Ražošana

Brocēnu keramika atsāk ražot

Vēsma Lēvalde [email protected], 06.04.2006

Jaunākais izdevums

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu vienīgais flīžu ražošanas uzņēmums Latvijā SIA Brocēnu keramika uzstādījusi jaunu ražošanas līniju un atsākusi ražošanu. Perspektīvā vairāku miljonu vērtā keramisko flīžu ražošanas līnija nodrošinās uzņēmumam 3,5 reizes lielākus ražošanas apjomus ar jaudu vairāk nekā trīs tūkstoši flīžu diennaktī, informēja SIA Brocēnu keramika izpilddirektors Ingars Ūdris. Līdz šim lielākie konkurenti Brocēnu flīzēm bija Turcijas un Ķīnas lētā produkcija, atzīst I. Ūdris, nākotnē Brocēni konkurēs tirgū ar kvalitatīvi augstāka līmeņa preci, kas ļaus gan dažādot piedāvājumu, gan cerēt uz jauniem eksporta apjomiem. Brocēnu flīzes tikušas eksportētas galvenokārt uz Poliju, Ukrainu, Krieviju. Nākotnes mērķis ir daudz maksātspējīgākais Skandināvijas tirgus, atklāj I. Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atdzimst flīžu ražotājs

Katrīna Iļjinska, 670884437, 03.11.2008

«Uzņēmuma pārpirkšana šogad uzņēmumam vērtējama kā vienīgā iespēja reabilitēties un atsākt ražot,» tā SIA Brocēnu keramika izpilddirektors Ingars Ūdris.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nākamnedēļ SIA Brocēnu keramika flīžu ražotnē sāksies pirmie ražošanas darbi, bet nākamgad ražotne plāno strādāt jau ar pilnu jaudu.

Par to Db pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Ingars Ūdris. Viņš norādīja, ka novembra pirmajā nedēļā sāksies māla pulvera ražošana, kas gan būs nelielos daudzumos un vietējam tirgum Savukārt ap 10.-12. novembri iecerēts iekurināt apdedzināšanas krāsni, kas nepieciešama flīžu ražošanai. «Visa tehnika, tostarp apdedzināšanas krāsns, ilgi ir stāvējusi, tāpēc tā jānoslogo pakāpeniski. Apdedzināšanas krāsni plānots kurināt apmēram 10 dienas, jo tai pakāpeniski jāuzsilst līdz 1 100° C. Savukārt ap 20. novembri jau tiks ražotas pirmās flīzes. Līdz gada beigām rūpnīca iestrādāsies un jau nākamgad darbosies ar pilnu jaudu. Kopumā rūpnīcā tagad strādās apmēram 75 cilvēki - gan tādi, kas agrāk strādājuši rūpnīcā, gan no jauna apmācīti. Šo laiku, kamēr rūpnīca nedarbojās, liela daļa darbinieku nestrādājuši un saņēmuši pabalstus. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols komentēja, ka rūpnīcas atdzimšanu vērtē ļoti pozitīvi, sevišķi jāņem vērā fakts, ka Krievijas investorus palīdzēja atrast LIAA pārstāvniecība Krievijā. Tas pierāda, ka spējam strādāt efektīvi un palīdzēt uzņēmējiem piesaistīt partnerus un līdzekļus. «Ja kāds šajā ekonomiskajā situācijā spēj atdzīvināt ražošanu, tad tas ir lieliski,» saka A. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brocēnu keramika atsāk ražošanu

Vēsma Lēvalde, 07.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Brocēnu keramika atsākusi pēc gadu ilga pārtraukuma ražošanu. Līdz gada beigām plānots saražot ap 300 tūkstošiem kvadrātmetru flīžu.

To Db.lv apstiprināja SIA Brocēnu keramika valdes loceklis Ingars Ūdris. Pagaidām ražotnē strādā 20 cilvēku, bet līdz gada beigām to skaits pieaugs līdz aptuveni 70. Minimālais apgrozījums šogad plānots vismaz pusmiljons latu, kas gan būs atkarīgs no pārdošanas apjomiem, atzina uzņēmuma vadītājs. Sākumā uzņēmums ražošanu organizēs trīs maiņās, kas prasīs saspringtāku darbu, taču jau augusta beigās varētu sākt formēt ceturto maiņu, sacīja I. Ūdris. Uzņēmuma pamatprodukcija ir fasādes flīzes, ko izmanto daudzdzīvokļu ēku paneļu apdarē. Tās Brocēnos ražo pēc sabiedrības īpašnieka - Krievijas slēgtās akciju sabiedrības Gruppa kompanij SU-155 pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brocēnu keramika trīskāršojusi apgrozījumu

Žanete Hāka, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā SIA Brocēnu keramika apgrozījums palielinājies teju 3,5 reizes, sasniedzot 1,06 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Kā norādīts iesniegtajā vadības ziņojumā, pērn uzņēmumā ražošana nodrošināta septiņus mēnešus, kopumā saražojot 318,32 tūkstošus kvadrātmetru flīžu. Ražošana pērn tika orientēta tikai uz fasādes flīžu ražošanu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn SIA Brocēnu keramika tika sasniegts ievērojams ražošanas un realizācijas apjoma pieaugms – ražošanas apjomi aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga gandrīz divas reizes, bet realizācijas apjomi palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes.

Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 148,03 tūkstošu latu zaudējumiem.

Tomēr, neskatoties uz to, ka uzņēmuma pašu kapitāls 2012.gada nogalē bijis negatīvs un īstermiņa saistības pārsniedza tā īstermiņa aktīvus, uzņēmuma vadība uzskata, ka SIA Brocēnu keramika var nākotnē veiksmīgi turpināt savu darbību, pie kam, uzņēmuma īpašnieks ir izteicis gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt finansiālu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Schwenk Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā plāno investēt 34 miljonus eiro

LETA, 03.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šovasar lietusgāžu izraisīto plūdu postījumu novēršanai piešķirs Ls 400 159

LETA, 16.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma piešķirt 400 159 latus Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām jūlijā lietusgāžu izraisīto plūdu laikā radīto postījumu novēršanai. Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots pārskaitīt finansējumu Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām tikai pēc tam, kad pašvaldības būs iesniegušas izdevumu pamatojošos dokumentus, kas apliecina, ka tās ir nodrošinājušas ne mazāk kā 30% no finansējuma, kas nepieciešams radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par apropriācijas palielināšanu budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 400 159 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā Par valsts budžetu 2011.gadam noteikto apropriāciju budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par apropriācijas palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nanopulveru ražotājs savu nākotni saista ar jaunu produktu attīstīšanu.

Kaut gan vārds «nanopulveris» izklausās diezgan moderni un pat inovatīvi, tā ražotājs, uzņēmums Plazma. Keramika. Tehnoloģija pieskaitāms pie Latvijas zinātnes un arī biznesa veterāniem: plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt pavisam jaunu materiālu – īpaši smalkas konsistences pulverus jeb nanopulverus, Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. Tā joprojām ir perspektīva, saka firmas vadītājs Ēriks Palčevskis, lai gan patlaban uzņēmumam neiet tik labi, kā gribētos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Rupjie pārkāpumi Brocēnos apliecina nepieciešamību revidēt pašvaldības

Dienas Bizness, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izbeidz tiesvedību pret SIA Cieceres māls

Vēsma Lēvalde, Db, 29.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa nolēmusi izbeigt lietu, kurā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bija izvirzījusi prasību pret SIA Cieceres māls par zaudējumu piedziņu.

Tiesvedība izbeigta pēc LIAA iesnieguma, ar kuru tā atsakās no prasības.

Db jau rakstīja (04.06.2008), ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvirzījusi prasības pret Brocēnu keramiku par 1 milj. Ls piedziņu, bet pret Cieceres mālu - par vairāk nekā pusmiljona Ls piedziņu. No ražotājiem bija plānots piedzīt vairāk nekā 1,5 milj. Ls, jo Latvijas un Eiropas Reģionālā attīstības fonda piešķirtais līdzfinansējums projektu modernizācijai neticis apgūts atbilstoši paredzētajiem noteikumiem.

Taču jau prasības iesniegšanas brīdī visi Brocēnu keramikas aktīvi bija apķīlāti par labu kredītiestādēm. Jūlijā EM pieņēma lēmumu, uz kura pamata LIAA nolēma atsaukt prasības. Ražošanu Brocēnu keramika un Cieceres māls faktiski pārtrauca 2006. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skatīs LIAA prasību pret SIA Cieceres māls

Vēsma Lēvalde, Db, 17.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa 29. septembrī skatīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prasību pret SIA Cieceres māls par zaudējumu piedziņu.

Db jau rakstīja (04.06.2008), ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvirzījusi prasības pret Brocēnu keramiku par 1 milj. Ls piedziņu, bet pret Cieceres mālu - par vairāk nekā pusmiljona Ls piedziņu. No ražotājiem grib piedzīt vairāk nekā 1,5 milj. Ls, jo Latvijas un Eiropas Reģionālā attīstības fonda piešķirtais līdzfinansējums projektu modernizācijai neticis apgūts atbilstoši paredzētajiem noteikumiem.

Taču piedziņa, pēc Db rīcībā esošās informācijas, varētu būt apgrūtināta, jo visi Brocēnu keramikas aktīvi patlaban apķīlāti par labu kredītiestādēm. Ražošanu Brocēnu keramika un Cieceres māls faktiski pārtrauca 2006. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurgs ražošanu plāno atsāk 2015. gada janvārī, informē AS KVV Liepājas Metalurgs valdes loceklis Igors Kovaļenko.

«Ņemot vērā dokumentu saskaņošanas ar kreditoriem procesa ieilgšanu, kas ir normāla situācija tik apjomīga darījuma gadījumā, mēs uzsākām pārrunas ar piegādātājiem vēlāk nekā bijām plānojuši. Tādēļ esam pārskatījuši optimistisko rūpnīcas palaišanas scenāriju, kas balstījās uz mūsu iepriekšējo pieredzi līdzīgas rūpnīcas atjaunošanā Ukrainā, un to plānojam izdarīt janvārī,» saka I. Kovaļenko.

Viņš informē, ka šobrīd aktīvi notiek sagatavošanās darbi rūpnīcas darbības atsākšanai, kas plānota divos posmos. Lai gan ražošanas atjaunošanai vienlaikus tiek gatavota gan velmētava, gan arī tēraudkausēšanas cehs, darbību pirmā atsāks velmētava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest īstenos atliktos 22 miljonu investīciju plānus Brocēnos

Db.lv, 30.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupa Graanul Invest plāno uzsākt koksnes granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kas pirms vairākiem gadiem ekonomiskās situācijas dēļ tika atlikta.

Rūpnīcas būvniecība tika saskaņota jau 2016.gadā. Dienas Bizness jau vēstīja, ka granulu ražošanas un eksporta apjomi tolaik saruka, tāpēc AS Graanul Invest piederošie uzņēmumi būtiski samazināja ražošanas un investīciju apjomus, iesaldējot arī jaunās rūpnīcas būvniecību Brocēnos.

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos 

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta...

Tagad, pieaugot kokskaidu granulu pieprasījumam, uzņēmums turpina veikt jaunas investīcijas ražošanas attīstībai.

Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadā ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā investīciju projekta ietvaros AS Graanul Invest plāno veikt ieguldījumus 22 miljonu eiro apmērā. Brocēnu ražotnē plānots saražot līdz pat 250 000 tonnas koksnes granulu gadā. Jaunās ražotnes būvniecība ir saskaņota ar Brocēnu novada pašvaldību un saņemta atbilstošā dokumentācija.

Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupa AS Graanul Invest ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunojamās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā.

AS "Graanul Invest" reģistrēts 2003.gadā un tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Rauls Kirjanens un Anders Andersons.

"Graanul Invest" 2020.gadā strādāja ar 41,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,9 reizes un bija 7,874 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par krāpšanos policija veikusi kratīšanas septiņās OIK stacijās visā Latvijā

LETA, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par valsts atbalsta izkrāpšanu Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veikusi kratīšanas septiņās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stacijās visā Latvijā, trešdien vēstīja «TV3 ziņas».

ONAP veikusi kratīšanas septiņos uzņēmumos - divos Rīgā un pa vienam Tukumā, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novados. Pēc likumsargu aprēķiniem, izkrāptās summas varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.

«TV3 Ziņu» rīcība esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas arī vairākos ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu saistītos uzņēmumos, tostarp uzņēmumā «Brocēnu enerģija», kuras akcionārs ir arī pašvaldībai piederošais uzņēmums «Brocēnu siltums».

Tās vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija pie siltuma ražotāja jūlijā viesojies, tomēr sīkāk komentēt notikušo nevēlējās. Savukārt Reisona tēvs Juris Reisons apstiprināja, ka kratīšanas vienlaikus notikušas piecās ar dēlu saistītas OIK stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnu cementa rūpnīca Cemex maijā sākusi veikt piegādes uz Krieviju. Cemex skaidrojis, ka Latvija vairs nespēj sagremot līdzšinējos cementa ražošanas apjomus, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Krievijas kompānija GlavRosSnab ir noslēgusi līgumu ar Cemex par cementa piegādēm Maskavā un Krievijas dienvidrietumu rajonos. Paredzētie piegādes apjomi ir 180 000 tonnas cementa gadā, kas ir vairāk nekā puse no Cemex ražošanas apjomiem Brocēnu rūpnīcā.

Laikrsksts norāda, ka tik lielus cementa piegādes apjomus Cemex Krievijai varēja apsolīt tāpēc, ka Latvijā pieprasījums ir ievērojami mazinājies.

SIA Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš Db.lv informēja, ka laikraksta Bizness&Baltija informācija ir nepatiesa. Viņš to precizēja norādot, ka SIA CEMEX, kuram piederošās Brocēnu cementa rūpnīcas plānotās ražošanas jaudas sasniedz 600 000 tonnas cementa gadā, prioritāte ir nodrošināt Latvijas tirgu ar nepieciešamā cementa apjomu. Pārējā saražotā produkcija tiek pārdota vietējiem uzņēmumiem, lai nodrošina cementa eksportu. Pēc SIA CEMEX prognozēm šogad Krievijas tirgū nonāks 10 - 20% SIA CEMEX saražotā cementa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sakret Holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu

Lelde Petrāne, 06.06.2014

Uzņēmuma Cemex klientu dienās. Ar kolēģi Juri piedalāmies slaukšanas sacensībās, finišējām ar cienījamu rezultātu!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild būvmaisījumu ražotājas AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īstenībā, nebija izvēles – mācoties pamatskolā Liepājā, man bija tāds ķīmijas skolotājs, pie kura neiemācīties šo priekšmetu bija neiespējami. Vidusskolā divos priekšmetos varēju spīdēt – vācu valodā un ķīmijā. Izvēloties augstskolu, apzināti meklēju tādu, kur tieši ķīmijai ir liela nozīme. Iestājos RTU, un tā viss sākās. Man iepatikās. Uz šo brīdi esmu trīs zinātnisko grādu ieguvējs ķīmijas jomā. Absolvējot augstskolu, nonācu savā nozarē, kura nodarbojās ar silikātmateriāliem, pēc tam bija Brocēnu cementa rūpnīca un tagad Sakret.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CEMEX atsāk ražot Daugavpilī

Daiga Ozola, Db, 05.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cemex atsāk darbu Daugavpilī, šodien atverot betona ražotni, kuras renovēšanā investēti 200 tūkstoši eiro.

Ražotnes kapacitāte sasniedz 40 kubikmetru stundā un nodrošina Cemex plašāku ģeogrāfisku segumu Latgalē ar potenciālu apkalpot Lietuvas ziemeļaustrumu rajona betona tirgu. Kopējās investīcijas Daugavpils betona ražotnes renovēšanā sasniedz 200 tūkstošus eiro (140 tūkstošus latu). Tās ietver ražotnes uzlabošanu, apkures sistēmas izveidi, lai nodrošinātu ražošanu ziemas periodā, pārstrādes sistēmas iegādi un iekārtu uzstādīšanu, vadoties pēc Cemex iekšējās politikas vadlīnijām, kā arī prasībām, ko izvirzījusi būvvalde. Ražotne nodrošinās septiņas darba vietas. Sezonas laikā, paaugstinoties pieprasījumam, darba vietu skaits varētu tikt palielināts līdz 14 strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta ar foto - KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas krāsnis produkciju sāks ražot aprīlī

LETA, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas krāsnis sāks ražot produkciju aprīlī, šodien rūpnīcas atklāšanas pasākumā sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Uzņēmuma velmētavas strādā jau kopš februāra vidus, patlaban saražots vairāk nekā 15 000 tonnu produkcijas.

Kovaļenko teica, ka patlaban uzņēmumā strādā jau 550 darbinieku, bet maksimālais darbinieku skaits būs no 1200 līdz 1400.

Izejvielas - velmējumu sagataves, kuras nepieciešamas armatūras ražošanai, - patlaban uzņēmums iepērk no Baltkrievijas, nelielā apjomā arī no Krievijas. Kovaļenko norādīja, ka uzņēmumam mēnesī patlaban nepieciešams 50 000 tonnu izejvielu.

Pirmā produkcija tiks eksportēta uz Alžīriju, bet turpmāk arī uz Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju. Tāpat Kovaļenko informēja, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns jau ir pārbaudīta, un izteica cerību, ka aprīlī tā varēs sākt strādāt divās maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas iekārtās, produkta testēšanā un tirgus izpētē divu gadu laikā SIA Hiberna ieguldījuši ap 150 000 Ls privāto līdzekļu. Investīcijas varētu atpelnīties trīs gados. Tomēr lielāku nozīmi šajā projektā strādājošie piešķir iespējai strādāt pie sirdij tuvas lietas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt produktu pozitīvām emocijām.Pirmie pasaulē sāk rūpnieciski ražot ziemas vindsērfinga dēļus

Ražošanas iekārtās, produkta testēšanā un tirgus izpētē divu gadu laikā ieguldīti ap 150 000 Ls privāto līdzekļu. Investīcijas varētu atpelnīties trīs gados. Tomēr lielāku nozīmi šajā projektā strādājošie piešķir iespējai strādāt pie sirdij tuvas lietas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt produktu pozitīvām emocijām, laikrakstam uzsver uzņēmējs.

"Ledus dēļus pasaulē pazīst 20 gadus, Latvijā – 10 gadus," skaidro R. Liepiņš. "Līdz šim mūsu valstī šis produkts diezgan labā līmenī tapa garāžās vai kādā darbnīcā mazās sērijās draugiem. Arī mēs paši šādā veidā izpildījām pasūtījumus. Bet rietumos šāda pašdarbība nav cieņā, un reti kāds ko tādu dara. Tāpēc pirms diviem gadiem pieņēmām lēmumu, ka varētu kļūt par līderiem šajā jomā un ražot pasaulē labākos vindsērfinga dēļus. Liekot lietā savu pieredzi un know-how, nodarbinot inženierus un dizainerus, esam radījuši unikālu testa aparatūra. Iesaistot vairāk nekā 20 komponenšu piegādātājus, varam ražot tāda tehnoloģiskā līmeņa dēļus, kādus neviens vēl nav taisījis."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Flysiesta un airBaltic vienojušies par biļešu tirdzniecības atjaunošanu

Gunta Kursiša, 01.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviobiļešu rezervēšanas portāls Flysiesta.lv un Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic vienojušies par airBaltic biļešu tirgošanas atsākšanu portālā Flysiesta. airBaltic biļešu tirdzniecība tika apturēta pērnā gada jūnija beigās, kad radās šaubas par airBaltic darbības stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Stiga RM finiera rūpnīcā sola investēt 4,5 milj. eiro

Māris Ķirsons, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības SIA Stiga RM atjauno maksātnespējīgās SIA Kurzemes finieris ražotnes darbu, finiera ražošanā Kuldīgā sola investēt 4,5 milj. eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražošanas atsākšana priecē vietējo pašvaldību un arī strādājošos. «Visi sagatavošanas darbi ir pabeigti, un finiera ražotne atsāk darbu,» situāciju lakoniski skaidro SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka ražotnes iedarbināšana varēja notikt pat kādu dienu ātrāk, tomēr katlumājas tehniskais stāvoklis bijis sliktāks un nepieciešamo darbu apjoms ir bijis lielāks, nekā sākotnēji lēsts.

Atsāk ražošanu

«Maksātnespējīgā Kurzemes finiera ražotnes darbības atjaunošanai ir pieņemti 30 darbinieki, darbs notiks divās maiņās,» pašreizējo situāciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka trešā maiņa tiek komplektēta, taču darbu tā sākšot nākamā gada janvāra nogalē. «Ražošanas atjaunošanā investēti jau vairāk nekā 0,3 milj. eiro, un ir sagatavots nopietns investīciju plāns bērza saplākšņa ražošanas modernizācijai aptuveni 4,5 milj. eiro apmērā,» savu plānu atklāj A. Ramoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2009. gada marta darbu atsākusi Liepājas Kafijas fabrika, Db apstiprināja uzņēmumā."Strādājam no 1. marta ar pilnu jaudu," Db informēja Liepājas Kafijas fabrikas īpašnieka - SIA Dikk - valdes priekšsēdētāja Larisa Kozlova.

L. Kozlova atturējas izteikt prognozes par nākotnes plāniem, jo viss būšot atkarīgs no tā, vai tirgū būs pieprasījums. Uzņēmums orientējas uz vietējo tirgu, gandrīz 100 % visos veikalu tīklos Liepājas kafija esot nopērkama, taču augušas gan resursu cenas, gan arī produkts kļuvis dārgāks akcīzes nodokļa paaugstināšanas dēļ. "Mēs vēlamies strādāt, taču viss būs atkarīgs no tirgus situācijas," uzsvēra L. Kozlova.

Db jau rakstījis, ka Liepājas Kafijas fabrika pārtrauca darbu 2008. gada pavasarī, aizejot kolektīvajā atvaļinājumā. 2008. gada jūnijā uzņēmums pieteica kolektīvo atlaišanu - 40 cilvēku - un pārtrauca ražošanu. 2007.gadā Liepājas kafijas fabrika strādāja ar 485.5 tūkstošu latu neto apgrozījumu un 25.3 tūkstošu latu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cemex kļūs zaļāks

Vēsma Lēvalde, 15.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnu cementa rūpnīcas īpašnieks SIA Cemex panācis mutisku vienošanos ar Tallinas atkritumu pārstrādātājiem par alternatīva kurināmā piegādi rūpnīcai.

Par to Db informēja SIA Cemex sabiedrisko attiecību speciālaiste Laura Miķelsone. «Te ir ļoti daudz pozitīvu aspektu - tas ir gan jautājums par fosilā kurināmā aizstāšanu ar atjaunojamiem resursiem, uz ko virzās visas modernās industrijas pasaulē, gan cenas jautājums, gan iespēja samazināt CO2 izmešu daudzumu,» norādīja L. Miķelsone.

Tā kā Tallina ir pirmā Baltijas valstīs, kas sāk šāda kurināmā ražošanu, tad arī sarunas notiekot ar igauņiem. Tostarp Postimees Online ziņo, ka Tallinas atkritumu izgāztuve nolēmusi no atkritumiem ražot kurināmo, kas tiks piegādāts Brocēnu cementu rūpnīcai. Uz Brocēniem varētu ceļot ap 20 tūkstošiem tonnu šāda kurināmā ik gadus. Igaunijas cementa ražotājs Kunda iespēju izmantot šāda veida valstī ražotu kurināmo ir noraidījis un tā vietā savām vajadzībām nepieciešamos atkritumus importē. Tallinas atkritumu izgāztuve pieder Veolia koncernam un Tallinas pašvaldībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot sarunu ar Havjeru Garsiju (Javier Garcia), jūtos patīkami pārsteigta — biju domājusi, ka meksikānis, kurš Latvijā nodzīvojis nieka padsmit gadus, labākajā gadījumā ar Dievu uz pusēm mācēs latviešu valodu. Taču Havjers man stāsta par sklandraušiem, Kandavas tautastērpiem, svilpauniekiem un par to, ka gada nogalē viņš iecerējis laist klajā grāmatu, kurā pastāstīs par meksikāņa neticamajiem piedzīvojumiem Latvijā.

picturegallery.2144a552-854d-4598-8f43-c415f4092608

Vairums no mums Havjeru pazīst kā lielisku pavāru, restorānu tīkla Tex-Mex aso, pikanto ēdienu guru, taču izrādās, ka pēc izglītības Havjers ir keramiķis un tēlnieks, kurš savulaik Meksikā absolvējis Mākslas akadēmiju. Viņa stāsts par atbraukšanu uz Latviju ir bezgala sirsnīgs un, manuprāt, nedaudz dulls. «Mani šurp atveda...protams, ka mīlestība,» smaida Havjers. «Es pametu visu, lai 1992. gadā kopā ar sievu latvieti dotos uz valsti, par kuru iepriekš praktiski neko nezināju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Keramika LV atlaiž darbiniekus un izpārdod produkciju

Lelde Petrāne, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāvlaukumā pie uzņēmuma Keramika LV Jelgavā, Rīgas ielā turpinās saražoto trauku, vāžu, svečturu un citas produkcijas izpārdošana. Kaut arī pircēju netrūkst, uzņēmuma pārstāvji par to nepriecājas, jo visi darbinieki ir atlaisti un izstrādājumi tiek pārdoti zem pašizmaksas, lai atbrīvotu noliktavu telpas, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kāds no uzņēmuma darbiniekiem teic, ka darba viņam nav jau vairāk nekā pusgadu.

Keramika LV valdes loceklis Raimonds Neilands apstiprina, ka uzņēmumā, kur pirms gada strādāja ap piecdesmit darbinieku, tagad vairs nestrādā neviens. Pēdējie atlaisti pērn decembrī.

R.Neilands piebilst, ka par keramikas izstrādājumu ražošanu pašlaik optimisma trūkstot. Tiek meklēti nomnieki ražošanas platībām 6,5 hektāru uzņēmuma teritorijā, kurai ir ūdens pieslēgums, dabasgāzes un palielinātas elektrības jaudas pievads.

Komentāri

Pievienot komentāru