojot sludinājumam pievienoto ordeņa fotogrāfiju, viņai liekas, ka tas ir pirmskara laika Triju Zvaigžņu ordenis. Taču šaubas par ordeņa autentiskumu Ordeņu kapitulam raisījis sludinājuma teksts, kurā minēts, ka ordeņa komplektā nav tikai pie smokinga spraužamā mazā krustiņa lentīte, kas iepriekšējam īpašniekam esot nozagta. Pētersone skaidroja, ka līdz 2010.gadam Triju Zvaigžņu ordeņa komplektā nebija miniatūras ordeņa zīmes, ko saskaņā ar tā nēsāšanas kārtību izmanto oficiālos pasākumos pie smokinga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Latvijā no pērnā gada oktobra līdz šī gada oktobrim reģistrēti kopumā 9 215 jauni uzņēmumi, savukārt slēgti – 10 407 uzņēmumi, kas nozīmē, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu gada laikā kļuvis par 1192 mazāk, liecina atvērto datu platformas “Okredo” apkopotā informācija.

Visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā reģistrēts transporta, apstrādes rūpniecības, pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības sektorā.

Salīdzinot situāciju pusgada griezumā, uzņēmumu skaita samazināšanās kļuvusi straujāka: pēdējo sešu mēnešu laikā, no šī gada maija līdz oktobrim, Latvijā slēgti 5 313 uzņēmumi, kas ir par 4,3% vairāk nekā pusgada periodā pirms tam – no 2021.gada novembra līdz 2022.gada aprīlim (5 094 uzņēmumi). Periodā kopš pagājušā gada sākuma, visvairāk slēgto uzņēmumu viena mēneša ietvaros reģistrēts pērnā gada martā, kad darbību izbeidza 2 792 uzņēmumi.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Procentuāli visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā no 2021.gada novembra līdz 2022.gada oktobrim bijis transporta un uzglabāšanas sektorā – slēgti 462 uzņēmumi, kas ir 14,89% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita attiecīgajā periodā. Tam seko apstrādes rūpniecība (10,89%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumi (9,67%), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi (9,25%), un vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta uzņēmumi (7,7%).

Tāpat darbību pēdējā gada laika izbeidzis ievērojams skaits informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (4,83% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita pēdējā gada laikā), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu (4,29%).

“Šī brīža apstākļos uzņēmums var tikt slēgts daudzu iemeslu dēļ. Noieta kritums, augstās izejvielu, transportēšanas un enerģijas cenas un citu izmaksu pieaugums tirgū rada nestabilitāti. Vislielāko risku pēkšņa uzņēmuma slēgšanas rada tā partneriem – citiem uzņēmumiem. Izaicinošu ekonomisko apstākļu laikā jebkuram uzņēmējam būtu jāpievērš lielāka uzmanība savu partneru biznesa situācijas uzraudzībai. Tiesa, ne visi uzņēmumi to dara, tāpēc var nonākt situācijā, ka slēgtais uzņēmums par kaut ko tiem paliek parādā,” stāsta datu platformas “Okredo” vadītāja Gerda Jurkoniene.

To, ka ekonomiskā situācija ir sarežģīta, ilustrē arī “Okredo” augustā veiktā Latvijas un Lietuvas uzņēmēju aptauja, kas parādīja, ka ar maksājumu kavējumiem pēdējā laikā saskārušies 67% uzņēmumu. Pie tam šo uzņēmumu klienti un partneri kā biežāko iemeslu kavējumiem minējuši tieši pašreizējo ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi.

“Par partneru finansiālās situācijas pasliktināšanos var liecināt gan uzņēmuma īpašnieku maiņa, pārmaiņas vadības struktūrā un darbinieku skaitā, gan aktuālie finanšu dati, kreditoru pieteikumi un nodokļu parādi. Lielākā daļa šīs informācijas ir brīvi un publiski pieejama dažādos atvērto datu resursos. Tirgū ir pieejami vairāki rīki, kas ļauj izvērtēt un sekot līdzi partneru biznesa stāvoklim un izmaiņām tajā. Vienīgi šāda uzraudzība ļauj reaģēt gana operatīvi, pielāgojot sadarbības nosacījumus vai pārvērtējot sadarbību ar konkrēto partneri kopumā. Arī Okredo datu platformā ir pieejami instrumenti, lai pārliecinātos, ka partneru biznesam klājas labi,” viņa stāsta.

Atvērto datu platforma “Okredo”, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, tiesu administrācijām, kā arī vienkopus piedāvā pārskatīt uzņēmumu finanšu pārskatus un citus noderīgus biznesa datus.

Vienlaikus “Okredo” darbojas arī kā kredītriska novērtēšanas instruments un piedāvā kredītriska reitingus, datu monitoringa pakalpojumus, palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināt biznesa riskus un palielināt pārdošanas apjomus, uzņēmējdarbības pārvaldīšanā izmantojot atvērtos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ceļazīmes Latvijas autoceļiem

Monta Glumane, 15.02.2019

Db.lv viesošanās laikā LAU ražotnē top ceļazīme autobusu pieturai Cēsu novadā. Tās izmērs ir standarta – 600x900mm. Ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Ivars Soikāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ražotnē Daugavpilī, kur tiek ražotas dažādas ceļazīmes.

Ceļazīmju izgatavošana Daugavpilī ir LAU komercpakalpojums. Tiek ražotas ceļazīmes ar un bez stiprinājuma elementiem, transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, ielu un māju nosaukumu plāksnītes, reklāmas no gaismu atstarojoša materiāla, darba drošības tehnikas zīmes, piktogrammas, ģerboņi, plakāti, paziņojumi, informācijas un tūrisma norādes.

Kā stāsta LAU Daugavpils ceļu rajona direktora vietniece Zinaīda Bleidele, Daugavpilī ceļazīmju ražotne pastāv no 1998. gada, un sākotnēji ceļazīmes tika ražotas tikai Daugavpils ceļu rajona vajadzībām.

Šobrīd ceļazīmes tiek ražotas visam LAU un, kā norāda Z.Bleidele, pasūtījumi un apjomi ar katru gadu pieaug. Pēdējos trīs gados ar rokām katru gadu tiek izgatavotas vairāk nekā 6000 ceļazīmes, no kurām 85% ir LAU vajadzībām un 15% - citi pasūtījumi. Ražotnē strādā divi cilvēki, kuri gan veido zīmi, gan veic aprēķinus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltik Elektro ir viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, ar 24 gadu darbības pieredzi, un jau 18 gadus ir Vācijas Würth grupas uzņēmums.

“Mūsu noliktavas sortimentā ir gan ikdienas darbos nepieciešamās preces un instrumenti, kuri paredzēti elektriķiem, montāžniekiem un gala lietotājiem, citiem nozares pārstāvjiem un speciālistiem, kā arī specifiskas un ekskluzīvas preces, par kurām konsultācijas sniegs īstena profesionāļu komanda,” akcentē uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bergholcs.

Uzņēmums šo gadu laikā pamazām, taču mērķtiecīgi ieguvis klientu un sadarbības partneru cieņu un uzticēšanos ar profesionālismu, precizitāti un spēju atrisināt teju jebkuru klienta problēmu. Patlaban Baltik Elektro Latvijā darbojas struktūrvienības Rīgā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā, bet šogad plānots atvērt vēl divas filiāles reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Papildināta - KNAB veicis kratīšanu Latvijas autoceļu uzturētājā

LETA, 05.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU), aģentūrai LETA apstiprināja LAU pārstāvji.

Kratīšana veikta trešdien, 4.aprīlī «no rīta līdz pēcpusdienai». LAU pārstāvji nevarēja pateikt iemeslu, ar ko saistīta kratīšana.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka neviens uzņēmuma darbinieks neesot aizturēts.

LAU apstiprināja, ka kratīšana notikusi uzņēmuma pārstāvju klātbūtnē. Kratīšana notikusi uzņēmuma birojā, taču uzņēmums nevarot komentēt, vai KNAB pārstāvji izņēmuši kādus dokumentus vai datu nesējus. Tāpat LAU nevarot komentēt, kura darbinieka kabinetā notikusi kratīšana.

Tāpat LAU nevarot komentēt, vai kratīšana saistīta ar kādu no iepirkumiem, jo procesa virzītāja noteiktā kārtība liedz izpaust šādu informāciju. Uzņēmuma rīcībā nav informācija, ka kādam no uzņēmuma darbiniekiem ir piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem tīkliem un informatīvajam tālrunim VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pievienojis jaunu komunikācijas kanālu – aplikāciju "Waze", ar kuras palīdzību turpmāk varēs informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem, kā arī redzēt aktuālāko informāciju.

Tā kā LAU apstrādā ziņojumus, kas atbilst autoceļu uzturēšanas darbu specifikai, iesniedzot ziņojumu aplikācijā "Waze", svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšsadaļu. Pašlaik "Waze" piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas: uz ceļa: šķērslis, bedre, sabraukts dzīvnieks; ceļa malā: pazudusi ceļazīme; laika apstākļi: ledus, plūdi.

Informācijai, kas tiks iesniegta "Waze", sekos līdzi LAU Klientu atbalsta dienests un VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs, bet tālāk šī informācija tiks nodota atbildīgajām struktūrvienībām iesniegtās informācijas pārbaudei. Ja nepieciešams, pēc autoceļu apsekošanas tiks uzsākts darbs pie neatbilstību novēršanas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru