Jaunākais izdevums

Pēc tam, kad vakar Briselē gaišā dienas laikā aplaupīta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Sirmais. Kulta ēdieni komanda, raidījuma filmēšana ir pārtraukta, apstiprināja raidījuma producente Ilze Lasmane-Brože.

Viņa norādīja, ka nolaupīts ir viss - filmēšanas un materiālu pirmās apstrādes tehnika, kā arī visi safilmētie materiāli.

Lasmane-Brože piebilda, ka tas noticis dienas laikā netālu no Briseles simbola Atomiuma. «Bijām nesen atlidojuši no Dienvidamerikas, kur filmējām raidījuma materiālu Argentīnā un Čīlē raidījuma trešajai sezonai. Izkāpām no automašīnas uz aptuveni pusstundu, lai izlocītu kājas, bet, atnākot atpakaļ, pamanījām, ka automašīnai izsists durvju logs un visa mašīna ir iztukšota.»

Viņa neprecizēja zaudējumu apmēru, bet teica, ka tie ir lieli. «Patlaban tiek veikta zaudējumu aprēķināšana nolaupītajai tehnikai. Taču šķiet, ka lielākais zaudējums ir safilmētais materiāls, kas palika nolaupītajos ārējos cietajos diskos.»

Lasmane-Brože savā sociālās vietnes Facebook kontā raksta, ka «mājupceļā Briselē vīri ar nūjām raidījuma komandai un visiem LTV skatītājiem ir atņēmusi visu safilmēto materiālu kopā ar filmēšanas tehniku».

«Tagad atliek vien cerēt, ka Beļģijas policija spēs sadzīt laupītājiem un laupījumam pēdas. Pagaidām viss trīs nedēļu garumā safilmētais skaistums mētājas kādā zagļu būcenī, un mēs esam bez jebkādiem resursiem,» teikts Lasmanes-Brožes vēstījumā.

Tas nozīmē, ka raidījuma Sirmais. Kulta ēdieni filmēšana ir pārtraukta, atzīmē raidījuma producente. «Vienīgo mierinājumu sniedz fakts, ka visi esam dzīvi nokļuvuši mājās pie saviem mīļajiem.»

Lasmane-Brože atzina, ka viņai nav skaidras vīzijas par raidījuma nākotni, jo, ja komandai nav tehnikas, tad nav iespējams arī neko filmēt un apstrādāt.

«Raidījuma komanda ir entuziasti, kas projektā ieguldīja ne tikai savu laiku, bet arī līdzekļus, tostarp arī tehniku. Raidījuma veidošanai tehnika tika arī aizņemta un sarunāta. Taču tagad tas viss ir nolaupīts,» stāstīja raidījuma producente.

Viņa teica, ka komanda liek cerības uz Beļģijas policiju. «Mums teica, ka teorētiski tehniku ir iespējams atrast, ja zina tās sērijas numurus. Tāpēc jau tuvākajā laikā sūtīsim visu nepieciešamo dokumentāciju.»

Raidījums Sirmais. Kulta ēdieni kanālā LTV1 bija redzams divas sezonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cik un par ko maksā EP deputātiem?

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojums saistībā ar sprādzieniem Briselē

Lelde Petrāne, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi informāciju saistībā ar sprādzieniem Briselē:

«Šodien, 22. martā rītā, Briseles Zaventemas lidostā ir notikuši divi sprādzieni. Ir ziņas par ievainotajiem un bojāgājušiem. Pilsētā šobrīd ir bloķēta metro un vilcienu kustība. Briselē ir ieviests augstākais terora apdraudējuma līmenis.

Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri šobrīd atrodas Briselē un kuriem ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tiek aicināti sazināties ar Latvijas vēstniecību Beļģijā pa tālruni: +32 2 2383 236 vai arī +32 477 182 435.

Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota drošības pārbaude jeb safety check, kas piedāvā iespēju lietotājiem, kas šobrīd atrodas Briselē un tās reģionā, paziņot par sevi draugiem un tuviniekiem. Aicinām Latvijas valstspiederīgos, kas ir Briselē, Beļģijā, izmantot šo iespēju. Sekojiet saitei https://www.facebook.com/safetycheck/brusselsexplosions-march2016/.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Uzmanības centrā: Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā

Didzis Meļķis, 22.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju, kuras rezultātā Varšava teorētiski var zaudēt savas balsstiesības Eiropas Savienībā (ES).

EK iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām reformām tiesu sistēmā, kas, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, graujot tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus.

ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.

«Ar smagu sirdi mēs esam izlēmuši iedarbināt 7.pantu. Bet fakti neatstāj mums citu iespēju,» žurnālistiem Briselē paziņoja EK viceprezidents Franss Timmermans.

Viņš norādīja, ka 13 likumi, kurus Polija pieņēmusi pēdējos divos gados, radījuši situāciju, kurā valdība var sistemātiski politiski iejaukties un ietekmēt tiesu sastāvu, pilnvaras un darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien sākušās faktiskās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai gan pašas Apvienotās Karalistes valdībā turpinās asas diskusijas šajā jautājumā.

Uzsākot sarunu otro kārtu, Lielbritānijas Breksita ministrs Deivids Deiviss tikās ar Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, kamēr Londonā premjerministre Terēza Meja grasās pieprasīt savstarpēji konfliktējošajiem ministriem ievērot disciplīnu un pārtraukt nodot atklātībā informāciju, kas kaitē Apvienotās Karalistes pozīcijām sarunās.

«Pienācis laiks ķerties pie darba un padarīt šīs sarunas par veiksmīgām,» ierodoties EK mītnē Briselē, žurnālistiem paziņoja Deiviss.

Četras dienas ilgajās sarunās abas puses cer panākt progresu svarīgākajos jautājumos, tostarp par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā.

«Mums ir neticami svarīgi panākt tagad vērā ņemamu progresu, visu to pārrunāt un noskaidrot viedokļu atšķirības, lai varētu tās atrisināt, kā arī noskaidrot kopīgo, lai varētu to nostiprināt,» norādīja Deiviss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē strādājošie latvieši saka, ka darba diena terora satricinātajā ES galvaspilsētā turpinās; nedarbojas sprādzienu skartā lidosta un metro, un nesen paziņots arī par augstu terora draudu gatavību Beļģijas atomelektrostacijās. Tā DB telefonsarunā sacīja Eiroparlamenta Eiropas Tautas partijas grupas preses padomnieks Ģirts Salmgriezis. Pēc nacionālā atomenerģijas uzrauga pērnā gada nogalē dotās zaļās gaismas divu reaktoru ekspluatācijas turpināšanai, Beļģijā darbojas septiņi kodolreaktori, un AES dod ap 60% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas.

Savukārt Latvijas radio kolēģe Briselē Ina Strazdiņa DB saka, ka šodienas terorakti Briselē, kas prasījuši daudzu cilvēku dzīvības, jo absurdāki šķiet uz labā laika fona, ar ko pilsēta bieži netiek lutināta. «Ļoti skaista diena citādi, spoža saule, kas Briselē ir retums, un tas visu šo ainu padara vēl absurdāku un traģiskāku.»

«Metro stacija, kur nogranda sprādziens, ir slēgta, kā arī rajons ap to,» saka Ina Strazdiņa. «Virs Briseles riņķo helikopters. Joprojām pilsētā gaudo sirēnas – policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju, un ir ļoti grūti sazināties pa mobilo tālruni, jo līnijas ir noslogotas. Izsludināts ceturtais trauksmes līmenis, taču, esot tālāk no notikuma vietas, to nejūt. Dzīve rit ierastā gaitā, veikali un kafejnīcas ir vaļā. Slēgts metro, bet autobusi kursē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut kā muļķīgi sanāca – dzīvojām normāli, te pēkšņi mums grib aizliegt žāvēto gaļu ēst. Bet pašrocīgi kūpināta gaļa, sevišķi šašlika veidā, kā zināms ir latviešu svētku godājama sastāvdaļa. Kā bez tās nosvinēt Jāņus? Nekādi. Un ja Jāņi netiks pienācīgi nosvinēti, tad saulīte nebūs ielīgota un izjuks viss dabas ritms. Tādēļ jau uzbrukums nacionālajai virtuvei trāpījis pa tautas kolektīvajiem arhetipiem – šķiet, žāvētas gaļas apdraudējumam veltīts vairāk publicistikas, analīzes un politiķu vērtējumu kā nacionālās valūtas maiņai. Un pareizi ir – par savām tiesībām ir jāiestājas!

Priekšvēlēšanu entuziasmā gatavo iestāties netrūkst. No ierindas deputātiem līdz pat jaunajai premjeres kundzei – visi noskaņoti kareivīgi. Latviešu virtuve – svēta lieta, vēl tikai drusku, un kājām aizmaršēs līdz Briselei, lai parādītu stingro gribu šajā jautājumā. Vienīgi nelielas pārdomas raisās – kur bija visi tie mūsu Eiroparlamenta deputāti pirms trim gadiem, kad šo iniciatīvu Briselē parakstīja? Labi, vēl var saprast Alfrēdu Rubiku – viņam, kā godīgam komunistam, žāvēta gaļa šķiet sapuvušās valdošās šķiras reakcionāra atlieka. Arī Robertam Zīlem pēdējās dienās, latviski runājot, ne līdz žāvētai gaļai – viņš velta visas pūles, lai savam elektorātam attaisnotos, ka Briselē, pretēji tenkām, nav mācījis četrgadīgai meitenei pašapmierināties. Bet Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere un vēl pārītis, kas saņem daudzus tūkstošus eiro katru mēnesi par to vien, lai pārstāvētu mums svarīgas lietas Briseles gaiteņos? Nupat uz īsu brīdi ieskrējuši mūsu provincē kā galvaspilsētā studējošie brāļabērni, viņi pilnas avīzes un ētera laiku pierunājuši par savām smagajām dienām eksotiskajā Eiroparlamentā. Kādos tikai daudzos un dažādos veidos, izrādās, latviešu intereses tur netiek aizstāvētas. No rīta līdz vakaram, negulētām naktīm un līdz ausīm pārblīvētām dienām. Bet par spīti grūtībām, viņi lūdz tikai vienu – ļaut tur palikt vēl vienu termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināts - Brussels Airlines piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem

NOZARE.LV, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijas premjers neatbalsta ES līderu paziņojumus par jaunām sankcijām pret Krieviju

BNS/INTERFAX, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas jaunais premjerministrs Aleksis Ciprs neatbalsta dažu citu Eiropas Savienības (ES) valstu līderu paziņojumus par gatavību apspriest un pieņemt jaunas sankcijas pret Krieviju, trešdien ziņoja Grieķijas mediji.

Grieķijas mediju ziņās norādīts, ka Ciprs "apsūdzēja ES līderus par to, ka viņi nav konsultējušies ar Grieķiju" par paziņojumiem, kuri attiecas uz sankcijām pret Maskavu.

Premjers arī pauda neapmierinātību ar to, ka ES "apiet noteiktās procedūras", kuras paredz vienprātību svarīgu lēmumu pieņemšanā, kā arī ar to, ka ES "nesaņēma Grieķijas piekrišanu" sankcijām pret Krieviju.

Ciprs savu nostāju pauda telefonsarunā ar ES augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerini.

Jau ziņots, ka ES dalībvalstu līderi ir uzdevuši savu valstu ārlietu ministriem apsvērt jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar vardarbības saasinājumu Ukrainas austrumos, kad viņi ceturtdien tiksies ārkārtas sanāksmē Briselē Kopīgā paziņojumā otrdien 28 ES dalībvalstu vadītāji pauda bažas par Krievijas atbalstu prokrieviskajiem separātistiem, kas pie Mariupoles pilsētas sākuši jaunu militāro kampaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas Brexit sarunu vadītājs: Lielbritānija pieņems savus noteikumus

LETA--AFP, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija nepieņems uzraudzību no Eiropas Savienības (ES) puses kā daļu no brīvās tirdzniecības vienošanās pēc Brexit, pirmdien paziņoja Lielbritānijas Brexit sarunu vadītājs Deivids Frosts.

Frosts sacīja augstskolu mācībspēkiem un diplomātiem Briselē, ka Londona nesekos ES uztieptiem "līdzena spēles laukuma" noteikumiem.

Tā vietā Lielbritānija noteiks pati savus standartus tirdzniecībai un valsts palīdzībai, pat ja tas nozīmētu atteikties no privileģētas piekļuves ES vienotajam tirgum.

"Tā nav vienkārši sarunu pozīcija, kas varētu mainīties zem spiediena - tā ir visa projekta jēga," Frosts sacīja par Brexit.

Frosts teica runu Briseles Brīvajā universitātē laikā, kad ES dalībvalstis spriež par mandātu savam galvenajam sarunvedējam Mišelam Barnjē.

Dažas dalībvalstis, īpaši Francija, mudina panākt pēcBrexit vienošanos, saskaņā ar kuru Lielbritānijai vajadzētu piekrist ES uzraudzītam regulējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē, Ljēžā un citviet Beļģijā svētdien notika protesti pret valdības lēmumu centienos mazināt Covid-19 izplatības riskus uz laiku slēgt teātrus un citas kultūras iestādes, pavēstīja policija.

Protesta akcijā Briselē piedalījās ap 5000 cilvēku, liecina policijas aplēses.

Karaliskā operas teātra un citu Briseles teātru pārstāvji aicina varasiestādes pārskatīt lēmumu par kultūras iestāžu slēgšanu koronavīrusa omikrona paveida izplatības dēļ.

"Nē - šim idiotiskajam rīkojumam!", "Nav kultūras - nav nākotnes!", bija lasāms protestētāju plakātos.

Premjerministrs Aleksandrs Kro 22.decembrī paziņoja, ka Beļģijas teātriem, kinoteātriem un koncertzālēm jāaptur darbs no 26.decembra.

Kafejnīcas un restorāni varēs darbu turpināt līdz plkst.23. Visi masu pasākumi telpās ir aizliegti.

Vairāki teātri un kinoteātri Briselē, Namīrā un Ljēžā aizliegumu ignorējuši un svētdien darbu turpinājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vienīgā izeja ir noteikt šiem produktiem īpaša, nacionāla produkta statusu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka.

«Kūpināta cūkgaļa un vistas ir nacionāls produkts, kas Latvijā pazīstams desmitiem gadu. Pieprasījums pēc žāvētām vistām un kūpinātas gaļas aizvien pieaug, mājražotāji, valdības stimulēti, ieguldījuši lielus līdzekļus šī biznesa attīstībā. Eiropas Komisijas (EK) regula par gaidāmo tirdzniecības aizliegumu mums nebija zināma, līdz ar to patlaban esam šokā. Vienīgā izeja no situācijas ir nekavējoties pieprasīt kūpinājumiem nacionālā produkta statusu,» sacīja A. Hauka.

Tāpat viņa norādīja, ka mājražotāji ir gatavi par saviem līdzekļiem finansēt arī attiecīgos produkcijas marķējumus, kas būtu nepieciešami nacionālā produkta statusu saņēmušajiem ražojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.

Tā rezonansi, ko V. Dombrovska demisija ir radījusi Briselē, laikrakstam Neatkarīgā aizkulišu sarunās raksturojuši vairāki Eiropas Parlamenta politiķi.

Viena no trim figūrām, kas nosaukta kā potenciālais valdības vadītājs, ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš. Viņa kandidatūra – līdztekus Artim Pabrikam un Intam Dālderim – tiek apspriesta starppartiju pārrunās, atgādina laikraksts.

K. Kariņš sarunā ar Neatkarīgo apliecinājis, ka būtu gatavs atteikties no daudziem tik tīkamā eiroparlamentārieša mandāta, lai uzņemtos valdības veidošanu nebūt ne vieglajos politiskajos apstākļos. K. Kariņš arī neesot slēpis, ka V. Dombrovska atkāpšanās no amata Eiropas Parlamentā ir raisījusi ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Cienīgs amats vai atzinīgs Eiropas politiķa sniegums?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānijas ministri draud pamest valdību Mejas Breksita piekāpšanās dēļ

LETA--AFP, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

TransferWise birojs Briselē - vārti uz Eiropu pēc Brexit

Anda Asere, 10.01.2019

TransferWise dibinātāji Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) un

Kristo Kārmans (Kristo Käärmann)

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas pārvedumu kompānija «TransferWise» piesakās jaunai licencei Briselē, kas nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja nenotiks vienošanās par Brexit. Kompānija turpinās attīstīt tās globālo centrālo biroju Londonā, kurā strādā vairāk nekā 200 cilvēki, un izveidos papildu struktūrvienību Beļģijas galvaspilsētā.

Šobrīd «TransferWise» globāli nodarbina vairāk nekā 1400 cilvēkus un Brisele būs uzņēmuma desmitais birojs. Kompānijai ir reģionālie centrālie biroji Londonā, Ņujorkā un Singapūrā un kopumā šobrīd uzņēmumam ir deviņi biroji, tostarp Tallinā, Budapeštā, Čerkasi, Tokijā, Sidnejā un Tampā.

«Brisele ir visu Eiropas Savienības lietu sirds, tāpēc biroja izveide šajā pilsētā mums ir ļoti jēgpilna. Beļģijas Nacionālā banka iespaidoja mūs ar savu izpratni par maksājumu sektoru un atvērtību inovācijām, vienlaikus esot spēcīgam un uzticamam regulatoram. Ar Beļģijas Nacionālo banku mēs esam ieinteresēti izveidot vienlīdz produktīvas attiecības kā ar Lielbritānijas Finanšu uzraudzības iestādi. Beļģijas licence nodrošina, ka mēs varam turpināt sniegt pakalpojumus globāli mūsu klientiem, neskatoties uz to, kas notiek ar Brexit,» norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LLKA: ar Latvijas lauksaimniekiem šodien Eiropā rēķinās

Sandra Dieziņa, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pauž gandarījumu par biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas panākumiem, kļūstot par Eiropas lauksaimnieku «jumta» organizācijas COPA viceprezidenti.

Kā norāda LLKA valdes loceklis Uldis Krievārs, M.Dzelzkalējas ievēlēšana ir nozīmīgs panākums ne tikai ZSA un lauksaimnieku organizācijām, bet Latvijas valstij kopumā. «Jau lemšanas laikā par Eiropas Savienības (ES) budžetu 2014. – 2020.gadam Latvijas un Baltijas lauksaimnieki tika pamanīti un saņēmām daudz labu atsauksmju no kolēģiem Eiropā. Esmu pārliecināts, ka arī piektdienas notikumi COPA vēlēšanās ir cieši saistīti ar lobēšanas un publiskajām aktivitātēm, kuras, cīnoties par godīgiem Eiropas Savienības tiešmaksājumiem, veicām ietekmīgākajās ES dalībvalstīs un institūcijās,» tā Uldis Krievārs. Viņš arī norāda, ka amats, kuru izdevies iegūt tieši Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvei, turpmāk ievērojami atvieglos interešu lobēšanu Briselē. «Interešu lobēšana par labu tai vai citai valstij vai nozarei ir pietiekami sarežģīts un jūtīgs process, kurā saduras dažādi viedokļi. Līdz šim mēs Briselē nereti tikām uzlūkoti kā mazāk pieredzējuši kolēģi un iecelti jaunākā brāļa statusā. Šobrīd tas būs daudz grūtāk izdarāms – ar mums rēķinās! « skaidro LLKA valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvija apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas

LETA, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.

Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kā Maskavai, tā Briselei mazāk var izrādīties vairāk

Didzis Meļķis, DB žurnālists, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja bērns sabāž mutē vairāk ēdiena, nekā spēj sakost, mamma aizrāda, ka tā nav pieklājīgi. Ja kāds uzmetas par noteikumu uzstādītāju visiem un visam, tādu sauc par control freak jeb anālajā attīstības fāzē iestrēgušu pedantiņu un solīdai kompānijai nevēlamu tipu.

Un kāpēc lai valstu un politisko savienību starpā būtu citādi? Ģeopolitiskā rijība un apaugšana ar varu ir apzināmas un novēršamas kaites, nevis kanonizējamas nacionālās vai kādu politisko sentēvu vērtības. Drīzāk gan klīniski ir vērtējamas tādas folklorizējušās prātulas kā «Krievija bez Ukrainas nav Krievija», ko šoreiz Dienā ir atbalsojis kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Ko nozīmē šis uzstādījums? Kur ir tā loģika ārpus Vladimira Putina un viņam līdzīgu frustrācijām? Tās ir slimīgas iedomas un tukša bļaustīšanās, tāpat kā «Maskava ir trešā Roma, un ceturtajai nebūt». Tikpat labi var stāvēt pie egles un uz to kliegt, lai čiekuru vietā tai aug ananāsi. Vienā gadījumā iznākums būs laringīts, otrā – ilgstoši ideoloģiski murgi, bezjēdzīgas ciešanas un asiņu jūra, bet realitāte jeb «kā tās lietas darbojas» no tā nemainīsies itin nemaz.

Komentāri

Pievienot komentāru