Jaunākais izdevums

Pagaidām var tikai minēt, cik lielas investīcijas satiksmes infrastruktūrai tiks paredzētas Rīgas nākamā gada budžetā un cik lielus sastrēgumus galvaspilsētā tas radīs, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sastrēgumi būs atkarīgi no tā, kā darbi būs plānoti un vai tiks īstenoti vienlaikus. Savukārt finansējuma jautājuma vēl nav «uz skatuves» – pagaidām tiek apkopotas dažādu pašvaldības struktūru vēlmes.

«Rīgas domes Budžeta komisija, kas lems par Rīgas pilsētas 2016. gada budžetu, sanāks tikai novembra sākumā, jo šobrīd valsts budžeta projektu vēl skata Saeimā,» DB norāda Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks. Viņš uzskata, ka investīciju programmas apjomu un struktūru vēl ir pāragri komentēt. Jāpiebilst, ka investīciju plānā pēdējos gados izteikti dominē izglītības projektu sakārtošana. Lielākie satiksmes projekti, kam bijusi iezīmēta nauda pēdējo gadu investīciju plānos, ir Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta un Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšana. «Tiek investēts jaunos ceļu infrastruktūras objektos, tikmēr esošā infrastruktūra nolietojas, sagrūst, uz ielām ir izveidojušās risas,» saka biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. Vienlaikus viņš atzīst, ka Rīga atrodas samērā neērtā situācijā – no vienas puses tai jārūpējas par savām ielām un ceļiem, no otras – jānodrošina satiksme ar ostu, jābūvē un jāuztur tilti, maģistrālās ielas, kas faktiski ir nacionālas nozīmes infrastruktūra. Citi DB aptaujātie saka – situācija ar ielām un ceļiem Rīgā nav kritiska, taču uzlabojumi ir nepieciešami.

Gaida rezultātu

14,4 milj. eiro – kopsummā tik vērtus projektus nākamā gada investīciju plānā rosina iekļaut Rīgas domes Satiksmes departaments. Vairāk nekā 4,4 milj. eiro būtu nepieciešami Salu tilta būvniecības turpināšanai. Ņemot vērā, ka šis ir ES līdzfinansēts projekts, jāšaubās, ka Rīgas dome to varētu apturēt, nepiešķirot finansējumu. Turklāt, kā norāda departamentā, atliekot darbu turpināšanu, pārvadus pār Krasta un Mūkusalas ielām pēc gadiem desmit vajadzētu slēgt.

Visu rakstu Būs miljoni, būs sastrēgumi lasiet 16. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Kurās pilsētās ir vislielākie sastrēgumi?

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot automašīnu skaitam pasaulē, sastrēgumi daudzās noslogotākajās pasaules valstu pilsētās kļūst aizvien dramatiskāki, raksta portāls 24/7 Wall St.

Iedzīvotāju skaits pasaulē aug, tāpat ekonomika pasaulē piedzīvo izaugsmi, kas uzlabo cilvēku labklājību un ļauj nokļūšanai galamērķī biežāk izvēlēties personīgo automašīnu, nevis sabiedrisko transportu.

Tādējādi iedzīvotāju skaits lielajās pilsētās aug daudz straujāk, nekā pilsētu vadība spēj pielāgot infrastruktūru. Rezultāts tam ir pārslogotās ielas, aizvien lielāki sastrēgumi, kas rada neefektīvu laika patēriņu, vairāk stundu pavadot sastrēgumā.

Portāls 24/7 Wall St. apkopojis datus no starptautiskās transporta kompānijas Inrix Research, izceļot 25 pilsētas pasaulē, kur ir vislielākie sastrēgumi. Saraksts veidots, balstoties uz aprēķinu, cik daudz stundas autovadītājiem nācās sēdēt sastrēgumā 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Slēgtajam Deglava tiltam tuvākos alternatīvos pārvadus un ceļus ieskauj sastrēgumi

Laura Mazbērziņa/LETA, 25.04.2019

Transporta sastrēgums Ieriķu ielā saitībā ar slēgto Augusta Deglava ielas pārvadu.

Foto: Īriss Sviklis/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgtajam Augusta Deglava ielas tiltam tuvākos alternatīvos pārvadus un ceļus ceturtdienas rītā ieskauj sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ievērojams sastrēgums izveidojies uz Vestienas ielas - posmā no Deglava ielas līdz pat Vietalvas ielai. Tur sastrēgumā var nākties stāvēt arī desmit minūtes. Turklāt tālāk sastrēgumi virzienā uz centru izveidojušies arī uz Piedrujas ielas, Vietalvas ielas un Matīsa ielas.

Ar sastrēgumu jārēķinās arī uz Jorģa Zemitāna tilta, virzienā uz centru. Tā caurbraukšanas laiks patlaban ir aptuveni piecas minūtes. Arī uz tiltu vedošā Brasas iela, kā arī Ieriķu iela un tai tuvumā esošās Vaidavas un Kastrānes ielas ir piepildītas automašīnām. Vietām sastrēgumā jāgaida arī līdz 12 minūtēm.

Tikmēr virzienā no centra satiksme pār Zemitāna tiltu virzās raitāk. Pirms nogriešanās uz tilta no Pērnavas ielas un Krišjāņa Barona ielas gan jārēķinās ar aptuveni trīs minūšu ilgu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgtā Augusta Deglava ielas pārvada apkārtnē un citviet pilsētā piektdienas rītā izveidojušies sastrēgumi, liecina informācija mājaslapā «Balticmaps.eu».

Ar sastrēgumu jārēķinās uz Jorģa Zemitāna tilta un uz to vedošās Ieriķu ielas, virzienā uz centru. Sastrēgums izveidojies arī uz netālu esošās Vaidavas ielas.

Tāpat sastrēgums ir uz Gustava Zemgala gatves, virzienā uz Gaisa tiltu. Arī uz Brīvības gatves pirms tilta jārēķinās ar ilgāku gaidīšanu. Arī Piedrujas un Vestienas ielās netālu no Deglava pārvada ir sastrēgumi.

Sastrēgums virzienā uz centru ir uz Vanšu tilta. Arī Lielirbes un Kalnciema ielās, kas ved uz tiltu, izveidojies sastrēgums.

Pārdaugavā apgrūtināta satiksme ir arī Jūrmalas gatvē un tai tuvumā esošajās ielās, kā arī Daugavgrīvas ielā. Tāpat arī Kārļa Ulmaņa gatvē.

Ar vismaz 15 minūšu caurbraukšanas laiku jārēķinās Mūkusalas ielā, virzienā uz centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pēc mēneša augļu un dārzeņu tirgotāju nozare var bankrotēt

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma prasībām atbilst tikai UPB un Re&Re

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eksperts: Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus Brīvības ielā un pie Nacionālā teātra

LETA, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju un konteineru līnijas gatavas jebkuram Brexit scenārijam

To Dienas Biznesam norāda Latvijā strādājošo kuģniecību pārstāvji.

Šobrīd skaidrs ir vien tas, ka jābūt gataviem situācijai, kad vienošanās nav panākta, norāda zviedru prāmju operatora Stena Line kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis. Viņa pārstāvētā kompānija palīdz saviem klientiem ar papildu informāciju, tostarp par Portbase informācijas apmaiņas sistēmu, lai kravu nosūtītāji varētu labāk sagatavoties gaidāmajām izmaiņām procedūrās ostās Nīderlandē, Anglijā un Īrijā, kur Stena Line ir regulāri savienojumi. Prāmju līnija gan nav muitas brokeris, un arī kādu konkrētu šīs jomas pakalpojumu sniedzēju nelobē, līdz ar ko lielākais darba apjoms dokumentu sagatavošanā gulstas uz autopārvadātājiem un ekspeditoriem. Pēc viņa teiktā, nekādas izmaiņas prāmju grafikos vai cenās saistībā ar Brexit nav gaidāmas ne Baltijas jūras, ne Ziemeļjūras, ne Īrijas jūras maršrutos. Taču satiksmes sastrēgumi saistībā ar papildu procedūrām varētu būt sagaidāmi, līdz ar to Holandes ostās tiek paplašinātas automašīnu stāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļā no Rīgas uz festivālu Positivus vērojami gan sastrēgumi, gan avārijas

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļā no Rīgas uz Salacgrīvā notiekošo mūzikas festivālu «Positivus» ir izveidojušies gan būtiski sastrēgumi, gan arī notikušas vismaz divas autoavārijas.

Valsts policijas (VP) pārstāve Simona Grāvīte apliecināja, ka plkst.14.51 saņemts izsaukums uz Tallinas šoseju netālu no Lilastes, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju sadūrušās trīs automašīnas un cietuši divi cilvēki.

Lietotnē «Waze» ir redzams, ka uz Tallinas šosejas daudzos posmos ir izveidojošies būtiski sastrēgumi. Konkrētās avārijas dēļ sastrēgums esot jau no Ādažiem līdz pat Lilastei, tātad kopumā ap 10 kilometru garumā. Attiecīgi autovadītājiem jārēķinās, ka nokļūšana uz festivālu prasīs ilgāku laiku nekā plānots.

Šodien plkst.13.48 VP saņemts izsaukums arī uz šoseju Rīga-Sigulda, kur notikusi četru automašīnu sadursme, kurā nav cietuši cilvēki un nav traucēta satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Eiropas pilsētas, kurās sastrēgumos nākas pavadīt visilgāko laiku

Žanete Hāka, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas ļauj autovadītājiem plānot maršrutu, daudzās pilsētās sastrēgumi aizvien ir būtiska problēma, un liek braucējiem patērēt daudz lieka laika ceļā.

Kompānija "TomTom" publicējusi jaunāko "TomTom Traffic Index" pētījumu, kurā apskatīta situācija satiksmē 57 dažādu pasaules valstu 416 pilsētās. Pētījums liecina, ka kopējais sastrēgumu līmenis pasaulē ir pieaudzis, un tikai ceturtajā daļā pilsētu vērojams uzlabojums. Neskatoties uz to, ka sastrēgumi liecina par spēcīgu ekonomiku, tie ekonomikām maksā arī miljardus, norāda TomTom eksperti.

"TomTom" pārskatā teikts, ka pasaulē vēl tāls ceļš ejams, lai sastrēgumu līmeni pakļautu kontrolei, taču nākotnē, pieaugot autonomo automašīnu un koplietošanas transportlīdzekļu skaitam, sastrēgumu skaits varētu mazināties, taču tas nenozīmē, ka politikas veidotāji un satiksmes plānotāji var sēdēt bez darba. Viņiem jāizmanto visi pieejamie instrumenti, lai analīzētu satiksmes līmeni un ietekmi, un lai tādējādi varētu pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar infrastruktūru. Tāpat savu artavu var dot arī autovadītāji, nedaudz mainot savus braukšanas paradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

FOTO: Valstis, kurās ir lielākie sastrēgumi

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kas pavadīts sastrēgumā, var ietekmēt autovadītāju finanses, veselību un citus dzīves aspektus, raksta MarketWatch. Tāpat, jo lielāki sastrēgumi, jo lielāks piesārņojums pilsētā.

Piemēram, privātais transports ASV rada otro lielāko siltumnīcas efektu, veidojot 20% no visām emisijām.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kurās valstīs aizvadītajā gadā bijuši lielākie sastrēgumi!

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Bojātā ūdensvada dēļ joprojām iebraukšana Rīgā pa Vidzemes šoseju pie Berģiem ir slēgta

LETA, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šorīt bojātā ūdensvada dēļ iebraukšana Rīgā pa Vidzemes šoseju pie Berģiem ir slēgta, jo, veicot bojājumu novēršanu, ir radīti nopietni ceļa seguma bojājumi, informēja Rīgas Ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Mucenieks stāstīja, ka visu nakti brigādes strādājušas, lai konstatētu bojājuma cēloņus, kas tika atrasti. Taču avārijas cēloņu meklēšana radījusi lielus izskalojumus zem brauktuves, tādējādi lielos apmēros bojājot ceļa segumu.

Jau ir nomainīts bojātais cauruļvada posms un pašlaik tiek saskaņoti nepieciešamie remontdarbi ar citām valsts institūcijām, lai sakārtotu minēto ceļa posmu autotransporta plūsmas nodrošināšanai.

Aģentūra LETA informēja, ka Rīgas ūdens (RŪ) darbiniekiem izdevies no ūdensapgādes sistēmas izslēgt bojāto posmu Berģos un visā Rīgā tika atjaunota ūdensapgāde.

Arī ūdens spiediens Rīgas iedzīvotājiem tika nodrošināts nepieciešamajā līmenī. Mucenieks sacīja, ka bojātā posma atslēgšanai bijušas nepieciešamas 2,5 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saeimas komisija bažījas par ES fondu līdzekļu pieejamību ceļiem

LETA, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību budžetā pērn pārpalikums 56,9 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību budžeta pārpalikums 2016. gadā bija 56,9 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2015. gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2015. gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi ES fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016. gadā bija 2205 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015. gadu pieauguši par 62,4 miljoniem eiro, savukārt nodokļu ieņēmumi 2016. gadā pieauga par 106,1 miljonu eiro jeb par 7,8%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN ieņēmumi 2016. gadā bija 1233,2 miljoni eiro, kas ir par 85,1 miljonu eiro jeb 7,4% vairāk kā 2015. gadā, tostarp 47,6 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. Lai arī IIN ieņēmumi pieauguši pietiekoši strauji, tomēr 2016. gadā IIN ieņēmumi pašvaldībās bija zemāki kā valsts budžeta likumā 2016. gadam noteiktā gada IIN ieņēmumu prognoze, līdz ar to pašvaldībām 4. ceturksnī no valsts pamatbudžeta tika kompensēta IIN ieņēmumu prognozes neizpilde - 8,5 miljoni eiro. Galvenais iemesls tam, ka netika izpildīta likumā norādīta prognoze ir strauji pieaugušās IIN atmaksas, kas 2016. gadā pieauga par 18,1 miljonu eiro jeb par 24,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tekošā konta deficīts – 3% no IKP

Žanete Hāka, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 190,3 miljoni eiro, kas ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Banka.

LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja palīdze Linda Vecgaile skaidro, ka 3. ceturkšņa deficīta palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (tas bija 148,3 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP) galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konts. Tas bija negatīvs otro ceturksni pēc kārtas un 3. ceturksnī turpināja palielināties saistībā ar mazākām Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūdēm.

3. ceturksnī preču bilances deficīts bija 614,8 miljoni eiro jeb 9,6% no IKP (2. cet. 593,2 jeb 9,8% no IKP). Preču eksports un imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga vienlīdz strauji (attiecīgi par 4,1% un 4%). Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kāpums, ir dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, tekstilmateriāli, pārtikas rūpniecības ražojumi, tauki un eļļas, un augu valsts produkti. Savukārt preču grupas, kurās bijis lielākais importa kāpums, ir pārtikas rūpniecības ražojumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un tekstilmateriāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

If peļņa Baltijā 2016. gadā – 13,6 miljoni eiro

Žanete Hāka, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā bija 13,6 miljoni eiro (2015. gadā – 20 miljoni eiro), informē apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrības parakstītās bruto prēmijas Baltijas tirgū 2016. gadā bija 130,8 miljoni eiro (2015. gadā – 133,2 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gadā bija 26,6 miljoni eiro (2015. gadā 28,1 miljons eiro).

If kombinētais rādītājs Baltijā pagājušajā gadā bija 90,1 % (iepriekš 86,4 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gadā bija 64,0 % (iepriekš 59,6 %), bet izdevumu rādītājs 26,0 % (iepriekš 26,8 %).

2016. gadā If Grupas tehniskais rezultāts, iekļaujot ieguldījumu darbību, bija 6 227 miljoni zviedru kronu (2015 .gadā – 5 753 miljoni zviedru kronu), kombinētais rādītājs – 84,4 % (iepriekš – 85,4 %), bet apdrošinātāja peļņa pirms nodokļu samaksas bija 12 387 miljoni zviedru kronu (2015. gadā – 8 589 miljoni zviedru kronu), iekļaujot 4 044 miljonu zviedru kronu peļņu, kas saistīta ar akciju pārdošanu saistītajā uzņēmumā Topdanmark Sampo 2016. gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms decembrī pieaudzis par 28,4%

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn decembrī ievērojami pieaudzis pa Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūru pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms – salīdzinājumā ar 2015.gada decembri to īpatsvars pieaudzis par 28,4%, informē LDz.

Gada laikā kopumā pārvadāti gandrīz 16 miljoni tonnu akmeņogļu. Ievērojams pieaugums vērojams arī melno metālu segmentā, kur pērn pārvadāts par 43,1% vairāk nekā 2015.gadā.

Gada pēdējā mēnesī pārvadāti 2,2 miljoni tonnu akmeņogļu, kas pārsniedz ne vien 2015.gada decembra rādītājus, bet par 0,4 miljoniem tonnu pārsniedz arī novembra pārvadājumu rezultātus. Decembra nogalē LDz jau vērsa uzmanību uz to, ka pārvadājumu pieprasījums šajā kravu grupā ir īpaši pieaudzis, un aicināja aktīvi sadarboties ostas un tajās strādājošos termināļus, nodrošinot operatīvu izkraušanu un mazinot kravu dīkstāves uz LDz infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro apmērā AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.

Jauno elektrovilcienu projekta, tostarp, 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas ir 255 888 753 eiro. No šīs summas elektrovilcienu iepirkuma līguma, kurā ietilpst arī personāla apmācības, iekārtas elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonds, summa ir 241 888 753 eiro un remontu centra jeb depo būvniecība provizoriski izmaksās 14 miljonus eiro.

MK šodien uzklausītais informatīvais ziņojums «Par jauno elektrovilcienu projektu» un rīkojuma projekts «Par Satiksmes ministrijas (SM) ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektam» paredz, ka SM uzņemas valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2024.gadam, lai nodrošinātu «Pasažieru vilcienam» finansējumu, kas nepārsniedz 255,889 miljonus eiro, noslēdzot līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda vagonka» ("Škoda").

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

LETA, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru