Burāšanas apmācības turas uz entuziasma

2013. gada 11. jūnijs plkst. 8:15
Sadaļa: Foto
Dalies ar šo rakstu

Bērnu un jauniešu burāšanas apmācība turas uz sabiedriskiem resursiem un vecāku pleciem.

Latvijā darbojas vairākas bērnu un jauniešu burāšanas mācību vietas, vēsturiski tās veidojušās kā sekcijas dažādu jahtklubu paspārnē. Burāšanas skolas kā akreditētas mācību iestādes vēl tikai sāk veidoties, iespējams, viena no pirmajām skolām tiks akreditēta tikai šogad.

Saskaņā ar Latvijas Zēģelētāju savienības (LZS) mājaslapas datiem šobrīd Latvijā lielāko jahtklubu burāšanas sekcijās kopā mācās aptuveni 200 bērnu un jauniešu. LZS valdes loceklis un Engures jahtkluba komodors Ģirts Fišers-Blumbergs kā nopietnākās burāšanas apmācības vietas Latvijā nosauc Priedaines jahtklubu, Jahtklubu Auda, Usmas jahtklubu, Rīgas jahtklubu, pēdējos gados aktīvi sevi pieteikuši arī Rojas un Engures jahtklubi, kā arī Kuivižu jahtklubs. Bērnu un jauniešu burāšanas apmācības Latvijā notiek lielākoties Optimist un Laser jahtu klasēs, retāk Cadet klasē, kāda ir pieejama, piemēram, Priedaines jahtklubā.

Kā norāda gan jahtklubu vadītāji, gan burāšanas treneri, burāšanas sporta jaunā paaudze veidojas uz entuziasma un sabiedrisku aktivitāšu pamata. «Ja ir liels jahtklubs, tas var plānot izdevumus un palīdzēt burāšanas sekcijai attīstīties. Ja klubā ir mazāk biedru un tas ir vājāks, tad jātiek galā pašu spēkiem. Tie ir, piemēram, bērnu vecāku līdzekļi, vēl ir variants piesaistīt sponsorus. Jahtklubi pagaidām lielākoties paši tiek galā ar apmācību lietām, bet LZS meklē veidus, kā piesaistīt papildu līdzekļus, lai atbalstītu spēcīgākos jaunos burātājus un palīdzētu viņiem iziet lielākā mērogā un sasniegt rezultātus, ar ko palepoties,» tā uzskata LZS izpilddirektors Juris Ailis.

SIA Jahtklubs Auda valdes loceklis un JKA Burāšanas skolas dibinātājs Normunds Mačukāns uzskata, ka valsts atbalsta iespējas burāšanas apmācības attīstībai ir daudz atkarīgas tieši no pieaugušajiem burātājiem. «Sasniedzot burāšanā labākus rezultātus un liekot izskanēt Latvijas vārdam pasaulē, ir lielāka iespēja, ka arī ministrija paraudzīsies uz šo sportu savādāk un piešķirs lielāku finansējumu.» Viņš atzīmē, ka Latvijā lielākoties burāšanas apmācība notiek pēc pulciņu principa. «Šķiet, pagaidām burāšanas jomā mūsu burāšanas skola ir vienīgā, kas reģistrēta kā mācību iestāde un kam ir Izglītības un zinātnes ministrijā licenzēta mācību programma. Šogad kā trešais solis paredzēta arī skolas akreditācija, tādējādi būs iespēja tikt pie pašvaldības finansējuma, un strādāt jau kļūs mazliet vieglāk.»

Usmas jahtkluba komadors Staņislavs Backāns uzskata, ka lielākā problēma ir valsts nostāja, ka, ja tiek atbalstīta burāšana, tad tikai olimpiskajā līmenī. «Taču, kāda jēga finansēt varbūt sešas olimpiskās cerības, nezinot, vai beigās kas sanāks? Varbūt labāk atbalstīt tos 60, kas vēlas burāt, un kādi 20 no viņiem to arī turpinās darīt. Nauda jāiegulda bērnos, pretējā gadījumā nākotnē vispār neviena nebūs, kas brauc ar lielajām jahtām,” viņš secina.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Dalies ar šo rakstu