Pakalpojumi

Braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā turpmāk būs sīkmaksājumu karšu veidā

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Šodien Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadītāji tika informēti par visā valstī gaidāmo elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, kas saistīts ar braukšanas maksas atvieglojumiem, aģentūra LETA uzzināja sēdē.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs klātesošos informēja, ka, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem «par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos», elektroniskā norēķinu sistēma būs aktuāla visiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, un viņš arī aprakstīja priekšrocības, kādas, ieviešot šīs kartes, varētu izmantot pašvaldības.

Salkazanovs pastāstīja, ka aptaujātas tika visas bankas, bet pagaidām Norvik banka esot vienīgā, kas tehnoloģiski to varot nodrošināt, un no 2016.gada 1.janvāra tā būšot šīs sistēmas ieviesēja.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents informēja, ka valstij un pašvaldībām bieži radot liekus tēriņu vai zaudējumus līdzšinējā prakse, kur pakalpojuma sniedzējs vienlaikus ir arī uzskaitītājs un naudas iekasētājs, savukārt šādu karšu sistēma šo līdzmaksājumu sistēmu padarīšot precīzu un caurskatāmu, tāpat tā novērsīšot viltotu invaliditātes vai citu apliecību izmantošanu, jo, izmantojot sīkmaksājumu karti, atlaižu saņēmēja dati tiks saņemti no attiecīgās datubāzes.

Piemēram, ja kāda atbalstāmā iedzīvotāju grupa saņem iespēju braukt bez maksas, tad ar sīkmaksājumu kartes starpniecību attiecīgi no valsts konta tiks pārskaitīta samaksa par braucienu pārvadātājam, to piesaistot konkrēta cilvēka vārdam.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents rekomendēja pašvaldībām izmantot šo sistēmu savu pakalpojumu interesēs, jo līdzīgi kā valsts paredzētās atlaides personām ar invaliditāti, bāreņiem vai politiski represētām personām, tādā pašā veidā arī pašvaldību paredzētās atlaides skolēniem vai pensionāriem tiks samaksātas pārvadātājam.

Norvik bankas projektu vadītāja Helena Brahmane Zemgales pašvaldību vadītājiem skaidroja, ka arī karšu dizainu iespējams pielāgot konkrētai teritorijai, iekļaujot tās simboliku vai attēlus, tāpat šo karti iespējams personificēt apliecības izskatā, iekļaujot arī tās īpašnieka fotogrāfiju, kā Jelgavā tas esot ar līdzšinējām skolēnu apliecībām, kas ir SEB bankas sīkmaksājumu kartes.

Salkazanovs pastāstīja, ka jaunajā sistēmā Norvik bankas sīkmaksājumu kartes atšķirsies no Jelgavā izmantotajām SEB bankas kartēm ar to, ka tās būs Mastercard sistēmā un universālākas lietošanā, jo varēšot izmantot ne tikai jebkurā transportā, bet arī sīkiem pirkumiem lielveikalos.

Viņš uzskaitīja, ka šāda sistēma samazinot gan šoferu šmaukšanos ar viltus biļetēm, gan pasažieru šmaukšanos, gan pārvadātāju uzrēķinus dotācijām. Protams, būšot jāsaglabā arī norēķini skaidrā naudā, taču tiem ieteicams paredzēt lielāku tarifu, no prakses paredzot, ka daļa skaidrās naudas mēdz nenonākt uzņēmuma kasē.

Uzklausījis skaidrojumus, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) sēdē gan iebilda pret situāciju, ka šīs sistēmas ieviešanā nav konkurences starp bankām un Norvik patlaban būšot monopoliste.

Salkazanovs skaidroja, ka līdzīgi šādas inovatīvas sistēmas ieviestas arī citās valstīs, un ar laiku tām pieslēdzoties arī citas bankas, turklāt tas būšot neizbēgami, jo pārvadātājiem un bankām būšot jāpilda ne tikai jaunie MK noteikumi, bet arī atbilstošas Eiropas Savienības regulas, kas nosaka līdzīgas prasības Eiropas mērogā.

Caune arī kritizēja apstākli, ka sabiedrībai ar šo karšu ieviešanu tiek radīts jauns, kaut mazs, maksājums - par pašu karti. Viņš pauda uzskatu, ka tur, kur šādas kartes ieviesīs pašvaldības, tām jārēķinās ar šādu izdevumu segšanu, lai to neuzgrūstu iedzīvotājam. Jelgavas novadam tas varētu prasīt ap 12 000 eiro, lēsa Caune.

SIA Jelgavas autobusu parks valdes loceklis Gints Burks sēdes dalībniekus iepazīstināja ar šādas sistēmas ieviešanu Jelgavā, uzsverot, ka šo trīs gadu laikā to esot izdevies tā pilnveidot, ka vairs neesot arī sūdzību par tehniskām kļūdām vai pārpratumiem, un patlaban sistēma strādājot lieliski.

Norvik bankas pārstāve skaidroja, ka, izmantojot sīkmaksājumu karti, ja, piemēram, valsts finansējums atvieglojumu saņēmējiem ar viņu kartes starpniecību pārvadātāja kontā nonāks no valsts SIA Autotransporta direkcija konta, tad pašvaldībām būs nepieciešams savs konts, no kura tiks pārskaitīts konkrētais pašvaldības finansējums, un tā apmēri būs precīzi tādi, kādus konkrētā dome savos noteikumos būs paredzējusi, un, ja iedzīvotājam par braucienu daļa jāsamaksā pašam, viņam tā būs jāieskaita savā kontā, kas piesaistīts kartei.

Pašvaldību vadītāji, uzklausījuši skaidrojumus, pozitīvi novērtēja to, ka sistēma tiks ieviesta visā valstī un tā būs visiem pārvadātājiem, jo daudzos lauku novados pasažieru pārvadājumi pieejami no ļoti dažādiem starppilsētu pārvadātājiem.

Pēc sēdes pašvaldību vadītāji praksē pārliecinājās par šādu sīkmaksājumu karšu darbību un lietošanu Jelgavas transportā.

Kā ziņots, pēc četriem mēnešiem, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem «Par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos», elektroniskā norēķinu sistēma būs aktuāla visiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, aģentūru LETA informēja projektu vadītāja Arta Andžāne.

Noteikumi paredz, ka pasažieru grupas, kurām valsts noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā pilnā apmērā jeb tā saucamās «nulles» biļetes, turpmāk sabiedriskajā transportā norēķināsies ar maksāšanas līdzekli, kas ir saistīts ar personas norēķinu kontu, t.i., bezkontakta maksājuma karti.

«Elektroniskā norēķinu sistēma sekmē ērtāku pašvaldības dotāciju piešķiršanu sabiedriskajam transportam, ļauj vieglāk identificēt un uzskaitīt pabalsta saņēmējus, kā arī paredz precīzu pasažieru plūsmas kontroli. Pēc jaunās sistēmas ieviešanas SIA Jelgavas autobusu parks izdevies palielināt apgrozījumu par 10%,» informēja Andžāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sabiedriskajā transportā plāno ieviest elektronisko norēķinu sistēmu

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja precizētos Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz izmaiņas sabiedriskā transporta pasažieru uzskaites un reģistrācijas kārtībā, no 2017. gada pārejot uz elektronisku pasažieru identifikācijas un braucienu apmaksas sistēmu sabiedriskajā transportā – konkrētām pasažieru kategorijām, kas saņem 100% atvieglojumus, vienlaikus lemjot par sistēmas ieviešanas progresa ziņojuma iesniegšanu valdībā līdz 2016. gada 1. aprīlim, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Jaunā sistēma ir attiecināma uz trim pasažieru kategorijām: personām ar I un II grupas invaliditāti, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Minētie pasažieri, kā ierasts, izmantos sabiedrisko transportu bez maksas, bet atšķirībā no esošās sistēmas, kur darbojas 0 biļešu izsniegšana, turpmāk reģistrēs savus braucienus sabiedriskajā transportā ar norēķinu iestādes izsniegtu sīkmaksājumu karti, kuras saņemšana un lietošana būs bezmaksas.

Lai saņemtu sīkmaksājumu karti, kas pildīs elektroniska braukšanas identifikācijas līdzekļa funkciju, minētajiem pasažieriem būs jāatver norēķinu konts norēķinu iestādē. Atvieglojuma saņēmējam kontā nebūs nepieciešams noguldīt nekādu naudas summu, lai brauktu ar sabiedrisko transportu bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2018. gada 1. pusgadā veikti 235,5 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS «Latvijas Pasts» un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu, liecina Latvijas Bankas dati.

Vidēji dienā veikti 1,4 miljoni maksājumu. To kopapjoms bija 104,7 miljardi eiro.

Salīdzinājumā ar 2017. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63.2% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2018. gada 1. pusgada beigās Latvijā bija izdoti 2.2 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 42.1 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 025 bankomāti. Kopumā Latvijā 2018. gada 1. pusgada beigās bija 3.7 milj. klientu norēķinu kontu jeb 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Paplašina zibmaksājumu iespējas inovatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā vairāki normatīvi, paplašinot zibmaksājumu sniegtās iespējas inovatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā, pavēstīja Latvijas Bankā.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem zibenīgiem maksājumiem izmantot ne tikai mobilā tālruņa numuru, bet arī citus klienta kontam piesaistītus identifikatorus, piemēram, maksājumu karti, e-pasta adresi, kā arī nodrošināta iespēja efektīvāk izmantot Zibsaišu reģistru zibenīgu mobilo maksājumu veikšanai.

Latvijas Bankā informēja, ka grozīta «Dalības kārtība Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā», lai nodrošinātu iespēju Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas zibmaksājumu un tradicionālo maksājumu servisu lietotājiem - kredītiestādēm - piedalīties elektroniskajā klīringa sistēmā kā banku grupai ar vairākiem norēķinu kontiem un vairākiem kredītiestādes kodiem (BIC kods).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka gatavojas ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017.gadu

LETA, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka gatavojas ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017.gadu.

Pašlaik Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, tostarp divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. Pirmā ir «TARGET2-Latvija» starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst visas Eiropas mēroga starpbanku sistēmā TARGET2.

Savukārt otra ir Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) - neto norēķinu sistēma, kas tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem. EKS sāka darbu 1998.gada novembrī un kopš tā laika piedzīvojusi vairākus būtiskus uzlabojumus, piemēram, pērn tika ieviests nakts cikls. Nākamais loģiskais solis EKS un tās nodrošinātās komercbanku maksājumu infrastruktūras attīstībā ir ātro maksājumu ieviešana no 2017.gada, informēja Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bitkoins: nākotnes vispasaules valūta vai globālā piramīda?

ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaunā "e-veselībā" plāno ieguldīt vismaz sešus miljonus eiro

Db.lv, 15.03.2021

"Dienas Bizness" šā gada februārī rakstīja, ka soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties problēmām e-veselības sistēmas darbā, veselības resors ir sācis pirmos sagatavošanas darbus jaunas digitālās veselības platformas izveidei, kam plānoti aptuveni seši miljoni eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Decembrī e-veselības pieejamība bija traucēta septiņas dienās, bet vēl piecas darbadienas tā faktiski nav strādājusi. Janvārī traucējumi bijuši sešās darbadienās, bet februārī - trīs dienas, bet par četrām dienām novērtēts, ka sistēma nestrādā. Turklāt sagaidāms, ka problēmas, visticamāk, kļūs vēl asākas, kad sistēmā sāks vadīt datus par Covid-19 masveida vakcināciju.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Vakcinēšanas faktu var ievadīt tikai e-veselībā. Ja tā nestrādā, datus jāievada "Excel" failos, pēc tam tos Nacionālais veselības dienests (NVD) ielādē e-veselībā. Vakcinēšanas ierakstiem iepriekš jau bija radīts speciāls produkts, kas gan būtībā nav izmantots.

"Šobrīd diemžēl šobrīd ir tā, ka to vakcinācijas faktu var savadīt tikai un vienīgi e-veselības sistēmā. Viens ir tas, ka likumdošanā nebija nekādi paredzēta šī obligātā vakcinācijas faktu elektroniska reģistrēšana. Tamdēļ modulis, kas bija izstrādāts, manuprāt, jau kopā ar visu darbnespējas lapām, īsti netika izmantots. Izmantoja tikai daži dakteri, bet tieši uz Covid-19 laiku tas tika uzfrišināts, atjaunots, jo nebija citas iespējas, kā šo vakcinācijas faktu ievadīt elektroniski," raidījumam skaidrojis NVD direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba.

No jauna pasūtītie risinājumi masveida vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp rindu veidošanai, tiks radīti tā, lai tie neietekmētu e-veselības darbu un otrādi. "Šis risinājums tiks integrēts ar e-veselību. Tas tiks integrēts tādā veidā, lai vienas vai otras sistēmas darbību neietekmētu savstarpēji, tā saucamais asinhronais risinājums, kad viena sistēma var strādāt arī bez otras sistēmas patstāvīgas pieejamības," raidījumam sacījis "ZZ dats" direktors Edžus Žeiris.

Gadu mijā ar "ZZ dats" noslēgts arī līgums uz trim gadiem par NVD informācijas sistēmu, tostarp e-veselības, uzturēšanu. Līgums ietver arī konsultēšanu un problēmu novēršanu. "Tas, ko šobrīd prasītos, to sistēmu varbūt sadalīt vairākos mazākos, teiksim, tādos integrētos apgabalos, lai to var vieglāk uzturēt, un tajos gadījumos, ja kaut kas apstājas, neapstājās viss," vērtējis E.Žeiris.

Uzņēmums e-veselības platformu atjaunos, lai, pēc E.Gobas vārdiem, vismaz pāris gadus ar to varētu "dzīvot mierīgi".

NVD tomēr vilcinoties ar iesākto plānu veselības norēķinu informācijas sistēmā izveidot vēl 15 jaunas funkcijas. No Eiropas fondu iezīmētajiem 5 miljoniem eiro pagaidām iztērēti vien 40 000 eiro, jo neesot skaidrs, vai to vispār var izdarīt šobrīd strādājošajā sistēmā un vai to var izdarīt solīto trīs gadu laikā.

De facto ziņoja, ka jau tagad esot skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš. Pērn pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti 2 miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl 5 miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei.

Aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. "Es esmu iepazinies ar šī iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko," komentēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrija jauna e-veselības kodola izveidei pieteikusies uz 5 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko valdība nākamnedēļ plāno sadalīt augstas gatavības projektiem ekonomikas sildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts uzsācis vērienīgu tehnoloģiskās modernizācijas projektu

Monta Glumane, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 21. novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā šā gada augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru, informē Latvijas Banka.

Tādējādi no šodienas iespējami zibmaksājumi starp AS «Citadele banka» klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai (t.sk. «ABN AMRO», «Bankia», «Erste», «Intesa Sanpaolo», «Raiffeisen», «SEB», «Unicredit» banku grupas).

«Šis ir liels solis uz priekšu, ieviešot zibmaksājumus visā Eiropā. Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eiro zonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju, varēs notikt dažu sekunžu laikā,» uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols. «Šodien zibmaksājumi tiek iedarbināti visā Eiropā, un pakāpeniski tie kļūst iespējami arī starp divu nozīmīgu Latvijas komercbanku – AS »Citadele banka« un AS »SEB banka« (kura ar šodienu ir pievienojusies minētajai RT1 sistēmai) – klientiem. Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais veselības dienests (NVD) cer līdz gada beigām atjaunot e-veselības sistēmas serveru parku, no kuriem 90% novembrī būs vecāki par pieciem gadiem, šodien Saeimas Sabiedrības Veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja NVD pārstāvji Edgars Goba un Līga Voitkeviča.

Šāda atbilde tika sniegta, atbildot Latvijas Ārstu biedrības prezidentes, ģimenes ārstes Ilzes Aizsilnieces jautājumu par to, cik ilgu laiku prasīs serveru nomaiņa. Aizsilniece arī vaicāja, kad paredzēts ieviest "kaut cik sakarīgu" e-receptes sadaļu, Voitkeviča norādīja, ka e-receptes sistēmu plānots pārstrādāt "pavisam drīz", vienu no nepieciešamajiem soļiem ieviešot no nākamā gada.

NVD pārstāve komisijas sēdē arī sīkāk pastāstīja par dažādiem ieguvumiem no e-veselības izmantošanas, piemēram, samazinās medikamentu papīra receptes, tāpat tiek nodrošināta darba nespējas lapu elektroniska izsniegšana, kā arī redzami citi ieguvumi. Voitkeviča arī norādīja, ka e-veselības sistēmas ieviešanas 1. un 2.kārtā realizēti nepieciešamie projekti, tāpēc Latvijai nebūs jāatmaksā Eiropas Savienībai (ES) ieviestie līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru