Britu čaulas būs caurspīdīgas 

Briti nav ieinteresēti, lai viņu jurisdikcijā reģistrētās kompānijas radītu problēmas pašmājās un ārzemēs

Didzis Meļķis, 05.06.2018
1/3

Kīts Šenons

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tā sarunā ar DB saka Apvienotās Karalistes (AK) vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon).

Pēc FKTK datiem, AK un Britu Virdžīnās ir reģistrēts 50,1% no Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita. Šo banku klientu sektoru līdz ar ASV naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādes FinCEN sankcijām pret ABLV Latvijas valdība ir lēmusi samazināt astoņas reizes.

Jautāts, cik tas ir taisnīgi, ka AK reģistrētu kompāniju dēļ nepatikšanas ir citiem, vēstnieks atbild, ka AK un tās aizjūras teritorijās reģistrēto komandītsabiedrību (limited liability partnerships) pastāvēšanai ir leģitīmi iemesli, tomēr pēdējos pāris gados jau pirms FinCEN globālajām aktivitātēm briti paši aizvien pamatīgāk pievēršas čaulas kompāniju regulēšanai un to īpašnieku un darbības caurskatāmībai. Lai novērstu čaulas kompāniju nelietīgu izmantošanu, briti patlaban maina savus regulējumus pašā AK un arī aizjūras teritorijās.

2016. gada jūnijā AK tika ieviests Ievērojamas kontroles personu reģistrs (Pepole with Significant Control), kas ir patiesā labuma guvēju reģistrs. Tas atrodas AK Uzņēmumu reģistrā un ir pasaulē pirmais šāda apjoma reģistrs, kas uzskaita visu AK reģistrēto kompāniju un komandītsabiedrību patiesā labuma guvējus. AK valdība šopavasar maijā nolēma, ka līdz 2020. gada beigām šādi patiesā labuma guvēju reģistri būs jāievieš arī britu aizjūras teritoriju valdībām, tai skaitā Britu Virdžīnām.

Solsberijas efekts

«Lai kur mūsu jurisdikcijā būtu reģistrēta kompānija, mums būs skaidrs, kas ir tās īpašnieki un patiesā labuma guvēji un ka šīs kompānijas netiek izmantotas nelietīgi,» saka K. Šenons. «Aizjūras teritoriju iniciatīva ir ļoti nesena – kopš maija sākuma, kas sākās ar AK parlamenta diskusijām par Sankciju un naudas atmazgāšanas novēršanas likumprojektu. Tas ir ļoti plašs likumprojekts, kas saistīts ar Brexit, lai nodrošinātu AK ar nacionālu varu uzlikt sankcijas un veikt darbības pret naudas atmazgāšanu, kas pašlaik izriet no ES likumiem.»

Viņš norāda, ka Parlamenta debates bija ļoti karstas, kam papildu iemesls ir Solsberijas indēšanas uzbrukums pret Krievijas bijušo spiegu un dubultaģentu Sergeju Skripaļu. Iznākumā ir veikti vairāki labojumi šai likumprojektā, ieskaitot prasību aizjūras teritorijām par patiesā labuma guvēju reģistriem. Likumu paredzēts pieņemt līdz šīs vasaras beigām, un tad aizjūras teritorijām būs pienākums to ieviest līdz 2020. gada beigām, publiskojot skaidrus datus par tajās reģistrētajām kompānijām.

Visu rakstu Britu čaulas būs caurspīdīgas lasiet 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums