ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" pērn strādājis ar 1,9 miljardu dolāru peļņu, kas ir pirmā gada peļņa kopš 2018. gada, teikts otrdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

2024. gadā "Boeing" cieta zaudējumus 11,9 miljardu dolāru apmērā.

Vienlaikus pagājušajā gada ceturtajā ceturksnī "Boeing" guva 8,1 miljarda dolāru peļņu, salīdzinot ar 3,9 miljardu dolāru zaudējumiem attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Peļņu veicināja 10,6 miljardu dolāru ienākumi, kas gūti, pārdodot daļu digitālo aviācijas risinājumu biznesa investīciju uzņēmumam "Thoma Bravo".

"Boeing" pērn arī palielināja lidmašīnu "737 MAX" un "787 Dreamliner" ražošanu pēc vairākām ar drošību un ražošanu saistītām problēmām pēdējos gados.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" saņēmusi 51. "Airbus A220-300" lidmašīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Šī ir otrā "Airbus A220-300" lidmašīna, kas "airBaltic" piegādāta šogad.

Līdz šim "airBaltic" ar "Airbus A220-300" lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 23,162 miljonus pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi apmēram 241 000 lidojumu un nolidojusi 530 000 stundu.

LETA jau ziņoja, ka lidsabiedrība sākotnēji pasūtīja kopumā 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas un paziņoja par vēl 30 šī tipa lidaparātu iegādes līgumu, saglabājot tiesības iegādāties vēl 20 šī tipa gaisa kuģus.

Pirmais šī tipa lidaparāts aviokompānijai tika piegādāts 2016. gada nogalē. Kopš 2020. gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2026. gada 15. februārī Rīgā sagaidīja savu jaunāko Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTD. Šī ir otrā lidmašīna, kas airBaltic piegādāta 2026. gadā, un kopumā 54. šāda tipa lidaparāts flotē.

Jaunā lidmašīna papildina un stiprina airBaltic Airbus A220-300 floti, kas tiek izmantota lidsabiedrības maršrutu tīklā, savienojot pasažierus ar plašu galamērķu klāstu. Lidmašīna tiek izmantota arī sadarbības partneriem citos Eiropas tirgos, sniedzot ACMI pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj airBaltic elastīgi pielāgoties pieprasījumam un efektīvi izmantot savu floti visa gada garumā, ņemot vērā sezonālās svārstības.

Kopš Airbus A220-300 ieviešanas airBaltic flotē 2016. gadā, ar šo lidmašīnu tipu ir pārvadāti vairāk nekā 24 miljoni pasažieru, veikti aptuveni 250 000 lidojumu kopumā veidojot vairāk nekā 551 000 lidojuma stundas, apliecinot šī lidaparāta piemērotību gan īsiem, gan garākiem maršrutiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada decembra izskaņā Rīgā sagaidīja savu jaunāko Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTB. Šī ir trešā lidmašīna, kas airBaltic piegādāta 2025. gadā, un kopumā 52. šāda tipa lidaparāts flotē.

Jaunā lidmašīna papildina un stiprina airBaltic Airbus A220-300 floti, kas tiek izmantota lidsabiedrības maršrutu tīklā. Lidmašīna tiek izmantota arī sadarbības partneriem citos Eiropas tirgos, sniedzot ACMI pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj airBaltic elastīgi pielāgoties pieprasījumam un efektīvi izmantot savu floti visa gada garumā, ņemot vērā sezonālās svārstības.

Kopš Airbus A220-300 ieviešanas airBaltic flotē 2016. gadā, ar šo lidmašīnu tipu ir pārvadāti vairāk nekā 23 miljoni pasažieru, veikti aptuveni 241 000 lidojumu kopumā veidojot vairāk nekā 530 000 lidojuma stundas, apliecinot šī lidaparāta piemērotību gan īsiem, gan garākiem maršrutiem.

Dublinā bāzētā Avia Solutions Group (ASG) ir pasaules lielākais ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance jeb pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu) sniedzējs. ASG grupa darbojas vairāk nekā 70 valstīs, un tai ir biroji Lietuvā, Ņujorkā, Dubaijā, Dublinā un citās pilsētās visā pasaulē.

Grupā ietilpst vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas sniedz plašu aviācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā lidmašīnu apkopi un remontu (MRO, Maintenance, Repair and Overhaul jeb tehniskā apkope, remonts un kapitālais remonts), pilotu un apkalpes apmācību, lidostu apkalpošanu un citus pakalpojumus.

Šobrīd ASG grupa plāno atvērt NorSAF ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotni Latvijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. (Piezīme: LSEZ SIA “NorSAF” dibināta 2010. gadā kā GI Termināls un šobrīd maina darbības fokusu no naftas produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas uz aviācijas degvielas ražošanu un pārvadāšanu.) Kad ražotne sāks darboties, tas būs lielākais šāda veida uzņēmums Ziemeļeiropā, kas saražos un eksportēs 100 000 tonnu SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielas) un eSAF (sintētiskas SAF), kā arī 20 000 tonnu citu atjaunojamo un e-degvielu (dīzeļdegvielas un benzīna). Tas būs arī vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kurš spēs ražot vienlaikus SAF un eSAF.

Šonedēļ starp līdzšinējiem akcionāriem un esošo uzņēmuma vadības komandu un specializētu investīciju fondu Nīderlandē ir noslēgts līgums par Latvijā bāzētās pilna servisa lidmašīnu nomas jeb ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance) aviokompānijas "SmartLynx Airlines Latvia" iegādi.

Turpmāk "SmartLynx Airlines Latvia" darbosies kā neatkarīgs uzņēmums, savukārt "SmartLynx Airlines Malta" un "SmartLynx Airlines Estonia" saglabāsies iepriekšējā akcionāra īpašumā.

"SmartLynx Airlines" dibināta 1992. gadā un ir starptautiski atzīts pilna servisa lidmašīnu nomas jeb ACMI (Gaisa kuģu, apkalpes, apkopes un apdrošināšanas), kravu un čartera pakalpojumu sniedzējs vadošajām aviokompānijām visā pasaulē. "SmartLynx" veic lidojumus ar Airbus A320, A321, A321F un Boeing 737 MAX 8 (līdz 2025. gada rudenim) lidmašīnām.

"SmartLynx Airlines" īpašnieki ir Edvins Demeņus, Mindaugs Kazakevičus un Nīderlandē bāzēts specializēts investīciju fonds.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, Volstrītā kāpjot otro dienu pēc kārtas, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atteikšanās no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

Pēc fokusēšanās uz Grenlandi, Irānu un citiem ģeopolitikas karstajiem punktiem "šķiet, ka tirgū atjaunojusies labvēlīga situācija. Ekonomika ir tiešām labā stāvoklī, lai virzītos uz priekšu," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Toms O'Šī.

Ceturtdien publiskoti ASV ekonomikas dati liecināja, ka ASV ekonomikas apmēra kāpums pērn trešajā ceturksnī bijis nedaudz straujāks par iepriekš lēsto, savukārt inflācija novembrī bijusi stabila.

Nākamnedēļ ir gaidāma "Apple", "Microsoft", "Boeing" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošana, kā arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pieņems lēmumu monetārās politikas jomā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 49 384,01 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 6913,35 punktiem, bet "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 23 436,02 punktiem.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "flydubai" šodien sāk tiešos lidojumus trīs reizes nedēļā starp Rīgu un Dubaiju, informēja Rīgas lidostā.

"flydubai" šodien plkst. 12 preses konferencē informēs par jauno maršrutu no Rīgas uz Dubaiju.

Preses konferencē piedalīsies Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Nūra Džuma, "flydubai" Komerciālo operāciju un e-komercijas nodaļas vecākais viceprezidents Džeihuns Efendi, Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, kā arī Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Lidostā iepriekš informēja, ka "flydubai" piedāvā lidojumus uz vairāk nekā 135 galamērķiem 58 valstīs, no kuriem vairāk nekā 100 iepriekš nebija tiešu gaisa savienojumu ar Dubaiju. Aviokompānijas floti patlaban veido vairāk nekā 90 "Boeing 737" lidmašīnas.

Budimex, Polijas būvniecības tirgus līderis saņēmis atļauju izmantošanai un nodevis ekspluatācijā Varšavas Rietumu staciju, tostarp tās galveno zāli un pagrabstāva līmeni -1. Tas ir viens no svarīgākajiem posmiem vienā no lielākajiem dzelzceļa investīciju objektiem Polijā pēdējo desmitgadu laikā. Būvdarbu platība bija lielāka nekā 70 hektāri, garumā sasniedzot piecus kilometrus, tajā krustojas 14 dzelzceļa līnijas.

Varšavas Rietumu stacija – valstī lielākais dzelzceļa mezgls, pēc visaptverošas modernizācijas ieguva pavisam jaunu veidolu. Ik dienas stacija apkalpo līdz pat 60 tūkstošiem pasažieru un gandrīz 1400 vilcienu. Jauno sliežu ceļu kopējais garums pārsniedz 35 kilometrus, kas aprīkoti ar 137 pārmijām un simtiem dzelzceļa vadības elementu – 191 semaforu un teju 580 informācijas displeju.

Galvenais modernizācijas elements bija līmenis -1 jeb pazemes pāreja 63 metru platumā. Šajā platībā varētu ietilpināt lidmašīnu Boeing 737. Ik dienas pie būvniecības strādāja aptuveni 600 cilvēku un 160 iekārtu vienību, intensīvākajos brīžos vairāk nekā 700 darbinieku un 250 iekārtu vienību. Būvniecībā izmantoti gandrīz 92 tūkstoši kubikmetru betona un 11,5 tūkstoši tonnu dzelzsbetona.

Transporta un sakaru institūts (TSI) un Rietumanglijas Universitāte UWE Bristol (Lielbritānija) ir vienojušās par veiksmīgo stratēģiskās sadarbības pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. Šis lēmums apliecina abu universitāšu apņemšanos turpināt kopīgi attīstīt dubultā diploma studiju programmas, paplašināt kopīgos pētniecības projektus un stiprināt akadēmisko sadarbību tādās jomās kā datorzinātnes, mākslīgais intelekts, aviācija un informācijas tehnoloģijas.

No 2020. līdz 2025. gadam TSI un UWE Bristol sadarbība ir guvusi īpaši augstu UWE Bristol novērtējumu. Lielbritānijas partneri īpaši uzsver un izceļ:

• nozares partneru un profesionāļu iesaisti studiju procesā, nodrošinot studijām ciešu saikni ar darba tirgus realitāti,

• godprātīgu un uz uzticēšanos balstītu partnerību,

• studentu un personāla integrācijas un atbilstība UWE Bristol standartiem.

TSI un UWE Bristol ilgstošās sadarbības rezultātā ir radītas un tiek veiksmīgi īstenotas vairākas dubultā diploma programmas, tostarp bakalaura studiju programma “Datorzinātnes: mākslīgais intelekts”, kā arī maģistra programmas “Aviācijas vadība un ilgtspējīga attīstība” un “Datu analītika un mākslīgais intelekts”, kas atbilst Lielbritānijas kvalitātes standartiem un nodrošina studentiem divus starptautiski atzītus diplomus. TSI lepojas ar programmu absolventu profesionālajiem panākumiem un veiksmes stāstiem, gan no Latvijas, gan no Eiropas, Latīņamerikas un citām valstīm. Izmantojot dubultā diploma sniegtās priekšrocības, viņi veiksmīgi realizējuši karjeru starptautiskajā darba tirgū un šobrīd strādā vadošajos nozares uzņēmumos.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir sākusi piešķirt "Airbus A220-300" lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, informē "airBaltic" pārstāvji.

Pilsētu nosaukumus lidmašīnām piešķirs, balstoties uz 2024.gadā "airBaltic" rīkoto Baltijas pilsētu konkursa rezultātiem.

Kopumā konkursā tika izraudzītas 48 pilsētas - 16 no katras Baltijas valsts -, kuru vārdos nosauks "airBaltic" lidmašīnas. Latviju uz "airBaltic" lidmašīnām pārstāvēs Aizpute, Alūksne, Daugavpils, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Lubāna, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Saldus, Sigulda, Skrunda, Ventspils, Viļaka.

Pirmā no lidmašīnām ar reģistrācijas numuru "YL-ABN" nosaukta Rīgas vārdā. Šai lidmašīnai ir sarkanbaltsarkanais Latvijas karoga krāsojums. Savukārt pārējos izraudzītos Baltijas valstu pilsētu vārdus "airBaltic" lidmašīnām piešķirs pakāpeniski izlases kārtībā, informē aviokompānijā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākamajā gadā turpinās iznomāt lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pagaidām neplāno nomāt lidmašīnas, kas "airBaltic" vietā izpilda reisus, intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) norādījis kompānijas izpilddirektors Erno Hildēns.

"Mēs turpināsim paši iznomāt savas lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pašlaik neplānojam iznomāt lidmašīnas, lai veiktu "airBaltic" reisus," sacījis Hildēns.

Viņš atzīmējis, ka darbības modelis, kad "airBaltic" iznomā daļu savu lidmašīnu citām aviokompānijām, ir labākais iespējamais pozicionējums.

"Pašlaik mums ir 51 lidmašīna, un, raugoties uz nākamās vasaras sezonu, plānots gandrīz vienāds sadalījums starp regulārajiem reisiem un lidmašīnu nomas operācijām, lidojot citu aviokompāniju uzdevumā. Tas ir svarīgi gan finanšu stabilitātei, gan sezonalitātes ietekmes mazināšanai, kas šajā Eiropas daļā ir ļoti izteikta," skaidrojis Hildēns.

"airBaltic" šobrīd izmanto tikai "Airbus A220-300" lidmašīnas un, pēc Hildēna teiktā, pagaidām aviokompānijas flotē nav plānots ieviest vēl kāda cita tipa vai modifikācijas lidmašīnas, jo, izmantojot viena tipa lidmašīnu floti, ir daudz priekšrocību, piemēram, izmaksu samazināšana un vienkāršota uzturēšana.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.