Auto

Biznesa uzsācējs: garantēju 15 gadus ilgu mašīnas sekmīgu kalpošanu

Dienas Bizness, 25.11.2015

Jaunākais izdevums

Valsts lauku tīkla konkursā «Laukiem būt!» šogad ar savu biznesa projektu sekmīgi startējuši jaunieši Sintija Pakalne un Arnolds Auza no Rundāles novada Svitenes, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Svitenieku biznesa plāns konkursā novērtēts ar 300 eiro naudas balvu un nākotnē varot kļūt par dzīvotspējīgu uzņēmumu, stāsta Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe.

Mašīnu atjaunošana un apstrāde pret rūsu sākumā bijis Arnolda hobijs, taču tam ir praktisks pamats. «Latvijā ir skarbi laikapstākļi, mitrums, mašīnas rūsē, tās jāapstrādā, lai kalpotu darbā. Zemniekiem tas ir īpaši svarīgi, jo tās izmanto ražošanā,» skaidro jaunais meistars.

Šogad Arnolds jau apstrādājis četras mašīnas – pirmās saimnieks jaunekli kā rūpīgu un atbildīgu meistaru ieteicis draugam. Arnolds rāda šausminošas bildes ar mirdzoša džipa apakšējā rāmja, ritošās daļas un motora virsmām un dobumiem, kas pa lauku ceļiem piedzīti dubļiem. Tos nomazgājot, atklājas uzburbušas rūsas kārta.

Svitenieka darbnīcā mašīna pavadīs mēnesi vai pusotru, taču jaunietis uzsver: «Es garantēju 15 gadus mašīnas sekmīgu kalpošanu. Trīs dienās, kā to reklamē dažas firmas, pretrūsas apstrāde nav kvalitatīvi izdarāma – tā ir acu aizsmērēšana. Tādā procesā neiziet septiņus nepieciešamos attīrīšanas un apstrādes posmus, neļauj virsmai kārtīgi nožūt.»

Sviteniekiem jau ir firmas nosaukums – «RARF» jeb «Car Restoration and Rebuild». Juridiski jaunais uzņēmums vēl nav reģistrēts, to plānots izdarīt, kad sāksies pastāvīga darbība.

Plašāk lasiet laikrakstā Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alans Amrons dalās pieredzē, izmantojot Latvijas auto koplietošanas pakalpojumu Carguru

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu.

"Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," biznesa portālam db.lv saka Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Viņa skatījumā uzticība lietotu auto tirgotājiem esot salīdzinoši zema. Daudzām automašīnām nav pieejama to vēsture un nav zināms, vai odometra rādītāji ir pareizi. Daļa pētījumu liecina, ka otrreizējā tirgū 70% mašīnu nav verificējams odometra rādītājs.

"Mēs auto iepērkam no uzticamiem partneriem Holandē, Beļģijā un Vācijā, kur mūsu darbinieki tos pārbauda. Sadarbojamies tikai ar lieliem uzņēmumiem, kas tirgo vairumā un kad varam pārliecināties, ka auto vēsture un tehniskais stāvoklis tam atbilst," teic E. Cērps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv sadarbībā ar mobilo televīziju, lietotni LMT Straume aicina šodien, 31. maijā no plkst. 10.30 vērot biznesa uzsācēju gadatirgus Starta diena tiešraidi no Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centra.

Pasākumu organizē ALTUM, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tiešraide noris LIAA projekta Inovāciju motivācijas programma ietvaros. Pasākuma programma un tiešraide skatāma zemāk.

Tiešraides programma:

10.30 Kur meklēt spēkus, lai sasniegtu mērķi? Neobjektīva recepte, kas tapusi augstkalnu pārgājienos un, būvējot savu biznesu. Olga Kotova, alpīniste, sociālā biznesa akselerators NEW DOOR

10.55 Ekonomikas ministra, ALTUM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ceļavārdi

11.10 Kāds ir biznesa uzsācējs un kā viņam palīdzēt? Diāna Karacejeva, ALTUM

11.25 Darīt pašam, nevis gaidīt brīnumus no malas. Mikus Opelts, Giraffe360

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Auto nozari jau tuvākajā laikā gaida lielas pārmaiņas. Saruna ar BRC Latvija vadītāju Matīsu Mežaku

, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietoto auto tirgus Latvijā ir gana plašs, un 2017. gadā šajā nišā bija manāma izaugsme. Savukārt tuvākā un tālākā nākotnē ir gaidāmas dažādas pārmaiņas, ko ietekmēs gan nodokļu politika, gan citi valstiski un starptautiski lēmumi. Lai labāk saprastu “drēbi”, uz sarunu esam aicinājuši Matīsu Mežaku, Latvijas lielākā autocentra BRC Latvija vadītāju, cenšoties rast atbildes gan par uzņēmumu, kam nupat apritējuši apaļi 20 gadi, gan auto nozari kopumā.

Kā aizsākās BRC Latvija darbība?

Mēs sākām darboties 1998. gadā. Sākotnēji bijām Hanza Līzings meitas uzņēmums un veicām atsavināto īpašumu realizāciju un debitoru piedziņu; savā laikā nodarbojāmies arī ar nekustamajiem īpašumiem. Taču tā ir pagātne – šobrīd galvenais bizness ir auto tirdzniecība un piegāde uz pasūtījumu, kā arī citi ar šo nozari saistīti pakalpojumi.

Cik daudz auto šajos 20 gados esat pārdevuši?

Nesen saskaitījām – kopā sanāca ap 14 000, taču skaits ar katru dienu, protams, aug (smejas). Manuprāt, tas cipars ir diezgan iespaidīgs. Man šķiet, ka šajā nozarē neviens cits uzņēmums, ar šādiem rādītājiem nevar lepoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un ārvalstu jaunuzņēmumiem vēl trīs dienas, līdz 15. novembrim, ir iespēja pieteikties starptautiskai pirmsakcelerācijas programmai PRIMER, ko rīko akcelerators enerģētikas jomā InnoEnergy kopā ar programmas partneriem TechHub Riga un BuildIT Latvia. Programmas PRIMER mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus vēl straujākam un precīzākam startam starptautiskajā uzņēmējdarbībā.

Programma PRIMER ir piemērota jaunuzņēmumiem, kuriem ir svarīgs tieši sagatavošanās posms uzņēmējdarbībā – programmas ietvaros pieredzējušu ekspertu vadībā būs iespēja plānot investīciju piesaisti, izvērtēt esošo biznesa modeli, izstrādāt īpašuma tiesību aizsardzības un tirgus stratēģijas un tamlīdzīgi. Šādas līdzīgas programmas tiek īstenotas vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, un no 20. novembra līdz 12. decembrim tiks īstenota arī Latvijā.

InnoEnergy Hub vadītāja Latvijā Liene Kuplā norāda: «Programma PRIMER ir veidota, lai tās uzsācējs varētu saprast svarīgākos uzņēmējdarbības aspektus, pirms spert soli tālāk sava uzņēmuma veidošanā. Programmas dalībniekiem nav specifisku nozaru ierobežojumu, kā arī nav prasību attiecībā uz projekta gatavības stadiju. Šī programma sniedz iespēju satikt citus jaunuzņēmumus ar līdzīgiem izaicinājumiem, socializēties, dalīties savā pieredzē un uzzināt par citu kļūdām uzņēmējdarbībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

#2 Kā izdzīvot startup fāzē: nebaidies no konkurences

Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenovērtēju konkurentus – tā ar sarūgtinājumu ir konstatējis ne viens vien uzņēmējs, kurš piedzīvojis neveiksmi un sācis visu no sākuma. Tikai nākamajā reizē jau ar vērtīgu pieredzi. Viena no izplatītākajām kļūdām, uzsākot biznesu, ir nerēķināšanās ar konkurenci gan plānojot uzņēmuma darbību, gan arī jau aktīvi strādājot. Otra, līdzīga kļūda, novērtējot konkurenci, ir uztvert to kā problēmu un neizmantot iespējas, ko piedāvā darbība intensīvas konkurences apstākļos.

Ja Tu celies un ej gulēt ar sajūtu, ka iecerētais produkts vai pakalpojums būs unikāls un neatkārtojams, tad šai pārliecībai, visticamāk, būs īss mūžs. Mirklis, kad sāncenša elpa nav jūtama pakausī, var būt īss. Konkurenti pie apvāršņa spēj parādīties neticami ātri, un mūsdienās jebkas, ko iespējams nokopēt, tiks nokopēts, turklāt ar lielu rūpību – kopija mēdz būt ievērojami labāka nekā oriģināls. Jārēķinās, ka jebkuram uzņēmējam viņa piedāvājumā, iespējams, mazāk unikalitātes un ikdienā, iespējams, vairāk konkurentu, nekā šķiet.

Taču padoties nevajag – veselīga konkurence ir vien apliecinājums, ka izvēlētajā tirgus nišā ir iespējams nopelnīt. Būtiskākais ir būt soli priekšā, nevis soli aiz konkurentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā - nams Sporta ielā 11

Zane Atlāce-Bistere, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkā Sporta ielā 11.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāves Ivetas Grīviņas vērtējumā šis ir gadījums, kad bez saulē zaigojošiem fasādes māla paneļiem un stikliem, uzmanību piesaista arī ēkas apkārtne. Brīvā teritorija apkārt ēkai ir salīdzinoši neliela, bet tajā ir daudz labu publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu, kas mājas iedzīvotājiem –biroju ēkas darbiniekiem un apmeklētājiem ikdienas darba rutīnu padara mājīgāku un arī košāku.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Košumu dod krāšņie dekoratīvie augi, kas sagrupēti ievērojot ekoloģiskas saderības principus un sortiments piemeklēts tāds, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim biroju ēkas apkārtne būt ziedoša un krāsaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Ziedojumi, ziediņi un odziņas

Cerībā uz palīdzību un atbalstu, Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada augustā, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, vēlētos caur jūsu laikrakstu paust prieku un gandarījumu par to atvieglojuma sajūtu, ko dod partiju kandidātu sarakstu iesniegšana.

Pirmkārt, varēsim pārliecināties, ka ne visi sportisti, teledīvas teledīvji un piketu advokāti ir politiskā drudža apsēsti un daži tomēr turpinās mūs priecēt jau pierastos izklaides formātos. Otrkārt, mēs beidzot varēsim droši zināt, kurš no kuriem, ar kuriem un pret kuriem un kādā secībā. Teiksim atklāti, paviršam vērotājam izsekot visu mūsu politisko tekuļu un bēguļu pārvietošanos nebija iespējams. Tagad vismaz uz pāris mēnešiem stāvoklis ir piefiksēts un var pa nopietnam sākties skaistākais posms: bezkompromisa politiskās cīņas priekšvēlēšanu kampaņā.

Te nu esam klāt pie raupjas prozas cauraustas tēmas: nauda. Kampaņošana pavisam bez naudas varbūt ir interesanta, bet mazproduktīva. Lai cik arī būtu skarbi pašreizējie politiskās reklāmas ierobežojumi, kāds kapiķis tomēr nepieciešams. Ierastā kārtā par to gādā partiju sponsori, kuru sociālā atbildība uz vēlēšanu laiku mēdz iekaist kā tāda nepārvarama nieze. Protams, ap to laiku arī saasinās visādas paranojas, un luknākie ziedojumi tiek atmaskoti kā ietekmes pirkšana un kas tik vēl ne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Cisco vadītāju Baltijas valstīs Eduardu Tutarašvili

Lelde Petrāne, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Eduards Tutarašvili, Cisco vadītājs Baltijas valstīs. Vairāk nekā 70% no pasaules interneta trafika tiek transportēts ar Cisco iekārtām, norāda E. Tutarašvili. Cisco ir vairāk nekā 100 biznesa partneru Baltijas valstīs, un Cisco Baltijas valstu darbinieku produktivitāte esot viena no augstākajām starp nozares uzņēmumiem – viens darbinieks kompānijas apgrozījumam vidēji gadā pienes vairāk nekā 3 miljonus eiro, atklāj vadītājs.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Informācijas tehnoloģiju jomā es strādāju kopš 1997. gada, un IT un komunikācijas ir vienīgā nozare, kurā esmu strādājis. Uzskatu, ka Baltijas valstīs darbs informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā dod visplašākās iespējas attīstīt savas zināšanas un veidot karjeru, neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar tehnisko darbu, pārdošanu vai vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākusies pieteikšanās reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis

Lelde Petrāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26. septembra ir sākusies pieteikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis. Konkursa mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visas Latvijas ietvaros, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.

Konkursa laikā tā dalībniekiem tiks dota iespēja ne tikai iepazīstināt ar savām biznesa idejām, bet arī piedalīties apmācībās, kas palīdzēs izstrādāt biznesa plānus. Konkursā Biznesa ekspresis var piedalīties ikviens interesents vai interesentu grupa līdz 4 cilvēkiem. Katram dalībniekam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Konkursā iespējams piedalīties ar savu oriģinālu biznesa ideju, ko ir vēlme attīstīt un pilnveidot. Uzvaras gadījumā, piešķirtā naudas balva ir paredzēta biznesa tālākai attīstīšanai.

Reģionālais biznesa ideju konkurss Biznesa ekspresis norisināsies divos posmos:

1. posms – biznesa ideju iesniegšana – norisināsies no 26. septembra līdz 23. oktobrim. Visi interesenti tiek aicināti iesniegt biznesa idejas, kas tālāk tiks nodotas konkursa komisijai izvērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūkstošiem uzņēmumu būs vajadzīgs biznesa mantinieks

Māris Ķirsons, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 12 600 uzņēmumu, kur vienam dalībniekam, kas ir vecāks par 60 gadiem, pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu, nākamās piecgades laikā būs jādomā par biznesa mantinieku.

Šādu ainu rāda SIA Lursoft dati. Patlaban ir reģistrēti 205 033 nelikvidēti uzņēmumi, no kuriem 188 162 uzņēmumiem vairākuma dalībnieks (pieder vairāk nekā 50% daļu) ir fiziska persona, un 12 603 uzņēmumiem vairākuma dalībnieks ir vecumā no 60 līdz 65 gadiem. Šie dati liecina, ka paaudžu maiņa tuvāko gadu laikā varētu skart tikai nelielu daļu – 6 līdz 7% – Latvijas biznesa, kas nav uzskatāmas par ļoti lielām vai kritiskām pārmaiņām. Citāda aina paveras Polijā, kur pēc viena no šīs valsts vadošo ekspertu ģimenes biznesa jomā, KBA vadošā partnera Tomaša Budziaka datiem, šajā valstī tuvākajos gados briest fundamentālas pārmaiņas, jo 80. gadu beigās gaisā virmojošo pārmaiņu noskaņās 20- līdz 30-gadīgi cilvēki izveidoja savus uzņēmumus, bet tagad viņi ir 50 līdz 60 gadus veci un nākamo piecu gadu laikā plāno nodod savu biznesu jaunajai paaudzei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītājs – līderis kā investīcija uzņēmuma nākotnē

Anna Litvina - Konsultāciju kompānijas Fontes vadītāju novērtēšanas un attīstības konsultante, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzņēmumi sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem – mainās tirgus un tehnoloģijas, izmaiņas notikušas arī darbinieku paaudzēs. Aizvien svarīgāk kļūst atrast tos cilvēkus, kas redz situāciju kopumā un var stūrēt uzņēmumu cauri pārmaiņu vētrām droši un pārliecināti. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā atrast sekmīgu līderi – dzinējspēku pārmaiņām un progresam?

Veiksmīgs uzņēmums sastāv no t.s. ierindas darbiniekiem, menedžeriem, ekspertiem un vadītājiem. Liela daļa sekmīgu vadītāju apgalvo, ka viņi ir labi visās jomās, – gan menedžējot ikdienas darbu, gan vadot uzņēmumu kopumā. Lai gan viņi jūtas pārliecināti par savām prasmēm, daļa no viņiem saprot, ka ir problēmas iedvesmot un aizraut kolektīvu, radīt augstākus mērķus un vīzijas, kam uzņēmums būtu uzticīgs.

Īpaši svarīgi tas ir darbā ar jaunākajām darbinieku paaudzēm, kas tagad ienāk darba tirgū, – tā sauktajiem mileniāļiem un Z paaudzi. Viņi darbā meklē ne tikai labu atalgojumu, bet arī rūpējas par to, lai tam būtu dziļāka jēga, lai viņi sajustu, ka darbs ir ne tikai ieguvums pašam, bet arī sabiedrībai un pasaulei. Tur bez skaidras vīzijas neiztikt. Ja uzņēmumam būs noteikta stratēģija, mērķi un vīzija, darbinieki strādās daudz produktīvāk un aizrautīgāk. Laba līdera uzdevums ir to panākt. Viņš palīdzēs ieraudzīt kopainu, resursus, tirgu, parādīt galveno virzienu, kur uzņēmumam jāiet, un panākt to, lai visa komanda arī dodas nospraustajā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

Lelde Petrāne, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Franšīze – ceļš uz savu biznesu ar lielāku drošības sajūtu

Nordea biznesa skolas lektors un franšīzes konsultāciju uzņēmuma FRANCITY direktors Juris Roganovs, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franšīzes pirmsākumi meklējami jau viduslaikos, bet pirmo franšīzes sistēmu tādu, kā to saprotam mūsdienu izpratnē, radīja šujmašīnu ražotājs Singer. Franšīzes partneru tīkls bija lielisks risinājums, kad no lietotājiem dažādos reģionos tika saņemti pieprasījumi par šujmašīnu labošanu, bet uzņēmumam trūka līdzekļu tālākai attīstībai. Singer saviem partneriem piešķīra ekskluzīvas tiesības izplatīt produktus, nodrošināt klientu apmācības, kā arī veikt produktu remontu un apkopi.

Mūsdienās franšīzes biznesa attīstības metode ir attīstījusies daudz plašākā mērogā, proti, to izmanto uzņēmumi vairāk nekā 70 dažādās nozarēs, un aptuveni pusi no visa mazumtirdzniecības apgrozījuma ASV nodrošina tieši franšīzes uzņēmumi. Daudzi cilvēki, ikdienā iepērkoties tirdzniecības centros, labojot automašīnas dīleru servisos, ēdot kafejnīcās un restorānos vai paliekot viesnīcās, pat neapzinās, ka liela daļa no šiem uzņēmumiem ir franšīzes.

Franšīzes biznesa priekšrocības un riski

Neatkarība un iespēja realizēt savas idejas ir galvenie iemesli, kādēļ tiek uzsākta uzņēmējdarbība. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par personīgā biznesa izveidi, paveras izvēles iespējas – dibināt uzņēmumu, attīstot savu biznesa ideju, vai izvēlēties kādu no tūkstošiem uzņēmumu un atvērt franšīzi. Daļa jauno uzņēmēju, pamatojoties uz ieguvumiem, dod priekšroku tieši uzņēmējdarbībai ar franšīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

No amata atceļ Daugavas stadiona un tenisa centra Lielupe valdes locekli Martinsonu

LETA, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā nereti novārtā atstāj fāzi pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā daudz tiek strādāts ar uzdevumiem pirms uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījuma, kā arī posmā, to noslēdzot, taču tiek atstāta novārtā fāze, kas sākas pēc uzņēmumu apvienošanas vai iegādes, norāda PricewaterhouseCoopers (PwC) eksperti.

PricewaterhouseCoopers (PwC) jaunākajā pētījumā «Success factors in post-merger integration» ir aplūkoti vairāki ieteikumi sekmīgai apvienoto uzņēmumu integrēšanai un atklātas interesantas atšķirības starp sekmīgiem un nesekmīgiem darījumiem. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 50 uzņēmumu pārstāvju. Tās rezultāti atspoguļo pieredzi, kas gūta vairāk nekā 260 darījumos, ko pēdējos trīs gados veikuši aptaujātie uzņēmumi.

No pētījuma izriet, ka sekmīgos darījumu slēdzējus vieno labi panākumi četrās jomās – efektīva integrācijas projekta vadība, sinerģiju sasniegšana, savlaicīga integrācijas pabeigšana, kā arī sekmīga abu uzņēmumu kultūru apvienošana. Šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, jo uzņēmumi, kas uzrāda labus rezultātus vienā no tiem, parasti demonstrē izcilību arī pārējos. Īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem ar efektīvu integrācijas projektu pārvaldību – šādiem uzņēmumiem daudz biežāk izdodas iekļauties termiņos un sasniegt nospraustos sinerģijas mērķus, kā arī īstenot savus kultūras un pārmaiņu plānus. Tāpat šiem uzņēmumiem ir daudz lielāka iespēja sasniegt nospraustos ROI (ieguldījumu atdeves) mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu ES fondu atbalsta programmu «Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos», kuras mērķis ir veicināt komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, tādējādi paaugstinot starptautisko konkurētspēju, kā arī attīstīt kapitāla tirgu Latvijā.

Atbalsta programma šobrīd ir saskaņošanas stadijā, tā vēl jāapstiprina Ministru kabinetā. Plānots, ka atbalsts uzņēmējiem būs pieejams no 2020. gada.

«Jaunā atbalsta programma ir tikai viens no pasākumiem, kurus šogad īsteno Ekonomikas ministrija investīciju veicināšanai, kas ir viena no mūsu šā gada prioritātēm. Kapitāla piesaiste biržā ir nepieciešama strauji augošiem uzņēmumiem konkurētspējas celšanai. Šāda atbalsta programma būs pirmā Baltijā, līdz ar to Latvijas uzņēmumiem pirmajiem būs pieejams valsts atbalsts kapitāla piesaistei biržā. Kotācija biržā ir vērtīga gadījumos, kad uzņēmumam trūkst nodrošinājuma aizdevuma saņemšanai no bankas vai tam ir neregulāra naudas plūsma, un nepieciešams finansējums uz garāku termiņu nekā var piedāvāt bankas. Plānojam, ka nākamo 3,5 gadu laikā šādu atbalsta iespēju izmantos aptuveni 40 uzņēmumi,» komentē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināts - Lielbritānijā kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi

LETA--AFP/AP/BBC, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā trešdien kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi, paziņojusi policija.

Līķi kravas auto atrasti industriālajā parkā Greisā, Eseksas grāfistē.

Domājams, ka kravas mašīna ieradusies Lielbritānijā sestdien un atceļojusi no Bulgārijas.

«Šis ir traģisks incidents, kurā liels skaits cilvēku zaudējuši dzīvību,» norādīts Eseksas policijas izplatītajā paziņojumā.

Policija sākusi notikušā izmeklēšanu un procesu bojāgājušo identificēšanai, taču brīdinājusi, ka tas var prasīt laiku.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka miruši 38 pieaugušie un viens pusaudzis.

Saistībā ar notikušo policija aizturējusi kādu 25 gadus vecu vīrieti no Ziemeļīrijas, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību. Aizturētais ir kravas mašīnas šoferis, atklāja policija.

Komentāri

Pievienot komentāru