Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodevis Ēvalda Valtera ielas pirmo posmu Dreiliņos, Rīgā, kura izbūvē ieguldīti 1,05 miljoni eiro, informēja attīstītājs.

Projekta īstenošanas gaitā izbūvēta brauktuves daļa, veloceliņš un gājēju ietve.

Iecerēts, ka jaunizbūvētais ielas posms satiksmes dalībnieku rīcībā tiks nodots novembrī.

Ēvalda Valtera ielas pirmais posms 221 metra garumā izbūvēts paralēli daudzdzīvokļu māju projekta "Valterciems" pirmās kārtas realizācijai. Tas nodrošina iedzīvotājiem tiešu piekļuvi pirmajai ciemata ēkai Ēvalda Valtera ielā 44A, vienlaikus veidojot būtisku posmu nākotnes transporta savienojumiem starp Biķernieku un Dzelzavas ielu.

Projekta īstenošanas laikā papildus ceļa infrastruktūrai izbūvēti arī jauni centralizēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī atjaunoti lietus kanalizācijas un siltumtīkli.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" sācis projekta "Šampētera kvartāls" otrās kārtas būvniecību Stendes ielā, investējot 6,3 miljonus eiro, informēja kompānijā.

Šampēterī taps sešstāvu A energoefektivitātes klases māja ar 66 dzīvokļiem platībā no 41 līdz 73 kvadrātmetriem. Iecerēts, ka ēka tiks nodota ekspluatācijā 2027. gada vidū.

Šobrīd projekta pirmajā mājā, kuru iecerēts pabeigt 2026. gada vasarā, pārdota un rezervēta vairāk nekā puse, savukārt otrajā mājā - vairāk nekā 25% dzīvokļu.

Jaunajā projektā būs ierīkotas velosipēdu novietnes, bet daļa autostāvvietu tiks aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru. Savukārt uz jumta izvietotie saules paneļi ļaus iedzīvotājiem samazināt koplietošanas elektroenerģijas izmaksas. Projekta otrajā kārtā tiks izbūvētas arī piecas autostāvvietas zem nojumes.

Ieguldot 4 miljonus eiro, 22. oktobrī ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Valterciems” pirmā māja Ēvalda Valtera ielā.

Ēkā izbūvēti 42 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Iecerēts, ka jauno mājokļu iedzīvotāji atslēgas saņems novembrī.

“Bonava Latvija” “Valterciema” pirmās kārtas būvniecību uzsāka 2024. gada septembrī, un nedaudz vairāk nekā gada laikā tapuši 42 energoefektīvi un funkcionāli dzīvokļi platībā no 41,5 līdz 81,7 m².

Paralēli ēkas izbūvei labiekārtota piemājas teritorija, kā arī izbūvēts pirmais Ēvalda Valtera ielas posms 221 metra garumā. Tas nodrošina tiešu piekļuvi pirmajai ciemata ēkai un kalpo kā nozīmīgs posms nākotnes transporta savienojuma izveidei starp Biķernieku un Dzelzavas ielu.

Gan projekta pirmajā, gan otrajā mājā būvniecības stadijā pārdota un rezervēta vairāk nekā puse dzīvokļu.

Atzīmēts jauno mājokļu projekta “Dreilinga mājas” būvniecības noslēgums, informē nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”.

Papildinot dzīvojamo fondu ar 751 mūsdienu energoefektivitātes un komforta standartiem atbilstošu dzīvokli, šoruden noslēgusies nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju ciemata “Dreilinga mājas” izbūve Dreiliņos.

Projektā, kas tika uzsākts 2019. gadā, uzbūvētas 16 daudzdzīvokļu ēkas, kurās mājvietu raduši teju 2000 iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka mājokļu pieejamība Latvijā pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktuāliem izaicinājumiem un tirgus analītiķu vērtējumā ik gadu Rīgas reģionā vien trūkst ap 2000–3000 jaunu dzīvokļu.

“Projekts “Dreilinga mājas” ir kā pašpietiekama, mūsdienīga mazpilsēta Rīgas pievārtē - vieta, kas kļuvusi par mājām gandrīz 2000 cilvēkiem. Tas ir aptuveni tikpat, cik dzīvo Jaunjelgavā vai Apē. Šis projekts ir spilgts mūsdienīgas pilsētbūvniecības piemērs, kur priekšplānā izvirzīts cilvēks un viņa ērtības - vieta, kur iespēja dzīvot un strādāt lielpilsētā harmoniski saplūst ar dzīvi dabas tuvumā,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” janvārī nodevis ekspluatācijā divas daudzdzīvokļu ēkas jaunajā projektā “Pīlādžu mājas” Tumes ielā, Rīgā. Projekta otrajā un noslēdzošajā kārtā investēti 10,7 miljoni eiro, un tās ietvaros izbūvēti 118 dzīvokļi.

Kopumā projektā “Pīlādžu mājas” investēti aptuveni 17 miljoni eiro, un Rīgas dzīvojamais fonds papildināts ar 190 dzīvokļiem.

Projekta “Pīlādžu mājas” attīstība Ziepniekkalnā tika uzsākta 2023. gada sākumā ar pirmās sešstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecību. Turpinot projekta attīstību, otrās un noslēdzošās kārtas ietvaros tai pievienojušās vēl divas – četrstāvu un sešstāvu – dzīvojamās ēkas ar pavisam 118 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem.

“Fakts, ka projekta noslēdzošajās ēkās būvniecības stadijā tika pārdota gandrīz puse mājokļu, liecina, ka Ziepniekkalns nostiprina savu pozīciju kā viena no dzīvošanai pieprasītākajām apkaimēm galvaspilsētā,” skaidro projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis, prognozējot, ka nākotnē Ziepniekkalna apkaimes attīstību veicinās arī Dienvidu tilta pēdējās kārtas būvdarbu pabeigšana.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un būtiskāko būvdarbu posmu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis spāru svētkus projektā “Nīcgales mājas”. Investējot 9 miljonus eiro, vienlaikus top divas sešstāvu dzīvojamās ēkas ar 74 dzīvokļiem.

Paredzēts, ka jaunie īpašnieki savu mājokļu atslēgas saņems 2026. gada otrajā pusē.

“Centra tuvums un attīstītā infrastruktūra padara Purvciemu par vienu no Rīgas dinamiskākajām un dzīvošanai pieprasītākajām apkaimēm. Tā kā lielu daļu tās teritorijas šobrīd veido novecojusi padomju laika apbūve, ar projekta “Nīcgales mājas” attīstību vēlamies veicināt mūsdienīgu un energoefektīvu mājokļu pieejamību gan šajā mikrorajonā, gan galvaspilsētā kopumā,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Projektā “Nīcgales mājas” pirmo reizi klientiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties slēdzamas privātās garāžas, kas tiks izbūvētas abu ēku pirmajos stāvos.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsāk projekta “Blūmendāles mājas” trešās un līdz šim lielākās ēkas būvniecību Prūšu ielā, kuras attīstībā iecerēts investēt 6,3 miljonus eiro.

Līdz ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, kas plānota 2026. gada beigās, Rīgas dzīvojamais fonds tiks papildināts ar 70 energoefektīviem dzīvokļiem.

Projekta pirmajās divās piecstāvu ēkās izbūvēti 58 dzīvokļi, savukārt trešā māja būtiski atšķirsies - tā būs līdz šim lielākā un augstākā. Ēkā paredzēti seši stāvi un 70 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40 līdz 74 kvadrātmetriem. Pirmo reizi projekta ietvaros mājā tiks izbūvēts lifts.

“Rīgai ir nepieciešams jauns, energoefektīvs dzīvojamais fonds, kas atbilst mūsdienu iedzīvotāju vajadzībām un dzīvesstilam. Projektu “Blūmendāles mājas” par savu mājvietu izvēlējušās jau 130 ģimenes un augstais pieprasījums apliecina, ka Ķengarags kļūst par vienu no dzīvošanai pieprasītākajām galvaspilsētas apkaimēm,” secina “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu posma pabeigšanu, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nosvinējis spāru svētkus pirmajā projekta “Šampētera kvartāls” daudzdzīvokļu ēkā Stendes ielā. Ēkas būvniecībā iecerēts investēt 4,5 miljonus eiro, un to plānots nodot ekspluatācijā 2026. gada vasarā.

Uz sešstāvu ēkas jumta tika pacelts tradicionālais spāru svētku zāļu vainags, kas simbolizē veiksmīgu būvniecības procesa virzību un būtiskāko - nesošo konstrukciju - pabeigšanu. "Izvērtējot mūsu līdzšinējo pozitīvo pieredzi, īstenojot projektu pavisam netālu – Zasulauka ielā, tapa skaidrs, ka Šampēteris ir kļuvis par vienu no dzīvošanai pieprasītākajām Rīgas apkaimēm," stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Eglājs.

Pirmajā projekta ēkā, kuras būvniecība tika sākta šī gada pavasarī, top 48 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 41,5 līdz 80 kvadrātmetriem. Šobrīd, mājai esot būvniecības stadijā, pārdota un rezervēta vairāk nekā puse mājokļu. Plānots, ka to atslēgas jaunie īpašnieki varēs saņemt nākamā gada rudenī.

Pēdējā piecgadē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedzīvojis vairākus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju, kara Ukrainā radītās ekonomiskās svārstības, kā arī strauji augošās Euribor likmes un būvniecības izmaksas. Neskatoties uz izaicinājumiem, tirgus saglabājis stabilitāti: Rīgā aktīvi top jauni dzīvojamo māju projekti, nostiprinot pilsētas izaugsmes perspektīvas.

“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kurās galvaspilsētas daļās attīstība līdz šim bijusi visstraujākā, un prognozē, kuri mikrorajoni varētu kļūt par vispieprasītākajiem nākotnē.

Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022. gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Zemju iegādes apjoms krities no 2023. gada. Skaidro “Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa: “Attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsa pirkumus, turpinot strādāt ar savu esošo portfeli – lielizmēra zemes gabaliem ar attīstības horizontu piecu līdz desmit gadu griezumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.”

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Pēc būtiskāko būvdarbu un jumta nesošo konstrukciju pabeigšanas mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis pirmos spāru svētkus jaunajā projektā “Hartmaņa kvartāls” Torņakalnā, kas top vēsturiskajā Rīgas eļļas spiestuves teritorijā.

Plānots, ka, ieguldot gandrīz 7 miljonu eiro investīcijas, pirmā daudzdzīvokļu māja Jelgavas ielā 55B tiks nodota ekspluatācijā 2026. gada pavasarī.

Projekta “Hartmaņa kvartāls” pirmās ēkas būvniecība starp Jelgavas ielu un Vienības gatvi tika uzsākta pērnā gada nogalē. Sešstāvu mājā top 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42 līdz 77 kvadrātmetriem.

“Vēl būvniecības stadijā gandrīz puse pirmās ēkas dzīvokļu jau ir pārdoti vai rezervēti,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Projekta “Hartmaņa kvartāls” attīstības ietvaros 3,3 hektāru plašajā teritorijā līdz 2031. gadam paredzēts uzbūvēt astoņas dzīvojamās mājas ar kopumā 430 energoefektīviem mājokļiem. Kopējās investīcijas projekta realizācijā plānotas aptuveni 45 miljonu eiro apmērā.