Jaunākais izdevums

Daļa zivrūpniecības uzņēmumu saistībā ar vispārējo situāciju nozarē var neizdzīvot un nav izslēgts, ka uzņēmējdarbību var nākties pārtraukt gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem, aģentūrai LETA atzina zivju pārstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš atgādināja, ka zaudētos realizācijas apmērus Austrumu tirgos zivrūpniekiem līdz šim nav izdevies aizstāt, un uzņēmumiem nācies samazināt ražošanas jaudas. Savukārt dempingu dēļ produkcijas cena ir neadekvāti zema. Tāpēc daļa tirgus dalībnieku nākotnē, visticamāk, pārtrauks uzņēmējdarbību.

Reālistiskākais būs, ka daļa ražotāju pazudīs no tirgus. Neņemos prognozēt, kad tas notiks. Tas ir atkarīgs no tā, kurā brīdī apstāsies finanšu plūsma, sacīja Babris.

Viņš neprognozēja, vai uzņēmējdarbību varētu pārtraukt lielie vai mazie ražotāji, taču neizslēdza gan vienu, gan otru iespēju.

Viss var būt. Neviens neatzīstas, kāds ir viņa faktiskais stāvoklis, pauda Babris.

Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs sacīja, ka pēdējā gada laikā par maksātnespējīgu ir pasludināts zivju pārstrādes uzņēmums SIA Saiva Anno 1949. Savukārt pārējie tirgus dalībnieki cenšas strādāt, taču uzņēmumiem ir slikti finansiālie rādītāji.

Brīvā viļņa komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība. AS "Brīvais vilnis" dibināta 1992.gadā, pamatkapitāls ir 4 339 230 eiro.

Kompānijas lielākie īpašnieki pastarpināti ir Latvijas uzņēmēji brāļi Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs, kuru īpašumā ir vairāk nekā 90% "Brīvā viļņa" akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Brīvais vilnis iesniedzis biržā pieteikumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus

Žanete Hāka, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Brīvais vilnis» iesniedzis Nasdaq Riga iesniegumu par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, informē uzņēmums.

2019.gada 28.februārī notika AS «Brīvais vilnis» ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par AS «Brīvais vilnis» publiskajā apgrozībā esošo akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

2019.gada 25.aprīlī AS «Brīvais vilnis» akcionārs SIA Mūsu investīciju fonds izteica obligāto AS «Brīvais vilnis» akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas noslēdzās 2019.gada 24.maijā.

Par akciju izslēgšanu sekos atsevišķs biržas paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

SIA Mūsu investīciju fonds pēc atpirkšanas piedāvājuma būs ieguvis 97,41% AS Brīvais vilnis akciju

Db.lv, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mūsu investīciju fonds izteiktā AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros tika piedāvāts atpirkt 81 469 sabiedrības akcijas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā būs 3 019 205 AS Brīvais vilnis akcijas, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga valde 6. novembrī nolēma piemērot uzraudzības statusu AS «Brīvais vilnis», liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Birža uzraudzības statusu piemēro saskaņā ar biržas noteikumiem «Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos», kas nosaka, ka birža uzraudzības statusu piemēro, ja tiek izteikts emitenta akciju atpirkšanas piedāvājums vai ir publiski paziņots par nodomu izteikt šādu piedāvājumu.

AS «Brīvais vilnis» 6. novembra paziņojumā informē, ka no akcionāra SIA «Mūsu Investīciju Fonds» ir saņemta informācija par to, ka, ņemot vērā, ka ir sasniegts Finanšu instrumentu likuma 66.panta 4.daļas 1.punktā noteiktais slieksnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, šobrīd tiek gatavots obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis īpašniekiem kļuvuši Māris Trankalis un Arnolds Babris

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Auguši AS Brīvais vilnis zaudējumi; nākamgad cer atgriezties Krievijas tirgū

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis šā gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar zaudējumiem 255,5 tūkstošu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekšējā gada 9 mēnešos zaudējumi bija 165 141 . Pārskata perioda ieņēmumi ir 3,904 miljoni eiro, bet bruto peļņa 334,9 tūkstoši eiro. 2016.gada 9 mēnešu zaudējumi ir saistīti ar zemo tirgus aktivitāti un veiktajām mārketinga aktivitātēm.

AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība. 2002.gada 14.maijā uzņēmums reģistrēts vienotajā Latvijas Republikas komercreģistrā.

2016. gads ir divdesmit piektais uzņēmuma darbības gads kopš tā pārveidošanas par akciju sabiedrību. Pavisam 2016.gada 9 mēnešos saražoti 6,9 miljoni kārbu dažāda (139) sortimenta zivju konservu, no tā 2,8 miljoni kārbu šprotes. 2016.gada 9 mēnešos pārdoti 7,2 miljoni kārbu konservu par 3,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Db.lv jau rakstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Atpirkšanas cena ir 0,87 eiro par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Šprotes eļļā uzņēmumā Brīvais vilnis

Māris Ķirsons, 05.10.2018

Šprotu ražošanai ir derīgas Baltijas jūras brētliņas – sardīņu sugas zivis, un reņģes – siļķu sugas zivis.

Foto: Brīvais vilnis/Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šmits: Latvijas zivju pārstrādes nozare piedzīvo restartu

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivju pārstrādes produkti gvuši ievērojamu atzinību pasaules lielākajā pārtikas produktu izstādē SIAL Paris 2016, kas apliecina, ka Latvija ir pasaules līmeņa spēlētājs mazo pelāģisko zivju pārstrādē. Zināšanas, kas balstās vismaz pusotru gadsimtu senās tradīcijās ir pamats tam, lai Latvija kā zivju pārstrādes lielvalsts spētu veiksmīgi konkurēt ar jebkuru citu spēlētāju pasaulē, uzskata Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Lai arī Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas tirgu slēgšana, kā arī kopējā ekonomiskā situācija šajā reģionā Latvijas zivju pārstrādes nozarei ir milzīgs trieciens, tomēr daudzus gadus mērķtiecīgi veiktais darbs pie jauniem produktiem un tirgiem skaidri apliecina to, ka nozarei ir ļoti labas perspektīvas nākotnē. Mēs šodien runājam par nozares «restartu»», saka D. Šmits.

Latvijas zivju pārstrādes produkts Smoked Petites Sardines (ražotājs - SIA Karavela) guvis starptautisku ekspertu atzinību izstādes 2016.gada inovatīvo produktu stendā.

Smoked Petites Sardines novērtēts ar produkta augsto kvalitāti, bet īpaši ar inovatīvu iepakojuma risinājumu, kas zināmā mērā ir jaunatklājums pasaules zivju konservu industrijai. Pirmie pasaulē šādu iepakojumu ražošanā sāka ieviest tieši Latvijas uzņēmumi SIA Gamma-a un A/S Brīvais vilnis“kā rezultātā šobrīd tas ir kļuvis par nozares atpazīstamības zīmi īpaši tādos produktos kā Brisling sardines vai Les petites sardines de Riga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AS Brīvais Vilnis akcijas piedāvā atpirkt par 1,16 eiro par vērtspapīru

Žanete Hāka, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi SIA Mūsu investīciju fonds iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

SIA Mūsu investīciju fonds pieder 97,41% AS Brīvais vilnis balsstiesīgo akciju. SIA Mūsu investīciju fonds dalībnieki ir Arnolds Babris (49,79%) un Māris Trankalis (50,21%).

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 1,16 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Brīvais vilnis: Būs uzņēmumi, kuri neizdzīvos, bet mums jāpārvar grūtības

Žanete Hāka, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis pērn saražoja 10,4 miljonus kārbu dažāda (161) veida zivju konservu, no tā 4,6 miljoni bija kārbu šprotes, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Kopumā pārdots 10,1 miljons kārbu par 5,4 miljoniem eiro.

Sabiedrības 2016.gada rezultāts ir zaudējumi 436 174 eiro apmērā. Šie zaudējumi ir no saimnieciskās darbības.

Kopējā situācija zivju konservu tirgū saspringta, būs uzņēmumi, kuri neizdzīvos, tiem, kuri izdzīvos būs vieglāk. Sabiedrībai jābūt starp uzņēmumiem, kas pārvarēs šīs grūtības, norāda kompānijas vadība.

Kompānija strādā, lai saglabātu tirgus segmentu un gaida, kad atvērsies Krievijas un Kazahstānas tirgus un uzlabosies ekonomiskā situācija pasaulē. Pieprasījums pēc konserviem netradicionālajos tirgos atpaliek no ražošanas apjomiem. Ražojot mazākus daudzumus, produktu pašizmaksa sadārdzinās, tikmēr tirgus cenas konkurences rezultātā krītas, skaidrots paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

AS Brīvais vilnis pērn strādājis ar 1,122 miljonu eiro zaudējumiem

Dienas Bizness, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis 2017.gadā ir strādājusi ar zaudējumiem 1,122 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata gada ieņēmumi ir 6,8 miljoni eiro. Apgrozījums 2017.gadā palielinājies par 25%, salīdzinot ar 2016.gadu. Sabiedrības darbības rezultātus ir ietekmējusi ekonomiskā situācija NVS valstīs un Krievijas noteiktais ekonomiskais embargo, uzkrājumu izveidošana šaubīgajiem debitoriem, kā arī konkurentu aktivitātes tirgus segmenta saglabāšanai.

2017.gadā saražoti 12,8 miljoni kārbu dažāda (159) sortimenta zivju konservu, no tā 4,6 milj. kārbu šprotes, saražoti arī 2 veidi zivju preservu un 3 veidi kaltēto brētliņu. Pārdots 13,1 miljons kārbu par 6,8 miljoniem eiro, kas ir par 30% kārbu vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrība 2018.gadā strādā pie papildus noieta tirgus apgūšanas, inovatīvu iepakojuma veidu izmantošanas un jaunu produktu izstrādes, kā arī izmaksu optimizēšanas. AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq Riga šā gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu apstiprināt AS Brīvais vilnis pieteikumu 3 099 450 uzrādītāju akciju izslēgšanai no Baltijas Otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu nosakot 2019. gada 28. jūniju, liecina biržas paziņojums.

AS «Brīvais vilnis» akcionāri 2019. gada 28. februāra ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus. Tika izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas noslēdzās 2019. gada 24. maijā.

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā ir 3 019 295 sabiedrības akciju, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Māris Ķirsons, Monta Glumane, Kristīne Stepiņa, Ilze Žaime, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Brīvais vilnis/Māris Ķirsons

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm noliekot virkni nozaru, tūrisma jomu teju vai paralizējot. Taču vīrusa radītie riski var pavērt arī iespējas, tostarp analogu izstrādājumu ražošanai un līdz ar to arī investīciju piesaistei Latvijā.

Tā, piemēram, pieprasījuma pieauguma tendenci novērojis zivju konservu ražošanas AS "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks Arnolds Babris. "Konservi ir unikāls produkts, kas var tikt ilgstoši glabāts, tāpēc – jo lielākas nepatikšanas, jo vairāk pērk konservus," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro uzņēmējs.

"Neatkarīgi no tā, vai kādam tas patīk vai nē, Ķīna ietekmē visu pasauli un lielākā vai mazākā mērā arī visas nozares," tā situāciju vērtē koksnes importa un eksporta SIA "ACA Timber" līdzīpašnieks Armands Apfelbaums.

Viņš norāda, ka Ķīna kā pasaules fabrika ir liels dažādu iekārtu un izejvielu iepircējs visā pasaulē. "Būtībā koronavīruss ne vienu vien ražotāju ir ielicis karantīnas režīmā, kas ir izraisījis ķēdes reakciju," uzsver A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AS Brīvais vilnis akcijas piedāvā atpirkt, maksājot 0,87 eiro par vērtspapīru

Db.lv, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi SIA Mūsu investīciju fonds iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, liecina FKTK paziņojums.

SIA Mūsu investīciju fonds pieder 97,37% mērķa sabiedrības balsstiesīgo akciju. SIA Mūsu investīciju fonds dalībnieki ir Arnolds Babris (49,79%) un Māris Trankalis (50,21%).

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 0,87 eiro.

Piedāvājuma termiņš ir 30 dienas no dienas, kad piedāvājums ir publicēts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir kļuvusi par draudu daudzu uzņēmumu maksātspējai un paaugstinājusi maksātnespējas risku. Situācija raisa jautājumus par to, ko un kā darīt, lai sarežģījumus pārvarētu bez būtiskiem zaudējumiem.

Pēc žurnāla "Dienas Bizness" aptaujāto domām, pašlaik pat vēl neesot iespējams prognozēt reālos postījumu apmērus, jo ir zināmas smagi cietušās nozares – viesmīlība, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet mazāk publiski zināms par darbības rādītājiem nozarēs un uzņēmumos, kuri darbu martā un aprīlī turpināja. Arī šie uzņēmumi sajuta pasūtījumu apsīkumu, cenu kritumu un rēķinu apmaksas termiņu pagarināšanos.

"Pašlaik Latvijā ir vairākas krīzes – koronavīrusa, tranzīta un tā dēvētā cīņa par naudas higiēnu. Tā sacīt – trīs vienā, un tāpēc arī kopējā situācija ar daudzu uzņēmumu maksātspēju nav tā iepriecinošākā, un sliktākais scenārijs būtu svētki maksātnespējas administratoriem, kura īstenošanos nevajadzētu pieļaut," situāciju vērtē AS "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā nedrīkst pieļaut maksātnespējas cunami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK atļauj SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu

Db.lv, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēmusi atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, informē FKTK.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Atpirkšanas cena ir 0,87 eiro par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Uzņēmumos būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms

Māris Ķirsons, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumos, kur nodarbina vairāk nekā 50 strādājošo, būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms, par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam varēs piemērot līdz pat 2000 eiro lielu soda naudu

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatāmais Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, par kuru diskusijas notiek jau daudzus gadus.

Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Taču, ja ziņotājiem neesot aizsardzības, tad paveroties atriebības iespējas (piemēram, atlaist no darba).

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji bija pārsteigti par ideju, ka sešu mēnešu laikā būs jāizveido iekšējais trauksmes celšanas mehānisms. «Kārtējais birokrātiskais iemiesojums, kurš nerada ne papildu pievienoto vērtību, ne paaugstina konkurētspēju,» vērtē a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka ierēdņi vēlas radīt jaunus normatīvus, kuriem var būt pamatīgas blaknes. «Šķiet 2014. gadā iesniedzu ziņojumu par aplokšņu algām konkrētā jomā, bet līdz pat šim brīdim nekas nav noticis,» norāda A. Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tiks izveidots uzņēmēju ombuds, kurš skatītu strīdus par nodokļu administrācijas uzrēķiniem uzņēmējiem, vienlaikus būs iezīmēti gan VID pienākumi sadarbībai ar uzņēmējiem un arī uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju.

Tādu ainu Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru kopsapulcē – diskusijā Kas būs Latvijas ekonomikas virzītājspēks 2020. gadā? iezīmēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norādīja, ka ir sasniegta pašlaik iespējami augstākā sadarbības pakāpe starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju un ir nepieciešama jauna – augstāka – sadarbības forma. «VID ir godprātīgo uzņēmēju draugs, vienlaikus noteiksim uzņēmēju tiesības sadarbībā ar nodokļu administrāciju un arīdzan šīs iestādes pienākumus sadarbībai ar uzņēmējiem,» skaidroja J. Reirs. Viņš norādīja, ka uzņēmēju ombuda svarīgākais uzdevums būs izskatīt strīdus par uzrēķiniem, kuri pēc pārsūdzības faktiski nokļūst sava veida melnajā kastē, jo teju vai visos gadījumos viss norit vienos vārtos. «Šajā sistēmā būs arī iespējas redzēt katra konkrēta VID darbinieka lēmumus, šo lēmumu tapšanu, virzību un arī gala rezultātu,» skaidroja J. Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu eksports turpina samazināties, ražotāji tiecas uz jauniem tirgiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā sagatavoto un konservēto zivju un jūras produktu eksports turpināja samazināties. Kā liecina Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldes apkopotā informācija, pērn sagatavoto un konservēto zivju eksports tonnās bija tikai 25,6 tūkstoši tonnu, kas ir ievērojami mazāk, nekā 2014. gadā, kad eksports bija 62,3 tūkstoši tonnu un kad nozari vēl nebija skāris Krievijas Federācijas Federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas Rosseļhoznadzor lēmums aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Šī apstākļa dēļ eksporta apjomi samazinājušies ne tikai tonnās, bet arī naudas izteiksmē – pērn sagatavotās un konservētās zivis eksportētas par 65,6 miljoniem eiro, gadu iepriekš – par 73,9 miljoniem eiro, bet 2014. gadā – par 86 miljoniem eiro. Jāatgādina, ka zivju konservu liegumu ievešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru