Foto

Brāļu kapos atklāj par 57 tūkstošiem atjaunoto pilsētu ģerboņu galeriju

Gunta Kursiša, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Pirmdien atklāta Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija, kuras restaurācijā ieguldīti vairāk nekā 57,1 tūkstoši latu un kas ilga aptuveni divus gadus.

Lielākā daļa līdzekļu, par kuriem veikta restaurācija, ir tautas ziedojumi, kas savākti 2011. un 2012. gada Latvijas televīzijas (LTV) akcijās 11. novembrī Lāčplēša dienā. Otru restaurācijas līdzekļu daļu veido pašvaldību finansējums.

«Speciālisti patlaban ir izdarījuši visus nepieciešamos skavošanas un protezēšanas darbus, lai 29 no 30 ģerboņiem, kas bija sadalījušies uz pusēm, neaizietu bojā, jo šo kultūrvēsturisko elementu restaurācijas darbus nevarēja atlikt uz vēlāku laiku,» pašreizējo situāciju raksturoja Mirdza Stirna, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda (RBKLVMF) vadītāja. Šogad ieplānotie darbi tika pabeigti, neņemot vērā restauratoru vagoniņa aplaupīšanu, viņa atzina.

Fonds šobrīd par tehniskiem pakalpojumiem un restauratoriem ir parādā 6,5 tūkstošus latu, atzina M. Stirna.

Restaurācijas darbus veica restauratori Ivo Grauduma vadībā. Pilsētu ģerboņu galerijā apkopoti 60 pašvaldību ģerboņi, un tā simbolizē Latvijas vienotību un nedalāmību.

Darbs pie Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas turpināsies, un nākamgad plānots atjaunot Noslēdzošo sienu ar Vidzemes - Latgales heraldiskiem tēliem un strēlnieku bareljefu. Tāpat ir paredzēts pārbūvēt priekšlaukumu, nomainot saplīsušās plāksnes pret dolomīta plāksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka laidīs apgrozībā Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas

Žanete Hāka, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka laiž apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klājot Līgo svētku galdu, neiztikt bez Jāņu siera,kura būtiska sastāvdaļa ir ķimenes

Latviskā garša nav iedomājama bez ķimenēm – tās tiek izmantotas gan maizes cepšanā, gan kāpostu skābēšanā un biešu marinēšanā. Ķimenes ir veicinājušas daudzu mazuļu labklājību pirmajā dzīves gadā, vairojot mātes piena daudzumu. Tās tiek izmantotas arī liķiera ražošanā, iemūžinātas pagasta ģerbonī un pat ielas nosaukumā.

Izsenis klātesošas

Ķimenes jau izsenis ir bijušas klātesošas latviešu ēdienkartē. Vēsturnieki apgalvo, ka tās pirms vairāk nekā 5000 gadiem uzturā lietojuši arī senie ēģiptieši. Ķimenes dažādos laikos ir gan slavētas, gan peltas. Pavisam senā pagātnē ķimenes simbolizējušas alkatību un negantumu, taču viduslaikos to reputācija uzlabojusies un aromātiskās sēkliņas jau uzskatītas par uzticības un taisnīguma simbolu. Piemēram, Vācijā līgavainis un līgava likuši kabatās pa saujiņai ķimeņu, tādējādi izrādot uzticību viens otram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2009. gada Brāļu kapu rekonstrukcijā un renovācijā Rīgas dome ieguldījusi apmēram 900 tūkstošus eiro. No citiem finansējuma avotiem - Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas, ziedojumiem - Brāļu kapu ansamblim piešķirti 672 tūkstoši eiro.

Īstenojot Brāļu kapu rekonstrukcijas projektus, šajā laikā atjaunota kapliča, renovēti trīs depozitāriji, izveidojot piemiņas telpas Svešumā kritušajiem latviešu karavīriem un Godam un pateicībai, restaurēta Ziedu altāra siena, nomainītas bojātās un uzliktas trūkstošās kapa uzrakstu plāksnes, veikts Svētās uguns terases remonts un citi darbi.

Šogad jau pabeigta sienas ar epitāfijām restaurācija, tā paredzēta arī sienai gar Varoņu ielu, Svētās uguns altāra terases iesegumam, noslēdzošās sienas priekšlaukumam, uzejai starp centrālā kapu lauka terasēm, skulptūru grupai Ievainotais jātnieks. Patlaban tiek atjaunoti centrālā kapu lauka celiņi un noslēdzošā siena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunatklātā iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» ledus arēnā šodien prezentētas jaunā dizaina formas, kurās Latvijas hokeja izlases spēlētāji turpmāk aizvadīs pārbaudes spēles.

Pasākuma laikā tika parakstīta arī vienošanās par sadarbību starp iepirkšanās un izklaides centru «Akropole» un Latvijas Hokeja federāciju (LHF). Jaunās formas dizainu izstrādājis Haralds Apinis, iekļaujot tajā četru Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņus, kā arī Latvijas valsts ģerbonī redzamo grifu un lauvu.

Latvijas valstsvienības spēlētāju krūtis pārbaudes spēlēs rotās ģerboņu kontūrzīmējumi – grifs ar zobenu labajā ķetnā, kas redzams gan Vidzemes, gan Latgales ģerboņos, lauva no Kurzemes ģerboņa un Zemgales ģerbonī redzamais alnis. Pirmo reizi uz hokeja valstsvienības krekliem redzams arī sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vercrīgā, Torņa ielā 4 atklāta dekoratīvā siena «Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei». Siena ir visu 119 Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā un katra ģerboņa izmaksas ir bijušas 172 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.

Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi Administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.

Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka laidīs apgrozībā Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Db.lv, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par godu Latvijas simtgadei Sakret dāvinās vairāk nekā 100 ģerboņus

Zane Atlāce - Bistere, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinot valsts simtgadi, būvmaisījumu ražotājs Sakret dāvinās vairāk nekā 100 Latvijas Republikas ģerboņus Latvijas institūcijām un pašvaldībām.

Pirmais Latvijas Republikas ģerbonis uzdāvināts Valsts prezidenta kancelejai– tā svinīga pasniegšana notika trešdien, 9.maijā Rīgas pilī, Pils laukumā 3, Rīgā.

Ģerboni plānots dāvināt visām novadu domēm, lielajām pilsētām, kā arī Rīgas Tehniskajai Universitātei, Biznesa augstskolai Turība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Sakret ģerbonis ir izliets no betona, apstrādāts ar īpašu aizsargkārtu un pirms projekta uzsākšanas saņēmis Valsts Heraldikas komisijas akceptu par tā precīzu izstrādi. Tas sver 15 kilogramus, ir 420x594 mm liels un 30 mm biezs, un veidots tā, lai varētu izvietot gan iekštelpās, gan ārpusē pie ēku fasādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz 2015. gadam valsts iestādēm līdzšinējo logo jānomaina pret Latvijas ģerboni

S. Igaune, E. Pankovska, E. Mudulis, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.

Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Nīderlande, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 30. aprīlī (atjaunota plkst. 18:00)

Dienas Bizness, 30.04.2014

Latvijā.

Eksperti: Tirdzniecība pēc eiro ieviešanas atguvusies

Martā mazumtirdzniecības apjomi pēc gada sākumā piedzīvotā klusuma perioda nedaudz atguvušies, liecinot, ka iedzīvotāji sāk pierast pie eiro, norāda eksperti. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs aicinājis Krieviju «likt Ukrainu mierā». Līdz 2015. gadam valsts iestādēm līdzšinējo logo jānomaina pret Latvijas ģerboni. Expo 2015 Latvijas birojs sāk kultūras un uzņēmējdarbības programmas plānošanu. Ar banketiem ārvalstīs naudas maisu nenopelnīsi.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: Prezidents iepazīstas ar ekspluatācijā nodoto Rīgas pils Priekšpili

Lelde Petrāne, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 18. decembrī ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.

Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Projekta autors, pilnsabiedrības Pils projekts projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš norāda, ka darbs pie izpētes un projektēšanas sācies jau vairāk nekā pirms 10 gadiem un turpinājies visu rekonstrukcijas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Straujuma plāno izpirkt 11 viņai pasniegtās dāvanas

LETA, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atstājot amatu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) plāno izpirkt 11 viņai pasniegtās diplomātiskās dāvanas, aģentūrai LETA pastāstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Dāvanu vērtība ir dažāda - ir pāris desmiti eiro, vairāki desmiti eiro, kā arī dāvana, kas pārsniedz 100 eiro robežu.

Dārgākā no dāvanām ir kādreizējā Polijas Ministru prezidenta Donalda Tuska dāvinātais rotu komplekts - krelles un rokassprādze.

Tiks izpirkta arī Agneses Zeltiņas rotaslietu kolekcija, ko valdības vadītājai uzdāvinājusi ASV uzņēmēju delegācija Latvijā - tās vērtība ir 60 eiro. Straujumas īpašumā nonāks arī Itālijas vēstnieka Latvijā dāvinātā zīda šalle, kuras vērtība ir 30 eiro, Čehijas prezidenta Miloša Zemana dāvināts melns ādas maks un Ķīnas pilsētas Sudžou mēra dāvināta izšūta zīda somiņa, kuras vērtība ir 25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien, 7.maijā apstiprināja saistošos noteikumus Par Jūrmalas pilsētas simboliku un Jūrmalas pilsētas zīmola stratēģiju. Kūrortpilsētai izstrādāta zīmola attīstības un ieviešanas stratēģija 2015.-2018.gadam, kā arī jauna vizuālā identitāte, informē pilsētas domē.

Jaunās Jūrmalas vizuālās identitātes mērķis ir atšķirt un izcelt Jūrmalas pilsētu no citām Baltijas jūras krasta pilsētām. Kūrortpilsēta atteikusies no tradicionālajām piejūras pilsētu krāsām, zilās un dzeltenās, saglabājot tās tikai karogā un ģerbonī. Logotipā atspoguļots smilšu reljefs, kas simbolizē pilsētas dabīgo, harmonizējošo ritmu. Tas pamatā lietojams baltā, melnā un Jūrmalas smilšu zeltainajā krāsā, atsevišķos gadījumos lietojama arī sarkanā krāsa.

Pilsētas zīmola stratēģiju izstrādājusi SIA DDB Worldwide Latvia, vizuālās identitātes autors ir SIA Asketic.

«Jūrmalas pilsētas izaugsmes pamatā ir pakalpojumu nozares uzņēmējdarbības attīstība, ko lielākoties nodrošina tūrisma izaugsme. Jūrmala nav rūpniecības un ražošanas pilsēta, bet gan kūrortpilsēta – tūrisma pilsēta. Tādēļ Jūrmalai ar mērķtiecīgu mārketinga komunikāciju jāpiesaista vairāk viesu no Ziemeļvalstīm un Rietumiem un jāmazina pilsētas apmeklēšanas sezonalitāte,» uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tirgus tendencēm, alkoholisko dzērienu ražotājs «Latvijas balzams» sācis ražot premium džinu rozā krāsā – «Cross Keys Gin® Upeņu».

To nogaršot pirmie varēs Baltijas iedzīvotāji un džina cienītāji Lielbritānijā, savukārt jau šā gada izskaņā vairāki konteineri ar šo dzērienu dosies arī uz Austrāliju un Itāliju.

«Jā, pasaulē jau pastāv simtiem rozā džinu, taču mūsu «Cross Keys» džinam ir ievērojami izsmalcinātāka nokrāsa, ko veido upenes,» stāsta globālais zīmola direktors Māris Kalniņš.

Šis džins ir piesātināts ar upeņu, kumelīšu un liepziedu aromātiem, noslēdzot to ar džinam raksturīgajām kadiķogu notīm. «Cross Keys Gin» ir pirmais premium džins, kas darināts Latvijā, un kopš 2018. gada tas atrodams «Latvijas balzams» pamata zīmolu portfelī. Tā nosaukums un vizuālais risinājums ir viens no izseniem Rīgas viesmīlības simboliem, kas atrodams arī Rīgas ģerbonī – sakrustotas atslēgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šobrīd apritē divu veidu apsardzes darbinieku sertifikāti - abi derīgi

Lelde Petrāne, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija vērš uzmanību, ka apritē nonākuši jauna izskata apsardzes darbinieku sertifikāti, taču arī iepriekš izdotie, kuriem derīguma termiņš nav beidzies, ir derīgi.

Jaunais apsardzes sertifikāts, atšķirībā no iepriekšējā, tiek izdots uz daudzslāņu laminētas kartes, kurā iestrādāts smalku līniju raksts ar mazo valsts ģerboni fonā divās krāsās. Pretviltošanas aizsardzībai sertifikātā iestrādāta arī metalizēta hologramma ar Valsts policijas logo un izvietotiem lieliem burtiem «LV» un citi elementi. Sertifikāts ir pārvilkts ar caurspīdīgu aizsargplēvi, kas nodrošina paaugstinātu mehānisko un datu pretviltošanas aizsardzību.

Iepriekš izdotie apsardzes sertifikāti, kaut arī nodrošināti ar hologrāfisku pretviltošanas zīmi, bija daudz vienkāršāki – personas dati tika iestrādāti uz dzeltenas krāsas papīra, kuru pēcāk ielaminēja. Tajā ievietoja hologrāfisku uzlīmi, kuras fonā redzams uzraksts «security» un logo «apsardzes sertifikāts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka šogad iecerējusi izlaist vēl divas 2 eiro piemiņas monētas

Žanete Hāka, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas Banka plāno izlaist vēl divas 2 eiro piemiņas monētas, db.lv uzzināja centrālajā bankā.

Monētas turpinās Latvijas simtgadei un kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto sēriju un būs ar Kurzemes un Latgales ģerboņu atveidu.

Nākamajā gadā tiks izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Zemgales ģerboni, kā arī Baltijas valstu kopīgā dizaina 2 eiro piemiņas monēta (sabiedrības balsojumā tika izvēlēts Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs, kas simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē).

Pašlaik apmaiņai LB kasēs aizvien ir pieejamas vairākas īpašā dizaina 2 eiro piemiņas monētas: Latvijas prezidentūra ES Padomē, ES karogam 30 gadu, Stārķis, Latvijas brūnā govs un Vidzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu, informē LB.

Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas «Kuršu ķoniņi» mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Milli ābolu sula

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 18.10.2019

Lauksaimnieki piegādā ābolus. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Kristera Reiņa foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Milli ābolu sula konservu cehā Ābolīt’s Durbes novadā.

Ābolu sula jau gadiem ir viens no pieprasītākajiem SIA Ābolīt’s produktiem. Uzņēmums to ražo ne tikai ar savu zīmolu Milli, bet arī ar sadarbības partnera Gemoss vārdu. «Šogad ābolu sula ir ļoti garšīga, jo vasarā bija daudz saules un āboli ir saldi,» vērtē uzņēmuma līdzīpašniece un valdes locekle Millija Anziķe.

Uzņēmuma vēsture meklējama vēl padomju gados. Durbes puse izsenis zināma kā vieta, kur ir plaši ābeļu dārzi, ābele ir pat pilsētas ģerbonī. 70. gados pēc Spilvas direktora rosinājuma padomju saimniecības Liepāja vadība nolēma atvērt augļu un dārzeņu pārstrādes cehu.

Tagad vecās ābeles savu laiku nokalpojušas, un to vietā daudzviet jau plešas graudaugu un rapša lauki. Bet top arī jauni dārzi, tos veido, piemēram, Spriču un Žīguru ģimene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināts ar foto - Sāk kalt Latvijas eiro monētas

Lelde Petrāne, 31.07.2013

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iedarbina kalšanas iekārtu Latvijas eiro monētām Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē ("Staatliche Münzen Baden-Württemberg") Štutgartē.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē Vācijā šodien, 31.jūlijā sāk kalt Latvijas eiro monētas, liecina informācija vietnē eiro.lv.

Banknotes visā eiro zonā ir vienādas, savukārt monētu reversu katra valsts izvēlas pati. Uz Latvijas 1 un 2 eiro monētu nacionālās puses būs attēlots tautumeitas portrets, uz 10, 20 un 50 centu monētām - Latvijas lielā ģerboņa attēls un uz 1, 2 un 5 centu monētām - Latvijas mazā ģerboņa attēls. Dizaina paraugus ir apstiprinājusi Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu padomes Eiro monētu apakškomiteja, informē Latvijas Banka.

Centrālā banka atgādina, ka Latvijas eiro monētu reversa dizaina izvēle notika 2004. gadā visas tautas ideju konkursā, kurā žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu uz eiro monētām atveidot tautumeitas portretu, Brīvības pieminekli un Latvijas ģerboni. Ideju konkursa žūrija Latvijas eiro monētām izvēlējās zīmes, kas koncentrēti simbolizē Latviju, tās pamatvērtības - mūsu tautas Tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību un lepnumu par savu zemi un cilvēkiem. Šaurāk, kā iecerēts, tomēr šis uzstādījums saglabājas arī apstiprinātajos paraugos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Medalus uzņēmumā Ilgezeem

Žanete Hāka, 17.07.2015

Visi uzņēmumā ražotie medalus veidi. Kompānija medalu sāka ražot 2012. gadā. Iecienītākais ir klasiskais medalus un ar dzērveņu garšu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties medalus izgatavošanas procesā uzņēmumā Ilgezeem!

Medalus sākotnēji tika testēts trīs gadu. Ņemot vērā, ka tirgus pret jauniem produktiem ir piesardzīgs, jaunu produktu ieviešanā esam ļoti uzmanīgi, stāsta SIA Ilgezeem valdes priekšsēdētājs Roberts Volfs.

Viņš uzsver, ka patlaban sarūk industriāli ražotā alus apjoms, savukārt brūvētā alus apmēri palielinās.

Ilgezeem ir Latvijā vissenākā alus darītava un sākotnēji tika ražotas tādas alus šķirnes kā Bavārijas, Austriešu, Berlīnes, Imperial, min kompānijas tirdzniecības un mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs.

Ņemot vērā Ilgezeem zīmola seno mantojumu, kompānija patlaban cenšas pret to izturēties atbildīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils rekonstrukcija un restaurācija tuvojas noslēgumam, tāpēc pilnsabiedrība SBRE informē par paveikto darbu pils projektā.

Īpaši izceļamas ir četras greznās pils zāles: Sūtņu akreditācijas, Baltā, Ģerboņu un Svētku zāle. Fotogalerijā pilnsabiedrība iepazīstina ar telpu atjaunošanu dažādos darbu posmos, kad tiek atjaunots katrs elements zāļu vēsturiskajā veidolā – ikviens zīmējums, izcilnis un dekors, rekonstruējot to oriģinālo izskatu.

Rīgas pils projektā vidēji tiek nodarbināti 250 strādnieki, un vēl ap 60 - 70 restauratoru strādā dažādās darbnīcās.

No restaurācijas viedokļa viena no sarežģītākajām un atbildīgākajām zālēm ir Sūtņu akreditācijas zāle, kuras lielākais izaicinājums restauratoriem bijis Anša Cīruļa 86 gadus seno sienu gleznojumu atjaunošana. Kā stāsta RE&RE restauratore, polihromijas speciāliste Sandra Priežčiekure, tautisko zīmējumu atjaunošana bijusi patiesi sarežģīta, jo 1929. gadā pabeigtais sienu gleznojums bijis ļoti sliktā stāvoklī. Tomēr vairāku mēnešu ilgais darbs vainagojies ar panākumiem – tika veikta griestu un sienu apdares nostiprināšana, virsmas attīrīšana, lai pēc restaurētiem fragmentiem autentiskā kvalitātē rekonstruētu un restaurētu visu sienu dekoratīvo apdari un restaurētu tautiskā romantisma stilā veidotos A. Cīruļa griestu oriģinālgleznojumus. Telpu rotā arī jau restaurētās bronzas lustras un baltu glazētu podiņu krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru