Jaunākais izdevums

Komunālo automašīnu ražotāja Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā atklātas divas jaunas montāžas līnijas. Turpmāk tieši Ventspilī taps jaunākās paaudzes divu un četru kubu ielu tīrāmās mašīnas, kas līdz šim tika ražotas Bucher Municipal Lielbritānijas un Šveices rūpnīcās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Oktobrī Bucher Municipal, kas jau 12 gadus strādā Ventspils brīvostas industriālajā zonā, no ražošanas līnijas tika noņemta pirmā pilnībā Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā saražotā komunālā automašīna C401. Šis notikums simboliski ievadīja jauna posma sākšanos Ventspils ražotnē – turpmāk tieši Ventspilī tiks ražotas kompaktās ielu tīrīšanas automašīnas CityCat2020 un C401.

CityCat2020 kompaktās ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija uz Ventspili pārcelta no Bucher Municipal mātes kompānijas Šveicē, bet C401 kompaktā ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija atsūtīta no Bucher Municipal uzņēmuma Lielbritānijā.

Pirms gada Bucher Municipal no ražošanas līnijas tika noņemta pirmā gatavā automašīna, kas pilnībā samontēta Ventspilī – tā bija 1 m3 ielu tīrāmā automašīna. Jauno līniju atvēršana nozīmē, ka tagad Ventspilī pilna cikla ražošanas procesu izies jau trīs komunālo automašīnu modeļi. Līdz šim uzņēmumā tika ražotas un montētas tikai atsevišķas ielu tīrāmo automašīnu komponentes – tilpnes atkritumu savākšanai jeb tā saucamās mucas, šasijas u.c., kas pēc tām tika nosūtītas mātesuzņēmumam Šveicē un ielu tīrāmo mašīnu izplatītājiem

Pilns ražošanas cikls paredz ražošanas procesu no metāla griešanas līdz gatavām automašīnām. Kabīnes un daudzas citas detaļas pienāk no piegādātājiem Itālijā, Vācijā, Šveicē un citām Eiropas valstīm, bet lielākā daļa metāla detaļu tiek ražotas Ventspilī.

Kā galveno priekšnosacījumu pilnai komunālo automašīnu ražošanas cikla ieviešanai Ventspilī uzņēmums min stabilitāti. Vairāk nekā desmit gadus Bucher Municipal soli pa solim attīstījis un paplašinājis ražotni, pierādot mātes kompānijai, ka ventspilnieki ir spējīgi panākt un noturēt augsto ražošanas kvalitātes līmeni, optimizēt produkcijas izmaksas un izturēt konkurenci.

SIA Bucher Municipal ir Šveices koncerna Bucher Industries AG apakšuzņēmuma Bucher Municipal meitasuzņēmums. Bucher Municipal ir Eiropas un Austrālijas tirgus līderis, kas ražo komunālos transportlīdzekļus ielu un sniega tīrīšanai privātām un publiskām vajadzībām. Uzņēmums ražo slaukāmās mašīnas, uzkopšanas mašīnas ziemai un atkritumu savākšanas mašīnas.

Bucher grupas apgrozījums gadā sasniedz 2,2 miljardus eiro, un uzņēmums nodarbina 11 500 cilvēku visā pasaulē. 8 ha plašā uzņēmuma teritorija Ventspilī ar ražotnes ēkām 10 000 m2 platībā ir kļuvusi par vienu no lielākajām koncerna komunālo automašīnu bāzēm. Ventspils ražotnē strādā vairāk nekā 240 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bucher Municipal šogad plānojis uzsākt jaunas montāžas līnijas darbību

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves uzņēmums SIA «Bucher Municipal» pagājušajā gadā būtiski palielinājis apgrozījumu - tas sasniedza 77,222 miljonus eiro, kas bija par 61,3% jeb 29,342 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi, tā 2018. gadā bija 25,7% lielāka salīdzinājumā ar 2017.gadu, sasniedzot 4,878 miljonus eiro.

SIA «Bucher Municipal» Ventspilī ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmuma gada pārskatā nav sniegta informācija par to, kas bijis apgrozījuma straujā pieauguma pamatā. Taču 2017. gadā uz Latvijas uzņēmumu tika pārceltas ražošanas līnijas no Šveices un Anglijas uzņēmumiem un uzņēmums praktiski visu saražoto produkciju pārdod radniecīgajām «Bucher Industries AG» grupai piederošajām sabiedrībām.

Bucher Municipal attīstība no 2004. līdz 2018. gadam Infogram SIA «Bucher Municipal» norāda, ka, pieaugot apgrozījumam, pērn pieaudzis vidēji nodarbināto skaits uzņēmumā līdz 376 darbiniekiem no vidēji 324 nodarbinātajiem 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves uzņēmuma SIA «Bucher Municipal» valdē iecelti divi jauni valdes locekļi, tostarp par valdes priekšsēdētāju iecelts Marco Meier, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā apstiprināts Thomas Walter Brustio. Valdē turpina darboties valdes locekle Zane Markvarte.

Attiecīgi uzņēmuma valdi atstājuši David Francis Bishop, kurš līdz šim pildīja valdes priekšsēdētāja pienākumus, un Peter Graham Rhodes, kurš bija valdes loceklis. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 15. oktobrī.

SIA «Bucher Municipal» Ventspilī ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šveicē reģistrētā kompānija «BUCHER-GUYER AG».

SIA «Bucher Municipal» 2018. gadā strādāja ar apgrozījumu 77,222 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmuma peļņa bija 4,878 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja 376 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bucher Municipal: praksi vajag visiem

Vēsma Lēvalde, speciāli DB, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vidē balstītas mācības ir efektīvākais veids, kā satuvināt izglītību un ražošanas praksi

Turklāt regulāras apmācības darba vidē būtu vajadzīgas arī arodskolu pasniedzējiem, uzskata mašīnbūves uzņēmuma Bucher Municipal personāla speciāliste un projekta koordinatore Simona Groša. Dinamiski augošais mašīnbūves uzņēmums jau kopš 2013.gada aktīvi piedalās pilotprojektā Darba vidē balstītās apmācības (DVBA) un ir viens no pirmajiem darba devējiem šajā aktivitātē. Trīs gadu laikā uzkrātā pieredze ļauj apgalvot, ka šis ir efektīvākais veids, kā tuvināt profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām.

Ieguvēji ir gan audzēkņi, kuri kļūst par kvalificētiem speciālistiem konkrētajā darbavietā un līdz ar to arī darba tirgū, gan uzņēmums, kas ietaupa darbinieku meklēšanas un apmācību izmaksas. Turklāt gan potenciālais darbinieks, gan darba devējs viens otru iepazīst, samazinot iespēju kļūdīties izvēlē. Reālā darba vide veicina jauniešu izaugsmi un dod praktisko pieredzi, savukārt uzņēmums projektu var izmantot kā personāla vadības stratēģiju, abpusējo labumu pamato S. Groša.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Jaunais Biznesa Plāns – par uzņēmīgiem cilvēkiem un novatoriskiem uzņēmumiem Kurzemē

Raivis Bahšteins, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltkrievu uzņēmumam Ultraplast EU Ventspilī būvē polikarbonāta lokšņu ražotni

Db.lv, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā ražošanas ēkā Ventspilī, Ganību ielā nosvinēti spāru svētki. Ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma nomnieka SIA "Ultraplast EU" vajadzībām būvē SIA "Ostas celtnieks".

4100 kvadrātmetru lielā ražošanas ēka Ganību ielā 103 ir viena no trim ražošanas ēkām, kas šobrīd tiek būvētas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Topošā ēka atrodas Ventspils lidostas industriālajā zonā, kur jau strādā tādi uzņēmumi kā "Malmar Sheet Metal" un "Bucher Municipal".

Līgums par jaunās ēkas nomu noslēgts ar Baltkrievijas izcelsmes uzņēmumu SIA "Ultraplast EU", kas Ventspilī veidos polikarbonāta lokšņu ražotni.

Uzņēmums sākuma stadijā plāno saražot 1200 tonnu produkcijas gadā, bet pie pilnas jaudas – 5000 tonnu produkcijas gadā.

Saražoto produkciju plānots realizēt Eiropas tirgū. Iesākumā plānots radīt ap 20, bet, strādājot ar pilnu jaudu, 45-50 jaunas darba vietas. SIA "Ultraplast EU", plānojot ieguldīt iekārtās līdz 12 miljoniem eiro, arī papildinājis to uzņēmumu skaitu, kas kvalificējies speciālās ekonomiskās zonas sniegto priekšrocību izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Tautsaimniecības balvu Latvijā šogad saņem SIA Cemex, savukārt īpašo balvu ieguvusi a/s HansaMatrix

Vācijas Tautsaimniecības balva Latvijā tiek pasniegta jau 18. reizi. Šī gada devīze ir «Veiksmes pamats – darbinieks». Šī gada balvas devīzi Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) ir izvēlējusies ar mērķi novērtēt un atbalstīt veiksmīgus uzņēmumus Latvijā, kuri panākumus guvuši, mērķtiecīgi veicinot darbinieku izaugsmi, īpaši, ja izaugsme notikusi starptautiskā līmenī. Par priekšrocību tika uzskatīti uzņēmumi, kuri koncentrējas Vācijas virzienā vai jau sadarbojas ar vācu partneriem.

Konkursa finālā iekļuva SIA Cemex, SIA DHL Latvia, SIA Dores fabrika, SIA Mailigen un SIA Valmiermižas alus. Tradicionālās Vācijas Tautsaimniecības balvas Latvijā šī gada laureāts ir SIA Cemex.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Trīs uzņēmumi interesējas par rūpnieciskās ēkas nomu Ventspilī

Rūta Cinīte, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas valde atlikusi lēmuma pieņemšanu par rūpnieciskās ēkas Ventspilī, Kustes dambī 30A iznomāšanu jaunas ražotnes atvēršanai, jo telpas un zemi nomāt pieteikušies vairāki pretendenti, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa, sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Valde gala lēmumu pieņems, izvērtējot, kurš no piedāvājumiem visvairāk atbilst pilsētas attīstības interesēm.

I. Ieviņa atgādina, ka šī gada vasarā atbrīvojās Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā esošās ražošanas telpas vairāk nekā 7000 kvadrātmetru platībā Ventspilī, Kustes dambī 30a. Savu vēlmi attīstīt ražošanu šajā ēkā, kas šobrīd ir vienīgā brīvā ražošanas platība Ventspilī, izteikuši trīs uzņēmumi. Lai pieņemtu lēmumu, Ventspils brīvostas valde pieprasīja visiem pretendentiem iesniegt papildus informāciju gan par plānoto darbības nozari, gan biznesa plānu, kas apliecinātu sadarbības perspektīvu ilgtermiņā, kā arī informāciju par plānotajām darbavietām. Viņa atzīmē, ka tieši darba vietu skaits valdes sēdē tika uzsvērts kā īpaši svarīgs rādītājs pretendenta izvēlē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru