Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Laikmets vairs nepieprasa, lai katrs sevi cienošs vīrietis pats uzceltu sev māju. Tā vietā nākušas dažādas iespējas pie tādas tikt, apvienojot pilsētas tuvumu, dabas klātbūtni un aktīva dzīvesveida perspektīvu. Viena no šādām pērlēm atrodama tepat Rīgā, Juglas ezera krastā, kaimiņos Brīvdabas muzejam.

Brīvdabas nams ir gleznaina meža ieloka ieskauts augstākās raudzes arhitektūras, dizaina un tehnoloģiju prasībām atbilstošs dzīvokļu komplekss, kur rast mājas un mieru no pilsētas burzmas, tajā pašā laikā atrodoties rokas stiepiena attālumā no tās epicentra.

Latectus, kas Latvijā darbojas kopsolī ar SEB banku, SIA Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs uzsver, ka, viņaprāt, Rīgā reti ir sastopams projekts, kura tuvumā atrodams gandrīz viss komfortablai un aktīvai dzīvei: «Brīvdabas nams ir ekoloģiska un labvēlīga vide personīgai izaugsmei un ģimenes drošībai. Ezers ar tā sniegtajām atpūtas iespējām un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēstures izpētei ir turpat līdzās. Veidojot šo projektu, būtiska bija infrastruktūra – liela tirdzniecības centra, veselības iestāžu, sporta bāzes, Juglas skolu un bērnudārzu tuvums, kā arī ērts sabiedriskais transports un veloceliņš. Tomēr nozīmīgākais faktors ir zaļa un norobežota vide ar iespējām 15 minūšu laikā nokļūt Vecrīgā.»

Latvijas Banka 16.aprīlī izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Pāri laikiem", kas veltīta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 100.gadadienai un tā darbībai, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpuses jeb aversa centrā ir attēlota sieviete, kura ar menti maisa mīklu abrā. Virs attēla ir attēlots vērpjamā ratiņa rats jeb ritenītis, kamēr attēla abās pusēs ir redzami seni darbarīki un sadzīves priekšmeti - miltu liekšķere, karošu koks ar karotēm, zivju nesamais grozs, vangale, lize un linu lāpstiņa jeb sprēslīca. Monētas aversa augšpusē puslokā ir uzraksts Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Savukārt monētas aizmugures jeb reversa centrā ir attēlots vīrietis, kurš ar cērti jeb siļu kapli gatavo sili. Virs attēla ir attēloti saku koki, bet abās pusēs attēlam redzami darbarīki - šļute (slīperu cirvis jeb platasmens cirvis), līcenis jeb slīmests, urbis, vienroce, vienroces grābeklītis un graudu lāpsta jeb liekšķere.

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Arī šogad, tāpat kā ik gadu Berlīnē notiek starptautiska pārtikas Izstāde-gadatirgus Zaļā nedēļa, kur desmit dienas satiekas gan lauksaimniecības ministri, starptautiskās vides vadošie lauksaimniecības uzņēmējdarbības pārstāvji un Berlīnes apmeklētāji, kuriem interesē viss par un ap lauksaimniecību un pārtiku.

Latvijas ražotāji arī šajā gadā vienotā stendā pārstāv mūsu valsti, informē Agroresursu un ekonomikas institūts.

Šogad pasākums notiek 18.-27.janvārī Messe Berlin 115 tūkstoš kvadrātmetru platībā. Pagājušo gadu pasākumu apmeklēja vairāk nekā 400 tūkstoši apmeklētāju, tostarp ap 90 tūkstošiem tirdzniecības apmeklētāju.

Latvijas stends atradodas hallē 8.2, ar stenda numuru 105, pateicoties Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) izstāžu daļas organizēšanai un Zemkopības ministrija (ZM) atbalstam. Tajā būs pārstāvēti gan Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares produkti, gan tiks nodrošināti Latvijas lauku tūrisma un seno amatu popularizēšanas pasākumi ar Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs amatnieku, «Donu» saimnieces Ilze Briedeun Lauku Ceļotājs / Baltic Country Holidays iesaisti. Kā ierasts, tiks tirgotas pārtikas preces, sākot ar medu un tā produktiem, šprotēm, dzērvenēm, sukādēm, dabīgiem sīrupiem, žāvētiem āboliem, dažādām tējām, maizi, medījumu gaļu un konserviem, dažādām alus šķirnēm un kvasiem, svaigi ceptu maizi, gaļas izstrādājumiem, piena izstrādājumu produktiem, konfektēm «Gotiņa» un citiem saldumiem.

Latvijas ražotāji no 20. līdz 29.janvārim piedalās Vācijā notiekošajā izstādē Zaļā nedēļa 2017.

Latvijas ražotāju kopstendu, ko organizē Zemkopības ministrija un Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Mūsu valsts kopstenda vadmotīvs ir Izbaudi un paņem līdzi Latvijas garšu un tas vērsts uz Latvijai tradicionālu un specifisku nišas produktu pazīstamības veicināšanu.

Latvijas kopstenda platība izstādē Zaļā nedēļa 2017 ir 100 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rādīs un arī apmeklētājiem produkciju pārdos AS Lido, izstādes Riga Food 2016 konkursa Tautas garša uzvarētāji SIA Snigol, SIA Brīvais mustangs, IK I.R.Avots un SIA Kurzemnieku ražojumi, kā arī SIA Vladas SP, Kalnu medus dravnieks Sandris Akmans, SIA Raiskuma labumu darītava, SIA Straumes SK, IK 55 mārītes, SIA Baltic Wild, SIA Dienvidi plus,, ZS Jāņkalni, SIA Skrīveru pārtikas kombināts un SIA Sula. Kā katru gadu izstādē ekspozīcija būs arī asociācijai “Lauku ceļotājs”, bet otro gadu Berlīnes izstādē sevi rādīs Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un SIA Rozīne ar produktu Skrīveru mājas saldējums.