Tirdzniecība un pakalpojumi

Bizness reģionos: Saulkrasti cer uz kūrortpilsētas statusu nākotnē

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa vidi Saulkrastos pašlaik visprecīzāk raksturo krasās sezonālās atšķirības starp vasaras un ziemas mēnešiem; svārstību mazināšanai pašvaldība izeju redz jaunu pakalpojumu attīstībā

Savulaik, kad tika uzbūvēts Saulkrastu apvedceļš un tranzīta maģistrāle Via Baltic vairs nevijās cauri pilsētai, pamatīgi cieta vietējais bizness – mazās kafejnīcas, veikali un pat naktsmītnes. Tomēr apvedceļa izbūves rezultātā pilsēta, iespējams, ir ieguvusi pilnvērtīgas kūrortpilsētas potenciālu, jo pa galveno ceļu cauru diennakti netraucas smagās automašīnas.

Saulkrastu novada domes vicemērs Normunds Līcis sarunā ar DB pauž uzskatu, ka apvedceļš ilgtermiņā palīdzēs Saulkrastiem turpināt attīstību kūrortpilsētas izveides virzienā.

«Kad uzbūvēja apvedceļu, tad pakalpojumu un tirdzniecības uzņēmumi, ja tā var teikt, atslāba,» viņš norāda. Pirms apvedceļa izbūves cauri Saulkrastiem braucošās mašīnas piestāja pie veikaliem, kafejnīcām, bet tagad visas brauc apkārt pilsētai. «Jāatzīst, ka pēc tam kādu laiku nebija īsti kvalitatīva piedāvājuma veikalos,» viņš teic.

Plašāk lasiet rakstā Cerot uz kūrortpilsētas statusu nākotnē pirmdienas, 29.februāra laikrakstā Dienas Bizness (14.,15.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reģionu vadītāji: Mazie uzņēmumi reģionos nākamgad bankrotēs

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.

«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,»” vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā biznesa inkubatoru programma būs atšķirīga no iepriekšējās, viena no galvenajām izmaiņām – inkubatoru vietā darbosies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad beidzies pārejas periods un pirms nākamā biznesa inkubatoru programma ir sākusies, vairāk par gaidāmo stāsta Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Kādi ir pēdējie jaunumi – kad varētu gaidīt jauno programmu un kādā formā?

Nākamā perioda programmā visiem inkubatoriem kopā paredzēti nedaudz vairāk kā 32 miljoni eiro – 25 miljoni reģionālajiem inkubatoriem un septiņi miljoni Rīgas radošajam inkubatoram. Inkubācijas pakalpojumu pieejamību reģionos nodrošinās LIAA, veidojot struktūrvienības ārpus Rīgas. Iepriekšējā periodā lielākā problēma bija tā, ka, no valsts viedokļa, inkubācija nepieciešama visā Latvijā, bet tā bija pieejama tikai atsevišķos reģionos un ļoti atšķirīgā kvalitātē. Rīgā būs pieejams tikai radošais inkubators, jo šeit es zinu vismaz piecus uzņēmumus, kas jau nodrošina inkubācijas pakalpojumus. Rīgā tirgus pats strādā un, iejaucot valsti, varam tikai visu sabojāt. Taču reģionos nav nevienas pilsētas, kur ir potenciāls darboties komerciālam inkubatoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

LNSO: Koncerti reģionos nepieciešami gan mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem

Anita Kantāne, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās?

Linda Zalāne, speciāli DB, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā Latvijas ekonomiku izglābt no pašiznīcināšanās, kas, viņaprāt, ir pavisam reāls scenārijs 10 līdz 30 gadu perspektīvā, ja nelabvēlīgām tendencēm, kas galvenokārt saistītas ar sociālo jomu, netiks rasts kardināls, bet dziedējošs risinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir skaudrās migrācijas un emigrācijas cēlonis Latvijā, it īpaši reģionos? Kā problēmu risināt, un vai vispār ir iespējams apturēt cilvēku pārvietošanās vilni?

Ja cilvēki vēlas palikt laukos, tad ir jānodrošina apstākļi, lai to viņi var darīt – viņiem ir pieeja izglītības sistēmai, veselības aprūpei un darbiem, kas ir relatīvi labi atmaksāti. Trīs vienkāršas lietas, bet tas ir lielākais izaicinājums - pārliecināt Rīgas eliti, ka tam tā vajadzētu būt, jo bieži vien tā atbilde skan: ja cilvēki vēlas braukt prom no laukiem vai valsts, tad lai brauc. Tā ir viņu brīva izvēle. No valstiskās perspektīvas tas nav ilgtspējīgi, un jādomā, kā noturēt iedzīvotājus tur, kur viņi jau ilgstoši dzīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SPA pakalpojums ārpus Rīgas iet kopsolī ar tūrismu un atpūtu laukos; reģionos vilina ar iespēju aizmukt no pilsētas burzmas un nokļūt tuvāk dabai un mieram, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms trīs gadiem Amatciemā durvis vēra SPA viesnīca Jonathan SPA Estate. Tās vadītāja Darja Trubicina teic, ka SPA pakalpojumiem reģionos pavisam noteikti ir pieprasījums, jo cilvēki izvēlas viesnīcas laukos, lai baudītu ne tikai procedūras, bet arī dabu un atpūtu, bet SPA pakalpojums ir kā pievienotā vērtība.

SPA Hotel Ezeri Siguldā darbojas kopš 2006. gada. Iepriekš ēkā atradās viesu nams, taču tas tika pārveidots par SPA viesnīcu. «Tolaik SPA procedūras Latvijā kļuva aizvien populārākas. Mēs paši braucām uz ārvalstīm mācīties un nolēmām, ka gribam sākt darboties šajā nozarē,» stāsta SPA Hotel Ezeri direktore Ieva Igaune. Viņa piekrīt viedoklim, ka reģionos esošajiem SPA krietni rūpīgāk un mērķtiecīgāk nekā lielpilsētas specializētajiem saloniem ir jāstrādā pie mārketinga un pakalpojumu kvalitātes, lai rīdzinieki vēlētos mērot ceļu līdz kādai no reģiona pilsētām vai apdzīvotām vietām atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEZ vilkmi var kāpināt

Māris Ķirsons, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojams, ka semināru un apmācību plašāks klāsts ir pieejams galvenokārt Latvijas lielākajās pilsētās.Atsevišķas pašvaldības reģionos nodrošina iedzīvotājiem iespēju apmeklēt dažādus seminārus, tomēr apmācību organizēšanu tām būtu jāuzņemas biežāk un regulārāk, uzskata profesionālā biznesa izglītības centra Biznesa akadēmija projektu vadītāja Evija Usāne.

Turklāt Latvijai no loģistikas viedokļa ir lieliska atrašanās vieta, bet pie infrastruktūras reģionos gan vēl jāpiestrādā.

Kā norāda Konferencem.lv ģenerāldirektore Antra Bormane, lielākais pieprasījums pēc telpām dažādiem pasākumiem, protams, ir Rīgā un Pierīgā. Pēc Konferencem.lv datiem, aiz galvaspilsētas robežām populārākā ir Jūrmala un Sigulda, kas augsto pieprasījumu apmierina diezgan labi. Taču, ja runā par vērienīgākām konferencēm, lietišķiem pasākumiem tālāk no galvaspilsētas, kopainā iezīmējas kontrasti. Aģentūrai Meduza ir ilggadēja pieredze korporatīvo pasākumu organizēšanā, tālab apgriezieni jau lieli. Proti, klientu standarts ir no 150 līdz 350 cilvēku liels kolektīvs vienā pasākumā, kas nereti risinās ilgāk par dienu. Un nodrošināt nakšņošanu 200 cilvēkiem tālāk no Rīgas ir lielākais izaicinājums. Meduzas īpašniece Dace Ozola-Slaidiņa no pieredzes zina teikt, ka nopietnos, arī starptautiskos, semināros jāgādā par elementārām lietām, kas strādā uz cilvēka uztveres spējām. Kafija, ēdiens, nakšņošana ir nepieciešamais komforts, lai atbilstoši koncentrētos informācijas plūsmai pasākumā. Attiecībā uz starptautiskiem pasākumiem Latvija vinnē ar savu atrašanās vietu, un īpaši kaimiņiem – lietuviešiem, igauņiem – te viesoties ir ērti. Arī kopumā pieprasījums aug. Taču D. Ozola-Slaidiņa rosina reģionos vairāk veidot un nevairīties piedāvāt ne vien telpas, bet gan tās komplektā ar sakārtotu vidi, infrastruktūru, blakus iespējām. Patlaban daudzviet tas vēl klibo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgai reģionu attīstībai pašvaldībās jāveido attīstības stratēģija, domājot ilgtermiņā

Tieši novadu uzņēmumi ar vietējo kapitālu būs tie, kuri nākotnē turpinās balstīt reģionu attīstību, tādēļ pašvaldībām kopā ar tiem būtu jāveido ilgtermiņa stratēģija, lai skaidri definētu virzienu, kurā attīstīties, intervijā DB stāsta Ogres novada uzņēmēju biedrības vadītājs Didzis Mizis un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane. Jāatzīmē, ka šodien Ogrē notiek otrais Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongress, kuru organizē Ogres novada uzņēmēju biedrība ar Ogres novada domes atbalstu un kura tēma ir «Reģionālās attīstības koncepcija. Valsts. Pašvaldība. Uzņēmēji». Tā laikā uzņēmēji ar pašvaldības un valsts institūciju pārstāvjiem diskutēs par turpmāko reģionālo attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstila nozare 2017. gadā atguvās un audzēja produkcijas izlaides apjomus, bet šogad varētu sekot kritums, kaut arī lielākie uzņēmumi sagaida apgrozījuma pieaugumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs, cik iepriekšējais. Paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjoms samazināsies vai paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas lielā mērā ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro, līdz 430 eiro, kā rezultātā šogad darbu varētu zaudēt 1000–1200 nozares darbinieki. Galvenokārt cietīs nelielie šūšanas uzņēmumi Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur tekstila nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Paredzams, ka tiks samazināts pamatā šuvēju skaits. Šobrīd Latvijā tekstila nozares uzņēmumos strādā aptuveni 8 tūkstoši šuvēju. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2021. gadam Latvijā tiks divkāršots Jysk veikalu skaits, tie galvenokārt tiks atvērti reģionos; līdzīgi attīstības plāni ir arī Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Baltijas valstīs ir 31 Jysk zīmola veikals – 10 Latvijā, 11 Lietuvā un 10 Igaunijā. Lielākais apgrozījums 2017. gadā bijis Jysk veikaliem Igaunijā – 30,5 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugums saistīts ar to, ka uzņēmums vairāk uzmanības ir pievērsis zīmola pamatvērtībām, sācis sevi pozicionēt kā uzņēmums ar skandināvu vērtībām, tradīcijām un kultūru, tādējādi piesaistot jaunus pircējus, atklāj SIA Jysk Linnen’n Furniture valdes locekle Dace Zundure.

D. Zundure atklāj, ka līdz 2021. gadam veikalu skaitu ir plānots dubultot, galvenokārt tie tiks izveidoti Latvijas reģionos. Tur, pēc viņas teiktā, iedzīvotāju pirktspēja neatpaliek no Rīgas. «Veikals Daugavpilī mūs patīkami pārsteidza, tur apgrozījums pārsniedza plānoto. Vidējais pirkums reģionos neatpaliek no caurmēra rādītājiem Rīgā, kas ir 18–19 eiro,» secina D. Zundure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poligrāfijas uzņēmumi arī šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos; vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem arvien ir darbaspēks.

Lielāko daļu drukas uzņēmumu apgrozījuma veido eksports, un tie šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas ārzemēs.

Tā, piemēram, SIA PNB Print 2019. gadā turpinās orientēties uz pozīciju stiprināšanu Rietumu tirgū. «Uzskatu, ka Krievijas virziens ir ļoti riskants. Tur mūs jau zina, pie pārrunu galda ciena, taču neplānojam ieguldīt šī tirgus virziena attīstīšanā. Mums ir laba kompetence, to vajag aktīvi piedāvāt un pārdot arī citur,» spriež Igors Rozanovs, SIA PNB Print direktors.

«2019. gada budžetā plānots apgrozījuma pieaugums. Mūsu pārdošanas komanda intensīvi strādā pie jauna tirgus apgūšanas, un cerams, ka, tāpat kā iepriekš, plānoto izdosies sasniegt,» saka Janīna Blūma, SIA Livonia Print izpilddirektora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot klātbūtni reģionos, lielākajā daļā atlikušo banku filiāļu vairs nav iespējami darījumi ar skaidru naudu; sarūk arī bankomātu skaits.

Reģionu iedzīvotājiem nākas mērot desmitiem kilometru līdz tuvākajai vietai, lai saņemtu bankas pakalpojumus. Nākotnē, visticamāk, šī tendence turpināsies un vien dažās lielajās pilsētās varēs atrast bankas konsultāciju centru.

Klātbūtne mazāka

Pie skaidras naudas tikt kļūst aizvien grūtāk – sarūk gan bankomātu skaits, gan to vietu skaits, kurās var piekļūt skaidrai naudai. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijā bija izvietoti 964 bankomāti, no kuriem 367 bija arī naudas iemaksas funkcija. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, kopējais bankomātu skaits turpina sarukt, jo pirms gada tie bija 1008. Tāpat strauji sarucis arī tirdzniecības vietu skaits, kurās iespējams izņemt skaidru naudu, – šā gada sākumā tās bija 750, salīdzinot ar 1408 vietām 2017.gada 4.ceturksnī. Tāpat banku pārstāvji atzīst, ka daļa reģionu filiāļu atteikušās no skaidras darījumiem vispār. Turklāt samazinās arī banku filiāļu skaits. Runājot par filiālēm reģionos, banku pārstāvji lēš, ka tās, visdrīzāk, pavisam neizzudīs, taču atradīsies vien lielākajos centros un tiks transformētas, piedāvājot konsultācijas par dažādiem banku pakalpojumiem. Lielākoties ikdienas pakalpojumiem tiek veidoti t.s. čati, sarakstes iespējas, videokonferences un līdzīgas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija seko kaimiņvalstu piemēram un no jaunā gada katrā mājoklī dūmu detektori būs obligāta prasība.

No 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. 2016. gadā, kad stājās spēkā esošā Ugunsdrošības noteikumu redakcija, noteikumos tika paredzēts pielāgošanās laiks līdz 2020. gada 1. janvārim, kad prasības par ugunsdrošību mājoklī no ieteikumiem kļūs par obligātu prasību.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtās informācijas, jaunākais pētījums par ugunsdrošību atklāj, ka 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus, tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veselīgajām, populārajām pārtikas izejvielām ir jāpiemaksā arvien vairāk

Pārtikas izejvielu cena mēdz būt visai mainīga, kur liela loma ir, piemēram, laika apstākļu ietekmei uz ražu. Tāpat vairāku pārtikas izejvielu cenu kāpums pēdējo gadu laikā bijis izteiktāks, ko noteicis tas, ka lauksaimniekiem bijis grūti piedzīt globālā mērogā augošo apetīti. Proti, par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.

The Wall Street Journal izpētījis, ka kopš 2013. gada, ja atņem sezonālās cenu kustības un neraksturīgu laika apstākļu ietekmi, par 60% pieaugusi vidējā avokado, sviesta, olīveļļas un lašu cena. Tiek norādīts – šajā pašā laikā kukurūzas, sojas pupiņu, kviešu un cukura cena, ja atņem minēto ietekmi, mainījusies krietni mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīs ir reģioni, kuros tiek piemērotas no pārējās teritorijas atšķirīgas (visbiežāk - arī zemākas) nodokļu likmes vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem un precēm

To liecina AS BDO pētījums, kas tapis pēc ziņām par plāniem analizēt iespējas Latvijā ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos.

«Nezinu detaļas, un nav plašas informācijas, ko konkrētie cilvēki saprot ar vārdiem diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos, tāpēc nevaru komentēt to,» jautāts, kā vērtē šo piedāvājumu, atbild AS BDO partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka vienmēr var paraudzīties apkārt un mēģināt izdarīt secinājums, kas kurā vietā ir, kā tas strādā, un vienlaikus atbildēt uz jautājumu, vai to var «pārnest» uz Latviju, iedzīvināt un sasniegt cerētos rezultātus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu jaunas darba vietas, pašvaldības varēs investēt infrastruktūrā un telpās; bizness ar nepacietību gaida šādu atbalstu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos piecos gados pašvaldībām, izņemot Rīgu, kopumā būs pieejami 59 milj. eiro programmā, kuras mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā. Tas varēs notikt atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Tā to paredz Ministru kabineta komitejas sēdē akceptētā programma, ko šodien paredzēts izskatīt valdībā. MK noteikumu projekts paredz investīciju rezultātā līdz 2023. gada 31. decembrim radīt 1066 jaunas darba vietas un palielināt privātās investīcijas reģionos vismaz 64,9 milj. eiro apmērā. Vienlaikus tiek plānots, ka vismaz 204 komersanti gūs labumu no investīcijām infrastruktūrā. Sasniegtās vērtības atspoguļos investīciju ietekmi visā Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Korporatīvie pasākumi - jo tālāk no Rīgas, jo labāk

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarīkojumi reģionos palīdz atslēgties no ikdienas, kā arī uzlabot tūrisma rādītājus.

Izvēloties, kurus biznesa forumus, komandu saliedēšanas aktivitātes un korporatīvos pasākumus apmeklēt, uzņēmēji nereti uzskata – jo tālāk no Rīgas, jo labāk. Tas palīdz izrauties no rutīnas, aizmirst ikdienas pienākumus un atvērt prātu jaunām idejām. Tiesa, atsevišķās vietās arvien trūkst naktsmītņu, ēdināšanas un izklaides vietu, kas palīdzētu pilsētas viesi noturēt ilgāk.

Nav slinki braukt

Latviešu šķēpmešanas leģenda Jānis Lūsis, ielu sporta un kultūras kustības Ghetto games dibinātājs Raimonds Elbakjans, sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, RA Events direktors Raimonds Strokšs. Tie ir tikai daži no 18 nozares ekspertiem un līderiem, kuru iedvesmojošo pieredzi būs iespēja dzirdēt pirmajā sporta entuziastu konferencē 26. aprīlī. Plānots, ka Sports VAR Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, pulcēs tūkstoš sporta vadītāju, treneru, skolotāju, sportistu, publiskā sektora, biedrību, uzņēmumu pārstāvju un citus interesentus. Tas ir skaits, par kādu rīkotājus – SIA Addiction – pozitīvā nozīmē varētu apskaust līdzīga profila uzņēmumi galvaspilsētā. Dažkārt konferencēm pat divsimt līdz trīssimt apmeklētāju ir grūti piesaistīt, sarunās ar kolēģiem dzirdējis aģentūras īpašnieks Mārtiņš Gineitis. Savukārt te cilvēki ir gatavi ne tikai uz pāris stundām izskriet no biroja, bet veltīt visu dienu vai pat vairākas. Organizēt konferences ar savu saturu ārpus Rīgas – tieši tāds ir Addiction darbības mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru