Jaunākais izdevums

Pēc satricinājumiem Latvijas finanšu tirgū 2018.gadā vietējā kapitāla bankas atrodas transformācijas procesā, arvien vairāk domājot par specializētiem pakalpojumiem. Banka BlueOrange jau šobrīd liek akcentu uz kreditēšanu, nākotnē attīstot arī savu platformu, kas ļaus ikvienam piedalīties perspektīvu uzņēmumu finansēšanā, par bankas plāniem stāsta tās galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs.

Kā bankas darbību ietekmēja aizvadītā gada notikumi tirgū un kas bija lielākie izaicinājumi?

2018. gads bija lielu pārmaiņu gads visam Latvijas finanšu sektoram. Mūsu priekšrocība bija tā, ka tobrīd banka BlueOrange jau atradās jaunā biznesa modeļa attīstības pusceļā: mēs 2017.gadā bijām uzsākuši klientu piesaistīšanu un jaunu produktu piedāvāšanu jauniem segmentiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, tādēļ finanšu tirgus kopējos satricinājumus neizjutām tik asi. Galveno akcentu jau pērn likām uz kredītu piedāvājumu, ko esam izstrādājuši gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem. izvadītajā gadā bija divi lieli izaicinājumi – izveidot un nodrošināt nepieciešamo resursu bāzi, lai varētu izsniegt jaunus kredītus aptuveni 100 miljonu eiro apmērā gadā, galvenokārt - vietējiem klientiem. Lai šo plānu īstenotu, sākām sadarbību ar Eiropas finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas ļāva piesaistīt resursus no Eiropas privātpersonām, galvenokārt termiņnoguldījumu veidā uz laiku no 1-5 gadiem. Alternatīva resursu piesaiste vietējā tirgū būtu lēnāka un dārgāka. Latvijas tirgū vidējās procentu likmes būtiski atšķiras no tādām Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija, Nīderlande, Spānija, tādēļ mēs šiem noguldītājiem varam piedāvāt daudz labākus nosacījumus, kas arī padara pievilcīgu mūsu piedāvājumu. Otrs izaicinājums bija nodrošināt jaunā bankas zīmola ievirzīšanu tirgū. Veiksmīgi tikām galā ar šiem abiem uzdevumiem.

Kā izmaiņu ietekmē mainījusies bankas klientu bāze un sniegtie pakalpojumi?

Pērn pieņēmām lēmumu pārtraukt attiecības ar lielāko daļu tajā brīdī esošajiem starptautiskajiem klientiem no paaugstināta riska reģionu valstīm, dažu mēnešu laikā kopumā slēdzot norēķinus vairāk nekā 4000 klientu un tādējādi atsakoties no vairāk nekā 300 miljoniem eiro. Lai nodrošinātu bankas attīstības plānu, ātri bija jākompensē šie līdzekļi ar citiem noguldījumiem, kas veiksmīgi tika paveikts: 250-300 miljoni eiro tika piesaistīti no citiem klientu veidiem un citiem reģioniem, kas nav pakļauti reputācijas un naudas atmazgāšanas riskiem - tās pārsvarā bija privātpersonas no Rietumeiropas.

Vai, veidojot stratēģiju, esat plānojuši piedāvāt arī ko jaunu? Kas būs tie pakalpojumi, uz kuru sniegšanu banka vairāk orientēsies?

Turpināsim attīstīt esošo biznesa modeli un turpināt aktīvu kreditēšanu. Tomēr bankas pašu kapitāls un spēja augt var būt ierobežota. Lai nākotnē nodrošinātu kredītportfeļa izaugsmi ar tik lielu ātrumu kā iepriekš, katru gadu būtiski jāpieaug arī pašu kapitālam, kas ne vienmēr ir iespējams. Lai to spētu, banka plānojusi veidot tehnoloģisku platformu, ar kuras starpniecību piešķirs jaunus kredītus un nodrošinās šo kredītu pārdošanu investoriem, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties perspektīvu uzņēmumu kreditēšanā, aizdodot uzņēmumiem ar labu kredītspēju un stabiliem finanšu rādītājiem. Šis pakalpojums varētu būt laba alternatīva termiņnoguldījumiem, jo patlaban šajā noguldījumu veidā noguldītājs saņem aptuveni 1% gadā, bet mēs uzskatām, ka, ja būtu atbilstošs piedāvājums un iespēja izvietot naudu, kur klients saņemtu lielākus ienākumus – 3-4% gadā, būtu arī pietiekami liels pieprasījums. Tirgū jau pašlaik ir līdzīgs piedāvājums no savstarpējo aizdevumu platformu puses, kur likmes ir virs 10%, taču mūsu izpratnē šim produktam ir arī augstāki riski – aizdevumi nav nodrošināti, nav skaidrs, kas veic piedziņu, kā arī aizņēmēju kredītspēja ir dažāda. Šāda piedāvājuma, kādu mēs plānojam, patlaban Baltijas valstīs vēl nav, taču Rietumeiropā ir kompānijas, kas sadarbojas ar bankām un jau piedāvā šādu pakalpojumu.

Visu rakstu lasiet 15. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām būs lielākas izvēles iespējas saņemt kredītus, jo vietējā kapitāla bankas iecerējušas būtisku izsniegto aizdevumu pieaugumu.

Pēc Finanšu nozares asociācijā pārstāvētajām bankām vietējā kapitāla kredītportfelis 2018. gada nogalē bija 500 milj. eiro, šogad tas plānots 650 milj. eiro apmērā jeb par 150 milj. eiro, kas ir par 30%, vairāk. Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs atzina, ka trīs vietējā kapitāla bankas 2020. gadā plāno vietējiem uzņēmumiem un privātpersonam izsniegt aizdevumus apmēram 220 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar šo banku izsniegtajiem aizdevumiem (61 milj. eiro) 2018. gadā.

Šogad AS Baltic International Bank, AS BlueOrange Bank un AS Signet Bank paredzējušas vietējos uznēmējus un iedzīvotājus kreditēt par 170 milj. eiro. Vislielāko aizdevuma pieaugumu prognozē AS Baltic International Bank no 10 milj. eiro šogad līdz 40 milj. eiro jau 2020. gadā. No minētās banku trijotnes vislielāko aizdevumu apmēru – 120 milj. eiro – rāda AS BlueOrange Bank, kura nākamgad šo latiņu iecerējusi paaugstināt līdz 130 milj. eiro. Savukārt AS Signet Bank aizdevumu summu no 40 milj. eiro šogad iecerējusi palielināt līdz 50 milj. eiro nākamgad. DB jau vēstīja, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētās bankas maina savus biznesa modeļus. Jāatgādina, ka uz ārvalstu klientu apkalpošanu orientētajām bankām (to akcionāriem) bija iespēja mainīt savu biznesa modeli, pamest šo tirgu, pārvietot savu banku uz citu valsti. Proti, tas bija saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanu, atsakoties no pārskaitījumu biznesa pamatelementa un fokusējoties uz Latvijas un ES tirgu un klientiem, attīstot jaunus biznesa virzienus un pakalpojumus, kur viena no prioritātēm ir kredītu izsniegšana vietējiem un Eiropas klientiem, īpaši mazajam un vidējam biznesam. «Vietējā kapitāla bankas ir transformējušās, jo iepriekš vairumam šo banku biznesa modelis saistījās ar ārvalstu klientu apkalpošanu. Pēdējo divu gadu laikā arī Latvijas finanšu sektorā būtiski mainījās viedoklis par ārvalstu klientu apkalpošanu. Bankām, kuras ar to nodarbojās, bija jādomā par jaunu modeli, jaunu tirgu un jauniem klientiem,» tā D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā, informēja Finanšu nozares asociācijā.

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmām, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Finanšu nozares asociācijas biedri ir "Swedbank", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "LPB Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Expobank", "Rigensis Bank", "Industra Bank", "Signet Bank", "PrivatBank" un "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK vairākām bankām piemērojusi naudas sodu par gada pārskata neiesniegšanu

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS "SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, bet par priekšsēdētājas vietnieku - AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā - Kerli Gabriloviča, "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles vadītāja, Johan Åkerblom, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs, Dmitrijs Latiševs, AS "BlueOrange Bank" valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes locekle, kā arī asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Tetere un viņas vietnieks R. Rubenis.

Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Asociācijas padomes galvenie uzdevumi ir noteikt stratēģiskos darbības virzienus un veidot tās nostāju un apstiprināt pozīcijas stratēģiski būtiskos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DB Uzņēmēju klubs: Sākas jauna ēra banku sektorā

Māris Ķirsons, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors Latvijā atrodas uz jaunas ēras sliekšņa, kur iepriekšējie biznesa modeļi attiecībā uz ārvalstu klientu apkalpošanu vairs nestrādā un to vietā ir jārada citi.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs, kurš banku sektorā dažādos amatos strādā kopš 1993. gada. Viņš uzsvēra, ka 25 gadu laikā banku sektorā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas. Pašlaik novērojamās pārmaiņas ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pieaugošajām prasībām un ārzonu biznesa ierobežošanu.

Par Latvijas banku sistēmas pirmsākumu uzskatāms 1991. – 1992. gads, taču vienlaicīgi bankas pakāpeniski sāka sadalīties divās grupās. Viena grupa koncentrējās uz vietējā tirgus klientu (uzņēmēju un iedzīvotāju) apkalpošanu, bet otra pamatā fokusējās uz kaimiņvalstu – ārvalstu – klientu apkalpošanu. Aptuveni 10 gadu laikā pirmā grupa pakāpeniski nonāca ārvalstu – pamatā skandināvu – investoru rokās. «Pie šīs grupas pašlaik ir arī jāpieskaita Citadeles banka, kura tagad pieder rietumvalstu kapitālam,» piemetina D. Latiševs. Viņš norāda, ka otrās grupas banku īpašnieki bija vietējie uzņēmēji un vēlāk viņiem pievienojās arī uzņēmēji no austrumvalstīm. «Vietējais tirgus bija salīdzinoši mazs, konkurence par katru Latvijas klientu bija ļoti asa, bet vietējā kapitāla bankām nebija pieejami atbilstoša apmēra un par tam laikam atbilstošu cenu finanšu resursi, lai varētu piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus, taču to spēja veiksmīgi darīt Skandināvijas bankas,» uz jautājumu, kāpēc Latvijā izveidojās savā ziņā duāla banku sistēma, atbild D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un AS BlueOrange Bank ir noslēgusi administratīvo līgumu par tiesisko attiecību noteikšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma piemērošanas jomā, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā, informē FKTK.

Līgumā paredzēts piemērot bankai soda naudu 1,25 miljonu eiro apmērā.

Parakstot administratīvo līgumu, FKTK un banka ir vienojušās par izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem 2016. un 2017. gadā – Banka nav ievērojusi NILLTFN likuma un FKTK izdoto normatīvo noteikumu prasības, piemēram, nav pievērsusi pietiekamu un īpašu uzmanību klientu savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska mērķa, un nav nodrošinājusi savlaicīgu un kvalitatīvu klientu padziļinātās izpētes veikšanu un izpētes rezultātu dokumentēšanu, kā arī nav nodrošinājusi aizdomīgu darījumu konstatēšanu un savlaicīgu ziņojumu sniegšanu Kontroles dienestam. FKTK ieskatā bankas pieļautie pārkāpumi ir vērtējami kā būtiski, turklāt Banka iepriekš ir sodīta par pārkāpumiem NILLTFN jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs SIA «East - West Transit» piektdien, 22.februārī, reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru tas ieķīlājis vairākas prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «BlueOrange Bank», un ar to nodrošinātas SIA «East - West Transit» saistības, kas izriet no šogad noslēgta faktoringa līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,715 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uzņēmumam šobrīd kopumā aktuālas ir septiņas komercķīlas.

Degvielas tirgotājs SIA «East - West Transit» dibināts 1996.gadā un veic savu darbību ar preču zīmi «Latvijas Nafta». Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 260 890 eiro.

2017.gadā SIA «East - West Transit» palielināja apgrozījumu līdz 145,633 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem pieauga līdz 987 tūkstošiem eiro. Uzņēmums 2017.gadā beigās apsaimniekoja 46 degvielas uzpildes stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amber Distribution Latvia reģistrējis 19,5 miljonu eiro vērtu komercķīlu

Žanete Hāka, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu vairumtirgotājs SIA «Amber Distribution Latvia» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 19,5 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājis krājumus. Lai gan SIA «Amber Distribution Latvia» ir komercķīlas devējs, parādnieks ir Lietuvā reģistrētais uzņēmums «Bennet Distributors»; abi alkoholisko dzērienu izplatītāji ietilpst «Amber Beverage Group».

SIA «Amber Distribution Latvia» jaunreģistrētā komercķīla ir vienīgā šobrīd uzņēmumam aktuālā komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

«Jau iepriekš viena no mūsu grupas spēcīgākajiem uzņēmumiem, SIA «Amber Distribution Latvia» krājumi tikuši ieķīlāti «Luminor» bankā grupas kopējās finansēšanas ietvaros, savukārt tagad grupas kopējās finanšu plūsmas reorganizācijas ietvaros krājumu ķīla ir pārformēta uz «Blue Orange» banku,» komentē «Amber Beverage Group» finanšu direktore Jekaterina Stuģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA «Skai Baltija», kas nodarbojas ar «Sky» pārtikas produktu ražošanu, reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,777 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Skai Baltija» par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājis visu savu mantu. Komercķīla nodrošina uzņēmuma saistības, kas izriet no šogad aprīļa beigās noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta šī gada 2.maijā, un tā ir vienīgā SIA «Skai Baltija» aktuālā komercķīla.

SIA «Skai Baltija» dibināts 1998.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 438 240 eiro, un tā īpašnieki ir divas privātpersonas.

Ieprieķs SIA «Skai Baltija» pārvaldīja «Sky» lielveikalus, taču kopš 2018.gada janvāra SIA «Skai Baltija» nodarbojas ar pārtikas produktu ražošanu, bet mazumtirdzniecība atdalīta un ar to nodarvojas uzņēmums SIA «RX Tirdzniecība».

SIA «Skai Baltija» 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav pieejami, bet 2017.gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 30,095 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 41 tūkstotis eiro. Tas nodarbināja 259 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 2,349 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm ieķīlā tam piederošās Tonus Elast daļas, krājumus un prasījuma tiesības

Žanete Hāka, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS «Olainfarm» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ieķīlājot krājumus, prasījuma tiesības un tā meitas uzņēmuma SIA «Tonus Elast» kapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abu komercķīlu ņēmējs ir «BlueOrange Bank AS», un ar komercķīlu nodrošinātas saistības, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā kredīta līguma. Katras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15,75 miljoni eiro.

Komercķīlas reģistrētas 29.augustā. AS «Olainfarm» šobrīd ir aktuālas kopumā 48 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Olainfarm» reģistrēta 1991. gadā un ir viens no lielākajiem vietējiem zāļu ražotājiem Latvijā. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga fondu biržā. AS «Olainfarm» konsolidētais apgrozījums 2018.gadā bija 124,256 miljoni eiro, savukārt koncerna pārskata gada peļņa bija 10,731 miljons eiro. Zāļu ražotajā grupā kopumā bija nodarbināti 2173 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu un cita koka iepakojuma ražotājs SIA «Kronus» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu savu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 5,925 miljoni eiro, un ar to nodrošinātas SIA «Kronos» saistības, kas izriet no ar banku noslēgtā kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta 17. septembrī, un uzņēmumam kopumā ir aktuālas 25 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Kronus» dibināts 2000. gadā, un tas ir viens no vadošajiem koka palešu un apmaļu ražotājiem pasaulē. Tā īpašnieki ir trīs privātpersonas. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 49,110 miljoni eiro un tā peļņa bija 1,762 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 249 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret reģistrējis jaunu komercķīlu ar maksimālo nodrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA «Sakret» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 23. septembrī. Kopumā uzņēmumam ir aktuāla 31 komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Sakret» dibināts 2003. gadā un tā pamatkapitāls ir 2 048 366 eiro.

Uzņēmuma 2018. gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2017. gadā SIA «Sakret» apgrozījums bija 7,409 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 476 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Distribution Latvia reģistrē komercķīlu 7,5 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta alkoholisko dzērienu izplatītājam SIA "Amber Distribution Latvia", liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 7,5 miljoni eiro, un par labu ķīlas ņēmējam AS "BlueOrange Bank" uzņēmums ieķīlājis savus krājumus.

Kā liecina komercķīlas dati, ķīla nodrošina visus komercķīlas ņēmēja pieprasījumus, kas izriet no šā gada 2.martā noslēgto kredīta un komercķīlu līgumiem. Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, šī patlaban ir vienīgā aktuālā SIA "Amber Distribution Latvia" reģistrētā komercķīla.

Kā skaidro uzņēmuma komunikācijas vadītāja Sabīne Rutka, aizņēmums ņemts uzņēmuma saimnieciskās darbības finansēšanai.

"Amber Distribution Latvia" 2018.gadā apgrozīja 114,04 miljonus eiro un nopelnīja 4,04 miljonus eiro. Uzņēmuma apgrozījums gada laikā palielinājās par 8,5%, bet peļņa – par 63%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Barjeras kredītiem aug

Žanete Hāka, 19.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Kredītu standarti kļūst stingrāki, likmes – augstākas - šāda kombinācija otrajā ceturksnī padarījusi aizdevumus aizvien grūtāk pieejamus.

Vērojams, ka pandēmija mainījusi uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem, - palielinājies īstermiņa kredītu pieteikumu skaits, savukārt sarucis pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem.

Krīze likusi uzņēmējiem pārskatīt nākotnes investīciju plānus, atliekot vairumu no tiem, līdz ar to arī - pārskatīt pieprasījumu pēc finansējuma. Iesniegtais pieteikumu skaits navpavisam izsīcis, taču audzis to pieteikumu skaits, kurus nākas noraidīt, atzīst banku pārstāvji.

Ir mainījies aizdevumu termiņš,un biežāk uzņēmēji vēlas aizņemties īstermiņā, vismaz uz laiku atliekot ilgāka termiņa plānus. Neskatoties uz ārkārtas situāciju, otrajā ceturksnī tomēr bizness attīstījās un bija vērojams papildu finanšu līdzekļu pieprasījums no tādu nozaru uzņēmumiem kā pārtikas ražošana, jo īpaši – gaļas un zivju konservu ražošana, kā arī higiēnas līdzekļu ražošana, ko, loģiski, ietekmēja Covid-19 radītā situācija pasaulē, stāvokli raksturo BlueOrange Bank Kreditēšanas pārvaldes vadītāja Marina Antonova, piebilstot, ka neapšaubāmi daudzās citās industrijās bija minimāla aktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

D. Latiševa vadītā BlueOrange Bank šogad deviņos mēnešos guvusi peļņu 9,603 miljonu eiro apmērā, kas ir par 74,7% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Savukārt bankas grupas peļņa palielinājusies par 82,2%, sasniedzot 9,009 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru