ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» paziņojis, ka problēmas ar modeļa «737 MAX» lidmašīnām radīs vēl 6,6 miljardu ASV dolāru (5,9 miljardu eiro) papildu izmaksas, vēl vairāk samazinot uzņēmuma peļņu.

«Boeing» norādīja, ka otrā ceturkšņa finanšu rādītājus ietekmēs vienreizējās izmaksas, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedz 4,9 miljardus ASV dolāru. Izmaksas veido kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX» pēc divām aviokatastrofām.

Tāpat vēl 1,7 miljardu ASV dolāru izmaksas saistītas ar «737 MAX» ražošanas samazinājumu, piebilda kompānija.

Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Autoražotājs Daimler piedāvājis pārdot 7,5% Airbus māteskompānijas EADS akciju Vācijas valdībai, atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo Reuters.

«Tā ir taisnība, bet lēmumu valdība vēl nav pieņēmusi,» stāstījis informācijas avots, apstiprinot Financial Times vēstīto.

Daimler un EADS komentārus šajā sakarā pagaidām nesniedz.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel ) ar ekonomikas ministru Raineru Brūderli (Rainer Bruederle) un finanšu ministru Volfgangu Šeibli (Wolfgang Schaeuble) šo piedāvājumu apspriedīšot nākamās nedēļas trešdienā.

Financial Times, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, ziņoja, ka Merkele izskatīs priekšlikumu iegādāties kopumā 15% no EADS - pusi no Daimler, pusi no banku grupas. Trešdien Daimler vadītājs Dīters Zetče (Dieter Zetsche) ieminējies, ka varētu sekot kādas izmaiņas attiecībā uz Vācijas autoražotāja līdzdalību EADS. Tomēr nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti.

Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" un ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" vienojušies par kompensāciju, lai segtu zaudējumus, ko lidsabiedrībai radījusi aviolaineru "Boeing 737 MAX" izmantošanas apturēšana.

Par šo vienošanos paziņojusi "Turkish Airlines", taču sīkāku informāciju tā nesniedz. Tikmēr laikraksts "Hurriyet" vēsta, ka vienošanās ietver kompensāciju 225 miljonu ASV dolāru (200,2 miljonu eiro) apmērā, kas pilnībā sedz 2019.gadā ciestos zaudējumus. Tāpat laikraksts norāda, ka "Turkish Airlines" saņems papildu kompensācijas par turpmākiem zaudējumiem, kas tiks ciesti, kamēr netiks atjaunota šo lidmašīnu izmantošana.

"Turkish Airlines" bijusi spiesta apturēt lidojumus ar 12 "Boeing 737 MAX" lidmašīnām, kā arī pērn bija paredzēts saņemt vēl 12 šī paša tipa lidaparātus. Iepriekš Turcijas mediji vēstīja, ka "Turkish Airlines" plānojusi iesūdzēt "Boeing" tiesā, jo lidojumu pārtraukšanas ar "Boeing 737 MAX" dēļ aviokompānijai bija jāpaaugstina biļešu cenas un jāsamazina iekšzemes reisu skaits.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» pirmdien paziņoja, ka lidojumi ar lidmašīnām «Boeing 737 MAX» varētu atsākties janvārī.

Boeing» arī norādīja, ka nākammēnes cer saņemt ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) atļauju, kas dos iespēju vēl līdz gada beigām atsākt «Boeing 737 MAX» piegādes aviokompānijām.

«Paralēli mēs strādājam, lai saņemtu galīgo apstiprinājumu atjaunotajām apmācību prasībām, kas nepieciešams, lai «MAX» atgrieztos komerciālajos reisos, un mēs paredzam, ka tas notiks janvārī,» sacīts «Boeing» paziņojumā.

«Boeing 737 MAX» izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Eiropas aviācijas gigantiem EADS un BAE palicis mazāk nekā viens mēnesis laika, lai pārvarētu šķēršļus, kas stāv ceļā 45 miljardus ASV dolāru vērtajai kompāniju apvienošanai. EADS un BAE vēlas apvienoties, lai veiksmīgāk konkurētu ar ASV sāncensi Boeing, raksta thelocal.de.

«Mums ir 28 dienas laika, lai pabeigtu darījumu,» aģentūrai AFP norādīja EADS izpilddirektoram Tomam Endersam (Tom Enders) tuvu stāvoša persona. Viņš pauda, ka darījums tiks noslēgts, jo sarunas atrodas «uz pareizā ceļa».

Neņemot vērā EADS daudznacionālo vēsturi, kompānija tiek uzskatīta par «nacionālo čempionu» Vācijā, Spānijā un it īpaši Francijā. Savukārt ieroču ražotāja BAE lielākā daļa akciju pieder Lielbritānijas valdībai.

Tiek paredzēts, ka pēc sarunām 40% apvienotās grupas piederēs BAE Systems, bet 60% - EADS.

Eiropas lidaparātu būves un aizsardzības uzņēmumu BAE Systems, kas pieder Lielbritānijai, un EADS, kas pieder Francijai un Vācijai, apvienošanās atcelta, nespējot vienoties politiskā līmenī, vēsta pasaules mediji.

Pirms tam trīs valstu – Lielbritānijas, Francijas un Vācijas – valdības veica ilgas diskusijas, taču auglīgs rezultāts tā arī netika atrasts. Lielbritānija vēlējās panākt par pārējo valstu ietekmes ierobežošanu apvienotajā uzņēmumā, lai saglabātu BAE ciešās darba attiecības ar ASV Pentagonu, raksta BBC.

Kā EADS, tā BAE Systems vadība pauda nožēlu, ka vienošanos apvienoties nav izdevies panākt. «Žēl, ka mums neizdevās vienoties, tomēr esmu priecīgs, ka mēs vismaz centāmies,» norāda EADS vadītājs Toms Enerss (Tom Enders).

Francijai un Vācijai izvirzītie noteikumi paredzēja, ka pēc darījuma katrai no abām valstīm nepiederētu vairāk par 9% no apvienotā uzņēmuma, tāpat arī Vācijas un Francijas pārstāvji nevarētu iekļūt uzņēmuma valdē.

Iekšējie ziņojumi radījuši arvien vairāk jautājumu par "Boeing 737 Max" drošību, ziņo BBC. Vienā no komunikācijas epizodēm kāds darbinieks sacījis, ka lidmašīnu "izstrādājuši klauni".

Savukārt, lidmašīnas ražotājs šo komunikāciju raksturojis kā pilnīgi nepieņemamu.

"737 Max" izmantošana tika apturēta 2019. gada martā pēc divām avārijām Indonēzijā un Etiopijā, kurās kopumā gāja bojā gandrīz 350 cilvēki.

"Boeing" atklājis simtiem ziņojumu kā daļu no apņemšanās nodrošināt savas darbības caurspīdīgumu. "Šie ziņojumi neatspoguļo uzņēmumu tādu, kāds mēs esam un kādam mums jābūt, un tie ir pilnīgi nepieņemami," vienlaikus norāda "Boeing".

Dokumenti liecina, ka "Boeing" noraidījis pilotu apmācību simulatoros, kas būtu radījis lielākas izmaksas. "Es gribu uzsvērt, cik svarīgi ir stingri turēties pie tā, ka nepastāvēs nekāda veida simulatoru apmācība pārejā no "NG" uz "Max"," tā laika "Boeing 737" galvenais tehniskais pilots Marks Forkners norādījis 2017. gada martā rakstītā e-pastā. ""Boeing" neļaus tam notikt. Mēs vērsīsimies aci pret aci ar jebkuru regulatoru, kurš mēģinās izvirzīt šo prasību," viņš piebilst. Šīs nedēļas otrdienā "Boeing" mainīja savu pozīciju, visiem pilotiem iesakot apmācību "737 Max" simulatorā.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Neraugoties uz dažādām tehniskām problēmām, kuras piedzīvojusi Dreamliner lidmašīna, kompānija Boeing ievērojami palielinās šī modeļa izgatavošanu.

Boeing atklājusi, ka nākamo trīs gadu laikā Dreamliner 787 ražošanu palielinās par 20%, bet 2020. gadā lidaparāta ražošanas apjomi būs par 40% lielāki nekā šobrīd. Līdz šim mēneša laikā Boeing saražoja aptuveni desmit Dreamliner lidmašīnu.

Tirdzniecības apjomu palielināšanu Boeing skaidro ar augsto pieprasījumu pēc šīm lidmašīnām. Lai paplašinātu Dreamliner ražošanu, Boeing plāno investēt 1,1 miljardu ASV dolāru un pieņemt darbā papildus vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Boeing saviem klientiem piegādāja 40 Dreamliner lidmašīnas. Kopumā šogad Boeing iecerējis piegādāt 635 līdz 645 pasažieru lidmašīnas, no kurām 60 lidaparāti būs Dreamliner 787. Kopumā kompānija saņēmusi vairāk nekā 900 jaunā lidaparāta pasūtījumu.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

ASV bruņotie spēki virs Klusā okeāna veikuši hiperskaņas lidaparāta Waverider izmēģinājuma lidojumu. Jaunākais lidaparāts spēj sešas reizes pārspēt skaņas ātrumu.

Lidaparāta pacelšanai no lidlauka tika izmantots B-52 bumbvedējs, kas nogādāja Waverider 15 tūkstošu metru augstumā. Pēc atdalīšanās no bumbvedēja, Waverider četras sekundes pavadīja brīvajā kritienā, pirms tika iedarbināti tā dzinēji. Pēc tam Waverider sasniedza 21 tūkstoša metru augstumu un 6,9 tūkstošu kilometru stundā lielu ātrumu.

Iepriekš tika paredzēts, ka Waverdier lidojuma ilgums būs piecas minūtes, bet pēc tam lidaparāts iegāzīsies okeānā. ASV armija norāda, ka pārbaudes rezultāti būs zināmi jau šodien.

Lidojot ar maksimālo ātrumu, Waverider mazāk nekā stundas laikā varētu mērot ceļu starp Ņujorku un Londonu. Tomēr ASV armijai vairāk interesējot lidaparāta pielietojums, lai izveidotu jaunas paaudzes spārnotās raķetes, vēsta Reuters.

10. jūlijā airBaltic Farnboro pilsētā (Liebritānijā) informēs par savu lēmumu lidmašīnu flotes atjaunošanā, šodien raksta Dienas Bizness.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss kompānijas vadības pieņemto lēmumu par airBaltic flotes atjaunošanu gatavojas paziņot Farnboro starptautiskā aviācijas šova laikā, klātesot lidaparātu ražotājam. Tas, kurš no abiem ražotājiem Boeing vai Airbus ir izvēlēts, līdz pašam pēdējam brīdim ir konfidenciāla informācija. Iepriekš M. Gauss norādījis, ka airBaltic jāizšķiras starp Airbus 319 un Boeing 737-700 markas lidmašīnām.

Abi savā starpā konkurējošie lidmašīnu ražotāji savus piedāvājumus airBaltic snieguši vairākkārt. Tāpat arī sarunas augstāko valsts amatpersonu līmenī notikušas ar abiem lidmašīnu ražotājiem. No pēdējā laikā notikušajiem publiski manāmākiem pasākumiem šī iepirkuma sakarā bija šī jautājuma pārrunāšana ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni viņas nesenās vizītes laikā Rīgā un tam sekojošais Boeing pārstāvju apmeklējums. Savukārt šā gada aprīlī satiksmes ministrs Aivis Ronis tikās Parīzē ar Airbus pārstāvjiem. Pēc kuluāros izskanējušas neoficiālas informācijas, lielāks spiediens bijis par labu Boeing izvēlei.

ASV Federālā civilās aviācijas pārvalde (FAA) apstiprinājusi Boeing plānu par 787 Dreamliner lidmašīnu akumulatora salabošanu un pārveidošanu, tādējādi ļaujot kompānijai pietuvoties lidojumu atsākšanai ar šīm lidmašīnām.

Boeing iecerējis pārveidot akumulatorus, lai samazinātu īssavienojuma rašanās iespēju, kas var novest pie to pārkaršanas un uzliesmošanas. Tāpat akumulatoriem tiks uzlabota izolācija un dzesēšanas sistēma, atsaucoties uz FAA paziņojumu, vēsta CNN. «Šis ir pirmais solis, lai 787 atgrieztos debesīs, tam ir nepieciešamas Boeing aktīvas pārbaudes un analīze, lai demonstrētu apņēmību ievērot drošības noteikumus un regulas,» paziņojumā norāda FAA.

Pārvalde gan nav prognozējusi, kad lidmašīnas varētu atsākt izmantot pasažieru pārvadājumiem, tomēr tiek pieļauts, ka, gadījumā ja Boeing veiksmīgi salabos akumulatorus, Dreamliner lidojumi varētu tikt atsākti jau aprīlī. Kopumā Boeing nāksies salabot 50 lidmašīnu, kas piegādātas astoņām lidsabiedrībām, akumulatorus. Boeing patlaban atļauts veikt pārbaudes lidojumus ar Dreamliner lidmašīnām.

ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) vadītājs Stīvs Diksons trešdien paziņoja, ka atļauja atsākt lidojumus ar aviolaineriem "Boeing 737 MAX" tiks izsniegt nākamgad, tādējādi sagraujot aviobūves uzņēmuma "Boeing" cerības atjaunot šo lidaparātu izmantošanu šogad.

Intervijā CNBC Diksons norādīja, ka procesā attiecībā uz "Boeing 737 MAX" izmantošanas atjaunošanu vēl nepieciešams atrisināt desmit vai vienpadsmit jautājumus, tostarp jāveic sertifikācijas lidojums. "Ja parēķina, tad šis process ilgs līdz 2020.gadam," paskaidroja Diksons. "Boeing" iepriekš bija paudis cerības regulatoru apstiprinājumu saņemt šomēnes, bet lidojumus atsākt janvārī. "Es jau esmu skaidri norādījis, ka "Boeing" plāns nav FAA plāns," sacīja Diksons.

"Boeing 737 MAX" izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki.

Gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Atļauju atsākt izmantot aviolainerus «Boeing 737 MAX» regulatori varētu piešķirt pakāpeniski, taču joprojām ir visi priekšnosacījumi, lai šīs lidmašīnas debesīs spētu atgriezties šogad, trešdien paziņoja ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» vadītājs Deniss Muilenburgs.

Aviolaineru «Boeing 737 MAX» izmantošana pēc divām šo lidmašīnu katastrofām pasaulē tika pārtraukta marta vidū, taču to izmantošana atsevišķās valstīs varētu tikt atsākta pakāpeniski, norāda Muilenburgs. Viņš pavēstīja, ka «Boeing» ar ASV Federālo aviācijas pārvaldi (FAA) un citiem regulatoriem risina vairākus jautājumus, taču viss šis darbs liecina par to, ka lidmašīnu izmantošana varētu atsākties ceturtā ceturkšņa sākumā.

Pakāpeniska lidmašīnu izmantošanas atsākšana ir iespējama,» investoru konferencē Kalifornijā sacīja Muilenburgs. Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības.

Nav gan zināmas visas detaļas, bet abi – Etiopijas un Indonēzijas lidsabiedrību – gadījumi ir ļoti līdzīgi. Proti, neilgi pēc pacelšanās Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas sāka strauji mainīt – uzņemt un zaudēt – augstumu. Abu katastrofu rezultātā ir apturēta visu Boeing 737 MAX darbība, taču jau pēc pirmā gadījuma Boeing izsūtīja obligāto servisa biļetenu, bet Federālā Aviācijas administrācija (FAA) – direktīvu, kā lidojumu apkalpei pareizi rīkoties šādos gadījumos.

Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem, Boeing MAX ir lielāki, jaudīgāki dzinēji, kas mainīja lidmašīnas konfigurāciju un aerodinamiskās īpašības, līdz ar to arī veiktspēju. Iepriekš minēto īpatnību dēļ šim modelim parādījās tendence celt gaisā priekšgalu, palielinoties dzinēju jaudai. Lai izslēgtu gadījumus, kad kāda iemesla dēļ piloti savas neuzmanības dēļ savlaicīgi nenoreaģē uz šo tendenci, tika ieviesta automātiska sistēma (MCAS), kuras uzdevums ir nepieļaut lidmašīnas iekrišanu grīstē (plūsmas norāvums no spārna virsmas un sekojošs cēlējspēka zudums). Abi negadījumi norāda, ka pati sistēma savas kļūdainas darbības gadījumā arī var izraisīt katastrofālas sekas, kaut gan tās uzdevums ir tādas situācijas novērst. Tā kā ir notikuši divi gadījumi ar salīdzinoši jaunām lidmašīnām līdzīgā lidojuma etapā (augstuma uzņemšanas laikā), tas jau varētu liecināt par sistēmiskām problēmām, kas varētu būt saistītas ar projektēšanas, sertifikācijas, pilotu apmācības u. c. aspektiem. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kas tieši izraisīja šīs katastrofas un kādi bija to veicinoši faktori. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik asa reakcija no daudzām valstīm, pilnībā aizliedzot šī modeļa lidmašīnu lidojumus savās gaisa telpās.

Lidmašīnām «Boeing 737 MAX» konstatēts vēl viens defekts, kas rada potenciālu risku, trešdien paziņojusi ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA).

Problēma konstatēta, kad FAA veikusi testus ar simulatoru, un FAA norāda, ka arī šis defekts jānovērš, pirms tiks dota atļauja atsākt lidojumus ar «Boeing 737 MAX».

FAA nesniedz sīkākas ziņas par šo defektu, taču informēta persona neoficiāli sacījusi, ka arī šī problēma saistīta ar pilotu spēju ātri atjaunot kontroli pār lidmašīnu, ja automātiskā vadības sistēma liek tai lidot lejup.

Savukārt «Boeing» paziņoja, ka piekrīt FAA lēmumam un izstrādās nepieciešamo programmatūru, lai problēmu novērstu.

Jau vēstīts, ka lidojumi ar «Boeing 737 MAX» tika aizliegti martā pēc divām traģiskām šī modeļa lidmašīnu katastrofām.

Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Lidmašīnu ražošanas kompāniju Boeing un Airbus pārdošanas apjomu dati šajā gadā liecina, ka Airbus A320 saņēmis vairāk pasūtījumu nekā Boeing 737, raksta Business Insider.

Airbus panākumus ļāvusi gūt izaugsme komerciālajā aviācijā kombinācijā ar Boeing 737 Max problēmām, turklāt Airbus prezentējis divus uzlabotus lidmašīnas variantus.

Kopumā 55 gadu laikā, kopš tiek apkopoti dati par pārdotākajām lidmaāīnām, Boeing 737 ir bijusi vispārdotākā lidmašīna, taču pēdējā laika krīze saistībā ar lidmašīnu problēmām ir atņēmusi uzņēmumam šo titulu.

Līdz oktobrim Boeing saņēmis 15136 pasūtījumus, savukārt Airbus - 15193 pasūtījumus.

Airbus pietuvojās Boeing tikai pēdējo pāris gadu laikā, un īpaši straujā tempā tas notika pēc tam, kad Airbus tirgu iepazīstināja ar jaunāko versiju - A320neo, kas notika pirms Boeing prezentēja 737 Max. 2018.gada beigās A320 modeļa pasūtījumi par 400 atpalika no 737 pasūtījumiem.

Aviācijas regulatori ASV, Eiropā, Indijā un Japānā likuši pārtraukt lidojumus ar jaunajām Boeing 787 Dreamliner pasažieru lidmašīnām pēc tam, kad tās piedzīvojušas vairākas problēmas.

ASV Federālā Aviācijas administrācija (FAA) trešdien likusi pārtraukt lidojumus ar Dreamliner, norādot, ka lidsabiedrībām, kuru īpašumā ir jaunākais Boeing gaisa kuģis, jāsniedz pierādījumi, ka tās lidošanai ir drošas. Administrācija izvairījusies prognozēt, kad lidojumi ar Dreamliner varētu tikt atļauti, vēsta Reuters. ASV piemēram sekojuši arī citi regulatori.

Šāds vispārējais lidošanas aizliegums ir pirmais, ko kāda ASV aviācijas kompānija piedzīvojusi kopš 1979. gada, kad pēc McDonnell Douglas DC-10 avārijas uz laiku tika pārtraukti lidojumi ar šo gaisa kuģi.

Dreamliner lidmašīnas izgatavošana izmaksājot 200 miljonus ASV dolāru, bet Boeing lidaparātu pārdod par 116 miljoniem, tādējādi jaunās paaudzes gaisa kuģi liek kompānijai ciest ievērojamus zaudējumus, vēsta Forbes.

Lai novērstu šādu situāciju Boeing uzsācis Dreamliner ražošanas izmaksu samazināšanu. Tomēr, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – Dreamliner lidmašīnu pašizmaksu 110 miljonu ASV dolāru apmērā, kompānijai būs jāmeklē nopietns veids, kādā palielināt savu efektivitāti.

Dremaliner lidmašīnas iepriekš piemeklēja problēmas ar akumulatoriem, kā rezultātā vairākus mēnešus ar tām netika veikti lidojumi. Šogad kompānija iecerējusi kopumā saražot līdz 76 Dreamliner gaisa kuģiem.

Līdz 2015. gadam, kad kompānija iecerējusi panākt Dreamliner ražošanas izmaksas 110 miljonu ASV dolāru apmērā, tās zaudējumi būs mērāmi miljardos ASV dolāru, aplēsusi finanšu kompānija UBS.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» šā gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 2,1 miljarda dolāru (1,8 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 13,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Par peļņas kritumu uzņēmums paziņojis laikā, kad to skārušas aviolaineru «Boeing 737 MAX» nedienas, ņemot vērā neilgā laika periodā notikušas divas aviokatastrofas.

Tikmēr «Boeing» tirdzniecības apjoms ceturksnī sarucis par 2% - līdz 22,9 miljardiem dolāru.

Vienlaikus kompānija paziņoja, ka atceļ peļņas prognozes izteikšanu šim gadam kopumā, ņemot vērā neskaidrības ap «Boeing 737 MAX» lidmašīnām.

Kā ziņots, Etiopijā 10.martā avarēja «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām un to izmantošana visā pasaulē pašlaik ir pārtraukta.

ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» zaudējumi otrajā ceturksnī sasnieguši 2,9 miljardus ASV dolāru (2,6 miljardus eiro) saistībā ar lidojumu aizliegumu tā ražotajām lidmašīnām «737 MAX» pēc divām traģiskām aviokatastrofām.

Tie «Boeing» ir visu laiku lielākie ceturkšņa zaudējumi. Pagājušajā nedēļā «Boeing» paziņoja par vienreizējām izmaksām - 4,9 miljardi dolāru pēc nodokļu nomaksas –, lai samaksātu kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX».

Aprīlī-jūnijā «Boeing» ieņēmumi bija 15,8 miljardi dolāru, kas ir par 35,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Tas atspoguļo vislabāk pārdotā lidmašīnu modeļa «737 MAX» piegāžu apturēšanu.

Tāpat kompānija atlika jaunās tālo reisu lidmašīnas «777X» pirmos lidojumus, norādot uz dzinēja problēmām. «777X» dzinējus būvē «General Electric».

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ceturtdien paziņoja, ka piespriedusi aviobūves milzim "The Boeing Company" 200 miljonu ASV dolāru naudassodu par to, ka uzņēmums maldinājis investorus par lidmašīnu "737 MAX" drošumu pēc divām to katastrofām ar cilvēku upuriem.

"Boeing" piekrita šim naudassodam, lai izbeigtu apsūdzības, ka tas "nolaidīgi pārkāpis krāpniecības novēršanas noteikumus" ASV vērtspapīru likumos, paziņoja SEC. Komisija atzina, ka uzņēmums un tā vadītājs "stādījis peļņu augstāk par cilvēkiem".

"Boeing" bijušais vadītājs Deniss Mjulenbergs arī piekrita samaksāt vienu miljonu dolāru, lai izbeigtu tādas pašas apsūdzības civillietā.

SEC piespiestais sods ir jaunākais trieciens "Boeing" saistībā ar šī modeļa lidmašīnām pēc aviosabiedrības "Lion Air" lidmašīnas katastrofas Indonēzijā 2018.gada oktobrī un aviokompānijas "Ethiopian Airlines" lidmašīnas katastrofas Etiopijā 2019.gada martā. Abās katastrofās kopā gāja bojā ap 350 cilvēku.

EADS, Airbus māteskompānija, paziņojusi, ka tā pārdēvēs sevi lidmašīnu ražošanas meitasuzņēmuma vārdā, vēsta BBC.

Tā sauksies Airbus Grupa, un tai būs trīs divīzijas: komerciālie gaisa kuģi, aizsardzība un kosmoss un helikopteri. EADS šo soli skaidro ar to, ka Airbus zīmols kļuvis atpazīstams visā pasaulē.

Šo izmaiņu īstenošana sāksies janvārī un tai jānoslēdzas līdz 2014. gada otrajai pusei.

Šāda informācija sniegta līdz ar paziņojumu par to, ka EADS otrā ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi par 14% līdz 518 miljoniem eiro.