2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

2019. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā bija valsts pārvaldē – 6,1 %, būvniecības nozarē – 4,9 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 4,3 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,9 %, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,5 % un transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,4 %.

2019. gada 2. ceturkšņa beigās augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7 % no visām darbvietām galvaspilsētā jeb 19,4 tūkst., savukārt zemākais – Vidzemes reģionā (2,0 % jeb 1,2 tūkst.).

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijā bija visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars – 3,2 %, Igaunijā – 1,8 %, bet Lietuvā viszemākais – 1,4 %. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2. ceturksnī bija 2,3 %.