Aizvadītajā gadā SIA Brocēnu keramika apgrozījums palielinājies teju 3,5 reizes, sasniedzot 1,06 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Kā norādīts iesniegtajā vadības ziņojumā, pērn uzņēmumā ražošana nodrošināta septiņus mēnešus, kopumā saražojot 318,32 tūkstošus kvadrātmetru flīžu. Ražošana pērn tika orientēta tikai uz fasādes flīžu ražošanu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn SIA Brocēnu keramika tika sasniegts ievērojams ražošanas un realizācijas apjoma pieaugms – ražošanas apjomi aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga gandrīz divas reizes, bet realizācijas apjomi palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes.

Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 148,03 tūkstošu latu zaudējumiem.

Tomēr, neskatoties uz to, ka uzņēmuma pašu kapitāls 2012.gada nogalē bijis negatīvs un īstermiņa saistības pārsniedza tā īstermiņa aktīvus, uzņēmuma vadība uzskata, ka SIA Brocēnu keramika var nākotnē veiksmīgi turpināt savu darbību, pie kam, uzņēmuma īpašnieks ir izteicis gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt finansiālu atbalstu.

Skrīveros darbu sākusi radošā darbnīca Daugava, kurā skrīverietes Montas Pankules rokām sietspiedes tehnikā jau top tautiskas un modernas lietas. Darbnīcas saimniece atklāj, ka biznesa ideja radusies, meklējot ideālās flīzes savai mājai, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darbnīca atrodas ēkā, kur savulaik bijis ugunsdzēsēju depo un blakus garāžā aizvien stāv ugunsdzēsēju auto. «Daudzi vēl nav redzējuši šo vietu, jo uzņēmums dibināts tikai nesen, 18. maijā, un mana darbnīca vēl tikai top,» saka Monta.

Kā radusies tieši šī biznesa ideja? «Pirms diviem gadiem nopirkām mazu mājiņu Skrīveros un sākām to remontēt,» stāsta jaunā uzņēmēja. «Man gribējās raibas un interesantas flīzes, bet neko, kas man patiktu, veikalos neatradu. Draudzene teica: taisi pati! Sāku meklēt veidus, kā to darīt. Zīmēju ar roku, izmantoju trafaretus un meklēju informāciju. Izlasīju, ka citviet pasaulē flīzes apglezno ar sietspiedes palīdzību. Šis fakts mani ieinteresēja, un sāku interesēties, kā to paveikt Latvijā.»

Ar soļiem ģenerēt elektroenerģiju – to, ka tas ir iespējams un cilvēki to vēlas, pierādījis brits Lorenss Kembels-Kuks (Laurence Kembell-Cook).

2009. gadā viņš realizēja savu ideju par unikālu ietves plāksni, kas ražo un akumulē elektroenerģiju, savukārt 2019. gadā kļuva par tirgus līderi savā jomā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstībā.

«Vēlējos radīt produktu, kas mijiedarbotos ar iespējami lielāku cilvēku skaitu,» viņš stāsta. Izrādās, ka ik dienas pār vienu ietves flīzi pāriet līdz pat 50 tūkstošiem soļu, bet kas notiks, ja gājēju plūsmu izmantos elektroenerģijas ražošanai? Enerģiju akumulējošās flīzes Pavegen spēj uzkrāt kinētisko enerģiju no katra soļa, ražojot 2,1 vatu elektroenerģijas stundā. Gājējam uzkāpjot uz flīzes, kas izgatavota no pārstrādātas gumijas, tās centrā iedegas gaismas diode, atgādinot cilvēkam par viņa dalību elektroenerģijas ražošanā un vienlaikus izgaismojot viņam ceļu.

#Tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs speciālisti.

Otrdien tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) speciālisti, aģentūru LETA informēja ēkas īpašnieces - SIA «Marno J» - mārketinga speciāliste Zane Meldrāja.

Plašākus komentārus par centra slēgšanas iemesliem Meldrāja nesniedza, bet atzina, ka objektu šodien apsekos BVKB speciālisti, kuriem sniegta informācijas par tehniskajām problēmām, kas radušās objektā.

«Pašlaik neko precīzāk komentēt nevaram,» pauda «Marno J» pārstāve.

Savukārt Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis (V) aģentūru LETA informēja, ka viņš ir vērsies BVKB ar lūgumu sniegt informāciju par tehniskajām problēmām tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža».

Neliela, taču intensīvi izmantota mājokļa telpa, kam jābūt gan funkcionālai un ergonomiskai, gan estētiski pievilcīgai. Bieži vien vēl svarīgāka par redzamo pusi ir vannas istabas remonta kvalitāte, piemēram, pareizi izveidota hidroizolācija, kas ļauj ilgtermiņā izvairīties no daudzām problēmām. Lasi un uzzini, kas jāņem vērā, lai remonts vannas istabā atbilstu visiem šiem kritērijiem!

Kad nepieciešams remonts vannas istabā?

Iemesli, kāpēc vannas istabā vajadzīgs veikt remontu, var būt dažādi – daļa no tiem ir saistīti ar konkrētu problēmu novēršanu vai telpas un santehnikas nolietojumu, savukārt citi vairāk saistīti ar interjera noformējumu. Krāsas un iekārtojuma nianses, kas pirms gadiem desmit šķita tīkamas, nu apnikušas un mudina vannas istabu pārveidot.

Funkcionāli vannas istabai jādarbojas nevainojami, tāpēc esošās vannas istabas iekārtas nolietojums vai arī problēmas ar hidroizolāciju var būt nopietns iemesls remonta veikšanai. Tāpat remontu nevajadzētu atlikt, ja vannas istabā parādījies pelējums, ko ar tīrīšanas līdzekļiem vien neuzveikt.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Jānis Bormanis, kā parādnieku reģistrējot nekustamo īpašumu SIA Loras nami, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 11,38 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS Rietumu banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi nekustamā īpašuma SIA Alis. Tās vērtība bijusi 10,9 miljoni eiro, bet ķīlas ņēmēja bijusi AS Latvijas Krājbanka.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi elektroinstalācijas ierīkošanas SIA SZMA Rīga. Tās kopējā vērtība – 3,3 miljoni eiro, bet ņēmējs – Nordea Bank Finland Plc.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 2,85 miljonu eiro apmērā devusi būvkompānija SIA Super Bebris, kā parādnieku reģistrējot SIA Super Bebris Property. Ķīlas ņēmēja bijusi AS SMP Bank.

Ogres pilsētā ir ierīkoti trīs gājēju tuneļi: viens zem dzelzceļa centrā, otrs - iepretim autobusu pieturai Priedītes Grīvas prospekta galā, trešais – pie Akmeņu ielas pieturas zem autoceļa Rīga –Daugavpils.

Visvairāk noslogotais ir tunelis centrā, pa kuru diendienā uz staciju, no tās uz darbu un dažādām iestādēm, skolām, steidz tūkstošiem ogrēniešu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss. Gājēju tunelis ir apgaismots, uzstādītas novērošanas kameras, tīrs un uzkopts. Pašlaik visas sienas flīzes ir vietā, nav nekādu smērējumu. Novietoti arī atkritumu konteineri.

Noslogots un laba kārtībā ir gājēju tunelis pie Priedītēm. To izmanto ļoti daudzi ogrēniešu, kuri dodas iepirkties uz lielveikalu Dauga vai pastaigāties pa pludmali un dambi gar Ogres salu.

Līdz 15. oktobrim Rīgā, Gogoļa ielas gājēju tunelī, tiks atjaunots grīdas segums, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Šis tunelis savieno Rīgas Centrāltirgu ar Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Līdzšinējās tuneļa grīdas flīzes bija savu mūžu nokalpojušas, daudzviet saplaisājušas un daudzviet nolietojuma rezultātā flīžu vairs nebija. Grīdas seguma atjaunošanas laikā vecās flīzes tiks demontētas, tiks uzklāta jauna izlīdzinošā grīdas kārta un uzklātas jaunas granīta flīzes. Tām būs raupjāka virsma, lai mazinātu arī slīdamību.

Remontdarbu laikā gājēju satiksme pa tuneli tiks nodrošināta, taču vietām gājēju pārvietošanās zona var būt sašaurināta.

Remontarbus veiks SIA Rīgas tilti, kas uztur gājēju tuneļus Rīgā.

Grīdas seguma izvēle mājoklim ir nozīmīgs aspekts gan no praktiskā, gan no interjera dizaina viedokļa. Grīdas apdares materiālu klāsts šobrīd ir daudzveidīgs, ļaujot katram piemeklēt sev tīkamāko risinājumu.

Raksta turpinājumā nedaudz vairāk par šobrīd populārākajiem grīdas segumu veidiem.

Lamināts

Populāra izvēle mūsdienās ir lamināts. Tas ir kvalitatīvs, labi izskatās, viegli ieklājams, turklāt ir pieejams arī cenas ziņā.

Lai atvieglotu lamināta ieklāšanu, tas tiek aprīkots arī īpašu “click” sistēmu. Tomēr jāņem vērā tas, ka lamināts jāsargā no ūdens, tādēļ to nav ieteicams ieklāt telpās ar augstu mitruma līmeni.

Parkets

Ja vēlaties dabisku grīdas segumu, laba izvēle būs parkets. Šo grīdas segumu var iedalīt vairākos veidos - masīvkoka, divslāņu un trīsslāņu.

Madonas uzņēmums SIA Intelwood paplašinājis savu darbību un ir iegādājies kokapstrādes iekārtas, lai ražotu koka apdares flīzes.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM šī projekta īstenošanai ir piešķīrusi Starta aizdevumu 43,5 tūkstoši eiro apmērā.

Finansējums piesaistīts kokapstrādes iekārtu iegādei, lai uzsāktu ražot koka apdares flīzes, kas būs inovatīvs produkts ne tikai Latvijas vai Eiropas līmenī. Produktam ir īpaša uzstādīšanas tehnika – flīzes var uzstādīt, izmantojot klasisko flīžu uzstādīšanas metodi, taču, pateicoties to īpašajām maliņām jeb kantītēm, tās uz sienas iespējams izkārtot līdzīgi kā puzli. Šī projekta īstenošanai SIA «Intelwood» ir piesaistījusi arī Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

«Mūsu mērķis ir gana ambiciozs – iekarot pasaules dizaina tirgu ar Latvijā ražotām īpaša dizaina un tehnoloģiskā risinājuma koka flīzēm un citiem ekskluzīviem dekoratīviem sienu, kā arī mēbeļu elementiem. Lai sasniegtu izvirzītos biznesa mērķus un starptautiskā tirgū piedāvātu šo produktu, mums bija nepieciešams ALTUM aizdevums, lai savu ideju iedzīvinātu. Idejas realizēšanai atbalstu sniedza arī Madonas pilsēta,» komentē SIA «Intelwood» valdes loceklis Rihards Veršiņins.

Sākuši ar flīžu tirdzniecību, interjera salona Krassky īpašnieki Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško tagad izvērš biznesu ne vien Rīgā, bet arī Londonā un Maskavā

Fragments no intervijas ar Aigaru Zelmeni, kas publicēta 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Krassky darbojas jau 13 gadus. Kas ir mainījies šajā laikā?

Šajā periodā ir notikusi ļoti dinamiska attīstība. Kad dibinājām uzņēmumu, bija liels neobarokālā virziena vilnis; tapetēs, flīzēs un arī mēbelēs bija daudzi dažādi rakstaini elementi un faktūras. Protams, visi šie greznie ornamenti bija mūsdienu interpretācijā, to varēja redzēt gan SPA viesnīcās, gan privātos interjeros.

Atkarībā no reģiona bija aktuāls klasikas virziens ar zeltu, kruzuļiem, grezniem elementiem interjerā. Tajā mirklī, kad cilvēki sajuta zināmu piesātinājumu, izteikti attīstījās art deco un neo art deco stils mūsdienu interpretācijā. Tas joprojām bija ļoti grezns, bet ar ģeometriskām līnijām. Tika izmantoti skaisti kvalitatīvi metāli, dabīgais akmens, āda. Tas bija relatīvi klasisks virziens, tajā pašā laikā – daudz mūsdienīgāks un šodienas cilvēka dzīves ritmam atbilstošs.

Mūsdienās sapnis par savu mājokli vairs nav nesasniedzams. Iedzīvotāju labklājības līmenis arvien uzlabojas, radot vēlmi ieguldīt savā nekustamajā īpašumā.

Ņemot vērā pieaugušo interesi un pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Kalnina 1 piedāvā pārdomātus dzīvokļus ar privātu pagalmu Rīgas tuvajā centrā blakus parkam, Alfrēda Kalniņa ielā 1.

Park Residence ir mūsdienīgs projekts, kurā kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu, estētisku dzīvojamo platību mūsdienīgiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, dāvājot pagātnes vērtības mūsdienu ērtībās..

Park Residence namā ir iespējams iegādāties funkcionālus augstas klases dzīvokļus ar pilnu iekšējo apdari platībās no 13 kvm līdz 36 kvm; studijas tipa dzīvokļus vai studijas tipa dzīvokļus ar vienu guļamistabu. Līdz detaļām pārdomāti dzīvokļu plānojumi, optimālas istabu un dzīvokļu zonu proporcijas dod iespēju pilnvērtīgi izmantot telpu. Apdarē un dizainā izmantoti tikai laika pārbaudi izturējuši, kvalitatīvi materiāli un elementi, pasaulē atzīti zīmoli – VILLEROY & BOCH akmens masas flīzes, HANSGROHE santehnika, Itālijā ražoti CORDIVARI radiatori, divslāņu ozola parketa dēļi PARKY un MEISTER, dušas izbūvētas ar VILLEROY & BOCH jaunās paaudzes materiāla dušas paliktņiem ARCHITECTURA vai flīzētas ar kritumu uz lineāru TECE trapu ar flīzes apdares nosegvāku, JUNG rozetes un slēdži. Namā ir izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas – ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ar ūdens skaitītājiem dzīvoklī, apkures sistēma ar iespēju skaitītāju rādījumus nolasīt attālināti, kā arī elektroapgādes sistēma. Šī gada aprīlī tiek uzsākta dzīvokļu tirdzniecība.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Tirdzniecības centrs “Spice” pabeidzis interjera atjaunošanas projektu, kura laikā, investējot 9 miljonus eiro, renovēti 7565 kvadrātmetri no tirdzniecības centra platības.

Pārbūves darbi īstenoti dažādos segmentos, iekļaujot gan dekoratīvo margu un grīdas flīžu nomaiņu, gan jaunu apdares risinājumu ieviešanu. Tai skaitā rekonstrukcijas darbi notika arī nozīmīgās tirdzniecības centra zonās, piemēram, ieejas portālos, ātrijos un Modes, Palmu alejās. Veicot vērienīgos rekonstrukciju darbus apmeklētājiem pieejamajās tirdzniecības centra telpās, domāts arī par darbinieku labbūtību, renovējot tiem paredzētās atpūtas telpas. Papildu tam ieviesti nozīmīgi, ilgtspējīgi risinājumi, kas ļāvuši samazināt tirdzniecības centra ekoloģiskās pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi.

“Pēdējo 10 gadu laikā tirdzniecības centru funkcija ir ievērojami mainījusies – tā vairs nav tikai vieta, kur iegādāties noskatīto preci, bet tie ir kļuvuši arī par brīvā laika izklaides galamērķi. Veidojot jauno interjeru, mūsu uzmanības centrā bija un būs apmeklētāja pieredze un emocionālā labsajūta. Tieši tādēļ esam spēruši drosmīgu soli un atkāpušies no ierastā, tirdzniecības centriem raksturīgā interjera, vienlīdzīgās lomās nostādot tik ļoti nepieciešamo funkcionalitāti un estētisko baudījumu, integrējot interjerā elementus ar pievienotu māksliniecisko vērtību,” stāsta Iveta Priedīte, tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja.

Šodien Vecrīgas jauniešu viesnīcas Ala Hostel ēku Audēju ielā 11 pārņem jaunie īpašnieki kopā ar apsardzes darbiniekiem.

Kā pastāstīja jauno īpašnieku SIA Relocation pārstāvis Uldis Papāns, Ala Hostel ēka tika iegādāta 2009.gadā izsolē, kuru vecie īpašnieki - SIA Audēju nami - bija zaudējuši, nespējot norēķināties ar banku.

Divu gadu laikā jaunie īpašnieki ar vecajiem nav spējuši rast risinājumu par tālāko sadarbību, jo vecie īpašnieki nepiekrita darījuma nosacījumiem un iesniedza prasību tiesā, kā rezultātā Augstākā tiesa lēma par labu SIA Relocation. Tādēļ šodien pie ēkas ieradušies aptuveni desmit apsardzes firmas darbinieki kopā ar tiesu izpildītāju un neļauj ēkā nevienam ieiet, lai netiktu bojātas mantas, kas atrodas iekšā.

Šodien svinīgi tika prezentētas Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas ēkas Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, renovētās telpas, kur turpmāk atradīsies Kerkoviusa nams - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījuma centrs un bibliotēka.

Atklāšanā klātesošajiem bija iespēja pirmajiem doties izpētīt renovētās telpas, aplūkojot ne tikai lasītavu, bet arī pagrabu, izstāžu zāli un piebūvi, kurā būs darba vietas jaunajiem pētniekiem. Savām acīm aplūkot jaunās telpas bija ieradušies vairāki desmiti cilvēku.

LU rektors Mārcis Auziņš pauda prieku par jaunatklātajām telpām un pateicās visiem, kas piedalījās to veidošanā. Viņaprāt, ēka ir skaisti restaurēta. Rektors jokojās, ka celtniekiem jāpateicas divreiz - pirmo reizi, ieraugot telpas, un pēc dažiem gadiem, kad var redzēt, kādas tās ir ekspluatācijā.

«Es domāju, šīs dienas pasākums Latvijas Universitātes bibliotēkā un tagad jau arī humanitāro zinātņu centrā lieku reizi pierāda, ka Latvijas Universitāte nav tikai mācību iestāde, ka tā nav tikai pētniecības iestāde, bet tā ir arī noteiktu kultūras funkciju realizētāja gan Rīgā, gan Latvijā kopumā,» teica Auziņš.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā.

Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Liepājas muzeja ēkas renovācijas gaitā atklājušies gan iepriekš neidentificēti bojājumi, gan atrastas unikālas vēstures liecības. Neparedzētie pavērsieni prasījuši gandrīz 100 tūkstošus latu papildu finansējuma.

No 1900. līdz 1902. gadam koktirgotāja Kacenelsona ģimenes vajadzībām būvētā ēka šobrīd piedzīvo līdz šim vērienīgāko rekonstrukciju, kuras gaitā pierādīts, ka remontu vairs nedrīkstēja atlikt, apgalvo Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Kopš renovācijas uzsākšanas atklājies gan tas, cik sliktā tehniskā stāvoklī patiesībā bijušas Liepājas muzeja ēkas, gan tas, cik daudz līdz šim nezināmu vērtību tās glabā. Remonta laikā ir atrastas vairākas oriģinālas grīdas flīzes un kamīnu podiņu fragmenti. Demontējot jūgenda stila skapi, uz sienas atklājās zīmējums, ko līdz šim nebija redzējis neviens no muzeja darbiniekiem. Veicot galvenās muzeja ēkas otrā stāva zāļu mākslinieciski arhitektonisko izpēti, atklāts mākslinieciski augstvērtīgs griestu gleznojums. Renovētā objekta nozīmīgums Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma kontekstā piesaista lielu speciālistu un liepājnieku interesi, tāpēc renovācijas projekta atbildīgās personas apliecina, ka saglabāts tiek viss, ko iespējams saglabāt. Tā vārdā Liepājas pašvaldība projekta realizēšanai papildus piešķīra 99 tūkstošus latu.

Filipīnu vīrieši gadiem ilgi centušies spodrināt savu «mačo» tēlu, dodoties pie bārddziņa un metot līkumu skaistumkopšanas saloniem, taču pašlaik situācija ir mainījusies. Lielākā daļa skaistumkopšanas nozares uzņēmumu tērē miljoniem peso, lai panāktu, ka vīriešu kārtas slavenības un politiķi izmanto viņu pakalpojumus un rāda piemēru, ka skaistums nemazina vīrišķību, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras fotogrāfe Šerila Ravelo (Cheryl Ravelo) devusies iemūžināt fotogrāfijās vīriešus, kas cenšas uzlabot savu ārieni skaistumkopšanas salonā. «Mana pirmā pietura bija skaistumkopšanas salons Flawless - tas ir viens no pirmajiem šādiem saloniem Filipīnās, kas savam klientu lokam vēlējās piesaistīt abu dzimumu pārstāvjus,» savā blogā stāsta fotogrāfe.

«Neesmu svešiniece skaistumkopšanas salonos, tomēr spilgti rozā flīzes un dīvāni uzgaidāmajā telpā, kā arī tikpat košas krāsas darbinieku uniformas varētu «satriekt» vairumu vīriešu,» pieļauj Reuters fotogrāfe, stāstot, ka, gaidot ierodamies kādu vīriešu kārtās apmeklētāju, kas piekritīs, ka viņu fotografē skaistumkopšanas procedūras laikā, spilgti rozā krāsas uzgaidāmajā telpā viņai nācies pavadīt vairākas dienas.

«Arī iepriekš mūsu birojs atradās Pārdaugavā, Meža ielā. Šaipus Daugavai jūtamies labi. Līdz ar uzņēmuma attīstību un darbinieku skaita pieaugumu vajadzēja plašāku biroju. Jaunas telpas meklējām apmēram gadu, līdz atradām šo variantu. Veicām minimālu pārbūvi, ievietojām mēbeles, aizkarus un datortehniku. Pārējais jau te bija,» stāsta CUBE Systems izpilddirektors Renārs Jansons.

Biroja telpas tiek nomātas, nevis pirktas, tādējādi uzņēmuma attīstību neierobežo telpu lielums. Pārdaugava savukārt izvēlēta tāpēc, ka darbinieku vidējais ceļā pavadītais laiks ir mazāks, Rīgas centra virzienā sastrēgumi ir lielāki, viņš skaidro. 1930. gadā divstāvu māju projektējis arhitekts Haralds Kundziņš. Padomju laikos ēkā atradās dažādas sabiedriskās iestādes – bērnudārzs, Pionieru nams. Pagrabstāvā, kur patlaban CUBE savām vajadzībām izveidojis servera telpu, agrāk bijusi ēdnīca. Deviņdesmitajos gados ēka tika privatizēta. 2006. gadā tā tika restaurēta. Projektu īstenoja interjera dizainere Anna Butele un arhitekte Zane Tetere. Jaunus vaibstus ieguva gan ēkas fasāde, gan iekštelpas.

Investējot 1,15 miljonus eiro, Latvijas uzņēmums Rubrig izveidojis bērnu rotaļu un sporta laukumu gumijas segumu ražotni Ādažos.

Jaunās ražotnes jauda ir 100 tūkstoši kvadrātmetru gadā, rūpnīcas platība ir 1115 m2. «Mūsu mērķa tirgus – Skandināvija – ir lieliska augsne jaunu produktu attīstībai,» komentē Rubrig valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda.

«Vecās Eiropas uzņēmumi – vēsturiskie kvalitatīvu produktu līderi – netiek galā ar strauji augošo tirgu pieprasījumu. Daudziem ir novecojusi ražošanas tehnoloģija, kas kavē jaunu produktu attīstību. Mums, kā jaunai ražotnei, ir daudzi trumpji jaunu produktu izveidē un ieviešanā,» uzskata D.Bonda.

Uzņēmuma flagmaņa produkts ir gumijas flīzes dažādos izmēros un biezumos, drošu bērnu un sporta laukumu iekārtošanai un krišanai drošu iekštelpu izveidei.

Restorāns Zivju Lete Rīgā, Dzirnavu ielā tika atvērts jau 2015. gadā, taču šogad tā īpašnieks Murads Juško nolēmis īrēt divtik plašākas telpas Dzirnavu ielas otrā galā.

Restorāns tika izveidots mīlestībā pret jūras produktiem un Latvijas zvejniecības mantojumu. «Rīgā ir ļoti daudz restorānu, konkurence ir liela. Katru dienu parādās jaunas vietas, turklāt daudzas no tām ir patiešām labas. Bet tas viss mūs tur tonusā un motivē strādāt vēl labāk,» saka M. Juško.

Restorāna saimnieks ir dzimis Rīgā, bet 20 gadu vecumā aizbrauca uz ASV, vēlāk uz Maskavu, lai strādātu restorānu industrijā. 2015. gadā viņš atgriezās Latvijā, lai paliktu šeit un realizētu sen izsapņoto sapni par paša veidotu restorānu. Viņam pieder arī citi restorāni, tajā skaitā «COD Robata Grill Bar».

Šefpavārs Romans Bidjuks un viņa komanda «Zivju Letē» radījuši zivju un jūras veltšu piedāvājuma klāstu, kuri integrēti gan Latvijai, gan citām valstīm raksturīgi ēdieni. Ēdienkartē var atrast tartaru, karpačo, grilētas zivis, jūras velšu sautējumu, omāru, kaviāru, kā arī citus ēdienus. No vietējā produkta klāsta restorānā ir nēģi želejā, reņģes, ķilavmaizītes un marinēta siļķe. Īpašnieka Murada iecienītākais ēdiens ir «fish&chips», savukārt viesu izvēle nav tik konkrēta un ir visai plaša. Vidējais «Zivju Letes» rēķina apmērs ir 17 eiro no cilvēka.

Šī gada oktobrī noslēgusies “Mūsa Motors Rīga” servisa pārbūve “Renault” un “Dacia” salonā K. Ulmaņa gatvē, informē uzņēmumā.

Servisa telpās investēti vairāk kā 400 000 eiro, pilnībā atjaunojot inženiertehniskās komunikācijas un aprīkojot servisu ar mūsdienīgām servisa iekārtām.

Servisa atjaunošanas laikā uzņēmums ir uzstādījis jaunas iekārtas, kas turpmāk palīdzēs nodrošināt apkopes un remontu iekšdedzes dzinēju automašīnām un elektomobiļiem, kā arī automašīnām, kas aprīkotas ar LPG iekārtām.

Lai pilnveidotu sniegto pakalpojumu klāstu, uzņēmums “Mūsa Motors Rīga” iegādājies un servisā uzstādījis vairākas jaunas profesionālas iekārtas, kā, piemēram, auto virsbūves remonta robotu un krāsu jaukšanas ierīci, kā arī ierīkojis mūsdienīgu auto savirzes stendu un jaunas eļļas un gaisa padeves caurules.