Finanses

Budžets pildās atbilstoši plānotajam

Žanete Hāka, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos kopš šā gada sākuma, joprojām ir vērojams stabils privātā patēriņa pieaugums un pozitīvas tendences darba tirgū, kas arī nodrošina ieņēmumu izpildi atbilstoši budžetā plānotajam, informē Finanšu ministrija.

Šā gada astoņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais pārpalikums bija 312,4 miljoni eiro, taču tas ir samazinājies par 44,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērnā gada astoņiem mēnešiem, un to pamatā noteica straujāks izdevumu kāpums.

Kopumā šogad tiek plānoti augstāki izdevumi tieši gada pēdējos mēnešos, kas saistīts ar intensīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, kā rezultātā sagaidāms, ka līdz šim uzkrātais kopbudžeta pārpalikums tiks pilnībā iztērēts un izdevumi pārsniegs ieņēmumus.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos pieauga par 98 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 5,8 miljards eiro. Ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums (par 162,2 miljoniem eiro jeb 3,8%), kur lielāko pieaugumu sniedza ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (par 88,4 miljoni eiro jeb 8,0%), kas skaidrojams ar patēriņa pieaugumu, kā arī ar atmaksu samazināšanos, jo daļa no atmaksām tika veiktas 2013. gada decembrī.

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi palielinājās par 13,2 miljoniem eiro jeb 9,8%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-augustu, ko veicināja nekustamā īpašuma kopējās kadastrālās vērtības pieaugums, kā arī iedzīvotāju savlaicīgi veiktā nodokļa nomaksa par visu gadu. Darbaspēka nodokļu izpildē, salīdzinot ar pērnā gada astoņiem mēnešiem, bija vērojams ieņēmumu pieaugums – ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieauga par 26,3 miljoniem eiro jeb 3%, savukārt uz kopbudžetu attiecināmie ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām palielinājās par 1,7 miljoniem eiro jeb 0,1%.

Tajā pat laikā sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitījumi valsts fondēto pensiju shēmā pieauga par 53,6 miljoniem eiro jeb 47%, taču tie nav uzskatāmi par kopbudžeta ieņēmumiem. Atšķirībā no pārējiem nodokļu ieņēmumiem, ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šā gada astoņos mēnešos samazinājās par 4,4 miljoniem eiro jeb 1,8%. Šādas izmaiņas noteica augstākas nodokļa atmaksas, kam iemesls galvenokārt ir nodokļu atvieglojumu piemērošana par nesadalīto peļņu, kā arī investēšana pamatlīdzekļos. Kopumā šā gada astoņu mēnešu nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,7% apmērā.

Savukārt nenodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, ievērojami saruka – par 50,4 miljoniem eiro jeb 12,1%, ko lielā mērā noteica samazinājums ieņēmumos no dividendēm, jo daļa uzņēmumu, kas iepriekš veica maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, 2014. gadā tika atbrīvoti no šo maksājumu veikšanas. Tāpat samazināšanos ietekmēja šogad nesaņemtie ieņēmumi no valstij piederošā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības.

Astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta izdevumu pieauguma temps (+2,7%) pārsniedza ieņēmumu pieauguma tempu (+1,7%) un kopumā izdevumi bija 5,47 miljardi eiro. Izdevumu pieaugums bija vērojams tādās uzturēšanas izdevumu pozīcijās kā atlīdzība (par 68,8 miljoniem eiro jeb 6,1%), subsīdijas un dotācijas (par 40,1 miljonu eiro jeb 3,9%), sociālie pabalsti (par 20 miljoniem eiro jeb 1,3%), iemaksas ES budžetā (par 14,8 miljoniem eiro jeb 8,2%). Turpretī kapitālie izdevumi samazinājās par 10 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Izdevumu pieaugums atlīdzībai ir skaidrojams ar minimālās darba algas paaugstināšanu un atalgojuma izlīdzināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem no šā gada sākuma. Tāpat pieaugums bija vērojams izdevumiem subsīdijām un dotācijām, kas skaidrojams ar augstākiem izdevumiem ES fondu projektu īstenošanai Satiksmes ministrijai, kā arī augstākiem izdevumiem Veselības ministrijai valsts apmaksātās veselības aprūpes nodrošināšanai. Lai gan kopējais bezdarbnieku skaits samazinās, tomēr pieaug bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits, kā arī palielinās pabalstu apmēri. Tas ietekmē izdevumu kāpumu sociālajiem pabalstiem.

Atbilstoši pēdējām prognozēm, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014.-2017. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā tiek prognozēts 1% no IKP apmērā, taču šobrīd prognozes tiek aktualizētas. Tāpat ir uzsākts eirozonas dalībvalstu gadskārtējais budžeta plānošanas un lēmumu pieņemšanas koordinācijas process, kas paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij sākotnējais nākamā gada Vispārējās valdības budžeta plāna projekts būs jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz šā gada 15. oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Nozares liesē, ministrijas uzbarojas

Daiga Laukšteina, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vairākumam ministriju nākamā gada budžetā izdevumi bija jāsamazina, to centrālajiem aparātiem izdevumi pieaugs kopā par teju diviem miljoniem eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav noslēpums, ka 2016. gada valsts budžets netapa viegli. Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka garas stundas aizvadītas sarežģītās sarunās par izdevumu sadaļu. Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība (īpaši pirmās divas, kurām valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajā gadā tiek plānoti ievērojami lielāki nekā 2015. gadā), ministrijām tika uzdots savilkt jostu.

Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšanas rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 miljoniem eiro. DB jau rakstīja (05.10.2015.), kuras jomas skars brīvprātīgi obligātais ietaupījums, tomēr, turpinot analizēt valsts budžeta plānoto izdevumu pozīcijas, interesants šķiet fakts, ka no liesākas dzīves necietīs ministriju izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai. Centrālo aparātu uzturēšanai teju nevienai ministrijai nākamgad nav plānots izdevumu samazinājums. Vairākas DB aptaujātās ministrijas uzsver, ka piešķirtais finansējums vienalga nav pietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Par grūtiem laikiem lai domā zirgs! Tam galva lielāka

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Endziņš: No uzņēmējdarbības viedokļa nākamā gada budžets ir vissliktākais, kāds pieredzēts

LETA, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmējdarbības viedokļa nākamā gada budžets ir vissliktākais, kāds pieredzēts, šādu viedokli šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš.

Endziņš pauda gandarījumu, ka valsts nākamā gada budžetā ir spējusi atrast papildu līdzekļus drošībai, kas sniegs atbalstu arī uzņēmējdarbībai. Tāpat Endziņš bija gandarīts, ka tiek meklēti veidi, kā samazināt izdevumus. Taču, pēc LTRK vadītāja domām, nākamā gada budžeta izstrādes gaitā ir virkne negatīvu lēmumu, piemēram, netiek ievērotas iepriekš panāktās vienošanās par izmaiņām nodokļu politikā.

«Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājums ir paredzēts likumā un valdības deklarācijā. Savukārt solidaritātes nodoklis vairos pieteikumus Satversmes tiesā. Būs prasības, tas ir skaidrs,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā

Biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā - tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu - būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valsts budžets būs rekordliels un pārsniegs desmit miljardus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldību budžeti līdz TOP 500 uzņēmumiem nesniedzas

Daiga Laukšteina, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

20 000 eiro vērts remonts Rīgas enerģētikas aģentūrā paveikts bez līguma un samaksas

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības aģentūras «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) telpās būvnieki aizvadītā gada nogalē veikuši remontdarbus 20 000 eiro vērtībā, lai gan pirms tam līgums par to veikšanu nav noslēgts un nauda par paveikto darbu nav samaksāta, noskaidroja domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atkārtoti izskatījusi REA 2019.gada budžetu un tajā aģentūra lūdz piešķirt 20 000 eiro biroja telpu remontdarbiem Mazajā Jaunielā 5. Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumiem, REA direktora vietnieks Igors Puntuss atklāja, ka remonts jau esot veikts pērnā gada decembrī.

«Remonts jau ir bijis un būvnieki šos darbus veica bez līguma. Mēs vienojāmies, ka samaksu veiksim pēc tam, kad būs apstiprināts pašvaldības budžets,» sacīja Puntuss. Šāds apgalvojums izraisīja lielu interesi komitejas deputātu vidū. «Vai saprotu pareizi, ka tagad jūs būtībā liekat mums legalizēt tāmi? Un, ja mēs jums naudu nedosim, ko tad jūs darīsiet?» taujāja deputāts Druvis Kleins (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pēc divām nedēļām būvnieks ķersies klāt ilgi gaidītajai Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta realizācijai, norāda AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Šobrīd ir noslēgts būvniecības iepirkums, kura rezultātā tiesības īstenot projektu ieguva RERE Būve 1. Aprīļa sākumā, kad projekts tika prezentēts plašākai sabiedrībai, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadītājs Ronalds Neimanis norādīja, ka esošais finansējums nav pietiekams. Proti, vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta JRT rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz 29 milj. eiro. Tas noticis tāpēc, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilda projekta sarežģītībai un nozīmīgumam, norādīja VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Uz nodokļu reformas rētām

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesniegšana Saeimā šogad notikusi it kā bez liekas nagu maukšanas nodokļu izmaiņu jomā, par ko valdību jau paslavējuši arī uzņēmēji.

Finanšu ministre valdības darbu novērtējusi ar «ļoti labi». Tomēr valdībai raitais solis padevies, tikai pateicoties nodokļu politikas bīdīšanas stratēģijai – asinis nolaistas un lielākās kaujas izcīnītas jau nodokļu reformas tapšanas gaitā. Tagad, «miera laikā», budžets Saeimā ieslīdēja nepieredzēti gludi, ja neskaita tradicionālo ķīvēšanos ap izglītības un veselības finansēšanu, tika meklēta nauda ceļiem, kā arī pievienojās matu skaldīšana par demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, piemēram, daudzbērnu ģimeņu pabalstiem (dīvainā kārtā tieši labklājības ministram cenšoties pazemināt atbalsta likmi). Nākamā gada budžetā veselībai atvēlētā nauda pirmo reizi pārsniegusi miljardu eiro, un ar nākamo gadu beidzot spējam atvēlēt 2% no IKP valsts aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vispārējā valdības sektorā iekļaujami uzņēmumi nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Simts mērķi iznākumā nozīmē bezmērķību

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskā cikla īstermiņa drebelēšanās nepareizā frekvencē ir iesvārstījusi visu valsti; populistisku atslēgas vārdu bārstīšanas vietā pietiktu ar diviem terminiem – «liela peļņa» un «maza administrācija»

Nesenā DB konferencē par biznesa prognozēm nākamajam gadam bija sanākuši krietni ļaudis – apņēmības un optimisma... nu, ne tā, ka gluži pilni, bet pa pusei pilni un piesardzīgi pozitīvi par nākotni. Man savukārt tā glāze izskatās pustukša un ar negatīvu perspektīvu. Nedomāju, ka ir tik traki, lai sāktos paniska drūzma pie izejas, tomēr tintē mēs esam pamatīgā, un vienīgais ceļš laukā ir radikāla pieejas maiņa politikas veidošanā, sākot ar valsts budžetu.

Pirmām kārtām, tas nozīmē valsts budžeta sekularizāciju. Tieši tā – nepārskatījāties. Pašlaik budžets ir svētā govs, attiecībā pret kuru notiek viss un dzīvo visi. Tam ir jāmainās. Govs turpmāk lai ir govs, budžets – budžets un svētums – svētdienās vai citādi pēc brīvas izvēles. Bet lai nekādā gadījumā nav tā, ka – ziniet, jā, doma ir laba, bet nākamgad vēl ne, «jo budžets». Un to vēl tā pusbalsī un bijīgi pusnovērsušies, lai budžetiņš nesadzird un lai tam, čabulītim, pienu nenorauj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Eksporta izaugsme ir piebremzējusies

Žanete Hāka, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Iekļaujas starptautiskā aliansē

Kristīne Stepiņa, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir viena no pirmajām Latvijas augstskolām, kura ir izmantojusi programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas iniciatīvā "Eiropas universitātes" un kopā ar Romas Mākslas akadēmiju, Drēzdenes Mākslas akadēmiju un Ungārijas Tēlotājmākslas universitāti izveidojusi kopīgu tēlotājmākslas studiju programmu "EU4ART Alianse".

Izturot sīvu konkurenci, pirmais starptautiskais mākslas augstskolu projekts "EU4ART Alianse" tika atzīts par vienu no labākiem 2019. gadā. Kopumā dalībai šajā starptautiskajā konkursā bija pieteikušās 54 Eiropas augstskolu alianses, no kurām izraudzītas tika 17 Eiropas universitāšu apvienības, kas kopā apvieno 114 augstākās izglītības institūcijas. "EU4ART Alianse" ir vienīgā alianse, kura pārstāv Eiropas mākslas augstskolas. Tās mērķis ir izstrādāt kopīgu elastīgu mācību programmu glezniecības, tēlniecības un grafiskās mākslas izglītības jomā.

Paredzams, ka šī projekta rezultātā tiks izveidots jauns studiju modulis, kas būs elastīgs un dos iespēju Latvijas studentiem personalizēt savu izglītību, izvēloties ko, kur un kad studēt, un iegūt Eiropas grādu, DB stāsta LMA rektors Kristaps Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Top nākamā gada Jūrmalas budžets

Agrita Aune, speciāli DB, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada Jūrmalas budžeta prioritātes būs iesāktie projekti, izglītība un pilsētas labiekārtošana, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidētais budžets 2014. gadam kopējos ieņēmumos un izdevumos bija paredzēts 96,63 milj. eiro. «Budžets mums ir pārpildīts, protams, vienmēr var labāk,» secina Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Ieņēmumi šogad pārsnieguši gaidītos 64,5 milj. eiro, toties saņemti aizņēmumi 28,9 milj. eiro apmērā.

Šā gada budžeta pēdējie grozījumi paredz naudas balvu izmaksām pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem 66,9 tūkst. eiro, kā arī nelielas summas kultūrai un pedagogu algām, sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. «Atlīdzības likums to atļauj atbilstoši darbinieku darba izvērtējumam. Šogad mums bija pamatīga darbnieku anketēšana, tika ņemts vērā gan pašnovērtējums, gan vadītāju atzinumi, tā rezultātā būs piemaksas 50 līdz 75% apmērā no algas,» atzīst Jūrmalas domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pagaidu budžets nozīmē jaunu investīciju aizkavēšanos

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais gads iesāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka tajā nav nekādu jauno politikas iniciatīvu. Pagaidu budžeta ietvaros netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Taču turpināsies iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks LNT paudis, ka jaunais budžets nebūs ātrāk par martu. Tātad teju gada ceturksni mēs būsim dzīvojuši, A. Vilka vārdiem izsakoties, pagātnē. Tas nozīmē, ka gada pirmajos trīs mēnešos netiks veiktas jaunas investīcijas un īstenotas jaunas programmas. Ja viena ceturtā daļa aktuālā gada paiet, mīņājoties pērnajā, bez jaunām politikas iniciatīvām, tas nenāk par labu attīstībai un izaugsmei.

Valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno valdību, lai varētu pieņemt 2019. gada budžetu ar jaunām investīcijām.

Pozitīvi gan ir tas, ka, pateicoties mediķu arodbiedrības spiedienam, valdība ir lēmusi jau no 1. janvāra paaugstināt mediķu algas par 20%, taču tā ir tikai viena nozare. Ņemot vērā privātā sektora samērā nelielo investīciju apjomu, publisko investīciju aizkavēšanās nav laba ziņa. Turklāt Fiskālās disciplīnas padome ir paziņojusi, ka jaunajā budžetā fiskālā konsolidācija, kas nozīmē – mazāki valsts tēriņi, ir neizbēgama. Padome uzsver, ka, lemjot par mediķu atalgojuma palielināšanu jau no 1. janvāra, kamēr vēl nav apstiprināts jaunais budžets, valdība ir pārkāpusi fiskālās disciplīnas principus. Savā paziņojumā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda: «Minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti, un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējam arī to, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru