Biznesa vides ārstēšanai piedāvā jaunas zāles

2018. gada 11. decembris plkst. 9:19
Sadaļa: Citas ziņas
Dalies ar šo rakstu

Būtiski saīsināt būvniecības procesa saskaņošanas laiku, mazāku administratīvo slogu īpašumu reģistrācijā, 0% birokrātijas nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē mazajiem uzņēmumiem.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts. Gan uzņēmēji, gan politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt visāda veida uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī pielīdzinoties konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Pašlaik gan nav skaidrs, kad Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna projektu varētu skatīt Ministru kabinetā, un līdz ar to varētu būt jautājums par vairāku šajā plāna projektā ietverto pasākumu izpildes termiņiem, jo ir skaidrs, ka vairāku pasākumu izpildes termiņš 2019. gada 1. janvāris vairs īsti reāls nešķiet. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka pasākuma izpildes termiņa precizēšana (nobīde) kādu pasākumu īstenošanai ir loģiska, ņemot vērā, ka pasākumu plāna projekts tapis vairāku mēnešu laikā un tā veidotāji bijuši ļoti optimistiski par tā virzības gaitu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Tas ir nebeidzams stāsts, jo, tiklīdz atrisinām vienu jautājumu, tā vietā rodas citi,» uz jautājumu par nepieciešamību pēc jauna uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna atbild Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka pēc mērķtiecīga darba un ciešas sadarbības ar uzņēmējiem Latvija ir uzkāpusi salīdzinoši augstu starptautiskajos reitingos. Proti, Pasaules Bankas Doing Business 2019 reitingā Latvijai ierindojas 19. vietā 190 valstu vidū, bet Eiropas valstu starpā – pat 8. vietā. «Tas ir labs rezultāts, taču vienlaikus vairākās pozīcijās Latvija joprojām atpaliek no reitinga labākajiem rādītājiem, un dažas valstis mūs ir apsteigušas,» uzsver A. Ašeradens. Viņš norāda, ka vairākās valstīs ir veiktas būtiskas reformas, kas tām ļauj ieņemt augstākas pozīcijas, nekā tās bijušas iepriekš, piemēram, Gruzija, Lietuva, kā arī Īrija, Austrālija un Kanāda, kuras iemanījušās apsteigt Latviju. Viņš kā vislielākos rūpju bērnus Doing Business 2019 reitingā min būvniecības atļaujas, elektroenerģijas pieslēgumus, maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apmēru, investoru tiesību aizsardzību.

«Protams, ka jau līdz šim ir veikti pasākumi, kuri tikai tagad parāda rezultātus, bet vēl neatspoguļojas Doing Business 2019 reitingā,» uz jautājumu par šo pasākumu izpildes pozitīvā efekta ieraudzīšanu atbild A. Ašeradens. Viņš kā piemēru min būvniecības jomu, kurā pēdējos gados ir paveikts milzīgs darbs, jo ir izveidota un iedarbināta jaunā būvniecības informācijas sistēma, kā arī sagatavota normatīvā bāze, lai tajā iekļautos arī Rīgas būvvalde. «Tas ir pamats, lai varētu strukturēti sasniegt mērķi – ne vairāk kā 78 dienas (pašlaik - 192 dienas) būvniecības ieceres saskaņošanai līdz būvniecības uzsākšanai. Šobrīd strādājam pie elektroniskām procedūrām būves nodošanai ekspluatācijā, kas arī ir viens no būtiskākajiem virzieniem šī pasākuma plāna projektā,» norāda A. Ašeradens. Viņš piebilst, ka pie šīs problēmas risināšanas Ekonomikas ministrija gatavo attiecīgos grozījumus. «Nākamā gada vidus ir ļoti ambiciozs termiņš, bet ir svarīgi saprast, kā praksē notiek būvniecības ieceres dokumentu kustība, lai varētu redzēt, kur tad ir procesa šaurie pudeles kakli. Te būtu svarīgi apzināties, ka būvniecības ieceres saskaņošanā ir iesaistīti ļoti daudzi spēlētāji, piemēram, komunikāciju turētāji, kas katrā pašvaldībā var atšķirties,» uz jautājumu par šīs idejas iedzīvināšanas termiņu 2019. gada 1. jūnijā atbild ekonomikas ministrs.

Visu rakstu Biznesa vides ārstēšanai piedāvā jaunas zāles, kā arī piedāvātos risinājumus lasiet otrdienas, 11.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu