Pasaulē

Britiem kļūs dārgāka gāze un elektrība

Gunta Kursiša, 12.10.2012

Jaunākais izdevums

British Gas saviem klientiem paziņojusi par gāzes un elektrības cenu pieaugumu 6% apmērā, vēsta BBC.

Tādējādi Lielbritānijas iedzīvotājiem vidēji gadā būs jāmaksā par 80 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 70 Ls) vairāk.

Arī Lielbritānijas lielākā enerģijas piegādātāja British Gas sāncensis SSE norādījis, ka drīzumā palielinās enerģijas cenas par vidēji 9%. Kompānijas rīkotājdirektors Fils Bentlijs (Phil Bentley) atzina, ka «zinām, ka mājsaimniecību budžeti ir «zem spiediena» un šis 1,5 mārciņu rēķina pieaugums mēnesī nav vēlams».

Db.lv jau rakstīja, ka eirozonā un Eiropas Savienībā (ES) patēriņa cenu kāpums jeb inflācija saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekļa Jorga Asmusena (Jorg Asmussen) pausto nedraud, tomēr eirozonā kopumā septembrī bija augstākais inflācijas līmenis – 2,7% apmērā, turklāt patēriņa cenu kāpumu visvairāk ietekmēja pieaugošās enerģijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais energoresursu uzņēmums Ignitis apkopojis padomus, kas jāņem vērā biznesa klientiem, lai savā labā izmantotu atvērtā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus priekšrocības.

1. Iegādāties energoresursus pie viena piegādātāja ir izdevīgi un ērti

Atvērtais elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus ļauj ne tikai izvērtēt, cik izdevīgs ir esošais līgums un rēķini par elektrību un dabasgāzi, bet arī dod iespēju abus pakalpojumus izvēlēties pie viena piegādātāja. Ignitis aprēķini liecina, ka integrētie pakalpojumi ļauj samazināt administratīvās izmaksas un klientu patērēto laiku, jo visi procesi ir centralizēti. Turklāt kompleksa pieeja, kas paredz daudzpusīgu iedziļināšanos klienta biznesa darbības specifikā, ļauj tirgotājam ieteikt optimālāko risinājumu, kā izmantot energoresursus gudrāk un kā ietaupīt uz energoresursu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Jūlijā straujākais patēriņu cenu samazinājums pēdējo gadu laikā

Dienas Bizness, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netipisku sezonālo cenu svārstību un energoresursu cenu samazinājuma sakritības rezultātā jūlijā fiksēts negaidīti straujš patēriņa cenu samazinājums. Salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā kritušās par 1,0%. Tādējādi gada inflācija samazinājusies no 0,6% jūnijā līdz 0% jūlijā. Šis ir straujākais cenu kritums viena mēneša ietvaros kopš 2009. gada. Savukārt tieši jūlijā tik straujš cenu kritums līdz šim nebija fiksēts, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Galvenie inflāciju ietekmējošie faktori gan ir palikuši nemainīgi. Patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu un pārtikas cenu kritumi. Savukārt pakalpojumu cenu dinamikā nav vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju tās kāpušas par 2,6%.

Lai arī pēdējo mēnešu laikā degvielas cenas Latvijā nav būtiski mainījušās, dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā turpina ietekmēt pasaules energoresursu cenu kritums pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Ņemot vērā pēdējo deviņu mēnešu pasaules energoresursu cenas, jūlijā par 11,7% samazināta dabasgāzes cena mājsaimniecībām. Šīs cena tiek pārskatīti divas reizes gadā un pēdējo reizi tika pārskatīta šī gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika starp Baltijas valstīm ir visatkarīgākā no energoresursu cenu izmaiņām, norāda SIA KPMG Baltics vecākais menedžeris Edgars Voļskis.

«Situācija visās trīs Baltijas valstīs ir smaga, tomēr Latvijas ekonomika ir visatkarīgākā no energoresursu cenu izmaiņām un, ja pasaulē turpināsies energoresursu cenu pieauguma tendence, tad Latvijas optimistiskās ekonomikas izaugsmes prognozes ir reāli apdraudētas. Jo tieši tās nozares, uz kuru izaugsmi bija cerības (piemēram, ražošana, transports un loģistika), ka tās palīdzēs pārvarēt krīzi un atgūties Latvijas ekonomikai, ir arī energoresursu izmaksu ziņā vienas no visjūtīgākajām,» skaidro eksperts.

Baltijas valstu uzņēmējdarbības sektoru enerģijas resursu izmaksu salīdzinājums parāda, ka Latvijā šīs izmaksas ir vislielākās, proti – 2 miljardi eiro, savukārt Igaunijā – 1,5 miljardi eiro, bet Lietuvā vismazākās – 1,4 miljardi eiro. Tādejādi Latvija ir lielākais enerģijas patērētājs reģionā, tērējot 76% jeb 1,5 miljardus eiro par degvielu, 19% jeb 0,37 miljardus eiro par elektroenerģiju un 5% jeb 0,11 miljardus eiro par siltuma enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Arī nodokļu sistēma var būt vieda un elastīga

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SVF iesaka nodokļu sistēmas reformas, palielinot budžeta ieņēmumus uz oglekļa intensīvu energoresursu rēķina

Zemās fosilo energoresursu cenas daudzām ietekmīgām pasaules institūcijām liek runāt par iespēju palielināt nodokļu ieņēmumus uz šo energoresursu rēķina.

Īpaši aktuāli tas kļuvis, tuvojoties Parīzes klimata samitam, kurā jau pēc dažām nedēļām pasaules varenie spriedīs par globālo klimata aizsardzības līgumu. CO2 nodokļu ideja gan nav nekas jauns. 150 pasaules valstis jau esot prezentējušas savus plānus, kā virzīt savas tautsaimniecības pa stabilu un zemu CO2 emisiju kursu. Lielu lomu te spēlē nodokļu paaugstināšana uz fosilajiem energoresursiem. Septembra beigās notikušajā DB Siltumenerģētikas konferencē uzdevu jautājumu Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, vai arī Latvijā tiek plānotas iniciatīvas attiecībā uz nodokļiem fosilajiem energoresursiem, un ministrs atbildēja, ka pagaidām nē. Doma tāda, ka neesot jau vajadzības skriet pakaļ katrai idejai, ko kāds Rietumos pasviež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cenas augušas 9,3% preču

Žanete Hāka, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai preču un pakalpojumu cena jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palikusi nemainīga – 83,29% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas, liecina jaunākā cenu monitoringa rezultāti.

Cenu pieaugums ir novērojams 9,3% gadījumos, savukārt 7,37% gadījumu cena ir samazinājusies.

Analizējot cenu monitoringa pirmā pusgada rezultātus, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka cenu svārstības galvenokārt izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē. Monitoringa rezultāti pierāda, ka preču un pakalpojumu cenas nosaka tirgus – pieprasījums un piedāvājums. Komersanti var mainīt preču un pakalpojumu cenas tik, cik patērētājs ir gatavs par tām maksāt.

Atsevišķus konstatētos gadījumus, kad jau šobrīd cena latos tiek palielināta, lai tā pārrēķināta eiro pēc vienotā kursa izskatītos pievilcīgāka no mārketinga viedokļa vai ērtāk lietojama, J. Pūce aicina uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas, kuru rezultātus noteiks komersanta konkurētspēja. Uzņēmēju cīņa par patērētāju šobrīd ir visai sīva un to, kādas preces un pakalpojumi un par kādām cenām turpmāk būs tirgū pieejami, noteiks tikai iedzīvotāju balsojums – pirkt vai nepirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prognoze: Oktobrī cenas cēlušās par 0,3%

Žanete Hāka, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā šī gada oktobrī varētu būt pieaugušas par 0,3%, bet 12 mēnešu laikā kopējais cenu līmenis ir pazeminājies par 0,1%, prognozē Citadele bankas eksperti.

Līdzīgi kā visa šā gada laikā, arī oktobrī cenu izmaiņas turpināja noteikt kokteilis no vietēja rakstura sezonāliem faktoriem un resursu cenu dinamikas globālā mērogā, uzsver eksperti. Sezonālie faktori – apģērbs, apavi un dārzeņi kopējo cenu līmeni stūma uz augšu, savukārt no Eiropas energoresursu tirgiem tieši atkarīgās degviela cenas - vilka lejup. Šī cīņa mēneša ietvaros, visticamāk, būtu noslēgusies ar neizšķirtu, ja vien nebūtu iejaucies tāds specifisks faktors kā gaidāmā pāreja uz eiro. Saistībā ar to, ka sākot ar 1. oktobri cenrāžos un ēdienkartēs bija jānorāda cenas abās valūtās, atsevišķās jomās apaļošana ir notikusi vēl pirms gadu mijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Ātro kredītu» jomā svarīgi ir ne tikai aizsargāt patērētājus, bet arī veicināt konkurenci


Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 85% preču un pakalpojumu septembrī pamata cena ir palikusi nemainīga, liecina jaunākie Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa rezultāti.

9% gadījumos novērots cenu pieaugums, savukārt 6% gadījumu cena ir samazinājusies.

Septembrī cenas eiro tika norādītas 48% gadījumu un lielākā daļa tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darbinieki bija informēti par prasību no 1. oktobra cenas norādīt arī eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā mēneša monitoringa datiem, cenu svārstības novērotas galvenokārt sezonas produktiem un pakalpojumiem. Periodā raksturīgs cenu samazinājums dārzeņiem saistībā ar jauno ražu, kā arī cenu svārstības viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, jo līdz 1.oktobrim vēl turpinās aktīvā tūrisma sezona.

Pārtikas produktu cenas lielākoties ir palikušas nemainīgas. Pārtikas produktu grupā cenas pieaugušas Holandes un Krievijas sieram, kā arī kausētajam sieram, savukārt garšvielas un apelsīnu sula kļuvusi lētāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dzīves dārdzība nepieaugs strauji

Dienas Bizness, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija būs zema, turklāt algu pieaugums cenu kāpumu kompensēs, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pēc tam, kad vairākus mēnešus pēc kārtas patēriņa cenu indekss uzrādīja vēlmi palielināties, jūnijā gada inflācijas rādītājs saruka uz pusi līdz 0,6%, tādējādi atkal dienaskārtībā izvirzot jautājumu par to, vai zemas inflācijas periodam, ko Latvija izbauda jau vairāk nekā divus gadus, būs lemts turpināties.

Jautājums ir ļoti svarīgs ne tikai no ierindas iedzīvotāja skatpunkta, bet arī no valsts un korporatīvo finanšu plānošanas viedokļa, jo būtībā ir indikators tautsaimniecības attīstībai tuvākajā nākotnē, turklāt gan ar labvēlīgiem, gan ar ne tik labvēlīgiem faktoriem. Zema inflācija ir draudzīga patērētāju aktivitātes pieaugumam, taču vienlaikus tā var arī liecināt, ka kaut kur pasaulē vai tepat, Latvijā, ir procesi, kuru ietvaros naudas aprite kļūst lēnāka, kas galu galā var būt aizmetnis jaunām ekonomikas problēmām, rezultātā samazinot arī ierindas iedzīvotāja labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV slānekļa gāzes pieplūdums Eiropā iegrieztu Gazprom, tomēr Krievijai – nosacīti

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksports no ASV uz Eiropu, iespējams, liks kristies eiropiešu maksātajai gāzes cenai un ievērojami kaitēs Gazprom biznesam, liecina Financial Times (FT) atsauce uz Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra (GEPC) pētījumu.

Kārts diskusijām

Kā jau par LNG labumiem gan DB, gan daudzviet plašsaziņā komentējuši eksperti, šā resursa pieejamība vien dod spēcīgu trumpi klientam, šai situācijā – ES, sarunās ar cauruļvadu dabasgāzes piegādātāju par cenu. Ņujorkā bāzētās domnīcas aplēses liecina, ka Gazprom gan šā apstākļa, gan reālas piegāžu dažādošanas dēļ sacensībā ar ASV LNG eksportētājiem Eiropas tirgū varētu zaudēt līdz pat 18% ieņēmumu. Eiropiešiem tas paredzami nozīmētu ap 11% dabasgāzes cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā, kopš visi Latvijas uzņēmumi iegādājas elektrību atvērtajā tirgū, elektroenerģijas cenas ir ievērojami kritušās.

Dažādu elektroenerģijas ražošanas un piegādes faktoru pozitīvas attīstības rezultātā Baltijā un Skandināvijā vidējā Nord Pool Spot biržas cena Latvijas reģionā šogad ir samazinājusies par 18,6%, liecina elektroenerģijas tirgotāja Enefit apkopotā tirgus informācija. Kopš gada sākuma par aptuveni 10% samazinātas arī elektroenerģijas nākotnes līgumu cenu prognozes, kas ir spēcīgs signāls patērētājiem - pievērst uzmanību cenu līmenim, slēdzot jaunu līgumu viena vai vairāku gadu periodam.

Elektroenerģijas tirgus uzņēmumiem Latvijā ir pilnībā atvērts kopš 2012. gada 1. novembra, kad biržas cenas svārstījās ap 50 eiro par megavatstundu. Visu šo gadu laikā elektroenerģijas tirgus situācija Baltijā un Skandināvijā ir uzlabojusies, un cenas pastāvīgi samazinās. Pērnā gada nogalē vidējā elektroenerģijas cena 2015. gadam tika prognozēta 44-45 eiro/MWh robežās, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos vidējā elektroenerģijas cena biržā ir ievērojami zemāka un sasniedz 39,7 eiro/MWh. Tas ir 18.6% kritums salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn, kad vidējā biržas cena bija 48,8 EUR/MWh. Tāpēc šobrīd visizdevīgākajā situācijā ir uzņēmumi, kuri izvēlējušies biržas cenām piesaistītos līgumus, jo tie šo cenu kritumu izjūt vislabāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Līdz šim gala patērētājiem no atjaunojamās enerģijas labuma nav bijis

LETA, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patēriņā Baltijas valstu vidū ir visaugstākais tieši Latvijā, patērētājiem no tā nav nekāda labuma, secinājusi biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics.

Uzņēmums to skaidro ar līdzšinējo politiku. KPMG Baltics vecākais menedžeris Edgars Voļskis biznesa portālam Nozare.lv skaidroja, ka kompānijas ieskatā līdzšinējais politiskais virziens nebija pareizs - liekot uzsvaru uz fosilajiem resursiem, valsts padarīta vairāk atkarīga no ārējām cenu tendencēm. Līdz ar to atjaunojamā enerģija ir maz attīstīta.

Komentējot bieži izteiktos iebildumus, ka atjaunojamā enerģija arī ir dārga, Voļskis atsaucās uz Vācijas piemēru. Viņš pirms kāda laika bijis šajā valstī un bijis «pozitīvi šokēts» par lielo vēja enerģijas parku skaitu, kas turpina pieaugt. «Ja atjaunojamā enerģija ir dārgāka, kādēļ tad Vācija to dara?» vaicāja kompānijas pārstāvis. Viņš pauda viedokli, ka jautājums ir par to, cik pamatoti ir noteikti tarifi, un pieļāva, ka būtu jāpiesaista neatkarīgi auditori, kas katru gadu tarifus izvērtētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes apkures katlu tirgus turpina attīstīties, spītējot lielajai konkurencei

Dienas Bizness, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē kopumā ēku apkurei, precīzāk – apkurei, ventilācijai un dzesēšanai, tiek novirzīti aptuveni 35% no visa energoresursu patēriņa, atklāj Cross Border Bioenergy pētījums par mazajām apkures sistēmām Eiropā. 75% no šiem resursiem (jeb aptuveni 26,5% visu energoresursu) tiek izmantoti tieši apkurei jeb telpu un ūdens sildīšanai, piektdien raksta laikraksts Diena.

Eiropā visas apkures daļa kopējā energoresursu patēriņā ir augstāka nekā vidēji pasaulē – 48% (20% resursu Eiropā tiek patērēti elektrības ražošanai, 32% – transportam), uzskata Cross Border Bioenergy.

Lielākais apkures pakalpojumu izmantotājs Eiropas valstīs ir dzīvojamais sektors, kura daļa ir 46,7% no visa apkures patēriņa, pārsniedzot gan rūpniecības (31%), gan pakalpojumu (20,8%) sektoru, rāda Eurostat dati.

Kā kā tieši mājokļi ir lielākais apkures tirgus, galvenokārt no to īpašnieku lēmuma, kādus resursus izvēlēties apkures nodrošināšanai, atkarīga valstu spēja īstenot to izvirzītos energopolitikas mērķus. Nav mazsvarīgi, ka lielākā daļa cilvēku mēdz izmantot privāto pieredzi arī uzņēmējdarbībā, nevis otrādi un vairumā gadījumu savos uzņēmumos, birojos un veikalos izmanto zināmus un mājās pārbaudītus risinājumus arī apkures jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārgi energoresursi un augstas darbaspēka izmaksas – galvenie klupšanas akmeņi pārtikas rūpniecībā.

Latvijas pārtikas nozare salīdzinājumā ar Baltijas rūpniekiem ir mazāk konkurētspējīga, par to liecina Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošās analīzes starpposma rezultāti. Nozarē izvērtēti vairāki faktori – izejvielas un materiāli, enerģijas un pakalpojumu izmaksas, darbaspēks un kapitāla pieejamība, kā arī tehnoloģijas, inovācijas, noslodze un citi.

Nozares salīdzinošā analīze liecina, ka šobrīd labāka konkurētspēja ir Lietuvas pārtikas ražotājiem, kur attiecīgi konkurētspējas indeksi pa nozarēm ir augstāki vairākās nozarēs – piena, graudu malšanas produktu, konditorejas, zivju apstrādes un gaļas nozarē. Latvijā viskonkurētspējīgākās ir zivju apstrādes, dzērienu un piena produktu nozares, bet pārējām vēl ir kur tiekties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Iespēja mazināt energoatkarību

Dienas Bizness, 18.06.2015

Latvijai svarīgs ir jaunais sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā (attēlā), kas var būt alternatīva Krievijas gāzei

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.

Attiecībā uz elektrības piegādēm vienotais enerģētikas tirgus ļautu iegūt energoresursus par zemākām cenām, jo, piemēram, varētu iepirkt lētāku elektrību no Igaunijas, Lietuvas un Polijas, kuru starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm ļautu arī Latvijas patērētājiem piekļūt pie šo valstu lētākās elektrības.

Kā uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Latvija savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē ir bijusi aktīva EnS izveides procesa dalībniece un ietekmētāja. Pateicoties Latvijas iniciatīvai, topošajā EnS liels uzsvars tiks likts tieši uz patērētāju ieguvumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu augusi arī uzņēmēju interese par energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām, nozares pārstāvji prognozē, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Energoefektivitātes likuma prasības šobrīd izpildījuši gandrīz visi lielie uzņēmumi un aptuveni 500 lielie elektroenerģijas patērētāji, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Kopumā energoauditoru līdz šim ieteiktie pasākumi uzņēmējiem ļaus ietaupīt 162,4 GWh enerģijas jeb aptuveni 12 miljonus eiro. Rezultāts galvenokārt tiks sasniegts, pārejot uz efektīvākām ražošanas tehnoloģijām un procesiem. Lai samazinātu energoresursu izmaksas, EM aicinājusi komersantus noslēgt arī brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvenergo eksperts: Elektroenerģijas patēriņam ir jāpieaug

Māris Balodis, AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz Dānijas piemēru, laikraksta Dienas Bizness 3.jūnija rakstā minēts, ka, pieaugot IKP, nav obligāti jāpieaug energoresursu patēriņam.

Dānijas IKP pieaugums ir sniegts grafikā un parāda vairākkārtīgu pieaugumu (un kritumu krīžu gados).

1980.gadā Dānijā primāro energoresursu (ieskaitot ogles, biomasu, elektrību utt utml) patēriņš bija 0.863 , maksimālais patēriņš bija 1996.gadā (0.979), bet 2011.gadā patēriņš bija 0.783 Peta BTu. Savukārt šīs valsts elektrības patēriņš ir pieaudzis no 21.959 TWh 1980.gadā līdz 33.562 TWh 2010.gadā (jeb pusotru reizi). Somijā (valsts, kas ir diezgan salīdzināma ar Dāniju) šajā periodā elektrības patēriņš pieauga apm. 2.3 reizes. Pieaugot iekšzemes kopproduktam (un mainoties citiem valsts attīstības rādītājiem), mainās enerģijas patēriņa struktūra, arvien vairāk palielinoties elektroenerģijas patēriņam. To nosaka šī enerģijas veida izmantošanas ērtums, pieejamība, ekoloģija utt. Elektrības patēriņš ir būtiski pieaudzis visās Eiropas valstīs, un turpina pieaugt. Visa šī informācija ir sameklējama bibliotēkās un internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MK apstiprina Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam

Žanete Hāka, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģētikas politikas galvenais mērķis ir kopā ar citu nozaru politiku īstenošanu paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu, brīvā tirgus un konkurences noteiktu energoresursu un enerģijas cenu veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu, informē Ekonomikas ministrija.

Šā gada 9. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātās Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja, energoapgādes drošums un enerģijas ilgtspēja – šie būs atslēgas vārdi enerģētikas politikas īstenošanā nākošajos piecos gados. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt tādas energoresursu cenas, kas ļaus saglabāt un attīstīt Latvijas ekonomikas nozaru konkurētspēju, norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Energoapgādes drošuma paaugstināšanai paredzēts īstenot pasākumus, kas vērsti uz enerģijas lietotājiem pieejamas, stabilas enerģijas piegādes nodrošināšanu, mazinot ģeopolitiskos riskus: dažādot enerģijas resursu piegāžu avotus un ceļus; attīstīt starpsavienojumus un valsts iekšējās energoapgādes infrastruktūru; ieviest energoapgādes tīklos viedās tehnoloģijas; veidot energoresursu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru