ASV prezidents Dzordžs Bušs otrdien, uzstājoties ar runu Latvijas Universitātē, norādīja, ka ir jaturpina cīņa par demokrātisko vērtību izplatīšanu, lai industriālā pasaule nenonāktu situācijā, kad to varētu šantažēt ekstēmisti, izmantojot naftas resursus un tādejādi stiprinot savu "naida" politiku.
Piesakot Džordžu Bušu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vēlreiz pateicās ASV par palīdzību neatkarības atgūšanā, kā arī uzsvēra, ka Latvija un ASV ir valstis, kurām šobrīd ir kopējas vertības un principi.
Džordžs Bušs runā norādīja, ka tieši Latvijā ir noticis viens no brinišķīgākajiem brīvības cīņas piemēriem - "Baltijas ceļš", dzīvā cilvēku ķēde no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai.
Tāpat Bušs uzsvēra, ka NATO samits pirmo reizi notiek bijušajā PSRS teritorijā, kur vēl nesen par noziegumu tika uzskatīta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
ASV prezidents norādīja, ka Latvijai vairs nekad nebūs jāstāv vienai cīņā par savu brīvību, jo tā ir NATO dalībvalsts.
Prezidents izteica cerību, ka 2008. gadā NATO būs iespējams uzņemt jaunas dalībvalstis. Tāpat, viņaprāt, ir jastiprina sadarbība ar Krieviju, īpaši pretterorisma jomā.
Tāpat runas laikā Džordžs Bušs klātesošajiem tēlaini izstāstija par Vīķes-Freibergas likteni, kas kā maza meitene ir bijusi spiesta mukt no dzimtās zemes, nonākusi Marokā, kur iemācījusies, ka arī musulmaņu vecāki vlas to pašu, ko vecāki Eiropā - mieru un brīvību. Pēc tam šī meitene ir atgriezusies savā valstī un kļuvusi par prezidenti.