Business Software Alliance (BSA) spēj iekasēt desmitiem miljonus, pat nevēršoties tiesā, ziņo Associated Press.

Associated Press rakstā par BSA darba metodēm norāda, ka, lai iekasētu soda naudas, BSA parasti pierunā aizdomās turētos uzņēmumus veikt iekšējo auditu, un pēc tam vienojas par soda summu, iztiekot bez tiesas palīdzības.

Ierastākais veids, kā BSA iegūst informāciju, ir ziņojums no darbinieka. Pēc tam juristi, kas pārstāv BSA, nosūta aizdomās turētajam uzņēmumam vēstuli, kurā tiek norādīts, ka uzņēmums tiek turēts aizdomās par autortiesību pārkāpšanu, sods par šo noziegumu var sasniegt 150 000 USD par katru pārkāpumu.

Šajā vēstulē tāpat tiek norādīts, ka BSA labprāt izvairītos no tiesas, kas ir laikietilpīgs un dārgs process, tā vietā vienojoties par maksājamām summām.

22. februārī sabiedriskās organizācijas BSA (Business Sowtware Alliance) pārstāvji tiksanās laikā Liepājas domē informēja, ka 2003. gada aprīlī un maijā Liepājā sāksies aktivitātes, lai pārbaudītu uzņēmumos un iestādēs lietoto datorprogrammu legalitāti. BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs informēja, ka BSA pārbaudes notiks ekonomiski aktīvākajās Kurzemes pilsētās – Liepājā, Ventspilī un Saldū. Latvijas datorprogrammu industrija gadā ciešot 55 miljonu latu zaudējumus, bet valsts nodokļos zaudē 15 miljonus latu, norādījis V. Birkavs. BSA ir noslēgusi līgumu ar Valsts Kontroli, ka tās pārbaudēs piedalīsies arī BSA eksperts. Nākamās nedēļas laikā BSA paredzējis noslēgt līgumu arī ar Valsts policiju. Liepājas mērs izteicis atbalstu BSA darbībai.

Starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša atzinīgi vērtē Latvijas policistu darbu nelegālo datorprogrammu apkarošanas jomā.

Intervijā Nozare.lv, vērtējot Latvijas policijas spēju atklāt gadījumus, kad tiek izmantotas nelegālās datorprogrammas, un izmeklēt šādas lietas, viņa atzina, ka par atbildīgajiem policistiem var teikt tikai labāko. «Viņi ir gudri, apķērīgi, ļoti skatās, lai netiek pārkāptas ne tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ne datu aizsardzības tiesības. Tajā pašā laikā viņi ir pietiekami viltīgi un zina, kā lietas atklāt,» skaidroja Veikša.

Viņa gan izteica nožēlu, ka policistiem pašiem nav atbilstoša programmatūras nodrošinājuma. Viņiem būtu daudz ērtāk strādāt ar speciālām datorprogrammām, kuras fiksē elektroniski, kas ir datorā, jo tad process ritētu ātrāk.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Business Software Alliance Latvijā (BSA) ir apkopojusi šā gada pirmo desmit mēnešu statistiku par izmaksām, ar kādām nācies saskarties uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmantojuši nelegālu programmnodrošinājumu.

Secinājums esot viennozīmīgs - nelegālu datorprogrammu lietošana izmaksā dārgāk nekā savlaicīgi iegādātas licences uz uzņēmumos izmantotajām datorprogrammām.

BSA ir apkopojusi informāciju par datorprogrammu ražotāju celtajām prasībām un noslēgtajiem izlīgumiem 2007.gada pirmajos desmit mēnešos.

Latvijā datorprogrammu ražotāji cēluši 27 prasības pret nelegālā programmnodrošinājuma izmantotājiem. Celto prasību kopsumma ir 303 tūkstoši latu, kas vidēji uz uzņēmumu, kurš ir izmantojis nelegālu programmatūru, ir 11 222 lati.

Kā norāda BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs: „Bieži vien uzņēmuma vadība nemaz neparēķina, cik resursu – gan finanšu, gan laika, tiek nelietderīgi izmantoti (jo par investīcijām tos nevar dēvēt), lai nodrošinātu uzņēmuma darbu, izmantojot nelegālās programmas. Tiek algoti IT speciālisti, kas saved visu kārtībā, datori ir ievērojami neaizsargātāki pret nesankcionētu piekļūšanu, t.sk. konfidenciālai informācijai, tāpat daudz lielāks risks ir iedzīvoties vīrusos.”

Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai ir nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru vairāk nekā 2006. gadā.

Par to liecina piektā ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus šodien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Business Software Alliance (BSA). Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums IDC.

“Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda - pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,” atzīmē BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Business Software Alliance (BSA) pastiprina cīņu ar datorprogrammu pirātiem, īslaicīgi palielinot atlīdzību par noderīgas informācijas sniegšanu sakarā ar pirātismu no 200 000 USD uz 1 miljonu USD, ziņo Information Week.

BSA atlīdzības kampaņa, kura pirmoreiz tika palaista 2005. gada rudenī, radīta, lai iedrošinātu cilvēkus ziņot par nelikumībām sakarā ar datorprogrammu pirātismu.

Diemžēl par ziņošanu par Latvijas pirātiskajiem uzņēmumiem šādu naudu nevar saņemt. Db.lv sazinoties ar BSA Latvija izpilddirektori Sanitu Meijeri uzzināja, ka Latvijā pagaidām šāda kampaņa nav, un tuvākajā nākotnē arī nav gaidāma.

Asociācija ziņo, ka kopš kampaņas palaišanas BSA likvidējusi datorpirātismu vairākos simtos pasaules kompāniju, tādējādi nopelnot 22 miljonus USD.

Pēc BSA datiem 35% no pasaulē lietotās programmatūras ir pirātiskā programmatūra.

BSA atlīdzības kampaņas ietvaros žurnālistiem tika izsūtītas sarkanas svilpītes, lai paziņotu par kampaņas sākšanos.

Lielā sabiedrības daļā valda pārliecība, ka Mercedes automašīnu nevar ņemt bez atļaujas, bet Microsoft programmu var, tomēr situācija abās jomās ir līdzīga, norādīja starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Viņa uzsver, ka internets ne ar ko neatšķiras no parastās dzīves. «Tie, kas uzskata, ka virtuālā pasaule ir kas cits, paši laikam dzīvo virtuālajā pasaulē un nesaprot pamatvērtības,» sprieda Veikša un piebilda: viss, kas atļauts dzīvē, atļauts internetā, un viss, kas ir aizliegts dzīvē, ir aizliegts arī virtuālajā vidē.

«Interneta brīvības aizstāvji saka, ka tiek ierobežota vārda brīvība, tiesības uz informāciju, ka internets ir publiska vieta, kur katrs var iet un katrs var ņemt. Bet salīdziniet ar ielu - vai varam ņemt visas mašīnas, kas stāv ceļa malās, pat, ja tās nav aizslēgtas? Tas pats ar datorprogrammām,» skaidroja BSA pārstāve.

Business Software Alliance Latvijas organizācijas (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros tika konstatēts, ka 46 procentos datorveikalu Latvijā ir iespējams iegādāties nelegālas datorprogrammas, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

No pērnā gada oktobra līdz decembrim akcijas ietvaros speciāli apmācīti cilvēki apmeklēja veikalus, kas nodarbojas ar programmatūras tirdzniecību, un izteica vēlmi iegādāties programmatūru. Noslēpumainie pircēji apmeklēja 160 veikalus 30 Latvijas pilsētās un noskaidroja, cik daudzos no tiem var iegādāties pirātiskas datorprogrammas.

"Konstatējām, ka gandrīz katrs otrais veikals Latvijā ir gatavs pārdot nelegālas datorprogrammas, tādējādi nostādot pircēju autortiesību pārkāpēja lomā. Pircējam minot, ka pērk datoru lietošanai mājās, pārdevēji paši piedāvāja instalēt tajā nelegālas datorprogrammas. Jāpiebilst, ka pārdevēji par šo pakalpojumu nereti prasījuši tikpat lielu naudu, cik maksātu licencētu programmu komplekts mājām," stāsta BSA Latvijas organizācijas izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar šonedēļ izplatīto ASV valdības ziņojumu par intelektuālā īpašuma aizsardzību vairāk nekā 60 pasaules valstīs, Latvija ir izkļuvusi no tā saucamā melnā saraksta jeb Watch list, Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija izpilddirektore Sanita Meijere.

Šajā sarakstā iekļautas valstis, kurās ir ievērojamas problēmas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību. Atrašanās Watch list var būtiski ietekmēt ASV kompāniju vēlmi uzsākt uzņēmējdarbību vai investēt savus resursus dažādos biznesa projektos šajās valstīs, jo uzņēmumi ir spiesti rēķināties ar iespējamiem zaudējumiem, kas rodas autortiesību pārkāpumu dēļ.

Ikgadējais ASV valdības ziņojums top sadarbībā ar tādām autortiesību aizsardzības organizācijām kā Starptautiskā intelektuālā īpašuma apvienība (IIPA), BSA un citām.

"Valdība sadarbībā ar BSA pēdējā gada laikā efektīvi koordinējusi un īstenojusi datorprogrammu autortiesību aizsardzību, esam saņēmuši arī informāciju, ka plānots vēl vairāk nostiprināt Ekonomikas policijas reģionālo pārstāvju darbu intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Tāpēc BSA Latvija rekomendēja neiekļaut Latviju šajā sarakstā. Priecājos, ka mūsu atzinums ir ņemts vērā, tomēr gribu uzsvērt, ka pie šī sasnieguma nevajadzētu apstāties, jo autortiesību pirātisma līmenis ikvienā valstī ir vistiešākajā veidā saistīts ar jaunu darbavietu izveidi, nodokļu ieplūšanu valsts budžetā, mūzikas industrijas un IT attīstību, kā arī ekonomisko attīstību kopumā," norāda BSA pārstāvis Latvijā Valdis Birkavs.

Attīstības valstu «vidējais datorpirāts» ir 18-34 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Ķīnā, strādā uzņēmumā ar mazāk nekā 100 darbiniekiem un lieto datoru savā darbā, liecina starptautiskās izpētes organizācijas Ipsos pēc starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas pasūtījuma veiktā aptauja Business Software Alliance (BSA).

Turklāt «vidējais pirāts» izsaka mērenu līdz stingru atbalstu intelektuālā īpašuma principiem kopumā. Piemēram, viņš ir pārliecināts, ka radošajiem cilvēkiem, kas rada jaunus autortiesību produktus, būtu jāsaņem par to atbilstoša atlīdzība, jo tas viņus rosinās radīt vairāk inovāciju un kopumā dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tehnoloģiju progresā un ekonomikas izaugsmē. Viņš teorētiski priekšroku dod legālai programmatūrai kā drošākai un uzticamākai, taču praktiskajā izvēlē nereti kļūst par pirātu. Tas tiek skaidrots ar izpratnes trūkumu par autora tiesībām, kā arī uzskatu, ka pirātisms ir vispārpieņemta parādība un sabiedrībā atzīta prakse un nav nekāda lielā riska tikt pieķertam.

Dienas bizness un BSA Latvijas organizācija aicina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītājus piedalīties akcijā un bez maksas veikt piecu uzņēmumu programmatūras resursu pārvaldības (Software Asset Management - SAM) auditu.

SAM audits ir pasākumu kopums, kas palīdz izvēlēties finansiāli izdevīgāko risinājumu, samazināt programmatūras uzturēšanas izmaksas, izvēlēties licencēšanas modeli, kā arī sakārtot licenču pārvaldību saskaņā ar audita atzinumā sniegtajām rekomendācijām, izvairoties no soda sankcijām Ekonomikas policijas vai VID veikto datorprogrammu legalitātes pārbaužu rezultātā.

Pieteikties auditam var līdz š.g. 25.februārim, sūtot elektronisku vēstuli uz e-pastu [email protected]. Vēstulē jānorāda uzņēmuma nosaukums, kontaktinformācija un uzņēmumā izmantoto datoru skaits. Pieteikties bezmaksas SAM auditam var MVU, kuriem ir līdz 30 datoriem.

Datorpirātisma līmenis valstī tiek mērīts reizi gadā, ko veic starptautiskā pētījumu aģentūra IDC, Db pastāstīja starptautiskās datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

Tādējādi dati par 2008.gadu būs pieejami nākamā gada sākumā. BSA aplēses atklāj, ka Latvijā pirātisma līmenis pamazām varētu samazināties un 2008.gadā būt 55%, kas būtu par vienu procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Arī datorlietotāju un datortirgotāju aptaujas atklāj, ka ne tikai uzņēmumi, bet arī mājas lietotāji sākuši izvēlēties legālu programmatūru, kas visbiežāk tiek iegādāta jau uzinstalēta kopā ar jaunu datoru. Valstī parādījusies tendence, ka iedzīvotāji un uzņēmumi novērtē legālās programmatūras priekšrocības, drošību un atbalsta iespējas, tā V.Birkavs.

Ņemot vērā lasītāju lielo interesi (Datorpirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis 26 miljonu zaudējumus) par to, kā BSA aprēķina pirātisma nodarītos zaudējumus ekonomikai, sazinājāmies ar Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektori Sanitu Meijeri, lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā.

Pēc Meijeres skaidrojuma Latvijas ekonomikai pirātu nodarītie zaudējumi tiek aprēķināti pēc formulas

x/(100-y)*y=z

kur:

x ir ieņēmumi no pārdotās programmatūras

y ir pirātisma līmenis (56%)

z ir ekonomikai nodarītie zaudējumi(26 miljoni USD)

Meijeres rīcībā gan nebija konkrēti dati par ienākumiem no pārdotās rogrammatūras, tomēr, veicot samērā vienkāršus aprēķinus, sanāk, ka Latvijā pārdota programmatūra par 20 428 571 USD. BSA aprēķini ir veikti par visu Latvijā pārdoto programmatūru, ne tikai BSA biedru programmatūru.

Kā redzams, aprēķini ir veikti ar optimistisku pieņēmumu, ka visi pirātisko versiju lietotāji varētu legalizēties, neņemot vērā iespēju, ka gadījumā, ja leitotājam būtu jālegalizē lietotā programmatūra, viņš varētu atteikties no tās lietošanas.

Nekustamā īpašuma tirdzniecības uzņēmums LATIO apņēmies maksāt kompensāciju 5000 Ls apjomā par nelicencētas programmatūras lietošanu -- tā ziņo programmatūras autortiesību aizstāvēšanas organizācija Business Software Alliance(BSA). BSA pārstāvniecība Latvijā paziņojumā presē teica, ka tā ir lielākā summa, kas līdz šim valstī izmaksāta par autortiesību aizskārumu. Paziņojumā arī teikts, ka parakstot vienošanos, LATIO netikts iesūdzēts tiesā. LATIO prezidents Edgars Šīns trešdienas pievakarē nebija iepazinies ar BSA paziņojumu un to nevēlējās komentēt. Taču pagājušā gada decembrī, kad izskanēja pirmā BSA sūdzības pret kompāniju, E. Šīns teica, ka nelicencēto programmatūru viņa datoros ielikuši bezatbildīgi bijušie darbinieki kā arī uzņēmumu, kam viņš uzticējis datortīkla uzturēšanu un apkopi.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu uzņēmumos. Kopumā šajā laika periodā Valsts policija sadarbībā ar starptautisko programmatūras industrijas asociāciju Business Software Alliance (BSA) veikusi 150 datorprogrammu legalitātes pārbaudes.

«Darbs pie noziegumu atklāšanas pastiprinās un kļūst efektīvāks, taču tikai ar reidu palīdzību situāciju būtiski uzlabot ir grūti. Jau četrus gadus nozagtās programmatūras apjoms valstī ir nemainīgi 56% no visas lietotās programmatūras. To var nosaukt par stabilitāti, taču, manuprāt, tā ir stagnācija, kas var nest būtisku kaitējumu ne tikai darprogrammu īpašniekiem, bet visai ekonomikai kopumā,» norāda BSA pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jānis Bordāns.

Viņš arī piebilst, ka tas liecina par intelektuālā īpašuma neaizsargātību Latvijā un lielu zagtā īpašuma īpatsvaru. Ar katru gadu datorprogrammu legalitātes pārbaudes tiek veiktas biežāk. Pērn BSA sadarbībā ar Valsts policiju veica 264 šādas pārbaudes, 2009.gadā – 220 pārbaudes.

Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar «BSA Latvijas komitejas» (Business Software Alliance) pārstāvi - SIA «Tilde» direktoru Uldi Dzeni un BSA pārstāvi tiesiskajos jautājumos Jāni Bordānu. Sarunas gaitā BSA Latvijas komitejas pārstāvji atzina, ka kopš iepriekšējas tikšanās ar Ministru prezidentu, kura notika pirms pusotra gada, Latvijā ir vērojama pozitīva virzība un veikta virkne pasākumu intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos, lai sakārtotu tiesisko vidi un nodrošinātu autortiesību ievērošanu.BSA Latvijas komitejas pārstāvji, ņemot vērā starptautisko pieredzi, piedāvāja virkni uzlabojumu normatīvajos aktos, kuri turpinātu veicināt šīs nozares tiesiskās vides sakārtošanu.Ministru prezidents A.Bērziņš atzina, ka ieviešot e-pārvaldes pamatprincipus, būs iespējams veikt programmatūras auditu valsts pārvaldes un tās pakļautībā esošajā valsts pārvaldes iestādēs, lai nodrošinātu legālu datorprogrammu izmantošanu valsts institūcijās, ziņo Valsts kancelejas Komunikāciju departaments.

Šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā.

Kā informē Business Software Alliance (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.

No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad nedaudz ir pieaudzis ierosināto kriminālprocesu skaits. «Kopumā situācija ir samērā stabila, tomēr vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu uzlabojumu nelegālo datorprogrammu izkaušanā. Tāpēc ir nepieciešama saskaņota un aktīva rīcība gan sabiedrības izglītošanā, gan pārkāpumu atklāšanā, gan pārkāpēju sodīšanā,» sacīja BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Vairāki Vidzemes uzņēmēji ieguvuši neskaidras izcelsmes programmatūru, paļaujoties uz datortirgotāju piedāvājumiem. Valmieras Durvis direktors Ivars Spalviņš teica, ka viņa uzņēmums vienu reizi «uzrāvies» uz negodīgiem pārdevējiem un pēc pagājušā gada pretpirātisma kampaņas sakārtojis savas licences. Maza Valmieras pakalpojumu uzņēmuma vadītājs, kas nevēlējas, lai publicētu viņa vārdu, pieļāvā, ka varētu būt saņēmis neskaidras izcelsmes programmatūru kopā ar datoru, ko nopircis kādā firmā. Dators ir bijis aprīkots ar operāciju sistēmu Windows, komplektu Office un kādu pazīstamu grafikas programmu. Vaicāts, vai viņš paļāvies uz pārdevēju, sīkuzņēmējs atbildēja apstirprinoši, bet piebilda: «Trenkāt lietotājus ir galīgi nepareizi. Tirdzniecība ir tas punkts, kur būtu jābremzē šis pirātisms.» Pretpirātisma organizācijas Business Software Alliance (BSA) pārstāvniecības vadītāja Niluta Marcinkusa teica, ka galvenā atbildība par programmatūras likumības noskaidrošana ir pircējam. Viņa uzsvēra, ka likumīgu programmatūru, kas instalēta datorā, jāpiegādā, to uzskaitot kopējā pirkuma pavadzīmē un pircējam izsniedzot licenci un datu nesēju (kompaktdisku vai disketi) ar programmatūras rezerves kopiju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Starptautiskās autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance (BSA) Latvijas komiteja novembrī uzsākusi akciju, ar kuras palīdzību aicina aizdomāties par nelegālu datorprogrammu lietošanas riskiem, Db.lv informēja BSA izpilddirektore Sanita Meijere. Nelegālo datorprogrammu lietotāju skaita pieaugumu veicina interneta attīstība, kā arī datorlietotāju skaita pieaugums.

“Esam uzsākuši kampaņu, lai atgādinātu, ka šodien it kā ietaupītie līdzekļi, lietojot nelegālas datorprogrammas, var tikt zaudēti divkāršā un vēl lielākā apmērā brīdī, kad cilvēks vai uzņēmums tiek pieķerts pirātisku programmu lietošanā. Par nelicencētu programmu lietošanu draud naudas sods līdz 200 minimālajām mēnešalgām vai pat cietumsods. Papildus šim sodam jārēķinās ar licencētu programmu iegādes izmaksām un kompensāciju datorprogrammu ražotājiem par nodarītajiem zaudējumiem”, atgādina S. Meijere. “Pirātiskās programmas var slēpt sevī arī vīrusus vai kaitnieciskos kodus, kas iznīcina datus vai ļauj piekļūt konfidenciālai informācijai – piemēram, bankas konta numuram un parolei”, viņa piebilst.

Biedrība Zemnieku saeima šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts ir ļoti svarīgs.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju par iespējamo Brīvprātīgi saistītā atbalsta (turpmāk – BSA) likmes samazināšanu par gaļas liellopiem 2017. gadā, biedrība Zemnieku saeima kategoriski iebilst pret paredzēto atbalsta samazināšanu par 30% šogad un iespējamo iesaldēšanu turpmākajos gados. Biedrība aicina Zemkopības ministriju izvērtēt organizācijas izstrādātos priekšlikumus gaļas liellopu nozares atbalstam.

Primāri organizācija aicina saglabāt BSA esošajā līmenī, jo gaļas liellopu nozare tikai šobrīd Latvijā sāk attīstīties un pozitīvu rezultātu sasniegšanai un stabilas ilgtspējīgas sistēmas izveidošanai, atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Saimnieki, kuri uzsākuši gaļas liellopu audzēšanu, ir rēķinājušies ar solīto atbalstu, tādēļ ļoti negatīvs signāls ir mainīt spēles noteikumus «pusceļā».

Gaļas liellopu nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, bet tās turpmāku attīstību neveicinās Brīvprātīgi saistītā atbalsta (BSA) likmes samazināšana par gaļas liellopiem, aģentūrai LETA pauda biedrībā Zemnieku saeima.

Biedrībā uzsvēra, ka gaļas liellopu nozares straujo attīstību pēdējo gadu laikā veicinājusi no 2014.-2016.gadam ilgusī krīze piensaimniecībā, kamdēļ daudzi piena lopkopji tika aicināti pārorientēties uz gaļas liellopu audzēšanu, ko arī darīja. Tāpat nozares attīstību sekmējis arī liels skaits jauno lauksaimnieku, kuri ar projektu palīdzību ir iegādājušies dzīvniekus, tehniku un nepieciešamo aprīkojumu.

Vienlaikus Zemnieku saeimā norādīja, ka šobrīd gaļas liellopu nozarē ir jūtama aktivitātes samazināšanās, kas saistīta ar neziņu par iespējamo BSA samazināšanu gaļas liellopiem. «Paredzētā atbalsta samazināšana par 30% šogad, un iespējamā iesaldēšana turpmākajos gados, neveicinās nozares attīstību,» uzsvēra biedrībā.