Virgin boss Sers Ričards Brensons piedāvājis slēgt derības ar British Airways (BA) par vienu miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (apmēram 850 tūkstoši latu) par to, ka Virgin Atlantic zīmols piecu gadu laikā nepazudīs, vēsta BBC.

(Papildināts ar informāciju par noslēgto darījumu.)

Brensons noraidījis International Airlines Group, kam pieder BA, vadītāja Vilija Volša pausto, ka Virgin drīz vairs nebūs.

Iepriekš tika ziņots, ka Brensons varētu pārdot daļu no savas 51% lielās daļas aviokompānijā.

Rakstot Virgin blogā, viņš norādījis: «Mums nav plānu pazust.»

Saskaņā ar iepriekš klajā nākušo informāciju Delta Airlines piedāvājusi iegādāties Singapore Airlines 49% lielo daļu Virgin Atlantic. Līdz ar šo darījumu Delta Eiropas partneris Air-France-KLM pēc tam veiktu darījumu, iegūstot Brensona daļu. Tā rezultātā Virgin zīmols galu galā no aviokompānijas pazustu.

Britu miljardieris sers Ričards Brensons kļuvis par vecāko cilvēku, kas šķērsojis Lamanšu ar kaitsērfinga palīdzību. Tā paveikšana viņam prasījusi trīs stundas un 45 minūtes, tādējādi iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā, vēsta AFP.

Lamanša šķērsošana R. Brensonam izdevās tikai ar otru piegājienu. Pirmajā mēģinājumā savu ceļojumu viņš bija spiests pārtraukt pusceļā. «Ceļojums bija daudz izaicinošāks nekā man likās sākumā,» sacīja R. Brensons. «Jāatzīst, ka bija brīži, kuros uzmācās spēcīgs kārdinājums visu pārtraukt,» norādīja britu miljonārs.

Līdzīgu rekordu R. Brensons centās sasniegt pirms diviem gadiem augustā. Toreiz viņam traucēja pārāk spēcīgais vējš, kas nākamajā dienā mitējās un iestājās pilnīgs bezvējš.

R. Brensons jau iepriekš uzstādījis vairākus rekordus – 1987. gadā viņš kopā ar zviedru gaisa kuģotāju Pēru Lindstrandu gaisa balonā šķērsoja Atlantijas okeānu. Četrus gadus vēlāk – 1991. gadā R. Brensons ar gaisa balonu šķērsoja Kluso okeānu.

Četrpadsmit Karību valstis vērsušās ANO, ceļot prasību pret Eiropas valstīm saistībā ar to lomu verdzībā un vergu tirdzniecībā. Karību valstis savās prasībās vērsušās pret Lielbritāniju, Franciju un Nīderlandi, kas aktīvi piedalījās Atlantijas vergu tirdzniecībā.

Uzrunājot ANO Ģenerālo Asambleju, Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs Ralfs Gonzaless pauda uzskatu, ka Eiropas valstīm ir jāmaksā par savu nodarīto. «Šo noziegumu pret cilvēci briesmīgais mantojums, kas joprojām eksistē Karību valstīs, ir jālabo atbalstot reģiona sabiedrību attīstību,» sacīja R. Gonzaless.

«Vācieši maksāja kompensācijas ebrejiem. Tas ir vēsturisks ļaunums, kas ir jālabo,» uzsvēra Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs.

Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs ir šās iniciatīvas virzītājs Karību reģiona valstu apvienojošas organizācijas Karību reģiona kopiena (Caricom) vārdā. Organizācija noalgojusi britu juridiskos konsultantus, kas specializējušies cilvēktiesībās, kompāniju Leigh Day, lai sāktu tiesvedību pret Eiropas valstīm Hāgas Starptautiskajā tiesā. Leigh Day jau veiksmīgi cīnījās par kompensāciju Kenijas iedzīvotājiem, kurus spīdzināja britu varasiestādes tā sauktās Mau Mau sacelšanās laikā 1952. – 1960. gadā.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Uzņēmējs Sers Ričards Brensons uzskata, ka, neskatoties uz Brexit atlikšanu, Lielbritānija ir «bīstami tuvu pilna apjoma katastrofai», ziņo BBC.

Viņš arī kritizējis Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, ka viņa vairs nedarbojoties valsts interesēs.

Pasaulslavenais uzņēmējs apgalvo, ka daudzi, kas balsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, jau ir mainījuši savas domas.

R. Brensons, kurš vairs nedzīvo Apvienotajā Karalistē, arī aicinājis sabiedrību paust «galīgo lēmumu» par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības līderi piekrita Brexit pagarinājumam, nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija varēs izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos. Savukārt, gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis. Kā izstāšanās datums sākotnēji tika noteikts 29. marts.

Virgin Group dibinātājs Ričards Brensons (Richard Branson) atminējies, ka Virgin Records pārdošana pirms vairāk nekā divdesmit gadiem bijis «kā pārdot savus bērnus». Pat neraugoties uz to, ka viņš šī darījuma rezultātā ieguvis prāvu naudas summu, vēsta Reuters.

63 gadus vecais Brensons Virgin Records dibināja 1972. gadā kopā ar trim citiem cilvēkiem, izaudzējot uzņēmumu no maza, veiksmīga ierakstu veikala līdz vērā ņemamam spēlētājam mūzikas nozarē. Thorn EMI to 1992. gadā iegādājās par 1 miljardu ASV dolāru. Pateicoties šim darījumam, Brensons ieguva finansējumu lidojumu attīstīšanai.

«Protams, tas bija ļoti grūti - tas ir tāpat kā pārdot savus bērnus,» Brensons sacījis.

«Es to domāju tā, ka kaut kas tiek uzbūvēts no nulles, mēs tikko bijām sākuši sadarbību ar Dženetu Džeksoni, mēs bijām tikko sākuši sadarbību ar Rolling Stones, kad to pārdevām,» atcerējies populārais uzņēmējs. Viņš arī stāstījis, ka, turot rokās, miljarda dolāru čeku, pār vaigiem tecējušas asaras.

Eiropas Savienība (ES) un Latīņamerikas valstis atrisinājušas divas desmitgades ilgušu strīdu par banānu tirdzniecības tarifiem. Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas ievestajiem banāniem.

[Papildināta no 7. rindkopas]

Eiropa ir lielākā banānu importētāja pasaulē, no ārvalstīm ievedot 90% patērēto banānu. Banāni uz Eiropu tiek importēti no Latīņamerikas, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Līdz šim ne visām valstīm importa noteikumi bija vienādi, informē Eiropas Parlaments.

Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni 176 eiro par tonnu apmērā samazinot līdz 114 eiro par tonnu līdz 2017. gadam.

Latīņamerikas banānu eksportētāji ilgus gadus iebilda pret ES tarifiem, kas bija veidoti, lai aizsargātu banānu audzētājus bijušajās Eiropas kolonijās Āfrikā un Karību jūras salās.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Marihuānas aprite Lielbritānijā ir jāregulē, tās tirdzniecībai jāpiemēro nodokļi un atbildība par to jāpārceļ no britu Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju, pavēstījis Virgin grupas vadītājs, britu miljardieris Ričards Brensons.

R. Brensons piedalījās ekspertu komisijā, kas izvērtēja tā saukto karu pret narkotikām. Komisija, kurā bija arī iepriekšējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans un piecu valstu bijušie prezidenti, secināja, ka karš pret narkotikām ir izgāzies un aicināja veikt eksperimentus ar atsevišķu narkotiku dekriminalizāciju, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Virgin grupas vadītājs ar savu ziņojumu, uzrunājot Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas deputātus, norādīja, ka patlaban briti tērē 20% no policijas laika un 200 miljonus mārciņu, lai katru gadu sodītu 70 tūkstošus jauniešu, kuri tiek pieķerti glabājot nelegālās narkotikas. Šos līdzekļus varētu novirzīt kriminālo grupējumu apkarošanai, kuri nodarbojas ar narkotiku tirdzniecībai.

Vēl vakar rakstījām par Sera Ričarda Brensona publicitātes gājienu, Lielbritānijas aviokompānijas Virgin Atlantic pasākumā konkurentiem demonstrējot savas apakšbikses, bet šodien zināms populārā uzņēmēja nākamais uzmanības pievēršanas gājiens- viņš gatavojas lēkt no kosmosa kuģa.

R. Brensons, Virgin Group dibinātājs, miljardieris, CNBC pastāstījis, ka viņš iecerējis turpināt piepildīt savas alkas pēc piedzīvojumiem un lēkt no viena no viņa kosmosa kuģiem. Intervijā uzņēmējs norādījis, ka šis būs svarīgs gads Virgin Galactic, viņa kompānijai, kas nodarbosies ar komerciālajiem lidojumiem kosmosā.

«Es par to esmu runājis vairākus gadus,» teicis R. Brensons un tālāk akcentējis, ka līdz gada beigām kosmosa kuģis jau lidošot. Virgin Galactic esot saņēmusi naudu jau no vairāk nekā 500 iespējamo kosmosa lidojumu pasažieriem.

Virgin Group boss sers Ričards Brensons (Richard Branson) pavēstījis, ka viņa darbiniekiem būs neierobežotas brīvdienas, ziņo BBC.

Visā pasaulē popularitāti ieguvušais uzņēmējs sacījis, ka viņa darbinieki «var doties brīvdienās, kad vien vēlas un cik ilgi vēlas». Viņš piebildis, ka nav nepieciešams lūgt apstiprinājumu vai arī informēt, kad viņi plāno atgriezties darbā.

Brensonu iedvesmojusi viņa meita, kura lasījusi par līdzīgu pieeju kompānijā Netflix.

«Tiek atstāts paša darbinieka ziņā izlemt, vai un kad viņš vai viņa jūtas tā, ka gribētu paņemt sev brīvas dažas stundas, dienu, nedēļu vai mēnesi,» norādījis miljardieris. Pieņēmums esot tāds, ka darbinieki šo iespēju izmantos tikai tad, kad būs par 100 procentiem pārliecināti, ka viņu rīcība negatīvi neietekmēs ne uzņēmumu, ne viņu pašu karjeras.

Virgin Group dibinātājs Ričards Brensons plāno nirt okeāna dzīlēs ar jaunu reaktīva tipa zemūdeni.

Piecus ar pusi metrus lielā zemūdene Virgin Oceanic spēj nirt līdz pat 11 kilometru dziļumam. Plānots, ka divu gadu laikā zemūdene nirs piecas reizes – pirmā ekspedīcija tiek plānota Klusajā okeānā 11 kilometru dziļumā – Marianas dziļvagā, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Plānots nirt arī Puertoriko dziļvagā Atlantijas okeānā, Mollijas dziļvagā Ziemeļu ledus okeānā, Diamantinas dzelmē Indijas okeānā un Dienvidu sendvičas dzelmē. «Mēs atklāsim daudzas fascinējošas lietas, iespējams, iepriekš nezināmas radības, kas dzīvo okeāna dzelmē. Cerams, ka ekspedīciju atklājumi būs noderīgo cilvēcei,» ziņu aģentūrai Reuters stāstīja R.Brensons.

Virgin Galactic paziņojis, ka pirmie pasažieru lidojumi kosmosā netiks veikti ātrāk kā 2013. gadā, vēsta BBC.

Britu miljardieris un pasaules pirmās komerciālās kosmosa lidostas atklājējs Ričards Brensons paziņojis, ka cer sākt sniegt kosmosa tūrisma pakalpojumus tuvāko divu gadu laikā.

Virgin Galactic prioritāte ir pasažieru drošība, medijam norādīja uzņēmuma komerciālais direktors Stefens Atenborohs (Stephen Attenborough).

Raķešu dzinēju testu uzsākšana plānota nākamgad. Patlaban braucienam kosmosā jau ir nopirkuši biļetes aptuveni pieci simti interesentu. Kā jau vēstīts – vēl pirms nedēļas nopirkto biļešu skaits bija 430.

Sākotnēji R. Brensons cerēja, ka pirmais pasažieru kosmosa kuģis Space Ship Two varētu veikt pirmo pasažieru pārvadājumu jau 2001. gadā, tomēr S. Atenborohs norādīja, ka nekad nav tikusi sniegta oficiāla informācija par pirmo lidojumu uzsākšanu. Viņš izteica kritiku arī medijiem, sevišķi nopeļot kādu rakstu The Wall Street Journal, kurā termiņš – 2013. gads – tika nodēvēts par «kārtējo kavēšanos». «Ir grūti noteikt konkrētu datumu, jo galvenā prioritāte ir kosmosa tūristu drošības nodrošināšana,» norādīja S. Atenborohs.

Izdejot valsi kuršu vikingu laivā vai izcīnīt jūras kauju, iepazīt kuršu dzīvesziņu var senākajā rakstos precīzi minētajā Latvijas vietā – Grobiņā

Grobiņa šobrīd pretendē uz vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā no Liepājas guļamvagona pārtop aktīvās atpūtas centrā ar pamatīgu izziņas piedevu. Idejas virzītāji ir tūrisma klubs Oga (TK Oga) jeb aptuveni 30 aktīvi Grobiņas jaunieši. Sākumā ideja bija izveidot vietu, kur pašiem saturīgi pavadīt laiku, taču infrastruktūras uzturēšanai vajadzēja ienākumus. Tāpēc iesaistīta arī pašvaldība un tūrisma uzņēmēji, lai novadā izveidotu kompleksu aktīvās atpūtas piedāvājumu. Dažādos projektos kopš 2009.gada TK Oga kopā izdevies no ES programmām piesaistīt gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Arheoloģija iedvesmo

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoka parakstītais rīkojums, kuru Jurašs saņēmis šodien, paredz, ka ar 15.augustu tiks izbeigtas dienesta tiesiskās attiecības ar Jurašu. Rīkojumā norādīts, ka Juraša profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem un vakantajiem amatiem KNAB. Šāds rīkojums izdots saistībā ar birojā nesen veikto reorganizāciju.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte skaidroja, ka ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.

Lietotas banknotes satur deviņas reizes lielāku baktēriju īpatsvaru nekā maksājumu kartes, liecina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior pētījums, kas veikts pēc SEB bankas pasūtījuma.

Institūta vecākā pētniece Baiba Fogele norādīja, ka banknotes ikdienā iet no rokas rokā, tādējādi tās var pārnēsāt dažādus mikroorganismus, ieskaitot patogēno mikrofloru, kas var izraisīt dažādas infekciju slimības.

Pētījuma rezultātā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, ādas infekcijām un parazitārām slimībām, kā arī alerģiskām reakcijām. Tāpēc pēc saskarsmes ar naudu un citiem objektiem, kas pāriet no viena lietotāja pie otra, ir ļoti būtiski ievērot personīgo higiēnu, aicināja Bior direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Turklāt rokas jāmazgā pareizi - ar ziepēm un vismaz 20 sekundes. Valciņa aicināja mazgāt rokas pareizi un vienmēr tūlīt pēc pārnākšanas mājās.

Krievu pankgrupas dalībniece Nadežda Tolokoņņikova ir pārvesta uz soda izciešanas koloniju Sibīrijā, un desmit dienas pēc tam no viņas nav bijušas nekādas vēstis, raksta Krievijas mediji.

Viņas pašreizējā atrašanās vieta esot turēta noslēpumā un viņa nav devusi nekādas ziņas, norādīja ieslodzītās vīrs Pjotrs Verzilovs.

N. Tolokoņņikova tika pārvesta uz koloniju Sibīrijā, 4,5 tūkstošu kilometru attālumā no Krievijas centrālās daļas, pēc tam, kad viņa sāka badastreiku kolonijā Parcas ciemā Mordvijā. 23 gadus vecā Pussy Riot dalībniece pauda, ka Mordvijā viņa tiek paverdzināta, tādēļ viņa atteicās no ēdiena astoņas dienas līdz tika pārvesta uz slimnīcu. Pēc tam viņa turpināja badastreiku, un tika lemts par viņas pārvešanu uz Sibīriju.

Pēdējo reizi 24. oktobrī viņu esot redzējis kāds pasažieris vilcienā, kas ieradās Čeļabinskas stacijā.

Eiropas Vides aģentūra (EEA) saviem darbiniekiem organizējusi «apmācību sesijas» Karību jūras salās un Vidusjūras reģionā, kā arī iztērējusi 300 tūkstošus eiro augu iegādei, kas paredzēti organizācijas telpām Dānijā.

Aģentūras vadītāja, britu zinātniece Žaklīna Makglade (Jacqueline McGlade) kopumā iztērējusi 30 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu «darbinieku apmācību sesijas» Karību jūras salās un Vidusjūrā, vēsta Euobserver. Apmācības vadīja nevalstiska organizācija EarthWatch, kuras padomē iepriekš darbojusies arī pati Ž. Makglade.

Organizācijas padomi Ž. Makglade pameta aizvadītajā gadā, kad Eiropas Savienības (ES) tiesas auditori brīdināja par iespējamu interešu konfliktu. Eiropas parlamentam iesniegtā dokumentā EEA atzīst, ka kopumā EarthWatch saņēmusi 33 791 eiro par dažādām apmācību sesijām, vairākās vietās «ieskaitot Vidusjūru un Karību jūru». Aģentūra tomēr uzsver, ka apmācību programmas ar EarthWatch tikušas saskaņotas vēl pirms EEA vadītāja kļuva par organizācijas padomes locekli.

Neskatoties uz pelēkajām debesīm, Londonā krāšņi un krāsaini svētdien sācies ikgadējais Notinghilas karnevāls, kas veltīts Karību reģiona kultūrai.

Rietumlondonā notiekošā karnevāla, kas tiek uzskatīts par lielāko ielu festivālu Eiropā, apmeklētāju pūļus izklaidē cilvēki ķekatās ar koši rozā parūkām, dejotājas ar spalvu pārbagātām galvasrotām un varavīksnes krāsās koši mirdzošiem tērpiem mugurā.

Plānots, ka divu dienu pasākumu apmeklēs apmēram miljons cilvēku.

Svētdiena bija Ģimenes diena, kurā dažādu stilu mūzikas pavadībā parādē devās bērni, kamēr citiem karnevāla apmeklētājiem bija iespēja baudīt Karību jūras salu ēdienkarti.

Krāsainie tērpi ļoti izteiksmīgi kontrastēja ar debesīm, kuras bija apmākušās, taču iepriekš prognozētais lietus tā arī neparādījās.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Starptautiskā Dabas aizsardzības organizāciju federācija Pasaules Dabas fonds izveidojusi sarakstu ar šā gada visapdraudētākajām dzīvnieku sugām.

Dažām no tām, kā, piemēram, Iravadi delfīniem un Kalnu gorillam, populācija mērāma vairākos simtos īpatņu, savukārt Javas degunradžu nebrīvē atlicis tikai četrdesmit.

Pie dzīvnieku izzušanas vainojamas ne tikai cilvēka saimnieciskās darbības sekas, bet arī nelegālā noziedzība. Tā, piemēram, nesen Honkongas varasiestādes aizturēja ziloņkaula un degunradžu ragu kravu 2,2 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Pasaules Dabas fonds norāda, ka pasaulē apdraudētas ir arī daudzas citas sugas - sākot no Tasmānijas velna un beidzot ar Sniega leopardu. Uz izmiršanas robežas atrodas arī aptuveni 25 pērtiķu, lemuru un languru sugas.

Ekonomikas ministrijas (EM) šā gada jūnijā izsludinātajā konkursā par licences saņemšanu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā saņemti divi piedāvājumi no pretendentiem Latvijā un Lietuvā, biznesa informācijas portāls db.lv uzzināja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu licencēšanas komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā neatklāja uzņēmumus, kas iesnieguši pieteikumus.

Lasi Arī:

Naftas meklēšana jūrā - miljoni par kaķi maisā

Izsludina konkursu par ogļūdenražu izpēti un ieguvi Latvijas teritoriālajā jūrā

EM atgādina, ka konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīts par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.