Lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Pēc viņa teiktā, lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, šī kultūra joprojām ir maz attīstīta un zemniekiem jauna.

Viņš stāstīja, ka vissliktākā situācija sējumu apdrošināšanā ir Latgalē - tur apdrošinātas ir mazāk par 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti ir apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē tie ir 7-8%.

Abāšins arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Tas skaidrojams ar to, ka šāda veida apdrošināšanu Latvijā piedāvā vien divas kompānijas. Turklāt labu produktu apdrošinātājs var izveidot vien tad, ja tam ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku.

Dabas stihija Latgalē un daļā Vidzemes, kad vairāk nekā 100 tūkstošus hektāru sējumu skāra plūdi, nodarot miljonos mērāmus zaudējumus lauku labumu ražotājiem, apliecina – nozarei jādomā par risku apdrošināšanu un, iespējams, speciālas risku vadības programmas izveidi. Turklāt jārīkojas steidzami, šo jautājumu neatliekot no gada uz gadu. Šobrīd apdrošināšanu zemniekiem piedāvā divas kompānijas, bet ar to ir par maz. No otras puses – pēc šī pakalpojuma jābūt arī pieprasījumam. Lauksaimnieki neslēpj, ka apdrošināšana mazām saimniecībām ir par dārgu. Lielākoties apdrošināšanā iesaistās saimniecības, kas veikušas nopietnus ieguldījumus ražošanā, līdz ar to apzinoties iespējamos riskus un to, kādu ietekmi var atstāt jelkāda krīze.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins jau atzinis, ka lauksaimniecībā apdrošināšanas kultūra vēl ir «bērnu autiņos». Lai arī katru gadu pieaug apdrošināto lauksaimniecības platību apmērs, apdrošināšanas kultūra joprojām esot zemniekiem jauna. Asociācijas prezidents arī atzina, ka lauksaimnieku apdrošināšanā nav attīstītu un labu produktu. Turklāt labu produktu apdrošinātājs varot izveidot vien tad, ja pēc tā ir pieprasījums. Asociācijas prezidents lēsa, ka labu piedāvājumu varētu nodrošināt, ja Latvijā apdrošināties vēlētos 20% zemnieku. Šobrīd skaitļi ir bezkaislīgi – Latgalē apdrošināts mazāk nekā 1% lauksaimniecības platību. Vislabākā situācija ir Zemgalē, kur apdrošināti apmēram 17% sējumu, bet Kurzemē un Vidzemē – 7-8%, liecina asociācijas dati. Pēc J. Abāšina domām, zemnieku vēlmi apdrošināties kavē arī tas, ka lielu katastrofu gadījumos valdība vienmēr ir gatava piešķirt kompensācijas. Asociācijas vadītājs jau paudis gatavību apdrošinātājiem un zemniekiem sēsties pie viena galda un kopīgi meklēt risinājumus.

Šodien lauksaimnieku pārstāvošās organizācijas tiksies ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem, lai pārrunātu riska fonda izveidi lauksaimniekiem, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Lazdiņš sacīja, ka līdz šim vēl nav redzēts neviens reāls priekšlikums par riska fonda izveidi.

"Skaidrs ir tas, ka pirms šāda fonda izveides ir jābūt sarunām starp apdrošinātājiem un apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nevar noslēgt apdrošināšanas polises. Ir jābūt analīzei, ir jānoskaidro iespējamie cēloņi un risinājumi, tikai tad mēs varam diskutēt par efektīva riska fonda izveidi," sacīja Lazdiņš.

Arī lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sacīja, ka pagaidām par šo iniciatīvu ir dzirdēts maz, lai gan citās valstīs tas nav nekāds jaunums.

Vienlaikus viņš atzina, ka ideja ir apsveicama, jo pērnā gada krusa pierādīja, ka atsevišķas nozares sevi pret riskiem pasargāt nevar, piemēram, lopkopji nevarēja apdrošināt kukurūzas laukus, tāpēc būtisku daļu lopbarības izejvielas laika apstākļu dēļ zaudēja.

Jaunā memu monēta Meme Kombat, kas tiek laista klajā 2023. gada 4. ceturksnī, ir spēle, lai nopelnītu (P2E) spēļu platforma, kurā ir kaujas arēnas, jautras memes un elastīga iespēja “iesaldēt” (stake) žetonus.

Meme Kombat, kas ir veidota uz Ethereum blokķēdes, piedāvā AI vadītas cīņas ar labi zināmiem meme varoņiem, uz kuriem spēlētāji var likt likmes, izmantojot tā vietējo žetonu $MK.

$MK žetoni tagad ir pieejami iepriekšpārdošanā, un arī ar pieejamu žetonu “iesaldēšanu”. APY tiem, kuri pašlaik “iesaldē” ir 112%, kas tiek izmaksāts papildus žetonos.

Iegādājies Meme Kombat

Cīņas, derības un “iesaldēšana” - trīs lietošanas gadījumi, viens projekts

2023. gads ir bijis spēcīgs meme žetoniem. Bet, lai gan lielākā daļa žetonu, kas šogad tika pārdoti Uniswap, pieauga paraboliski, lai nodrošinātu īstermiņa ieguvumus bez ilgtermiņa izaugsmes vai lietošanas gadījumiem, Meme Kombat sola izstrādāt P2E spēļu platformu ar ilgstošu pievilcību.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Vairākus gadus, valsts budžeta konsolidācijas ietvaros Latvijas valdība strādāja, balstoties uz visnotaļ primitīvu loģiku - ja reiz daļa iedzīvotāju nodokļus nemaksā vispār, tad pēc iespējas lielākas likmes jānosaka tiem, kuri vēl maksā.

Izskatās, ka valdība ar šādu politiku ir bijusi diezgan laba skolotāja vietējai mūzikas industrijai, kas mēģina kompensēt savu biznesa neveiksmi, liekot maksāt pilnīgi visai sabiedrībai. Pietiekami daudzus gadus mūzikas industrijai ir bijuši divi galvenie ienākumu avoti - koncerti un ierakstu tirdzniecība.

Nav noslēpums, ka dažu pēdējo gadu laikā ierakstu pārdošanas rādītāji ir krietni vien gājuši uz leju, turklāt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Pamatā tam, protams, ir straujā datortehnoloģiju attīstība, kas patērētājiem ļauj sadabūt interesējošo skaņdarbu internetā, neapgrūtinot sevi ar došanos uz veikalu, piemēram, pēc kārtējā CD. Atšķirība tā, ka vienā daļā valstu cilvēki kaut kā ir iemācījušies iekasēt naudu par dziesmām, kas tiek lejuplādētas, bet otrā, pie kuras pieskaitāma arī Latvija, - ne. Toties mūsu mūzikas industriju pārstāvošās organizācijas - LaIPA un AKKA/LAA - ir izdomājušas veidu, kā kompensēt to naudu, kas vairs neienāk no ierakstu tirdzniecības - jāliek maksāt par mūzikas atskaņošanu teju visās vietās, kur ir vairāk par vienu cilvēku - veikalos, frizētavās, taksometros, maršruta autobusos… Dīvaini, ka vēl nav ķērušies pie lopu fermām - ir taču dzirdēts, ka cūkas labāk attīstoties mūzikas skaņu pavadījumā, un tādējādi sanāk, ka konkrētais lauksaimnieks gūst komerciālu labumu.

Visvairāk jeb 58% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs 24. decembrī, 8% Ziemassvētkus svinēs 7. janvārī pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra, bet ceturtā daļa Ziemassvētkus svinēs gan 24. decembrī, gan 7. janvārī. Savukārt Ziemassvētku galdā lielākā daļa iecerējuši likt dažādus salātus, saldumus un piparkūkas.

Vairāk nekā puse (68%) to Latvijas iedzīvotāju, kas plāno svinēt Ziemassvētkus, piedalīsies gan svētku ēdienu pagatavošanā, gan arī produktu iegādē. Biežāk par pārtikas iegādi un ēdienu pagatavošanu Ziemassvētku galdam rūpēsies sievietes, kuras vecākas par 55 gadiem un tie, kuru personīgie ienākumi ir līdz 200 latiem, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktās aptaujas rezultāti.

Tas, ka jaunieši retāk iegādāsies un gatavos ēdienus svētku galdam, varētu būt apliecinājums tam, ka Ziemassvētki tiks svinēti kopā ar vecākiem ģimenes lokā, norāda patērētāju uzvedības pētījumu eksprete Sigita Kalnakārkle.

Svētku galdam Latvijas iedzīvotāji vidēji plāno tērēt 20-30 latus, apmeklējot trīs dažādas tirdzniecības vietas. Vairāk nekā puse aptaujāto plāno iepirkties veikalā Maxima (60,8%) un Rimi (54%), gandrīz trešdaļa (31%) pirkumu svētku galdam veiks tirgū, savukārt aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju produktus svētku galdam plāno iegādāties Top! (11%), Iki (11%) un Elvi (11%).

Kā zināms kriptovalūtas ir ļoti nepastāvīgas un tās var piedzīvot kā straujus kāpumus, tā arī straujus kritumus. Un, pašlaik, kriptovalūtu tirgū ir ievērojama lejupslīde jeb “lāča” tirgus.

Kriptovalūtu tirgus lejupslīde ir labākais laiks, lai iegādātos kādu no kriptovalūtām.

Šajā rakstā mēs esam apkopojuši 3 labākās kriptovalūtas, kuras iegādāties tagad, kamēr kriptovalūtu tirgū ir lejupslīde.

• Bitcoin Minetrix - pirmā kriptovalūta, kas piedāvā “stake-to-mine” sistēmu. Lietotāji, kur “iesaldē” savus $BTCMTX žetonus, var piekļūt BTC ieguves iespējām. Kā arī investoriem ir iespēja nopelnīt gada procentuālo ienesīgu (APY).

• Meme Kombat - kriptovalūta, kas piedāvā investoriem vairākus peļņas veidus, sākot no derībām līdz “iesaldēšanai”. Meme Kombat apvieno visu populāro memu varoņus kaujas spēlēm, kur spēlē tiek izmantotas jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Veselības ministrija (VM) ar kavēšanos ir nodevusi sabiedrības apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība. Jaunajai kārtībai jāstājas spēkā 1. septembrī. Taču sabiedrības veselības eksperti un mediķi satraucas, ka tā būtiski pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un līdz ar to sabiedrības veselības stāvokli.

Galvenās bažas un neapmierinātību rada tas, ka jaunā kārtība paredz izveidot maksimālo un minimālo pakalpojumu grozu un pilnais grozs būs pieejams tikai sociālo iemaksu veicējiem un sabiedrības grupām, kuras apdrošina valsts. Pārējie varēs vai nu brīvprātīgi apdrošināties, lai saņemtu valsts apmaksātus pakalpojumus, vai arī būs pašiem jāmaksā pilna pakalpojumu cena.

Jāatgādina - lai būtu apdrošināts ar nākamo gadu, šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019. gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020. gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Tas attiektos gan uz mājsaimniecēm, gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, gan pašnodarbinātajiem, kas veic patentmaksājumus, gan sezonas laukstrādniekiem, gan, piemēram, cilvēkiem, kas nodarbināti savā piemājas saimniecībā.

#«Tas ir vēl viens solis, lai radītu platformu, kura piedāvā vairāk, nekā tradicionālās bankas.»

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut sācis piedāvāt arī ceļojumu apdrošināšanu

Revolut šodien iepazīstina ar savu ceļojumu apdrošināšanas pakalpojumu Pay-per-Day un tagad mobilajā lietotnē lietotājiem būs iespējams automātiski apdrošināties, izmantojot ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju, kura fiksē, ja lietotājs devies uz citu valsti. Izvēloties atbilstošus iestatījumus, apdrošināšana tiks aktivizēta automātiski, ieslēdzot tālruni ārvalstīs. Tāpat apdrošināšanas plānā būs iespēja iekļaut arī citas kopā ceļojošās personas.

«Tas ir vēl viens solis, lai radītu platformu, kura piedāvā vairāk, nekā tradicionālās bankas,» norāda Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona vadītājs. Kompānijas sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakevičiūtė) piebilst, ka viedtālruņu un ceļojumu apdrošināšana tieši atspoguļo klientu vajadzības un to, ka kompānija tiecas tiem piedāvāt visu vienā mobilajā lietotnē. Revolut aizsākās kā ceļojuma karte un to joprojām lielākoties izmanto, esot ārzemēs. «Tāpēc mums šķita, ka mēs varētu piedāvāt saviem lietotājiem tajā pašā mobilajā aplikācijā saņemt arī apdrošināšanu, neuztraucoties par apdrošināšanas polises iegādi vai atcelšanu. Abas šīs darbības turpina pozicionēt Revolut kā alternatīvu tradicionālajai banku sistēmai. Mūsu mērķis ir, lai vismaz 50% no mūsu Latvijas lietotājiem izmantotu Pay-Per-Day apdrošināšanu ceļojuma laikā,» viņa norāda.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Izmaiņas likumdošanā attiecībā uz uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu jau tika veiktas pagājušā gada decembrī, pagarinot līguma perioda nodokļu atmaksai no 5 uz 10 gadiem, kā arī ierobežojot kopējo summu.

Vienīgais, kam varam iebilst ir tas, ka šīs izmaiņas ir attiecinātas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. Juridisku personu jeb uzņēmumu gadījumā nav ietekmes uz valsts budžetu, tāpēc mūsu vērtējumā tam nav ekonomiska pamatojuma, tāpēc šo ierobežojumu juridiskām personām, mūsuprāt, vajadzētu pārskatīt. Citām izmaiņām neredzam pamatu, jo dati liecina, ka IIN atmaksa ir motivējošs faktors uzkrājumu veidošanai, finanšu pratības veicināšanai.

Iespējams, kādā gadījumā kompānija skaidri nenorāda pakalpojuma izmaksas, taču to noteikti nevar vispārināt un attiecināt uz visu nozari. Otra lieta, ka cilvēkam pašam, slēdzot jebkuru līgumu, rūpīgi jāizlasa tā nosacījumi un skrupulozi jāiztaujā konkrētā kompānija par visām neskaidrībām. Asociācija pastāvīgi strādā pie vadlīniju uzlabošanas, lai sekmētu lielāku caurspīdīgumu nozares pakalpojumu sniegšanas jautājumos. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām apdrošinātājiem klientiem būs jāsniedz KID jeb «key information document» vai IPID «Insurance product information document», kas nozīmē, ka klientam nebūs jāiet cauri visam līgumam, bet būs īss dokuments, kas satur galveno, būtisko informāciju.

Pirmajā septembra nedēļā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ir veikuši jau 193 iedzīvotāji vairāk nekā 22 tūkstošu eiro apmērā, informē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Aptuveni 40 % iedzīvotāju veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši ne tikai par šo, bet jau arī par 2019. gadu.

Vienlaikus iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju aizpildīt tiešsaistes (online) testu vietnē apdrosinaties.lv, lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai viņiem ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz šim tests ir aizpildīts vairāk nekā 11 tūkstoši reižu.

Jau ziņots, ka saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu no šī gada 1. septembra iedzīvotāji var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Savukārt iedzīvotāji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai atbilst kādai no 21 valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.), ir apdrošināti automātiski un papildu iemaksas viņiem nav jāveic.

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību apmērs. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības augušas gandrīz trīs reizes. Nesen kļuva skaidrs, cik OCTA Garantijas fondam izmaksās bankrotējušās AAS Balva maksātnespēja, un tas liek pārdomāt apdrošinātājiem uzliktās sociālās funkcijas, intervijā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Fragments no intervijas

Runājot jau par skaitļiem – apgrozījums, peļņa, apdrošināšanas prēmiju lielumi –, kā noslēdzies 2021. gads, kādas ir šī gada galvenās izmaiņas, raugoties uz 2022. gada pirmo pusgadu?

Kopumā ņemot, izskatās, ka šobrīd apdrošināšanā esam atgriezušies 90. gados. Tādus skaitļus es sen neesmu redzējis! Piemēram, prēmiju pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir 18%, atlīdzību pieaugums ir 32%. Tie ir 90-tie! Dziļāk skatoties, ir vēl trakāk! Piemēram, ceļojumu apdrošināšanas gadījumā pieaugums ir pat reizēs, ne procentos.

Ceļojumu apdrošināšanā 2022. gada pirmajā pusē prēmiju pieaugums ir 93%, bet atlīdzību pieaugums ir 270%. Te jāņem vērā tas, ka cilvēki, neraugoties uz gaidāmo ziemu, metās ceļot no visas sirds, cik vien iespējams. Acīmredzot tāpēc, ka pāris gadus šīs iespējas nav bijis, šajā vasarā ceļojumu bija ļoti daudz. Atlīdzību pusē tās ir gan Covid-19 atskaņas, gan nekārtības aviācijas nozarē, kas šobrīd Eiropā valda. Bieži vien nevar normāli atlidot, lidmašīnas kavējas, tiek atcelti reisi, un tas veido lielu daļu no atlīdzību pieauguma. 2021. gads noslēdzās ar pirmajām atskaņām par cenu pieaugumu dažādās nozarēs. Prēmiju pieaugums bija 6,5% pret 2020. gadu, bet atlīdzību pieaugums – 3%. Tie vēl ir kaut cik saprotami skaitļi, jo sevišķi, ja salīdzinām ar 2022. gada pirmo pusi. Apdrošinātāju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, tiem, kas ir nodevuši gada pārskatus, pērn ir gājusi mazumā.

Augošās medicīnas pakalpojumu cenas sadārdzinājušas veselības apdrošināšanas polises, savukārt valsts un pašvaldības iestāžu vēlmi apdrošināties ierobežo normatīvos noteiktie limiti, kas līdz ar cenu kāpumu polises padara aizvien liesākas.

Pēc 2017. gadā piedzīvotā diezgan straujā parakstīto prēmiju apjoma pieauguma šā gada sākums veselības apdrošināšanā bijis pretējs, aktivitāte noplakusi. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati uzrāda, ka veselības apdrošināšanā gads sācies ar 14,4% kritumu, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 2,7%. Pagājušajā gadā kopumā šajā apdrošināšanas veidā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 81,4 miljonus eiro, kas ir par vairāk nekā 10% lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Tomēr, pretēji ierastajiem novērojumiem gada sākumā, kad aktivitāte palielinās, šis gads sācies diezgan kūtri, atzīst apdrošinātāji. LAA vadītājs Jānis Abāšins, komentējot tendences tirgū, uzsver, ka šajā gadā nav vērojams jaunu klientu pieprasījumu pieaugums pēc veselības apdrošināšanas komercklientu sektorā, taču vērojama lielāka interese pēc augstāka līmeņa apdrošināšanas programmām vai kādas papildu programmas iegādes darbiniekiem, piemēram, zobārstniecības pakalpojumu vai sporta nodarbību apmaksa.

Jo sadzīvošana ar pandēmiju ilgāka, jo šāda jaunā realitāte arvien vairāk var ietekmēt to, kā domā un tādējādi arī rīkojās cilvēki. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav svarīgi finanšu lēmumi, kuri dažos gadījumos atkarīgi no cilvēku psiholoģiskā stāvokļa.

Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu.

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.

«Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta. Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk,» skaidroja ministre.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.