Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Viena no lielākajām ātro sūtījumu sabiedrībām Baltijas reģionā Venipak Lietuvas galvaspilsētā Viļņā būvēs jaunu un inovatīvu 10 000 m2 lielu terminālu. Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks saka, ka jauna termināla būvniecība maksās gandrīz 10 miljonus eiro. Jaunais termināls aizņems 2,6 ha lielu zemes platību. Terminālu paredzēts atklāt 2020. gada beigās.

“Jaunais termināls apkalpos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sūtījumus uz Poliju un Vāciju. Šis termināls mums ļaus strādāt daudz elastīgāk, efektīvāk un vēl kvalitatīvāk. Uz jauno ēku tiks pārcelta arī Venipak administrācija”, saka J. Šablinsks.

Venipak vadītājs stāsta, ka jaunais termināls bija nepieciešams attīstībai Austrumeiropā un Baltijas reģionā: “Šajā gadā atvērām savas struktūrvienības un sākām darbu Polijā, Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Honkongā, Igaunijā un Latvijā sāka strādāt pa jaunam terminālam, atjauninājām un paplašinājām četrus terminālus Lietuvā, pa vienam terminālam Latvijā un Igaunijā. Īstenojam attīstību plašā mērogā, tāpēc jauns termināls Viļņā bija nepieciešams. Ceru, kas tas palīdzēs mums vēl vairāk palielināt apkalpojamo sūtījumu daudzumus.”

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.

Viens no teroraktu rīkotājiem Briseles lidostā Nadžims Lāšravi tur bija strādājis piecus gadus līdz 2012.gadam, trešdien ziņoja Beļģijas telekanāls VTM.

Jau agrāk bija kļuvis zināms, ka Lāšravi pirms dažiem gadiem arī neilgu laiku strādājis par apkopēju Eiropas Parlamenta ēkā.

Viņš bija viens no diviem teroristiem pašnāvniekiem, kas 22.martā uzspridzinājās Briseles Zaventemas starptautiskajā lidostā. Šajā lidostā un Briseles metro stacijā sarīkotajos teroraktos tika nogalināti 32 cilvēki.

Flāmu telekanāls VTM ziņoja, ka Lāšravi «strādāja .. Briseles lidostā» piecus gadus līdz 2012.gadam, un piebilda, ka viņu bija pieņēmusi darbā kāda pagaidu darbu aģentūra.

Telekanāls nesniedza sīkākas ziņas par to, kādu darbu Lāšravi veicis lidostā, bet informēja, ka lidostas personālam parasti jāiziet drošības pārbaude pirms pieejas žetonu saņemšanas.

Pagājušajā gadā AS Ventspils nafta meitassabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tradicionāli lielāko kravu īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela – 8.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku benzīns – 1.4 miljoni tonnu un naftas un naftas produkti, kas pieņemti no jūras, - 1.1 miljons tonnu.

«Globālās ekonomikas notikumi, pēdējo mēnešu nelabvēlīgā pasaules naftas tirgus konjunktūra un starptautiskā konkurence tranzīta nozarē, protams, ir ietekmējusi un turpina ietekmēt SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus, taču uzņēmums pērn spējis nodrošināt stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni virs desmit miljonu tonnu atzīmes - 2006.gadā tas sasniedza tikai 5.7 miljonus tonnu, bet no biznesa viedokļa īpaši veiksmīgajā 2007.gadā – 13.3 miljonus tonnu,» uzsver SIA Ventspils nafta termināls valdes loceklis un ģenerāldirektors Ronalds Okers. SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus 2008.gadā vairāku mēnešu garumā ietekmēja arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils remonts Baltkrievijas teritorijā, kā rezultātā samazinājās dīzeļdegvielas plūsma Ventspils virzienā.

Aizsardzības ministrija nodevusi apsaimniekošanā LSEZ SIA DG termināls teritoriju Liepājas ostā.

Teritorija, kas nodota apsaimniekošanā, ir Karostas kanāla dienvidu pusē starp 25. un 26. piestātni, kur agrāk atradās padomju armijas naftas bāze ar pazemes naftas rezervuāriem un kas pēdējo 20 gadu laikā nav izmantota saimnieciskai darbībai.

Saglabājušās inženiertehniskās būves no padomju gadiem ir nolietojušās un, visticamāk, arī bojātas. Db.lv rakstīja, ka tur palikušie naftas produkti, mainoties gruntsūdens līmenim, Karostas kanālā rada piesārņojumu. Jaunais teritorijas apsaimniekotājs sola situāciju mainīt.

«Te ir redzams pierādījums tam, ja teritorija netiek apsaimniekota, tas rada zināmas problēmas. Es domāju, ka Aizsardzības ministrija ir spērusi pareizu soli un vienojusies ar DG terminālu par šīs teritorijas apsaimniekošanu un sakārtošanu,» darījumu komentē LSEZ pārvaldnieks Guntas Krieviņš.

A/s Ventspils nafta un starptautiskā naftas un gāzes korporācija Vitol ir

noslēgušas darījumu, kura rezultātā Vitol sabiedrība Euromin Holdings (Cyprus) Limited ir iegādājies 49% a/s Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu, Db.lv informēja A/s Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

A/s Ventspils nafta un Euromin Holdings darījums paredz, ka par SIA Ventspils

nafta termināls 49% kapitāla daļām tiek maksāti 90 miljonu ASV dolāru. Vitol no

savas puses garantē arī kravu piegādes terminālim vai finansiālu kompensāciju,

ja termināļa noslodze netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā, kā arī fiksētus

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrības SIA Ventspils nafta termināls dalībnieku sapulce ir apstiprinājusi SIA Ventspils nafta termināls statūtus jaunā redakcijā, saskaņā ar izmaiņām uzņēmuma īpašnieku struktūrā attiecīgi mainot arī termināļa pārvaldes sistēmu un ievēlot uzņēmuma vadību jaunā sastāvā, Db.lv informēja AS Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

Šīs izmaiņas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Saskaņā ar statūtu grozījumiem par optimālāko pārvaldes modeli kopuzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, kurā kopš marta 51% kapitāla daļu pieder a/s Ventspils nafta, bet 49% – starptautiskā naftas transportēšanas konsorcija Vitol meitas sabiedrībai Euromin Holdings (Cyprus) Limited, izvēlēta dalībnieku sapulces pārraudzība pār valdi četru cilvēku sastāvā.

Atbilstoši šiem statūtu grozījumiem ievēlēta SIA Ventspils nafta termināls jaunā valde, kurā turpmākos trīs gadus strādās līdzšinējais valdes loceklis un ģenerāldirektors Rolands Kalniņš, līdzšinējais SIA Ventspils nafta termināls padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, kā arī Vitol puses pārstāvji – Roberts Mērija Viljams Džozefs Šarlote Nijsts (Robert Marie William Joseph Charlotte Nijst) un Eriks Stīvens Ārnolds (Eric Steven Arnold). SIA Ventspils nafta termināls valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts R.Kalniņš, kurš termināla saimniecisko darbību vadījis jau gandrīz četrus gadus.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajos piecos mēnešos ir turpinājusi kāpināt kravu pārkraušanas apjomu, kurš salīdzinājumā ar analogu periodu 2006.gadā šogad janvārī-maijā pieaudzis jau par 2,9 miljoniem tonnu. SIA Ventspils nafta termināls minētajā periodā 2007.gadā pārkrāvusi 5,5 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, kas terminālim tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu.

4 miljonus tonnu kopējā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauto kravu īpatsvarā veido dīzeļdegviela, kas uzņēmumam tiek piegādāta gan pa naftas produktu cauruļvadu, gan dzelzceļu un jūru. Vairāk nekā 0,9 miljonu tonnu apjomā 2007.gada janvārī-maijā pārkrauts autobenzīns, kurš uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēts gan pa dzelzceļu, gan jūru, un nepilnu 0,5 miljoni tonnu apmērā - nafta, kuru terminālim piegādā pa jūru.

Kravu apjoma palielinājums SIA Ventspils nafta termināls skaidrojams gan ar 2007.gada sākumā veiksmīgi uzsākto dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada, gan arī sekmīgo sadarbību ar a/s Ventspils nafta akcionāru un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas tirdzniecības konsorcija Vitol Group uzņēmumu Euromin Holdings (Cyprus) Limited.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajā pusgadā ir pārkrāvusi jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu, arī jūnijā turpinot šā gada laikā vērojamo pārkraušanas apjoma pieauguma tendenci.

2007.gada janvārī-jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti kopumā vairāk nekā 6,7 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, kas uz termināli transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru, jeb par 3,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā pirms gada.

2007.gada pirmajos sešos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 4,7 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, 1,1 miljons tonnu dažādu marku autobenzīna, kas transportēts pa dzelzceļu, bet no jūras SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 0,9 miljoni tonnu naftas un naftas produktu.

Šā gada jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,3 miljoni tonnu naftas un naftas produktu - pa dzelzceļu piegādātie 0,8 miljoni tonnu dīzeļdegvielas un 0,2 miljoni tonnu benzīna, kā arī šā gada laikā lielākais pa jūras ceļu transportēto naftas un naftas produktu kravu apjoms - gandrīz 0,3 miljoni tonnu. Lielāko īpatsvaru jūnijā pa jūru saņemto kravu apjomā veido nafta - nepilnus 0,2 miljonus tonnu.

SIA GI Termināls gatavojas Liepājas ostā attīstīt naftas produktu terminālu, jau šogad ieguldot 728 tūkstošus latu.

No kopējā investīciju apojoma 453 tūkstošus latu paredzēts ieguldīt modernajās tehnoloģijās, norādīts uzņēmuma biznesa plānā, ko GI termināls iesniedzis Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdei. LSEZ valde nolēma piešķirt SIA GI Termināls Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu.

SIA GI Termināls ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā 2010.gada 1.jūnijā. Tās pamatkapitāls ir 413 tūkstoši latu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Kisiels, īpašniece - Honkongas kompānija Asian Pacific International Development Company Limited. Iesniegtais SIA GI Termināls biznesa plāns ir sastāvdaļa projektam, kura mērķis ir ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības atlaižu palīdzību straujāk attīstīt jau esošo naftas produktu terminālu. SIA GI Termināls sola 2010. gadā izveidot 15 darba vietas, bet 2011.gadā vēl papildus 3 darba vietas.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls, kurā 49% kapitāla daļu pieder starptautiskā koncerna Vitol uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited, sākusi mazuta rezervuāru parka celtniecības iespēju izpēti termināļa esošajā teritorijā. Lai noskaidrotu un izanalizētu visus būtiskos aspektus mazuta pieņemšanas, uzglabāšanas un pārkraušanas nodrošināšanā, SIA Ventspils nafta termināls ir uzsācis potenciālā rezervuāru parka būvniecības ietekmes uz vidi novērtējumu.

Saskaņā ar pašreizējiem plāniem SIA Ventspils nafta termināls teritorijā, iespējams, tiks uzbūvēti trīs mazuta uzglabāšanas rezervuāri ar katra rezervuāra atsevišķo ietilpību - 45 000 kubikmetru, kā arī jauna sūkņu stacija, paralēli rekonstruējot un no jauna aprīkojot citas iekārtas, kas būtu nepieciešamas mazuta pieņemšanai, uzglabāšanai un iekraušanai tankkuģos.

Mazuta rezervuāru parka iespējamā celtniecība, tāpat kā līdzšinējie SIA Ventspils nafta termināls objekti, notiktu atbilstoši modernākajām videi un cilvēkiem maksimāli labvēlīgām tehnoloģijām.

Vitol augstas amatpersonas iepriekš vairākkārt atzinīgi novērtējušas SIA Ventspils nafta termināls attīstības pesrpektīvas, norādot uz tā darbības iespēju paplašināšanas augsto potenciālu Vitol starptautiskās struktūras kontekstā. Vitol grupas uzņēmumu 2006.gada kopējais apgrozījums sasniedzis 114 miljardus ASV dolāru. Kompānijas pamatdarbība ir naftas un naftas produktu transportēšana un tirdzniecība, tā nodarbojas arī ar naftas pārstrādi, pārvalda pārkraušanas termināļus un pārsūknēšanas cauruļvadus.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils naftatermināls 2007.gada janvārī-aprīlī pārkrāvusi kopumā 4,4 miljonus tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 2,3 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. Nafta un naftas produkti a/s Ventspils nafta piederošajam terminālim patlaban tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu.

Kopējā pārkrauto kravu struktūrā šā gada četros mēnešos lielākais īpatsvars ir dīzeļdegvielai, kuras kopapjoms sasniedz 71% no visām SIA Ventspils nafta termināls kravām jeb 3,3 miljonus tonnu un kura terminālim tiek piegādāta gan pa naftas produktu cauruļvadu, gan dzelzceļu un jūru. 16% jeb 0,7 miljonus tonnu no kravu kopapjoma 2007.gada janvārī-aprīlī veido autobenzīns, kurš uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēts gan pa dzelzceļu, gan jūru, un 7% jeb 0,3 miljonus tonnu - pa jūru piegādātā nafta.

A/s Ventspils nafta jau informējusi, ka kravu apjoma pieaugums SIA Ventspils nafta termināls skaidrojams gan ar 2007.gada sākumā veiksmīgi uzsākto dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada, gan arī sekmīgo sadarbību ar a/s Ventspils nafta akcionāru un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas tirdzniecības konsorcija Vitol Group uzņēmumu Euromin Holdings (Cyprus) Limited.

18. jūlijā DG Termināls rīkotajā preses konferencē Liepājas uzņēmums informēja, ka VID publiskotā informācija par šī gada 3. maijā aizturētajām 62 cisternām ar naftas produktiem kā lielāko līdz šim aizturēto degvielas kontrabandu Baltijā Latvijas valstij radījusi zaudējumus 400 000 latu vērtībā.

Konfiscētie naftas produkti izsolē tika pārdoti kompānijai East West Transit kā zemas kvalitātes benzīns, taču pēc pieaicinātā eksperta veiktajām analīzēmnaftas produkts nav benzīns, norāda DG Termināls.

DG Termināls direktors Aivars Millers Db.lv norādīja, ka, salīdzinot naftas produkta VID veikto analīžu rezultātus un Eiropas Savienības (ES) benzīna ķīmiskā satura prasības, var secināt, ka izsolē pārdotais naftas produkts nav benzīns. Pārdotā naftas produkta rādītāji bija zem ES minimālajiem rādītājiem.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007. gada pirmajā pusgadā ir pārkrāvusi jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu, Db.lv informēja A/s Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

2007. gada janvārī-jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti kopumā vairāk nekā 6,7 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, kas uz termināli transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru, jeb par 3,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā pirms gada.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 4,7 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, 1,1 miljons tonnu dažādu marku autobenzīna, kas transportēts pa dzelzceļu, bet no jūras SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 0,9 miljoni tonnu naftas un naftas produktu.

Šā gada jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,3 miljoni tonnu naftas un naftas produktu - pa dzelzceļu piegādātie 0,8 miljoni tonnu dīzeļdegvielas un 0,2 miljoni tonnu benzīna, kā arī šā gada laikā lielākais pa jūras ceļu transportēto naftas un naftas produktu kravu apjoms - gandrīz 0,3 miljoni tonnu. Lielāko īpatsvaru jūnijā pa jūru saņemto kravu apjomā veido nafta - nepilnus 0,2 miljonus tonnu.

Šā gada piecos mēnešos akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis vairāk nekā 5.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu jeb par 0.1 miljonu tonnu vairāk nekā analogā periodā 2007.gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Šā gada piecos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauto kravu struktūrā 4.4 miljonus tonnu veido pa naftas produktu cauruļvadu un dzelzceļu piegādātā dīzeļdegviela, 0.6 miljonus tonnu - pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un 0.5 miljonus tonnu - nafta un naftas produkti, kas atvesti pa jūras ceļu. Vairāk nekā 0.1 miljons tonnu ir pa dzelzceļu piegādātie cita veida naftas produkti.

Maijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis 0.9 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Kravu apjoms SIA Ventspils nafta termināls pakāpeniski audzis kopš 2007.gada, kad uzņēmums atsāka dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada un uzsāka pilnvērtīgu sadarbību ar AS Ventspils nafta un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas un gāzes konsorcija Vitol Group uzņēmumu.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Ceturtdienas, 20. novembra, rītā Briselē ieradās Ziemassvētku egle no Rīgas, un rīta agrumā tika uzstādīta Briseles centrālajā laukumā Grand Palace, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ceļu no Rīgas uz Briseli tā uzsāka 14. novembrī, kad tika izraudzīta un nocirsta Pierīgas mežos.

Lai iepazīstinātu Briseles iedzīvotājus un tās apmeklētājus ar leģendu par pirmo rotāto Ziemassvētku egli Eiropā, kuras saknes meklējamas Latvijas galvaspilsētā Rīgā, no šā gada 28. novembra līdz 4. janvārim Ziemassvētku egle no Rīgas būs Beļģijas galvenā egle un rotāsies Briseles Lielajā laukumā (Grande Place). Tas būs arī atgādinājums par Rīgu kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Rīgas egles oficiālā atklāšana Briseles Lielajā laukumā notiks 28. novembrī. Egli iedegs Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs, Briseles mērs Ivans Maijers (Yvan Mayeur), Briseles pilsētas Kultūras vicemēre Karina Laljē (Karine Lalieux) un Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce -Līcīte. Par kultūras programmu rūpēsies Briseles latviešu koris.

Atbilstoši iepriekš paustajām potenciālajām nostādnēm ciešāk sadarboties akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna tranzīta nozares uzņēmumu darbības veicināšanā a/s Ventspils nafta jaunais 34,75% akciju īpašnieks starptautiskās korporācijas Vitol SA meitas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited ir vērsies ar oficiālu sadarbības risinājuma priekšlikumu a/s Ventspils nafta valdē, piedāvājot garantēt a/s Ventspils nafta 100% piederošās meitas sabiedrības SIA Ventspils nafta termināls naftas produktu pārkraušanas apjoma noteiktu pieaugumu un iesaistoties šā uzņēmuma tiešā pārvaldē.

Euromin Holdings (Cyprus) Limited iesniegtajā priekšlikumā a/s Ventspils nafta valdei jaunais akcionārs piedāvā garantēt SIA Ventspils nafta termināls naftas produktu pārkraušanas apjoma pieaugumu ilgtermiņā, tādējādi nodrošinot uzņēmuma finansiāli ekonomisko rādītāju stabilu kāpumu šajā periodā. Sava ieguldījuma veiksmīgai pārvaldīšanai Euromin Holdings (Cyprus) Limited aicina noslēgt t.s. opcijas līgumu, kura priekšmets, Vitol grupas uzņēmumam noteiktā laika periodā izpildot savas saistības pret SIA Ventspils nafta termināls un nodrošinot tā naftas produktu pārkraušanas apjoma pieaugumu konkrētā līmenī, būtu iespēja pretendēt uz zināmu – mazākuma – līdzdalību termināļa pamatkapitālā.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada astoņos mēnešos ir pārkrāvusi jau 9,1 miljonu tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 5 miljoniem tonnu vairāk nekā attiecīgā laikposmā pirms gada. Naftas un naftas produktu kravas uz termināli tiek transportētas pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

Šā gada astoņos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls visvairāk pārkrāvusi pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādāto dīzeļdegvielu - 6,6 miljonus tonnu. Pa dzelzceļu transportētā dažādu marku autobenzīna pārkraušanas apjoms 2007.gada janvārī-augustā sasniedzis 1,3 miljonus tonnu, savukārt 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu pārkrauti no jūras. Pa jūru piegādāto kravu struktūrā lielākais īpatsvars ir naftai - 0,7 miljoni tonnu.

Augustā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu: pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 0,9 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, pa dzelzceļu transportētais 0,1 miljons tonnu autobenzīna un

Kravu iekraušanas un izkraušanas uzņēmums Rīgas Centrālais termināls jaunais nosaukums būs SIA Riga Coal Terminal, tāpat šonedēļ no uzņēmuma atdalīta daļa, izveidojot jaunu uzņēmumu SIA RTC2, liecina informācija Lursoft.

Līdz reorganizācijai SIA Rīgas Centrālais termināls veica komercdarbību ārpus Rīgas Brīvostas teritorijas, kā arī noslēdza līgumu ar Rīgas Brīvostas pārvaldi par zemes nomu Krievu salā. Tā kā saskaņā ar normatīvajiem aktiem Brīvostas teritorijā strādājošs uzņēmums nedrīkst veikt komercdarbību ārpus tās, SIA Rīgas Centrālais termināls tika reorganizēta, nodalot tagadējo komercdarbību no nākotnē plānotās darbības Krievu salā. SIA Rīgas Centrālais termināls veiks komercdarbību Krievu salā, savukārt jaundibinātā SIA RCT2 darbību turpinās esošajā teritorijā, Eksporta ielā, Db.lv skaidroja uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajos piecos mēnešos ir turpinājusi kāpināt kravu pārkraušanas apjomu, kurš salīdzinājumā ar analogu periodu 2006.gadā pieaudzis jau par 2,9 miljoniem tonnu, liecina Rīgas Fondu biržā ievietotā informācija.

SIA Ventspils naftatermināls minētajā periodā 2007.gadā pārkrāvusi 5,5 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, kas terminālim tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu.

4 miljonus tonnu kopējā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauto kravu īpatsvarā veido dīzeļdegviela, kas uzņēmumam tiek piegādāta gan pa naftas produktu cauruļvadu, gan dzelzceļu un jūru. Vairāk nekā 0,9 miljonu tonnu apjomā 2007.gada janvārī-maijā pārkrauts autobenzīns, kurš uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēts gan pa dzelzceļu, gan jūru, un nepilnu 0,5 miljoni tonnu apmērā - nafta, kuru terminālim piegādā pa jūru.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta

termināls 2007. gada septiņos mēnešos ir pārkrāvusi 7,96 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, un tas ir par 4,4 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. Nafta un naftas produkti uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

2007.gada janvārī-jūlijā vislielāko īpatsvaru SIA Ventspils nafta termināls pārkraušanas apjoma struktūrā veido pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela, kuras kopapjoms šajā laikposmā sasniedzis 5,7 miljonus tonnu. Šā gada septiņos mēnešos uzņēmumā pārkrauti arī 1,2 miljoni tonnu autobenzīna, kas uz termināli transportēts pa dzelzceļu, bet 1 miljons tonnu naftas un naftas produktu pārkrauts no jūras. Pa jūras ceļu uz termināli visvairāk piegādāta nafta - vairāk nekā 0,6 miljoni tonnu.