Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ievēlēšanai par Valsts prezidentu "Jaunā vienotība" (JV) tagad meklē atbalstu pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij!"), intervijā laikrakstam "Diena" paudis JV koalīcijas partnera - "Apvienotā saraksta" (AS) - zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Viņš asi kritizē JV par to, ka tā esot "uzmetusi" vairākus savus partnerus un gribējusi sašķelt AS, atkārtoti ievēlot par Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Domāju, ka JV pieļāva kļūdu aiz kļūdas un rada sev situāciju, no kuras es īsti viņiem izeju ārā neredzu. Nesaku, ka izejas nav, es to neredzu, vismaz ne lai saglabātu JV vadītu valdību. Un es pat tagad nerunāju par koalīciju," intervijā "Dienai" izteicies Šmits.

Politiķa redzējumā, viss, ko JV patlaban dara, ir manipulēšana un "uzmešana". "Domāju, JV ļoti strauji virzās uz to kritisko masu, kad tu esi tik daudz un tik bieži, un tik brutāli solījis, bet nepildījis jeb, latviski sakot, uzmetis, ka vienā brīdī neatkarīgi no uzskatu dažādības - ideoloģiskas, ekonomiskas vai vēl kādas - pārējie var apvienoties un nolikt to vienu stūrī padomāt, kā saka. Es nesaku, ka esam tur, bet mēs strauji tuvojamies."

Īru rokgrupas U2 līderis Bono, izrādās, jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no lielākajiem Lietuvas Utenas pilsētas investoriem - tur viņam kopā ar partneriem daļēji pieder lielveikals Aušra, vēsta portāls 15min.lt.

Par to liecina tā dēvētie Paradīzes dokumenti, kurus publiskojis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), kurš pagājušajā gadā publiskoja tā dēvētos Panamas dokumentus.

Kā konsorcijam atzinusi Bono pārstāve Ketija Makīrnena, Pols Deivids Hjūsons jeb Bono ir «pasīvs mazākuma akcionārs» Gērnsi salā reģistrētajā ārzonas kompānijā Nude Estates I, kurai pieder minētais tirdzniecības centrs Utenā.

Šo lielveikalu Nude Estates I 2012.gadā iegādājusies no Maltas kompānijas Nude Estates, kura to par 5,1 miljonu sterliņu mārciņu (5,8 miljoniem eiro) nopirkusi 2007.gadā.

Kā norāda 15min.lt, Utenas tirdzniecības centrs Aušra, ko cēlusi viena no Lietuvas lielākajām tirdzniecības kompānijām Eika, tika atvērts 2006.gada rudenī, bet aptuveni pēc pusgada Eika ēku pārdevusi, tobrīd norādot, ka to iegādājies vārdā nenosaukts ārvalstu investors.

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Nākošās nedēļas sākumā darbu sāks jauns sludinājumu portāls bono.lv, informēja portāla pārstāvis Dāvis Ziediņš.

Viņš norādīja, ka šis projekts nav tapis pēdējā brīdī, cenšoties izmantot Latvijā lielākā sludinājumu portāla ss.lv nedienas. «Desmit cilvēku komandā strādājam pie šī projekta jau deviņus mēnešus. Plānojām visu pabeigt mazliet vēlāk, bet, ņemot vērā apstākļus, saraujam pēdējos darbus un ceram atklāt portālu pirmdien vai otrdien,» sacīja Ziediņš.

Viņš sacīja, ka sludinājumu portāls sākotnēji tika veidots Kaukāza valstu tirgum, bet pēcāk nolemts pievērsties Latvijai.

Savu alternatīvu Ziediņš ar komandu grib piedāvāt, jo, viņuprāt, ss.lv jau gadiem nekas nav mainījies, portāla attiecības ar klientiem ir sliktas un tajā ir vēl daudz nepilnību, ko bono.lv cer mainīt.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Vēlētos sākt ar apgalvojumu par acīmredzamo: pasaule, kurā šodien darbojamies, vairs nav tāda kā vakar un nebūs vairs tāda rīt. Mūsu samērā vienveidīgajā pasaulē izaicinājumi kļuvuši daudz kompleksāki, pārmaiņas notiek nepārtraukti, pasaule ir savstarpēji ciešāk saistīta un konkurence saasinājusies.

Tās organizācijas, kas nespēj attīstīties un ieviest inovācijas, paliks iepakaļ. Cik svarīgas ir inovācijas? CCL (Centre for Creative Leadership) pētnieki lūdza vairākus simtus augsta līmeņa vadītājus minēt galvenās tendences, kas ietekmēs viņu organizāciju stratēģiju turpmāko piecu gadu laikā. Galvenais virzītājs ir inovācijas, tā norādīja 92% aptaujāto.

Nedaudz pakavēsimies pie mūsu izpratnes par inovācijām. Dzirdot vārdu «inovācija», daudziem rodas asociācijas ar pētniecību un attīstību (R&D), tehnoloģijām, zinātniskajām laboratorijām un produktiem. Mēs izmantosim plašāku definīciju: inovāciju process ir cilvēki, kas ģenerē idejas un liek tās lietā, radot vērtības. Ir tūkstošiem resursu, kas pēta inovāciju struktūru un norises, bet es vēlos vairāk pievērsties inovāciju cilvēciskajam aspektam. Tehnoloģijām arvien vairāk tuvinot cilvēkus jaunā un aizraujošā veidā, nozīmīgāka kļūst inovāciju sociālā dimensija. Kā panākt to, lai cilvēku darbība kļūtu inovatīva?

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.

Iespējams, ka bijušo Rīgas domes Pilsētas departamenta administrācijas vadītāju Raimonu Janitu, kas bija viens no galvenajiem apsūdzības lieciniekiem Rīgas domes kukuļošanas lietā, «uzmetusi» nevis tiesa, bet gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra.

Portāls pietiek.com raksta, ka abas minētās iestādes «aizmirsušas» R.Janitam pirms liecību sniegšanas paskaidrot, ka Krimināllikums tiesai neļaus piespriest mazāku sodu, nekā noteikts likumā. Šāds secinājums izdarīts juridiskajā ekspertīzē, kas nonākusi portāla rīcībā. KNAB un prokuratūras komentāri pagaidām gan zināmi neesot.

No R.Janitas liecībām izriet, ka viņš par daudziem faktiem KNAB izmeklētājiem apcietinājumā ziņojis, jo vēlējies atzīties, ka ir bijis iesaistīts kukuļošanā, par kuru izmeklēšanai nebija informācijas un uz kā pamata viņš vēlējies tikt atbrīvots no kriminālatbildības par līdzdalību jebkurā formā šajā noziedzīgajā nodarījumā.

Opozīcijā esošās partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas deputāti kā alternatīvu koalīcijai izveidojusi ministru «ēnu kabinetu», solot virzīt jaunas iniciatīvas, kas pildīšot gan tās, gan citu partiju priekšvēlēšanu solījumus, informēja partijas konsultante Katrīna Iļjinska.

Pirmie likumprojekti jau esot iesniegti Saeimā, kura ceturtdienas plenārsēdē lems par to tālāku virzību. Deputāti rosina noteikt minimālo mēnešalgu 500 eiro apmērā, neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā, kā arī paaugstināt bērnu pabalstus līdz 50, 100 un 150 eiro mēnesī attiecīgi par pirmo, otro un trešo bērnu.

«Mēs veidojam reālu alternatīvu koalīcijai, kura jau ir »uzmetusi« savus vēlētājus. Tikmēr mūsu uzdevums šobrīd ir aizstāvēt savu vēlētāju intereses un sabiedrības intereses kopumā,» pauda Dombrovskis.

Sīkāk par iesniegtajiem likumprojektiem un vēl plānoto «Saskaņas» deputāti informēs preses konferencē ceturtdien, 31.janvārī, partijas telpās Jēkaba ielā 16, 2.stāvā. Turpmāk šādas preses konferences notikšot katru ceturtdienu.

Dienas bizness sāk jaunu rakstu sēriju par kvartāliem, rajoniem un vietām, kur koncentrējas bizness! Par jauno un radošo uzņēmumu pulcēšanās vietu kļuvusi Miera iela.

Balvu par asprātīgāko veikala nosaukumu Miera ielā noteikti saņemtu ziedu veikals Ar putniem. «Kad atvērāmies, šī bija darbīga iela, viss bija pilns, un tikai dažu namu logos bija izkārts uzraksts izīrē,» teic Ilse Balodis, ziedu veikala Ar putniem līdzīpašniece. Daži veikali savu atrašanos mainījuši ielas garumā, pārceļoties uz lielākām vai mazākām telpām, bet ne visiem Miera ielas pieradums attaisnoja izdzīvošanas centienus.

Taša pārcēlās

«Sapratām, ka tiklīdz mēs te ievāksimies, arī pārējie atdzīvosimies. Tā mēs kā ledlauži,» stāsta radošās darbnīcas Taša saimniece stila māksliniece un astroloģe Anita Masaļska. Viņas sirdi tā uzrunāja Miera ielas bruģis, ka viņa bija gatava pārcelties no salona Brīvības ielā.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Nepatīkamus mirkļus Liepājas muzejā piedzīvot nācies Zviedrijas latvietim Albertam Mārim Baham, kad sirmais kungs ratiņkrēslā vēlējies apmeklēt Salvadora Dalī izstādi, vēsta Kursas Laiks.

«Liels bija mans pārsteigums, ka jau pirms durvīm ir pakāpiens un pēcāk vēl vairāki pakāpieni, ko ne cilvēks ratiņkrēslā, ne māmiņas ar ratiņiem nevar šķērsot,» neizpratni nav slēpusi kunga tuva draudzene, ziemupniece Liene Glezere. Sieviete gājusi pie muzeja darbiniecēm jautāt, vai ir kāda cita ieeja, un saņēmusi noraidošu atbildi – visi nākot tikai pa galvenajām durvīm. Viņa vaicājusi, lai paskatās, kā kungs var tikt iekšā. Uzmetusi ašu skatienu, darbiniece paziņojusi, ka viņai jāstāv iekšā un nevarot palīdzēt, un piebildusi, ka ēka ir vēstures piemineklis un nekādas pārbūves nevar tikt veiktas.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien būtiski samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar gauso ASV tautsaimniecības veiktspēju, kā arī vājajām uzņēmumu un valdību investīcijām.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,1%, nevis 4%, kā tika lēsts martā.

Savukārt nākamajam gadam organizācija pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 4,3% uz 3,8%.

Vienlaikus OECD prognozē, ka pasaules ekonomika pakāpeniski stiprināsies un līdz 2016.gada beigām sasniegs vidējo pirmskrīzes izaugsmes līmeni.

Organizācija arī samazināja ASV ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam attiecīgi no 3,1% uz 3% un no 2,8% uz 2%.

OECD norāda, ka ASV dolāra vērtības pieaugums un bargie Ziemeļamerikas ziemas laikapstākļi palēninājuši ekonomikas izaugsmi 2015.gada pirmajā ceturksnī.

Taču organizācija prognozē, ka ASV ekonomiskā aktivitāte atgūsies, pateicoties pieprasījuma kāpumam, ko veicinās nodarbinātības pieaugums, labklājības kāpums no aktīvu cenu pieauguma un pirktspējas augšupeja, ko veicinās zemās naftas cenas.

Digitālā transformācija, kas aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem un savu kulmināciju sasniedza pandēmijas laikā, ir mainījusi mūsu darba metodes. Darbinieki soli pa solim pielāgojās jaunajam darba stilam, un tagad viņiem ir nepieciešama vēl lielāka elastība. Lai to nodrošinātu, rodas nepieciešamība pēc jaunām tehnoloģijām. Taču pāreja uz mūsdienīgu darba vidi ir saistīta ar papildu izaicinājumiem, lai izveidotu nesalaužamu uzņēmuma kiberaizsardzības vairogu. No atbilstošu IT risinājumu ieviešanas līdz iekšējās kultūras maiņai – kibernoturības veidošana nav sasniedzama tik vien kā ar “dažu soļu kombināciju”.

Rītdiena sākas šodien

Mainoties darba veidam, kad attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par mūsdienu dzīves realitāti, kā arī Baltijas valstīm saskaroties ar lielākiem kiberuzbrukumiem, būtiska kļūst uzņēmuma datu aizsardzība. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs uzņēmums vai valstiski nozīmīga organizācija, tas, ka hakeru uzmanības centrā ir tikai lieli uzņēmumi, ir mīts. Jo elastīgāki vēlaties kļūt, jo lielāka uzmanība ir jāpievērš drošībai – jāaizsargā nemitīga patentētu datu plūsma mākoņos, attālinātās vidēs un birojā, kā arī jāsaglabā uzticama partnera tēls visās uzņēmējdarbības jomās.

Taču daudzas organizācijas joprojām nezina, ar ko sākt. Dell Technologies “Breakthrough” pētījums, kurā piedalījās 10 500 respondentu no vairāk nekā 40 valstīm un kurā tika pētīta cilvēku spēja pielāgoties digitālajām pārmaiņām, liecina, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš izpratnei par kiberdrošību un tehnoloģiskajiem procesiem. Dati liecina, ka 72% respondentu uzskata, ka darba paradumu maiņa viņu organizāciju ir pakļāvusi vēl lielākam riskam, savukārt 62% uzskata, ka organizācijas kiberdrošības vājākais posms ir tās darbinieki. Tomēr darbiniekiem ir jāzina, ka organizācija viņus atbalsta un rūpējas par digitālajiem rīkiem, ko tie izmanto ikdienā, strādājot birojā vai attālināti.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Eiropai ir jābūt atvērtai cilvēkiem, kas nāk no tās kaimiņvalstīm, un tā nevar nevienam patvēruma meklētājam ļaut noslīkt Vidusjūrā

To intervijā DB saka Vācijas Darba devēju konfederācijas (BDA) ģenerāldirektors sociālās politikas jautājumos Pēteris Klēvers (Peter Clever). Viņš runā arī par Vācijas kļūdām, sadarbībā ar citām Eiropas valstīm, un norāda, ka minimālās algas ieviešana Vācijā, to attiecinot arī uz īslaicīgiem iebraucējiem no citām valstīm, ir līdz šim vēl nepiedzīvots tirgus protekcionisma gadījums, aicinot visus šīs birokrātiskās normas skartos uzņēmumus vērsties ar sūdzībām Eiropas Komisijā.

Vācijā aktuāla problēma ir dažādu speciālistu trūkums. Kā to ir plānots risināt?

Mums, pirmkārt, ir labāk jāizmanto savas valsts potenciāls. Ja 20% no skolas beidzējiem nav sagatavoti darba dzīvei, tad nav runa par stulbiem cilvēkiem, bet gan par to, ka skolu sistēmā kaut kas nefunkcionē. Tad mums kā biznesam ir jāsaka, ka mēs tomēr pieņemsim darbā šos cilvēkus. Tas nav vienkārši, bet nesen sadarbībā ar arodbiedrībām ir iedzīvināti instrumenti, lai darbā pieņemtu tā saucamos sarežģītos jauniešus. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai mazinātu aizspriedumus pret šo cilvēku spējām. Dažās jomās šie cilvēki izrādās pat labāki speciālisti. Piemēram, vācu lielais IT uzņēmums SAP paziņoja par 300 autistu pieņemšanu darbā. Viņi izrādījās ārkārtīgi piemēroti ļoti monotona kontroles darba veikšanai. Tas attiecas arī uz sieviešu darbu, kas gan procentuāli tiek pieņemtas darbā diezgan daudz, tomēr strādā salīdzinoši mazu stundu skaitu nedēļā. Tas saistīts ar to, ka mums pietrūkst bērnu uzraudzīšanas iestāžu. Mums ir arī nepieciešami ieceļotāji Vācijā, bet ne no ES. Es saprotu, ka dzīvesvieta tiek mainīta grūtu apstākļu dēļ, ja dzimtā zeme vairs nespēj cilvēkam un viņa ģimenei piedāvāt drošu un ilgtspējīgu nākotni. Tās arī, protams, ir individuālas tiesības uz brīvību, bet es esmu pret to, ka ES ietvaros tiek mēģināts atņemt kvalificēto darbaspēku. Tāpēc mēs Vācijā meklēsim darbaspēku ārpus ES, konkrēti tajās valstīs, kur, pat uzlabojoties ekonomikas apstākļiem lielā cilvēku skaita pieauguma dēļ, jauniešiem nevar tikt piedāvāta ilgtspējīga nākotne. Tās ir atsevišķas Āzijas valstis un Āfrika. Taču tas pieprasa lielu sabiedriski politisko uzskatu maiņu Vācijā. Mums pašlaik ir visliberālākie ieceļošanas nosacījumi ES, tikai mūsu ārzemju pārstāvniecības un vēstniecības tos vēl nav pa īstam iedzīvinājušas. Politiskajās debatēs tas tiek diskutēts ar nosaukumu viesmīlības kultūra. Tāpat mums Vācijā ir jāatrisina ar bēgļiem saistītais jautājums, lai viņi pie mums varētu strādāt. Piemēram, šodien sīrieti, pat ja pret viņu nenotiek politiska vēršanās, sūtīt atpakaļ uz Sīriju nevar. Pašlaik šādiem ieceļotājiem darba iespēju Vācijā nav, tāpat jauniešiem, kas ierodas Vācijā bēgļu gaitās, būtu jānodrošina izglītošanās iespējas.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Divas leģendas - Miks Džegers (The Rolling Stones) un Deivs Grouls (Foo Fighters) - nu pat izdevis singlu, kura video centrā redzams Latvijas ražotāja "JZ Microphones" mikrofons.

"Pasaules slavenā grupa "The Rolling Stones" kopš vasaras strādāja pie albuma, kura ierakstos tiek izmantoti vairāki "JZ Microphones" produkti. Pirms dažām dienām tika publiskota dziesma "Eazy Sleazy", kurā izmantots "JZ Microphones" modelis "Vintage 67", kā arī videoklips, kurā piedalās gan Miks Džegers, gan grupas "Foo Fighters" līderis, solists Deivs Grols, kura mūziķa karjera sākās leģendārajā grupā "Nirvana"," stāsta ieraksta producents Mats Klifords ( Matt Clifford).

"Mēs diezgan bieži saņem ziņas no pasaules mēroga mūzikas zvaigžņu producentiem, ka studijas ierakstos izmantoti "JZ Microphones". Taču šie veiksmes stāsti paliek aizkadrā, jo mums nav tiesību publiskot foto vai video no ierakstu studijām, kurās redzami tādi mūziķi kā Lady Gaga vai Bono (U2) un citi ar mūsu mikrofoniem. Lielajām zvaigznēm ir reklāmas līgumi ar globālajiem zīmoliem, kas viņiem aizliedz parādīties ar citiem zīmoliem, neskatoties uz to, ka mūzikas studijā viņi lieto tieši mūsu mikrofonus. Mika Džegera video ir īpašs ar to ka, ka šoreiz mūsu ražotais mikrofons ir teju pašā video klipa centrā! Šī ziņa ir satricinājusi mūzikas industriju. Lai arī esam pazīstami profesionālajā vidē, tomēr esam mazs ražotājs no Latvijas, un te pēkšņi esam kopā ar vienu no pasaulē lielākajām mūzikas zvaigznēm Miku Džegeru (Rolling Stones) un Deivu Groulu (Foo Fighters).Daudzi brīnās, kā tik mazas valsts un relatīvi maza ražotāja produkts var nonāk pasaules mēroga zvaigžņu priekšā? Manuprāt, pasaule ir nogurusi no lielajiem industrijas milžiem, zīmoliem, kas definē modi, tehnoloģiju un audio industriju. Cilvēki meklē ko jaunu, savādāku, iespējams, labāku un īpašāku, lai veicinātu savas radošās vēlmes. Latvija ir unikāla, jo pro-audio industrijā ir vairāki šādi veiksmes stāsti – "Game Changer Audio", "Sonarworks", "Erica Synths", "Reflector Audio" un mēs – "JZ Microphones". Šobrīd no ASV skata punkta, Eiropā pro-audio industriju definē divas valstis – Vācija un Latvija,"" komentē "JZ Microphones" valdes loceklis Andri Ēvelis.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Konflikti parāda, ka uzņēmuma attīstībā ir radušies kādi šķēršļi, traucēkļi. Gandrīz vienmēr aiz domstarpībām slēpjas izaugsmes grūtības, saka Aloizs Leiendekers (Aloys Leyendecker), Vācijā un Latvijā dzīvojošs un strādājošs konsultants un mediators.

Avīzes redaktore ieminējās, ka konflikti, iespējams, nav vasarīgs temats.

Es gan tā neteiktu, jo, piemēram, vienošanās par atvaļinājumu kārtību uzņēmumos ne reti ir konflikta iemesls.

Pirms kāda laika lasījāt lekciju par konfliktu risināšanas atšķirībām un līdzībām Latvijā un Vācijā.

Manuprāt, Latvijas un Vācijas uzņēmumi ir dažādos attīstības posmos, turklāt vēl ir atšķirīga mentalitāte, līdz ar to konflikti ir dažādi. Vācijā jau no 60 gadu vecuma sāk runāt par pensionēšanos. Latvijā cilvēki labāk vēlas ilgāk strādāt. Latvijā tādi konflikti ir; Vācijā tādu ir mazāk. Vācijā savukārt atšķirības vairāk ir darbinieku līmenī, jo tie nāk no dažādām zemēm, tostarp Latvijas, Turcijas. Šeit tādu nav.

Ātro sūtījumu sabiedrība Venipak gada sākumā reģistrēja uzņēmumu Vācijā. Sabiedrības starptautiskās attīstības vadītājs Kristijons Dunausks saka, ka attīstība Vācijā ir ilgi plānots stratēģisks solis.

“Daudz gadus esam strādājuši, lai klientiem Baltijas valstīs un Polijā piedāvātu visaugstākās kvalitātes pakalpojumus, tāpēc attīstība Vācijā ir dabīgs solis. Vērojam aizvien pieaugošos sūtījumu apjomus uz Vāciju un no tās uz Baltijas valstīm, tāpēc nolēmām jau šajā gadā atvērt savu pārstāvniecību Frankfurtē,” saka K. Dunausks.

“Pārstāvniecība rūpēsies par sūtījumu loģistiku Vācijā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti varēs vērsties pie mums tieši Vācijā, ja viņiem radīsies jautājumi vai neskaidrības ar sūtījumu piegādēm vai paņemšanu,” saka K. Dunausks.

Venipak pārstāvis apgalvo, ka, atverot savu biroju Vācijā, sūtījumi no jebkuras Baltijas valsts uz šo valsti tiks nogādāti daudz ātrāk: “Tas saistīts ar vairākām lietām – pagājušajā gadā parakstījām sadarbības līgumu ar Lufthansa, tāpēc varam apkalpot daudz vairāk sūtījumu un tos piegādāt jebkurā Vācijas daļā stipri īsākā laikā,” saka K. Dunausks.