Foto

Bizness reģionos: Valmierā biznesa attīstībai vajag jaunas teritorijas

Lāsma Vaivare, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Valmieras dome biznesa attīstībai var piedāvāt samērā nelielas teritorijas, plašāku industriālo zonu izveidei nepieciešama sadarbība ar apkārtējiem novadiem.

Ja Valmiera, kas sevi pozicionē kā rūpniecības pilsētu, grib attīstīties, tai nepieciešamas jaunas platības ražošanai. Pašvaldībai pašai pieder pieci hektāri pie bijušā gaļas kombināta Rūpniecības ielas apkārtnē, ko iegādājies krievu investors, un vēl pa diviem hektāriem citās divās vietās pilsētā.

Ir potenciālie investori, kas, meklējot vietu ražotnēm, atzinuši, ka zemes ir par maz, neslēpj ilggadējais Valmieras mērs Inesis Boķis. «Uzņēmēji grib nākt tur, kur kaut kas ir. Skatās, vai ir darbaspēks, vai tas ir kvalificēts, bet galvenais – izvietojums. Valmierai vajag papildu rūpniecisku zonu, pie tā strādājam, tā varētu atrasties apkārtējo novadu teritorijās, bet tas ir divu pašvaldību dialogs, kādā veidā to īstenot,» stāsta I. Boķis. Jautāts, vai nepastāv iespēja atpirkt privātiem īpašniekiem piederošus zemes gabalus rūpniecības attīstībai, viņš atbild noliedzoši – pašvaldībai šādu līdzekļu nav. Tai jāsedz gan pašas tēriņi, gan jāfinansē par pienākumu uzliktās funkcijas, gan jāveic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas šogad ir 656 tūkst. eiro. I. Boķis domā, ka ir virkne lietu, ko par šo naudu varētu uzlabot turpat Valmierā.

Vajag izdevīgumu

«Nedalīt robežas un neskatīties, cik kurš kuram patīk vai nepatīk. Tā ir Valmieras un apkārtnes nākotne,» tā par sadarbību rūpniecības attīstībā domā Valmieras mērs. Viņš raugās līdzās esošā Beverīnas novada virzienā, taču neizslēdz, ka sadarbība iespējama arī citur. Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale, apliecinot, ka sadarbībā ir ieinteresēta, vienlaikus stingri norāda – tas iespējams tikai uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, kādu pagaidām nav. Viņa tuvākajā laikā gaida ierodamies Valmieras kolēģus, kuri izrādījuši interesi satikties, un pieļauj, ka sarunas būs tieši par teritorijām ražošanai. C.Purgale gan piekrīt: ja uzņēmums grib sākt darbību šajā apkārtnē, tad tam ir jāpiedāvā teritorija, «jo kāda starpība, kurā pašvaldībā būs reģistrēta adrese».

Valmierai trūkst teritoriju, kur attīstīt ražošanu, savukārt ir attīstīta infrastruktūra, kas ir būtisks priekšnosacījums investoru piesaistei, piekrīt Beverīnas novada vadītāja. Savukārt novadam vēl ir teritorijas, lai gan lielas platības atrodas īpašnieku rokās, taču trūkst infrastruktūras – pieslēgumu, ceļu, reizēm arī atbilstoši kvalificēta darbaspēka –, kas ir galvenais iemesls, kādēļ lielie uzņēmumi uz laukiem nenāk. «Laukos bizness var balstīties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, savukārt tiem bankas nedod naudu attīstībai,» teic C.Purgale. Viņa arī skumji norāda – valstsvīru runas par biznesa attīstību ir tikai tukši saukļi, par to liecina arī lauku pašvaldību grūtības piesaistīt ES finansējumu infrastruktūras attīstībai. Jaunajās industriālajās teritorijās varētu attīstīties Vidzemē tradicionālās tautsaimniecības nozares – kokrūpniecība, stikla šķiedra un lauksaimniecības produktu pārstrāde. I. Boķis piebilst – cerības uz attīstību ir arī metālapstrādei.

Trūkst arī mazajiem

To, ka trūkst ražošanai piemērotu telpu un vietu, DB apliecina Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) vadītāja Elīna Leimane. Jāpiebilst, ka biznesa uzsācējiem parasti nav nepieciešamas tik plašas telpas un teritorijas, kā jau sevi apliecinājušiem komersantiem.

Inkubatora vadība aicina jaunos ražotājus jau savas darbības sākumā meklēt piemērotas telpas, jo nav saimnieciski prātīgi dažus gadus pastrādāt inkubatora telpās un tad pārcelt iestrādes uz citām telpām, stāsta E. Leimane. Taču «nemaz nav tik viegli atrast piemērotas telpas ar nepieciešamajām komunikācijām», viņa secina. Par to liecina arī fakts, ka divi inkubatora uzņēmumi izmantojuši Lauku atbalsta dienesta atbalstu ražotnes būvniecībai vai uzlabošanai. «Nav bijis, ka kāds uzņēmums vispār paliek bez telpām, kaut ko atrod, taču tas apgrūtina arī uzņēmumu pievilināšanu inkubatoram – ko tad liksim pretī?» norāda Vidzemes biznesa inkubatora vadītāja.

Kopš 2007. gada VBII inkubēts 121 uzņēmums, no tiem šobrīd – 42. Tikai četri uzņēmumi ir pārtraukuši saimniecisko darbību. DB rakstījis par daudziem inkubatora uzņēmumiem, arī par SIA Wunderkraut Latvia, ko VBII vadība uzskata par vienu no veiksmes stāstiem. Šis IT uzņēmums no dažiem Vidzemes augstskolas studentiem izaudzis līdz nopietnai pasaules grupas uzņēmuma sastāvdaļai.

Lielākā interese biznesa sācējiem ir par uzņēmumu veidošanu IT, radošo industriju un tūrisma nozarē, tomēr ir arī ražojoši uzņēmumi.

Būvēs ielas

Lai situāciju uzlabotu, pašvaldība jau ilgāku laiku lolo plānus par ceļa infrastruktūras sakārtošanu industriālās teritorijās Rūpniecības ielas apkārtnē. «Lai arī mums pieder 5 ha aiz gaļas kombināta, ceļu tur nav, par saviem līdzekļiem potenciālie investori to negrib darīt,» saka I. Boķis. Toties īpašumam līdzās ir dzelzceļš, ir gāze un elektrība, tādēļ būtu grēks neizmantot tā iespējas rūpniecisko teritoriju paplašināšanā.DB jau ziņojis – industriālās zonas attīstībai pašvaldība iecerējusi rekonstruēt trīs ielas – Rūpniecības, Dzelzceļa un Kauguru ielu – un vienu (Dzelzceļa ielas turpinājums) izbūvēt no jauna. Minēto darbu provizoriskās izmaksas varētu būt 5,5 milj. eiro. Pašvaldība šim mērķim centusies piesaistīt ES līdzekļus, taču neveik- smīgi. Kā saka I. Boķis – palikuši otrie aiz svītras. Taču cerības tikt pie ES naudas nav atmestas, iespējams, līdzekļus kaut vai daļēja projekta īstenošanai vēl būs iespējams piesaistīt no līdzšinējā plānošanas periodā neizmantotajām naudām, ja ne – jaunajā plānošanas periodā. Rūpniecisko zonu attīstīšana, sakārtojot pieved- ceļus, ir viens no Valmieras domes lielākajiem plāniem ES naudas izmantošanai jaunajā plānošanas periodā. Tas attiektos arī uz īpašumu pie a/s Valmieras tikla šķiedra Cempu ielā. Šīs ielas rekonstrukcijas provizoriskās izmaksas tiek lēstas ap 4 milj. eiro.

Piecu budžetu vērtībā

Līdz šim Valmiera ES līdzekļu apguvē orientējusies uz projektiem, kas vairāk vērsti uz saimniecisko attīstību – būvētas ielas, attīrīšanas iekārtas, sakārtota ūdens saimniecība, tapis biznesa inkubators. Tā uzrādījusi labus rādītājus siltināšanas projektos, pabeigta sākumskolas būvniecība, rekonstruējot vēsturisku ēku Gaujas krastā, rasta vieta mūzikas skolai. Par to I. Boķim ir atsevišķs stāsts – mūzikas skolas ēku izdevās rekonstruēt, jo tilta būvniecības izmaksas pār Gauju bija mazākas, nekā plānots.

Kopumā no dažādiem ES fondiem Valmieras dome piesaistījusi 80,9 milj. eiro. Ņemot vērā, ka pašvaldības budžeta pašu ieņēmumi lēšami ap 15 milj. eiro, tie ir pieci gada budžeti.

Lauvas tiesa no šīs summas apgūta līdzšinējā plānošanas perioda laikā. Arī jaunajā plānošanas periodā plānots turpināt siltināšanas projektus, ūdenssaimniecības sakārtošanu, kā arī citas būves dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Dzīvokļu problēma

Valmierā ir gandrīz mazākais iedzīvotāju skaits starp republikas pilsētām. Gada sākumā Valmierā dzīvesvietu bija deklarējuši 25,7 tūkst. iedzīvotāju, domē gan lēš, ka reāli pilsētā dzīvo vismaz 30 tūkst. iedzīvotāju. Darbaspēka trūkums ir vēl viena problēma lielu uzņēmumu piesaistē. Lai noturētu un piesaistītu iedzīvotājus, nopietns ir dzīvesvietas nodrošināšanas jautājums – trūkstot dzīvokļu par saprātīgām cenām. To atzīst gan I. Boķis, gan novada uzņēmēji. Trīs kafejnīcu un slavenā Multikluba īpašniece Sandra Zīrāpe stāsta, ka saviem darbiniekiem cenšas izlīdzēt ar dzīvokļiem. Viņas vīram pieder nekustamo īpašumu bizness Valmierā.

I.Boķis stāsta, ka arī citi uzņēmumi, ja ļoti nepieciešams speciālists, paši mēģina nodrošināt viņu ar mitekli. Šobrīd tiek cerēts uz divām kopmītņu tipa ēkām Ausekļa ielā, kuras nākamgad varētu atbrīvoties un tapt izmantotas pašvaldības īres dzīvokļu izveidošanai. Jaunu īres dzīvokļu namu būvniecībai pašvaldībai līdzekļu nav. Tiek cerēts uz uzņēmēju aktivitāti, jo vietas būvniecībai esot, pašvaldība rīko arī savas izsoles. Interese gan nav ļoti liela.

Novērots arī, ka cilvēki nav gatavi dzīvot ārpus Valmieras, kur brīvu dzīvokļu ir vairāk, piemēram, kolhozu centros, kas lielā mērā saistāms ar pilsētā pieejamajiem pakalpojumiem.

Reaģējot uz pilsētas vajadzību pēc izglītota darbaspēka, arī Vidzemes augstskola stiprina inženierzinātņu virzienu. Šobrīd notiek augstskolas jaunā inženierzinātņu studiju un pētniecības kompleksa būvdarbi. Ieguldot vairāk nekā 2,6 milj. eiro, galvenokārt no ERAF līdzekļiem, tiek rekonstruēta ēka Tērbatas ielā, izveidojot vienotu studiju kompleksu IKT studiju programmu realizācijai un jaunu programmu uzsākšanai prioritārajās nozarēs, iegādāts aprīkojums, tehnoloģijas un piederumi laboratoriju un datorauditoriju aprīkošanai, kā arī bibliotēkas modernizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - 10 Latvijas pārtikas ražotāji saņēmuši atļauju tirgot piena produktus Ķīnas veikalos

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Food Union grupā ietilpstošajā piena pārstrādes uzņēmumā Valmieras piens, kur tiek ražots Bifido jogurts.

Patlaban uzņēmums maina zīmola vizuālo indentitāti, papildina produktu klāstu un attīsta ražošanas procesus. Kopumā šo gandrīz divu gadu laikā Valmieras piena produktu zīmola, sortimenta un ražošanas procesu attīstībā uzņēmums būs ieguldījis vairāk nekā 800 000 eiro.

Līdz ar zīmola maiņu jauna vizuālā identitāte ir arī visiem Valmieras zīmola produktiem – lakonisks logotips, koši elementi un krāsu toņi ir apvienoti ar to pašu Valmieras nosaukumu, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilva Veidemane. Būtiskākās pārmaiņas uzņēmums veicis Valmieras jogurtu sortimentā – tiek piedāvātas jaunas garšas un izskats, un kopumā uzņēmuma portfelis paplašināts ar deviņiem jauniem jogurtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievārs: Neraugoties uz Trikāta KS maksātnespējas procesu, naudu par pienu zemnieki saņems

LETA, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Mākslas dienu 2016 ietvaros 20.aprīlī Valmieras tehnikumā radošās komandas no siera veidos savdabīgas gleznas, demonstrējot, ka ēdiens, apvienojot garšas, krāsu un formu salikumus, var būt kā mākslas darbs.

Gleznām izmantos apmēram 25 kilogramus 17 šķirņu un veidu sierus - dzeltenus, baltus, brūnus, melnus, raibus, zaļus, oranžus, ražotus AS Valmieras piens, AS Jaunpils pienotava, SIA Mālpils piensaimnieks, AS Limbažu piens, SIA ELPA, AS Smiltenes piens, SIA Kalnu piens, AS Rankas piens un AS Talsu piensaimnieks. Sierus sagriezīs dažāda lieluma un dažādu formu gabaliņos, atbilstoši katra mākslas darba ieceres īstenošanai, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 5000 gabaliņi.

No siera gatavotām gleznu retrospekcijām izvēlēti vairāki darbi: gleznotāju Jāņa Anmaņa, bijušā valmierieša Aleksandra Petrova (1874-1956), Valmieras Mākslas vidusskolas (VMV) pasniedzējas, mākslinieces Silvijas Melnūdres un VMV audzēknes Loretas Šperliņas-Priedītes gleznas Klusā daba ar zivi (2010), Gaujas stāvie krasti (1945; no Valmieras muzeja krājuma), Latviskas latvietes Latvijā nes gaismu un mieru pasaulē (2016) un Valmiera (2014). Kā oriģināls meistardarbs pasākuma laikā taps siera un uzkodu plate Garšas palete lielformāta krāsu paletes formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas piena kombināts un ar to saistīti uzņēmumi ieķīlā preču zīmes, lietu kopību

Sandra Dieziņa, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts un ar to saistīti uzņēmumi, kas ietilpst Food Union grupā, pagājušajā nedēļā reģistrējuši deviņas jaunas komercķīlas, kuru nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 300 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis.

Rīgas piena kombināts reģistrējis divas komercķīlas, par labu VTB Bank (Deutschland) AG, ieķīlājot lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi un tās nākamās sastāvdaļas, kā arī 98 preču zīmes, tostarp tā ražotos piena produktu zīmolus RASA, Lakto, Limbažu Piens, Ekselence, Pols, Tio un citus. Kamēr Rīgas piena kombināts ir komercķīlas devējs, parādnieki ir vairāki uzņēmumi – SIA Food Union Management, SIA Rīgas Piensaimnieks, a/s Valmieras Piens, kā arī ārvalstīs reģistrētie AB Premia KPC, Alpin 57 Lux SRL, Isbjorn Is Holding AS, Den Norske Isbilen AS, Isbjorn Is AS, Mejerigaarden A/S, Hjem-IS Danmark A/S, Food Union Holding (CY) Public Company Limited, Lougeo Limited, Premia Tallina Kulmhoone AS. Vienai no jaunreģistrētajām ķīlām devējs ir a/s Valmieras piens, un uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu, kā arī 26 uzņēmuma ražoto piena produktu preču zīmes, piemēram, Valmiera DZERAMAIS JOGURTS, Valmiera PIENS, Valmiera KEFĪRS un citas. Arī uzņēmumi SIA Rīgas Piensaimnieks un saldējuma ražotājs Premia Tallina Kulmhoone AS ir reģistrēti kā ķīlas devēji, un tie ir ieķīlājuši tiem piederošo mantu un preču zīmes. Divām no deviņām reģistrētajām ķīlām kā komercķīlas devējs norādīts Food Union Holding (CY) Public Company Limited, bet vēl divu ķīlu devēji ir SIA Rīgas Piensaimnieks vienīgais īpašnieks Velbirol Services Limited un SIA Food Union Management. Visu ķīlu ņēmējs ir VTB Bank (Deutschland) AG. Komercķīlas reģistrētas 18., 19. un 20.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Valmieras piens» padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Beshmeļņickis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Sergejs Beshmeļņickis bijis AS «Valmieras piens» padomes priekšsēdētāja vietnieks no 2012.gada līdz šim, liecina «Lursoft» izziņa.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kas 6.martā ierakstītas komercreģistrā. Harijs Panke, kurš līdz šim pildīja padomes locekļa pienākumus, turpmāk būs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks. Uzņēmuma padomē arī iecelts jauns padomes loceklis Vitaliy Ivanov.

Jauns padomes loceklis bija jāievēl amatā, jo 2017.gada 8.decembrī padomes priekšsēdētāja amatu atstāja Evgeny Varov, kurš šo amata ieņēma kopš 2011.gada.

AS «Valmieras piens» dibināts 1991.gadā un kopā ar Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem SIA «Rīgas Piensaimnieks» un AS «Rīgas piena kombināts» tas ietilpst «Food Union» grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemniekiem piederošais uzņēmums Latvijas Piens investē siera zīmola Trikata starptautiskajā virzībā, piedaloties izstādē SIAL 2014, Parīzē, kas šogad norisinās no 19. līdz 22. oktobrim. Izstādē uzņēmuma produkcija tiks pārstāvēta ar atsevišķu stendu.

Uzņēmums izstādē piedāvās zīmola Trikata septiņu veidu sierus. Dalības mērķis izstādē ir paplašināt eksporta valstu loku. Dalībai starptautiskajā izstādē uzņēmums investējis 25 tūkstošus euro.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja skaidro: «Šoruden, panākot eksportu uz Skandināviju, guvām pirmo apliecinājumu Latvijas piensaimnieku iespējamajiem panākumiem Skandināvijas tirgū. Siers ir konservatīvs, un katra jauna ražotāja produktam ir jāiztur nopietna kvalitātes un vērtību pārbaude līdz produkts tiek iekļauts veikalu tīklu sortimentā. Mūsu uzdevums – paplašināt tieši nogatavināto, premium sieru eksportu. Te saskatām ievērojamu potenciālu, jo šobrīd tie veido vien 17% no uzņēmuma eksportētajiem sieriem, un to kvalitāte iztur starptautisko konkurenci.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no potenciālajiem Jelgavas rūpnīcas Latvijas Piens īpašniekiem varētu kļūt Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kas uzrunāts sarunās par uzņēmuma 55,36% akciju kontrolpaketes iegādi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Arla Foods pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs Arla Foods ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.

Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par Latvijas Piena kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, kas apvieno ap 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Valio kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien pēc valdības sēdes prognozēja, ka jaunais Latvijas Piena kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā piena produktu un saldējuma ražošanas grupa Food Union, kurai Eiropā ir ražotnes astoņās valstīs, 2018. gadā Latvijas tirgū strādājusi ar summāro apgrozījumu 121,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,8% vairāk nekā 2017. gadā.

To veido konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2018. gada apgrozījums 88,7 miljonu eiro apmērā, SIA Rīgas piensaimnieks apgrozījums 32,8 miljonu eiro apmērā.Pērn Latvijā diviem Food Union grupas uzņēmumiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens - izdevās palielināt savus ieņēmumus, kāpinot eksportu, kas 2018.gadā sasniedza 16,4 miljonu eiro apmēru un ir teju par 37% vairāk nekā gadu iepriekš. SIA Rīgas piensaimnieks apgrozījums pērn samazinājās par 2%, kas ir saistīts ar izmaiņām pārdošanas klientu struktūrā.

«Aizvadītajā gadā Food Union grupa Latvijā turpināja darbu pie jaunu produktu izstrādes un ieviešanas, tādējādi stiprinot savu ekspertīzi tirgus izpētē un veiksmīgu jaunu produktu izstrādē un ieviešanā. Šobrīd esam sasnieguši līmeni, kad ar savu ekspertīzi saldējumu inovācijās dalāmies ar citiem Food Union grupas uzņēmumiem ārpus Latvijas, tādējādi inovācijām kļūstot par galveno grupas kompetences un attīstības virzītājspēku ne tikai Baltijā, bet arī Eiropas un Ķīnas tirgos,» stāsta Normunds Staņēvičs, Food Union grupas vadītājs Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Valmieras piens» valdi atstājis valdes loceklis Roman Igorevich Glebov, kurš šo amatu ieņēma kopš 2016.gada marta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Tādējādi šobrīd uzņēmuma valdē turpina darboties divu locekļu sastāvā, tajā strādā valdes priekšsēdētājs Māris Cers un valdes loceklis Sergey Peresadin.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas otrdien, 10.jūlijā.

AS «Valmieras piens» dibināts 1991.gadā, un kopā ar Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem SIA «Rīgas Piensaimnieks» un AS «Rīgas piena kombināts» tas ietilpst «Food Union» grupā.

AS «Valmieras piens» pamatkpitāls ir 5 530 963.20 eiro. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 29,844 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļiem bija 64 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 187 darbiniekus. AS «Valmieras piens» 2016.gadā nodokļos valsts budžetā nomaksājis 751 tūkstoti eiro. Uzņēmuma finanšu rādītāji par 2017.gadu vēl nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dublinā, Džordžijas štatā, ASV pirmdien svinīgā ceremonijā, klātesot P-D Grupas dibinātājam un AS Valmieras stikla šķiedra uzraudzības padomes priekšsēdētājam J.Preiss-Daimler, Valmiera Glass Grupas prezidentam A.Schwiontek, uzņēmuma valdes locekļiem un Laurens apgabala amatpersonām, tika iemūrēta kapsula Valmiera Glass USA Corp. jaunās ražotnes pamatakmenī, simboliski iezīmējot tās būvniecības sākumu, liecina paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Līdzās 7 400 kvadrātmetru lielajai ražotnei, kurā šobrīd tiek ražoti stikla šķiedras produkti ar augstu pievienoto vērtību, paplašināšanās rezultātā tiks izveidota 36 200 kvadrātmetru ražošanas infrastruktūra – moderna ražotne, kas ļaus paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī dos papildu darba vietas Dublinas pilsētas un Džordžijas štata iedzīvotājiem. Ēkas celtniecību plānots sākt 2016.gada 1.jūnijā, pabeigt – līdz 2017.gada jūnijam. 2017.gada oktobrī paredzēts uzsākt produkcijas ražošanu.

Kapsulā līdzās vēstījumam nākamajām paaudzēm tika ievietots Dublinas vietējais laikraksts, jaunākais Valmiera Glass Grupas informatīvais izdevums Valmiera Glass® News, simbolisks stikla šķiedras pavediens un Valmiera Glass Grupas uzņēmumu valsts vietējā valūta – 3 monētas, kas simbolizē Valmiera Glass Grupas logotipu, kas, savukārt, izcēlies no Preiss-Daimler grupas logo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens lielākajiem īpašniekiem, kooperatīvs Trikāta KS, gatavojas pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tāpat neoficiāli zināms, ka potenciālie pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vienlaikus informācijas avots norāda, ka pircēju sarakstā varētu būt arī viens no lielākajiem lauksaimniecības biznesa īpašniekiem Latvijā.

Plānots, ka šodien notiks Trikāta KS valdes sēdē, kurā lems par lietu tālāko virzību un situāciju kooperatīvā. Kā ziņots, Trikāta KS 20.maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz rītdienai, 21.jūlijam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli jau esošajam saldējuma eksportam, piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzsācis regulāru piena produktu eksportu uz Ķīnu, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas Šanhajas veikalu plauktos.

«Piena produktu eksports uz Ķīnu ir otrais secīgais solis Food Union ieiešanai šajā tirgū, un, lai arī tā norisēja ilgāk nekā saldējuma eksporta uzsākšana, uzņēmumam tas, neapšaubāmi, ir pēc apjoma vērienīgāks un nozīmīgāks notikums. Ja turpināsim strādāt kā iecerēts un palielināsim eksporta apjomu, Ķīna visai drīz kļūs par vienu no mūsu svarīgākajiem eksporta tirgiem,» stāsta Normunds Staņevičs, AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs.

Food Union uz Ķīnu uzsāk eksportēt UHT pienu (piens pasterizēts augstākā temperatūrā, kas nodrošina ilgāku glabāšanas termiņu) ar produktu zīmoliem Limbažu piens un Rasa 200 ml iepakojumā, ko Šanhajas premium lielveikalos pārdod komplektos pa 16 iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Latvijā noteikto ārkārtas stāvokli un slēgtajām mācību iestādēm, netiek īstenota programma "Skolas piens", kuras ietvaros bērni Latvijā trīs reizes nedēļā saņēma pa 200 ml piena. Piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union", kas ir arī lielākais programmas "Skolas piens" dalībnieks, izlēmis ziedot skolām saražoto pienu.

Kopējais ziedojuma apmērs produkta tirgus vērtības izteiksmē ir vairāk nekā 100 000 eiro.

Šajā nedēļā vairāk nekā 16 tūkstoši bērnu no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm vecumā no pirmskolas izglītības iestādes vecuma līdz 9. klasei deviņās lielākajās pašvaldībās un to novados Latvijā katrs saņems mēneša piena devu jeb 13 paciņas (200ml) "Rasēns" piena.

"Mums izveidojās 43 tonnu jeb 215 tūkstošu iepriekš saražota "Rasēns" piena paciņu uzkrājums," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Rasēns" ir govs piens ar 1,5% tauku saturu, kas pasterizēts sevišķi augstā temperatūrā un iefasēts, izmantojot daudzslāņu iepakojumu, iegūstot ilgāku derīguma termiņu. Piens iepakots 200ml iepakojumos ar salmiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lielākajam rūpnīcas Latvijas Piens akcionāram Trikātai KS pasludina maksātnespēju

LETA, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras rajona tiesa šodien pasludināja maksātnespēju piensaimniecības kooperatīvam Trikāta KS, kurš ir lielākais Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens akcionārs.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, šis nolēmums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Rudīte Klikuča.

Trikāta KS noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt Trikātas KS tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, Trikātas KS maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība Kalnbrindas, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union uzņēmumu Latvijā apgrozījums saglabājies pagājušā gada līmenī

LETA, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna «Food Union» trīs uzņēmumu Latvijā «Rīgas piena kombināts», «Valmieras piens» un «Rīgas piensaimnieks» kopējais apgrozījums šogad saglabājies pagājušajā gada līmenī, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» valdes priekšsēdētājs un koncerna «Food Union» finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

«Plānots, ka 2017.gadā visi trīs uzņēmumi būs strādājuši tāpat kā pērn, kad summētais apgrozījums bija virs 110 miljoniem eiro,» sacīja Staņēvičs.

Komentējot piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» šā gada finanšu rezultātus, Staņēvičs teica, ka arī tie būs līdzīgi kā 2016.gadā, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā šā gada piena tirgus konjunktūru, svaigpiena cenai sasniedzot rekordu. Staņēvičs paskaidroja, ka pieaugošās gala produktu cenas nedaudz ietekmēja vietējo pirktspēju.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nav pamatoti skatīt AS «Rīgas piena kombināts» finanšu rādītājus atrauti no diviem citiem «Food Union» grupas uzņēmumiem Latvijā - «Rīgas piensaimnieka» un «Valmieras piena». «Lai arī visi trīs uzņēmumi juridiski nav apvienoti, operatīvi integrācija lielā mērā ir notikusi, kas nozīmē, ka liela daļu grupas funkciju tiek centralizētas tieši uz »Rīgas piena kombināts« platformas. Piemēram, pārdošanas, mārketinga, iepirkumu un citas funkcijas ir centralizētas AS «Rīgas piena kombināts», tādējādi šo funkciju budžeti no visiem trim uzņēmumiem tiek attiecināti vienam,» teica Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Biezpiens uzņēmumā Valmieras piens

Žanete Hāka, 31.07.2015

Sākotnēji pēc piena saņemšanas ražotnē notiek piena apstrāde. Tās laikā notiek piena pasterizācija, homogenizācija un citi procesi.

Foto: Aivars Liepiņš, Diena

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties AS Valmieras piens ražotnē!

Piena produkti ir ļoti dažādi – ar dažādu darbietilpību un dažādu piena ietilpību, taču var teikt, ka mēs esam ļoti lieli biezpiena ražotāji jo ražojam tos lielos apjomos, saka AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Māris Cers. Viņš gan piebilst, ka no viena piena litra nepietiek, lai saražotu kilogramu biezpiena. Lai saražotu vienu kilogramu jogurta, vajag pat nedaudz mazāk kā vienu litru piena, jo tur klāt ir piedevas, bet, piemēram, vājpiena biezpienam nepieciešami pat septiņi litri piena.

Biezpiena pārdošanas apjomi ir palielinājušies un, salīdzinot ar 2014.gadu, šogad laikā no janvāra līdz jūnijam Valmieras Piena biezpiena pārdošanas apjoms audzis par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union atvainojas par kļūdu, kuras dēļ dažos veikalos nonācis kvalitātes prasībām neatbilstošs piens, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Mežgaile.

Par to, ka uzņēmumā ražotajam pienam konstatētas problēmas, trešdien aktīvi ziņoja Twitter konta lietotāji, norādot, ka nopirktais Limbažu piens izskatoties pēc «nanotehnoloģiju piena», «krāsota ūdens», «homeopātiska piena» un «īsta meistardarba».

Neprecizējot notikušā detaļas, Mežgaile norādīja, ka notikusi kļūda ražošanā, kura trešdien ir apzināta un novērsta.

«Visa Limbažu piena partija nav skarta. Kļūdainie produkti tiek izņemti no veikalu plauktiem,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Tāpat viņa norādīja, ka pircējiem, kuri iegādājušies pienu, kura garša un izskats neatbilst prasībām, nepieciešams atsūtīt ražošanas datumu un laiku, kā arī kontaktinfomāciju, lai būtu iespējams pienu samainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru