Citas ziņas

Bordāns: svarīgākie darbi ir saistīti ar tiesas procesu paātrināšanu

Jānis Rancāns, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Svarīgākie veicamie darbi tieslietu nozarē ir administratīvo un kriminālo procesu paātrināšana, kā arī līdzdarbošanās modernas un eiropeiskas valsts veidošanā.

Tā telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes atzina Jānis Bordāns, par kura apstiprināšanu tieslietu ministra amatā ārkārtas sēdē šodien lems Saeima.

J. Bordāns norādīja, ka, paātrinot tiesas procesus, būs ierobežotas iespējas bezgalīgi iesniegt pierādījumus, tāpat ministrijā tiekot strādāts pie mediācijas – puses tiks aicinātas izlīgt pirms došanās uz tiesu. «Cilvēki bieži vien tā vietā, lai risinātu savas domstarpības paziņo – runājiet ar manu advokātu,» sacīja J. Bordāns.

Db.lv jau vēstīja, ka Nacionālā apvienība vienojās tieslietu ministra amatam virzīt līdzšinējo ministrijas parlamentāro sekretāru, partijas biedru Jāni Bordānu, savukārt parlamentārā sekretāra amatā virzīt maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi.

Iepriekšējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš jūnijā atkāpās no amata. Jau vēstīts, ka viņš savu atkāpšanos saistīja ar Ministru prezidenta un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām un šī jautājuma sakarā izdoto rezolūciju izpildes mērķiem un tiesisko pamatotību.

«Šī jautājuma lobēšanā uz ministru tiek izdarīts politisks spiediens, un ir skaidri redzams, ka šādā konflikta situācijā ciestu tieslietu nozares prioritārie darbi kopumā, ko Gaidis Bērziņš nevēlas pieļaut,» iepriekš skaidroja viņa preses sekretāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tieslietu padome rekomendējusi ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neuzticēt maksātnespējas lietu skatīšanu

LETA, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

LETA iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Bērziņš: jānovērš, ka Maksātnespējas likums tiek izmantots parādu piedziņai

Ritvars Bīders, 17.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi vairākus Maksātnespējas likuma problēmu risinājumus, tostarp risinājumu tam, lai likums netiktu izmantots kā parādu piedziņas līdzeklis, un jau tuvākajā laikā ministrija grasās nākt klajā ar šiem risinājumiem.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

«Tieslietu ministrija jau kopš pagājušā gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu, tai skaitā iespējamās problēmas, un ir sagatavoti arī vairāki risinājumi šīm problēmām,» tā G. Bērziņš.

Viņš norāda uz vairākām problēmām, piemēram, ka šobrīd kopumā ir trīs Maksātnespējas likumi, no kuriem divi nav spēkā. «Mums faktiski šie procesi ir jāapvieno un jābalsta uz vienu likumu,» skaidro ministrs, piebilstot, ka Tieslietu ministrija vērtē to, vai Maksātnespējas likums netiek izmantots kā parādu piedziņas līdzeklis, kā arī to, kā praksē maksātnespējas likums tiek izmantots saistībā ar mājsaimniecību vai fizisku personu maksātnespējas pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sabiedriskās organizācijas pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar īpašumu

LETA, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns: tiesiskumam un uzticībai tiesiskajai sistēmai jābūt prioritātei

Jānis Rancāns, 27.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesiskums ir jānostāda kā prioritāte valsts līmenī un jāpanāk, ka cilvēki uzticas tiesiskajai sistēmai, uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

J. Bordāns raidījumā Dienas Rīts norādīja, ka nedomājot, ka jāveic reformas, kuras reformētu tiesisko bāzi. Tomēr kā prioritāte valsts līmenī ir jānostāda tiesiskums, kura sasniegšanā viena no fāzēm varētu būt tas, ka cilvēki uzticas tiesiskajai sistēmai.

Sarunā viņš arī atzina, ka tiesneši bijuši noslēgti komunikācijā ar sabiedrību. Tas būtu kaitējoši, ja tiesnesis runātu tiesas procesa laikā, tomēr tas nenozīmējot, ka viņam ir jānoslēdzas no sabiedrības, uzsvēra tieslietu ministrs.

Runājot par ebreju īpašuma restitūcijām, viņš akcentēja, ka Tieslietu ministrija patlaban negatavojot jaunu sarakstu ar īpašumiem. Tas darbs, kas prasīts no Tieslietu ministrijas, ir pabeigts, un premjers neko papildus nav prasījis, sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieslodzījumu vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā, tādēļ,lai noskaidrotu tā iemeslus, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir ierosinājis disciplinārlietu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību.

Kā informēja Tieslietu ministrija, pēdējo gadu laikā Valsts kontrole, kā arī Tieslietu ministrija IeVP vairākkārt ir konstatējusi būtiskus trūkumus: iestādes vadītāja neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem un amatpersonai noteikto pilnvaru izmantošanu.

Arī šajā gadījumā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt, ka IeVP priekšnieks V. Puķīte, iespējams, ilgstoši nav novērsis iestādē pastāvošās problēmas publisko iepirkumu un arī citās jomās. Līdz ar to brīdī, kad valdība ir jau atbalstījusi ieslodzījuma vietu infrastruktūras modernizācijas koncepciju un piešķīrusi budžeta līdzekļus jauna cietuma celtniecības projekta uzsākšanai Olainē, ir nepieciešams nodrošināt, ka visi piešķirtie finanšu līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Tādēļ Tieslietu ministrs ir uzdevis pārbaudīt, vai konstatētie pārkāpumi neradīs būtiskus šķēršļus plānotā projekta realizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Tieslietu ministram pārmet «nekādību»

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 11.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stīvēšanās ap Stambulas konvenciju izraisījusi «vannas pārplūdi», dodot stimulu kurnētājiem skaidrāk formulēt iebildumus pret šajā amatā pieredzējušā tieslietu ministra darbību vai bezdarbību

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atteikums parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu raisījis diskusiju par ministra veiksmēm un neveiksmēm kopumā. Vieni viņam pārmet izdevīgas figūras lomu un marionetes striķīšu gūzmu, kas jau sacilpojušies mezglos, vēl citi ar smīnu atceras kautiņu ar bijušo sievu, kad tā iepērusi vīru ar rabarberiem, ko no Dz. Rasnača iesnieguma policijai citē izdevums Mūsu vēsture: 1985.–2005. Pats Dz. Rasnačs gan laikrakstam Diena šā gada februārī sacīja – esot absurdi uzskatīt, ka par tiesiskumu valstī atbild tieslietu ministrs. Šāda nostāja tikai pastiprina sajūtu, ka Tieslietu ministrija dzīvo no valsts atrautā realitātē, lai gan, uzsvēršu vēlreiz, Dz. Rasnačs neba pirmo reizi uzvilcis ministra buktētās bikses. No otras puses – pēdējā valdības vīru un sievu rotācijā jeb jaunas valdības veidošanas procesā īpašas izvēles tieslietu ministra amatam nemaz nebija, jo uzņemties vadīt tieslietu nozari – tam vajag lielu dūšu un vēl lielāku krampi. Vai Dz. Rasnačam tie abi bija? Vēl jājautā, vai Dz. Rasnačam, kurš zināmu laiku ir pavadījis Saeimas prezidija pavēnī, ir izpratne par to, ka ministra postenis nenozīmē sēdēšanu, bet svīšanu maratonā kalnos un karstumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Par agru pelt vai slavēt, bet neizdarītais valdībai var maksāt dārgi

Z. Zablovska, S. Dieziņa, E. Pankovska, M. Ķirsons, S. Igaune, E. Mudulis, D. Meļķis, 09.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne no valdības deklarācijā apsolītajiem darbiem ir iesākti, tomēr viens no neiesāktajiem darbiem Valda Dombrovska vadītajai valdībai var būt visai riskants.

Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par to, ka valdības jaunie ministri pagaidām ievērības cienīgus darbus nav paveikuši, tāpēc valdības darbu vērtēt pēc nostrādāta pusgada neesot lietderīgi, DB apkopojis informāciju par visu 13 ministru darbu. Pagaidām darvas karoti valdības paveiktā medus mucā ielej jautājums, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu. Valdības partneri iepriekš to uzsvēra kā īpaši svarīgu.

Tagad, pretēji tam, ka tika uzdots līdz 1. septembrim izstrādāt ziņojumu par iespējām palielināt neapliekamo minimumu no nākamā gada jūlija, koalīcija jau paziņojusi, ka pašlaik nav plānots virzīt neviena rādītāja paaugstināšanu. «Mēs redzam, ka valdība atkal melo, ka tās interesēs nav uzlabot strādājošo cilvēku materiālo stāvokli, nodrošināt tiem iespēju cienīgam darbam, cīnīties pret ēnu ekonomiku,» paziņojumā sašutumu pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Valdības lēmums, nepildīt vienošanos ar sociālajiem partneriem nav ilgtspējīgs un demonstrē, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas par vēlmi risināt tautsaimniecības problēmas ilgtermiņā,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TM: Latvija saņēmusi pozitīvu atzinumu gatavībai efektīvi cīnīties pret kukuļošanu

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 14.aprīlī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) ir sniegusi OECD Padomei pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties OECD, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka OECD Pretkukuļošanas darba grupas pozitīvais novērtējums apliecina Latvijas gatavību atbilstoši OECD atzītiem standartiem efektīvi cīnīties pret kukuļošanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem.

Pozitīvais atzinums balstās uz Pretkukuļošanas darba grupas veikto novērtējumu par Latvijai izteikto prioritāro rekomendāciju izpildes progresu. Jautājums par Latvijas paveikto pretkukuļošanas jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā tika izskatīts Pretkukuļošanas darba grupas 17.marta plenārsēdē, uzklausot tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadītās Latvijas delegācijas ziņojumu. Minētās sanāksmes laikā Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis tika informētas par Latvijas paveikto, izpildot prioritārās rekomendācijas, kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TM: Tiesu teritoriālā reforma ir bijusi veiksmīga

Žanete Hāka, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.junijā, Tieslietu ministrijas vadība tikās ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem un zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, lai apspriestu tiesu teritoriālās reformas rezultātus un pieredzi Latgales tiesu apgabalā, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzinīgi novērtēja Latgales reģiona tiesu darbības rādītājus pēc divu lielu - Daugavpils un Rēzeknes - tiesu izveidošanas. Tiesu teritoriālā reforma ir bijusi veiksmīga, tai izvirzītie mērķi ir sasniegti, secina tieslietu ministrs.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsvēra, ka svarīgam priekšnoteikumam veiksmīgai reformas īstenošanai ir jābūt tiesu priekšsēdētāju, zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku, tiesnešu un tiesu darbinieku atbalstam, kā arī visu reformas nodrošināšanā iesaistīto institūciju aktīvai dalībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ES tieslietu ministri turpinās datu aizsardzības reformas virzību

Žanete Hāka, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atradīsies darba vizītē Luksemburgā, kur notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padome, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs pārstāvēs Latvijas intereses vairākos sēdes darba kārtībā esošos jautājumos, piemēram, personas datu aizsardzība kriminālprocesa ietvaros, Eiropas prokuratūras izveide, pārrobežu PVN krāpšanas gadījumu izmeklēšana.

Sanāksmē tiks skatīts priekšlikums Direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic atbildīgās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt personas datu augsta līmeņa apstrādi un uzlabot policijas un tiesas iestāžu sadarbību ES dalībvalstīs, kā arī veicināt personas datu apstrādi un apriti gan valsts, gan starpvalstu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Bordāns atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita

LETA, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita, kura izmaksas tika lēstas ap pusmiljonu eiro, raksta «Latvijas Avīze».

Ideju veikt šādu auditu Bordāns tika pieteicis šā gada februāra sākumā - pēc tam, kad Saeima lēma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Tolaik tika teikts, ka šāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pusmiljonam eiro.

Marta sākumā Tieslietu ministrija (TM) apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot «precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs» un tiekot strādāts «pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti».

Savukārt 16.jūlija valdības sēdē pats tieslietu ministrs no visaptverošā tieslietu audita idejas ir oficiāli atteicies, vienlaikus paziņojot, ka vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no budžeta piešķirto pusmiljonu eiro. «TM virzīs Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu par finansējuma pārdali uz valsts budžeta programmu «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» no TM budžeta (...) 2019.gadam atbalstītā prioritārā pasākuma «Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t. sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte» piešķirtā finansējuma 500 000 eiro apmērā, kuru 2019.gadā netiek plānots apgūt,» teikts TM informatīvajā ziņojumā, kas bija sagatavots uz šo valdības sēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma jauno valdību veidojošajām partijām piedāvājusi savu redzējumu par ministriju sadali, pēc tikšanās ar partiju pārstāvjiem informēja L. Straujuma.

Saskaņā ar viņas piedāvājumu Vienotība varētu uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem arī par Satiksmes ministriju.

Reformu partijai piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Straujuma aicina izvirzīt pārstāvjus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas vadīšanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai piedāvāts uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Divas trešdaļas Tiesu namu aģentūras iznomāto īpašumu ir nerentabli

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī reformas tieslietu nozarē tiek īstenotas, uzņēmēji un eksperti vēlas straujāku to ieviešanu dzīvē , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tiesu noslodze un garie lietu izskatīšanas termiņi ir tās tieslietu sistēmas problēmas, kurām efektīvākās zāles tiek meklētas jau gadiem. Plānots, ka šobrīd notiekošās reformas tieslietu jomā palīdzētu gan samazināt izskatāmo lietu termiņus, gan celt darbinieku profesionalitāti un līdz ar to arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Statistikas dati liecina, ka, piemēram, pirmajā instancē saņemto civillietu skaits ik gadu samazinās. Tieslietu ministrija (TM) atzīmē, ka viens no izdarītajiem darbiem ir tieši lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana un tiesu noslodzes mazināšana.

Zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis norāda: «Kopumā nav pamata runāt par kādām fundamentālām vai sistēmiskām izmaiņām, kas pēdējo gadu laikā būtu skārušas tieslietu jomu. TM kopā ar Saeimu ir strādājušas pie tiesvedībā esošo lietu izskatīšanas paātrināšanas, kas ir devis jūtamus rezultātus. Civillietās tas galvenokārt ir panākts ar lietu pārdali no Rīgas uz reģionu tiesām, bet administratīvajās lietās izskatīšanas ātrumu ir uzlabojis rakstveida process.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tieslietu ministrs: Puķītes iespējamie pārkāpumi notikuši pēdējā gada laikā

Dienas Bizness, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atstādinātā Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes iespējamie pārkāpumi ir notikuši pēdējā gada laikā, intervijā Latvijas Radio pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, norādot, ka viņam par pārkāpumiem «nekas netika teikts».

Tieslietu ministrs intervijā vairākkārt atteicās atklāt sīkākas ierosinātās disciplinārlietas nianses. Ministrs norādīja, ka tieši tāpēc arī ir ierosināta disciplinārlieta – lai pētītu, vai disciplinārlietai ir pamats. «Beigu beigās Puķītes kungs sniegs pareizās atbildes uz jautājumiem,» pauda ministrs.

Viņš atklāja, ka par iespējamiem pārkāpumiem uzzinājis, saņemot vēstuli, ko raksturojis kā «ļoti normālu vēstuli ar konkrētiem uzvārdiem», sīkākas detaļas gan neatklājot. J. Bordāns neatklāja, vai valstij lietā, kuras dēļ ierosināta disciplinārlieta, ir finansiālas saistības.

Db.lv jau rakstīja, ka ieslodzījumu vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā, tādēļ,lai noskaidrotu tā iemeslus, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir ierosinājis disciplinārlietu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Bordāns nokaitina Nacionālo apvienību; atsauc no amata

Zanda Zablovska, Elīna Pankovska, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā apvienībā (NA) ietilpstošā partija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes sēdē nolēmusi izslēgt no partijas Jāni Bordānu. Līdz ar to NA vērsusies pie premjera Valda Dombrovska un informējusi par plāniem atbilstoši koalīcijas līgumam atsaukt tieslietu ministru.

TB/LNNK valde pauž viedokli, ka tieslietu ministra J. Bordāna faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK, DB informē NA pārstāvji.

Partijā norāda, ka ar J. Bordānu vairāku mēnešu garumā risinājušās sarunas par viņa turpmāko politisko darbību. «NA pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka J.Bordāna atrašanās biedrībā Demokrātiskie patrioti, kas paziņojuši par jaunas partijas veidošanu, nav normāla situācija. Politiķis arī atteicies dot solījumu, ka gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nekandidēs no kāda cita politiskā spēka,» lēmumu izslēgt J. Bordānu pamato partija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Prezidents: situācija ir atrisināma, saglabājot esošo valdību

Zanda Zablovska, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa paziņojuma par atkāpšanos no amata ir atrisināma, saglabājot esošo valdību.

Par to šaubu pašlaik nav, žurnālistiem pēc Saeimas deputātu uzrunas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Nav pareizais laiks, lai notiktu tādas izmaiņas,» viņš teica, minot, ka G. Bērziņš atkāpšanos no amata pamatoja ar atšķirīgo izpratni par ebreju restitūciju jautājumu, taču jautājums ir diskutējams un risināms. «Es neredzu nekādu vajadzību, jēgu un loģiku izmaiņām valdībā,» teica A. Bērziņš.

Valsts prezidents vakar vēl ticies ar G. Bērziņu, pieņemot tiesnešu zvērestus, taču G. Bērziņš par savu lēmumu neko neesot minējis. Tieslietu ministrija līdz šim visus jautājumus profesionāli virzījusi uz priekšu, minēja A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vajadzīgs jauns Maksātnespējas likums

Sandris Točs, speciāli DB, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2017.gada februārī darbu sāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

Zane Atlāce - Bistere, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru