Rīgas lidosta 2025.gada pirmajā pusē plāno izsludināt konkursu investora izvēlei, lai publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros koncesijā nodotu beznodokļu tirdzniecības veikalu, specializēto veikalu, ēdināšanas vietu un biznesa zāles pakalpojumus, aģentūra LETA noskaidroja lidostā.

Patlaban lidosta atbilstoši Privātās un publiskās partnerības likuma prasībām ir izstrādājusi finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai izvēlētos Rīgas lidostas komercplatību apsaimniekošanai piemērotāko modeli.

Finanšu ekonomiskie aprēķini patlaban tiek saskaņoti ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais investīciju apjoms būs atkarīgs no privāto investoru piedāvājumiem un risinājumiem, ko tie paredzēs.

Lidostā skaidroja, ka līgums ar pašreizējo komercplatību operatoru ir spēkā līdz 2026.gada beigām. Jaunie apsaimniekotāji darbu sāks pēc esošā līguma beigām un varēs gan paši operēt lidostas komercplatībās, gan piesaistīt esošos vai jaunus apakšnomniekus.

Lai ceļojums uz Turciju izdotos veiksmīgs, ir vairākas būtiskas lietas, ko Tev vajadzētu zināt. Lasi un noskaidro par nepieciešamajiem dokumentiem, kultūru, etiķeti, sadzīviskus padomus, laikapstākļu novērojumus un drošības ieteikumus. Esam vienuviet apkopojuši svarīgāko informāciju un padomus, ko ņemt vērā, ja ceļojuma galamērķis ir Turcija.

1. Drošības un veselības ieteikumi

Kā ikvienā ceļojumā, arī dodoties uz Turciju, vēlams iegādāties ceļojuma apdrošināšanu, lai neparedzētu gadījumu laikā vari justies droši.

Lielākajās pilsētās un tirgū uzmanies no kabatzagļiem un krāpniekiem, kas mēdz pārbaudīt tūristu modrību brīžos, kad apkārt ir liela cilvēku burzma un pūļi.

Dzeramo ūdeni no krāna dzer nevajadzētu. Tā vietā var iegādādāties ūdeni pudelēs.

2. Nepieciešamie dokumenti

Ceļošana uz Turciju ir vienkārša, lai arī tā atrodas ārpus Eiropas Savienības. Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Turcijā, nav nepieciešama vīza, ja ceļojuma laiks nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikā. Ja plānots garāks ceļojums, tad gan nepieciešams nokārtot vīzu, lai varētu ilgstoši uzturēties Turcijā.

Salacgrīvā pirmdien uz laiku tika slēgts pagaidu tilts pār Salacu, jo tā monitoringa laikā konstatētas vairākas deformācijas, informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pēc tam satiksme tika atjaunota. LVC norāda, ka tilts tika slēgts, lai veiktu papildu pārbaudes.

Salacgrīvā pirmdien, 14.aprīlī, konstatētās deformācijas pagaidu tiltam pār Salacu, kuru dēļ tilts uz laiku tika slēgts transporta satiksmei, visticamāk, ietekmēja gaisa temperatūras svārstības, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka pēc vēsas nakts sekoja karsta diena ar gaisa temperatūru ap +20 grādiem. Pirmdienas, 14.aprīļa, vēlā vakarā, gaisa temperatūrai pazeminoties, izmaiņas tērauda konstrukcijās samazinājās. Apsekojot tiltu, netika konstatēti nesošo konstrukciju defekti.

Tilta apsekošanu pirmdienas vakarā veica būvuzņēmējs, pagaidu tilta konstrukcijas projektētāji no SIA "Vektors T", kā arī būvuzraugs no AS "Ceļuprojekts" un LVC tiltu inženieri.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Šonedēļ Latvijā viesojas augsta līmeņa uzņēmēju delegācija no Turcijas, kuru pārstāv Aidanas (Aydın) Rūpniecības un Tirdzniecības kamera, Turcijas goda konsuls Latvijā Olgu Hikmet Korkmaz, kā arī pārstāvji no septiņiem nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem, kas darbojas inženierijas, pārtikas rūpniecības, atjaunīgās enerģijas, ķīmijas, informācijas tehnoloģiju un citās uzņēmējdarbības nozarēs.

“Latvija ir atvērta starptautiskai sadarbībai un investīcijām, un mēs augstu vērtējam uzņēmēju vēlmi attīstīt savu darbību mūsu valstī. Ekonomikas ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai ikviens investors Latvijā saņemtu visaptverošu atbalstu — gan no valsts pārvaldes institūcijām, gan politiskā līmenī. Redzam, ka aizvadītajā gadā Turcijas tiešās investīcijas Latvijā ir pieaugušas par gandrīz 26%, sasniedzot 31 miljonu eiro. Mēs esam gatavi ne vien sadarboties, bet arī aktīvi pārstāvēt un aizstāvēt uzņēmumu intereses, veidojot ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu vidi uzņēmējdarbībai Latvijā,” atklājot vizīti uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pabeigta laiduma siju uzbīdīšana Salacgrīvā topošajam jaunajam tiltam pār Salacu. Process ilga vairāk nekā četrus mēnešus un pilnībā laidums tika uzbīdīts 3.jūlijā. Kopumā bija 13 uzbīdīšanas etapi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Līdz jūlija beigām laiduma sijas plānots apvienot ar tilta balstiem, pēc kā sāks montēt paliekošus veidņus brauktuves un ietvju konstrukcijām. Plānots, ka tilta brauktuve un ietves tiks iebetonētas līdz septembra beigām.

Jaunā tilta pār Salacu būvniecība uzsākās pirms gada. Būvdarbu gaitā esošais tilts ir nojaukts un tā vietā uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.

LIONPRO valdes priekšsēdētājs Jānis Kuļikovskis ir iecelts par Indonēzijas Republikas goda konsulu Latvijas Republikā.

Šis tituls palīdzēs sekmēt vēl ciešāku sadarbību ar LIONPRO otru lielāko un pēdējos gados augošāko tirgu – Dienvidaustrumāzijas reģionu -, kurā jau vairāku gadu garumā dzīvnieku barības piedevu nozarē darbojas Latvijas kapitāla ģimenes uzņēmums LIONPRO (iepriekš L.J.Linen).

Ceremonija notika Indonēzijas vēstnieka rezidencē Stokholmā, Zviedrijā, un to vadīja ekselence Dr. Jajans Ganda Hajats Muljana, Indonēzijas vēstnieks Zviedrijā un Latvijā. Pasākumā piedalījās arī ekselence Normans Penke, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā un nerezidējošais vēstnieks Indonēzijā, kā arī Indonēzijas vēstniecības amatpersonas.

Savā uzrunā vēstnieks Dr. Jajans Ganda Hajats Muljana uzsvēra, ka Jāņa Kuļikovska iecelšana ir nozīmīgs solis Indonēzijas diplomātiskās klātbūtnes un sadarbības paplašināšanā Latvijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunais goda konsuls spēlēs stratēģisku lomu divpusējās sadarbības veicināšanā – īpaši ekonomikas, kultūras apmaiņas un kopienu savstarpējo kontaktu jomās. Vēstnieks arī akcentēja pieredzes nozīmi, iesaistot Latvijas privātā sektora līderus, īpaši ņemot vērā Jāņa Kuļikovska profesionālo pieredzi starptautiskās biznesa konsultācijās.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Salacgrīvā turpinās jaunā tilta pār Salacu izbūve, un šonedēļ uz jaunā tilta balstiem sāks uzbīdīt laiduma konstrukciju. Līdz šim ir izbūvēts krasta balsts Ainažu pusē, urbpāļi krasta balstam Rīgas pusē un urbpāļi diviem balstiem upē, vienlaikus turpinās vecā tilta nojaukšana Rīgas pusē, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Kā zināms, pērn vasarā noslēgts līgums ar pilnsabiedrību (PS) NB&Tilts par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, uz Tallinas šosejas (A1) (91,10. km). PS NB&Tilts piedāvājums bija ar zemāko cenu 14 971 552,94 eiro (bez PVN), PS veido uzņēmumi SIA Nordes būve un SIA TILTS.

Būvdarbu laikā satiksme pār upi tiek organizēta pa pagaidu tiltu. Tā risinājumu ir izvēlējies piegādātājs - PS NB&Tilts, iekļaujot to būvdarbu realizācijas piedāvājumā iepirkumā. Pagaidu tilta tehniskais stāvoklis tiek nepārtraukti monitorēts, katru nedēļu tiek veikti ģeodēziskie mērījumi un tilta nesošo konstrukciju apsekošana. Šos darbus nodrošina būvuzņēmējs.

Salacgrīvā ir pilnībā nojaukts vecais tilts pār Salacu un turpinās jaunā tilta būvdarbi.

Lai mazinātu ietekmi uz dabu, darbi veikti no peldošiem pontoniem, izmantojot celtņus un speciālus betona griezējus. Vecā tilta nojaukšanu veica PS NB&Tilts apakšuzņēmējs SIA Grāvējs.

Būvdarbu pasūtītājs ir VSIA Latvijas Valsts ceļi, būvdarbu veic PS NB&Tilts. Darbi tika uzsākti 2024. gada rudenī un ilga astoņus mēnešus, vairākos posmos.

"Tilta demontāžu sākām pagājušā gada rudenī, īstenojot to pa etapiem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija nepieļaut, ka konstrukcijas daļas nokļūst ūdenī, tāpēc daļa darbu tika veikta no speciāli izbūvēta pontona," stāsta SIA Grāvējs valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Salacgrīvā, pabeidzot remontdarbus, satiksmei atkal ir atvērts pagaidu tilts pār Salacu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme uz pagaidu tilta tiek organizēta ar luksoforiem reversā kārtībā.

Transportam, kas ir smagāks par 44 tonnām, satiksme pār pagaidu tiltu joprojām ir slēgta. Attiecīgajiem transportlīdzekļiem apbraucamais ceļš ir caur Limbažiem un Aloju. Smagsvara kravas transportam satiksme pār Salacu Salacgrīvā tiks atjaunota pēc jaunā tilta atklāšanas.

Jaunā tilta būvdarbi turpinās. Esošo tiltu pilnībā nojauks un vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām.

Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot arī gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietve tiks savienota ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, bet Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, un tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Salacgrīvā pagaidu tiltam pār Salacu ir izbūvēti upes balsti, bet no Ainažu puses sāks bīdīt pagaidu tilta kopnes, informē SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka pagaidu tiltam būs pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam.

Pēc pagaidu tilta izbūves tas tiks slogots, lai pārbaudītu nestspēju, un tikai pēc tam uz to pārvirzīs satiksmi. Pagaidu tilts būs ar vienu 4,5 metrus platu brauktuvi un reverso kustību, kas organizēta ar luksoforiem, kā arī uz pagaidu tilta būs 1,5 metrus plata gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tilta nestspēja būs līdz 52 tonnām, norāda LVC.

Jau ziņots, ka no jūnija sākuma notiek darbi pagaidu tilta izbūvē pār Salacu Salacgrīvā. Darbi patlaban notiek divās maiņās, lai atbilstoši plānotajam darba grafikam septembrī satiksmi varētu pārslēgt uz pagaidu tiltu un sākt esošā tilta pār Salacu demontāžu.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Salacgrīvā no 6.maija līdz 13.maijam autotransporta satiksmei slēgs pagaidu tiltu pār Salacu, lai veiktu brauktuves klāja pastiprināšanu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Vieglā transporta satiksmi virzienā uz Igauniju organizēs pa reģionālo autoceļu Limbaži-Salacgrīva (P12), vietējo autoceļu Salacgrīva-Vecsalaca (V144), šķērsojot upi pa Annasmuižas tiltu (V144), Vecsalaca-Mērnieki (V145) un reģionālo autoceļu Ainaži-Matīši (P15).

Savukārt vieglā transporta satiksmei Rīgas virzienā un sabiedriskā transporta satiksmei abos virzienos būs noteikts maršruts cauri Salacgrīvai - pa Baznīcas ielu (V144), Annasmuižas tiltu un Limbaži-Salacgrīva.

Tiltam ir noteikti gabarīta ierobežojumi un satiksme pār to tiks organizēta ar luksoforu, arī pa Baznīcas ielu satiksme tiks organizēta ar luksoforiem.

LVC iepriekš skaidroja, ka esošās brauktuves tērauda klājs transporta slodzes dēļ regulāri plīst, tādēļ jāveic papildu jaunu plātņu piemetināšana, šo darbu laikā slēdzot satiksmi.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Rīgas pašvaldība piektdien noslēgusi līgumu par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, informē pilsētas pašvaldībā.

Konkursā par Vanšu tilta pārbūvi uzvarēja piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", solot veikt darbus par 69,8 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Apvienībā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Tomēr otrs pretendents konkursa iznākumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) pat tika izteicies - ja strīdu rezultātā drīzumā nenonāktu līdz līguma slēgšanai un netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāktos slēgt.

Tagad Rīgas pašvaldība ir saņēmusi IUB lēmumu, kurā otra pretendenta pretenzija par konkursa rezultātu ir atzīta par nepamatotu. Pamatojoties uz IUB lēmumu, pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar piegādātāju apvienību "Vanšu tilts".

Drēzdenē, Vācijas austrumos, naktī uz trešdienu daļēji sabrucis tilts pār Elbu, vēsta vietējās amatpersonas un mediji.

Iebrukusi tilta daļa, uz kuras atradās gājēju un tramvaja joslas. Negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Negadījums noticis ap plkst.3. Saskaņā ar provizorisko informāciju tilta sabrukšanas cēlonis varētu būt siltumtrases avārija līdzās tilta konstrukcijai.

Karolas tilts savieno veco un jauno pilsētu un ir svarīga transporta artērija.

Pēdējais tramvajs no centra bija braucis pār tiltu deviņas minūtes pirms negadījuma, vēsta laikraksts "Bild", bet pēdējam tramvajam uz centru būtu bijis jābrauc pēc pusstundas.

Satiksme pārējos posmos ir bloķēta, glābšanas dienesti bažījas, ka tilts varētu sabrukt vēl citos posmos.

Pirmais Karolas tilts, kas nosaukts par godu Saksijas karaļa Alberta sievai, tika uzbūvēts 1892.gadā, bet 1945.gada maijā to uzspridzināja vācu karaspēks. Tilts tika atjaunots 1971.gadā.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas sabiedriskā transporta tīklu papildinās sabiedriskais ūdenstransports jeb elektriskie kuteri, kuriem doti pilsētas iedzīvotāju balsojumā izvēlēti nosaukumi – Rytas (Rīts), Lašisa (Lasis), Geležinis vilkas (Dzelzs vilks) un Smilga, kas sasaucas ar Viļņas folkloru, saikni ar dabu un Neres upes ekosistēmu.

Elektriskos kuterus ir projektējis Nīderlandes uzņēmums Navala Architects, savukārt izstrādājis Latvijas ražotājs Glacier Yachts Shipyard.

Tā kā gandrīz 60 % Viļņas ir zaļā zona, pilsēta šogad ieguvusi Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2025 statusu un iekļuvusi urbāno ekotūristu galamērķu sarakstā. Šis statuss apliecina pilsētas apņemšanos veicināt ilgtspējību, zaļās inovācijas un pilsētas elastību virzībā uz zaļāku nākotni. Elektriskā ūdenstransporta ieviešana ir daļa no plašākas stratēģijas, kas paredz emisiju samazināšanu, videi draudzīgas mobilitātes ieviešanu un pilsētas iedzīvotāju un viesu labklājības veicināšanu. Jauno kuteru jumts, kas nosedz 80 % no visas platības, būs noklāts ar saules paneļu sistēmu, kā rezultātā tie būs energoefektīvi.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Lido valdes priekšsēdētaja Rita Auziņa saņēmusi Latvijas tūrisma nozares balvu Gada cilvēks tūrismā 2024 kategorijā Uzņēmējs/vadītājs restorānu biznesā.

Šis apbalvojums apliecina Lido nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kulināro tradīciju saglabāšanā un attīstīšanā. Gadu gaitā Lido ir kļuvis par latviešu virtuves vizītkarti, kuru tūristi arvien biežāk iekļauj savos ceļojumu maršrutos, apmeklējot Rīgu.

“Šis apbalvojums ir augsts novērtējums ne tikai man, bet visai Lido komandai, kas ik dienu strādā ar aizrautību un degsmi, lai celtu godā mūsu virtuves tradīcijas. Mēs lepojamies, ka Lido ir kļuvis par vietu, kur Latvijas iedzīvotāji katru dienu var baudīt labi pazīstamus ēdienus, savukārt ārvalstu viesi – iepazīt Latvijas garšu un viesmīlību. Ik dienu apkalpojot vairāk kā 20 tūkstošus cilvēku, mēs ar prieku un atbildību radām lielisku pieredzi ikvienam viesim. Šis novērtējums apliecina mūsu darba nozīmīgumu un dod motivāciju turpināt augt un pilnveidoties,” saka Rita Auziņa, paužot gandarījumu par saņemto augsto novērtējumu no nozares ekspertiem.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Ja drīzumā Rīgā netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāksies slēgt, šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Vanšu tilta rekonstrukcijas konkurss pašlaik ir apstrīdēts un Iepirkumu uzraudzības birojam līdz 12. janvārim jāpieņem lēmums par iesniegto sūdzību. Kleinbergs cer, ka iepirkums ticis "nostrādāts profesionāli", tāpēc sūdzība tiks noraidīta un pēc minētā datuma varēs noslēgt līgumu par pārbūves darbu sākšanu.

Ja darbi drīzumā netiks sākti, tad 2027. gadā tiltu slēgsim, noteica politiķis.

Kā ziņots, Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69,8 miljonus eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".