Meklējot internetā faktus par cūkām var uziet interesantu līdzību vārdam cūka ar Aigaru Kalvīti.

Ja cilvēks grib kaut ko palasīt par cūkām, tad ir trīs ceļi kā to izdarīt: Pirmais ir iegādāties grāmatu veikalā, otrais ir paņemt grāmatu bibliotēkā, bet trešais ir pameklēt, kas par tām ir rakstīts internetā.

Tad lūk, ja interneta lietotājs Google, rakstot vārdu cūka netīšām ieraksta - cuka, tad kā pirmais sameklētais ir nevis raksts par to, kā audzēt cūkas, bet gan informācija par mūsu premjeru Aigaru Kalvīti.

Savukārt, ja meklētājs pareizi uzraksta vārdu cūka, tad hiperlinks Vikipēdijas enciklopēdijas ierakstu par Kalvīti ir trešais pēc kārtas.

ASV prezidents Džordžs Bušs neuzskata, ka Krievija liks jebkādus šķēršļus Ukrainas ceļā uz NATO, ziņo Newsru.

ASV prezidents Džordžs Bušs otrdien (1. aprīlī) ieradās vienas dienas vizītē Kijevā, lai ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko apspriestu Ukrainas iespējamo iestāšanos NATO. Jāatzīmē, ka Kijevas centrālajā Neatkarības laukumā piketēt pret valsts iestāšanos NATO bija ieradušies astoņi līdz desmit tūkstoši cilvēku. Mītiņa dalībnieki protestēja ar plakātiem - NATO – atpakaļ uz ASV!, NATO – karš, nāve un asaras, Bušs – asiņains diktators.

Dž. Bušs norādīja, ka centīsies panākt, lai Ukraina ar Gruziju pievienotos NATO. "Tas, ka mēs ieraudzījām dažus karodziņus un pāris protestētājus - neko nenozīmē. Mūsu attiecības ar Ukrainu attīstās," uzsvēra Dž. Bušs.

Baltajā namā piektdien, 17. oktobrī ASV prezidents Džordžs Bušs Latvijas, Lietuvas, Slovākijas, Ungārijas Čehijas un Dienvidkorejas pārstāvjiem paziņos par bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm.

To atsaucoties uz drošiem avotiem raksta Diena. ASV vēstniecība Rīgā pagaidām no komentāriem atturas, uzsverot, ka prezidenta dienas plāni nav zināmi. Klusē arī arī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

Dž. Bušs, savulaik solīja ieviest bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm vēl pirms savas prezidentūras termiņa beigām. Par brīvās ceļošanas sākuma laiku bija plānots paziņot novembra vidu. Jātgādina, ka tikai šā gad septembrī ASV vēstniecība paziņoja, ka Latvija ir gatava bezvīžu režīmam.

ASV prezidents Dzordžs Bušs otrdien, uzstājoties ar runu Latvijas Universitātē, norādīja, ka ir jaturpina cīņa par demokrātisko vērtību izplatīšanu, lai industriālā pasaule nenonāktu situācijā, kad to varētu šantažēt ekstēmisti, izmantojot naftas resursus un tādejādi stiprinot savu "naida" politiku.

Piesakot Džordžu Bušu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vēlreiz pateicās ASV par palīdzību neatkarības atgūšanā, kā arī uzsvēra, ka Latvija un ASV ir valstis, kurām šobrīd ir kopējas vertības un principi.

Džordžs Bušs runā norādīja, ka tieši Latvijā ir noticis viens no brinišķīgākajiem brīvības cīņas piemēriem - "Baltijas ceļš", dzīvā cilvēku ķēde no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai.

Tāpat Bušs uzsvēra, ka NATO samits pirmo reizi notiek bijušajā PSRS teritorijā, kur vēl nesen par noziegumu tika uzskatīta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

ASV prezidents norādīja, ka Latvijai vairs nekad nebūs jāstāv vienai cīņā par savu brīvību, jo tā ir NATO dalībvalsts.

ASV prezidents Džordžs Bušs, meklējot atbalstītājus savam enerģijas plānam, tikās ar autoražotājiem. Dž. Bušs slavēja autoražotājus, ka tie ir sākuši ražot automašīnas ar iespēju braukt ar bioetanolu un biodīzeli, ziņo CNN.

"Tas ir ļoti svarīgs tehnoloģisks izrāviens mūsu valstij," teica Dž. Bušs. Viņš turpināja sakot: "Ja mēs gribam samazināt benzīna patēriņu, un es ticu, ka tas ir jādara gan valsts drošības, gan vides glābšanas dēļ, tad patērētājiem ir jāpiedāvā saprātīga izvēle."

Dž. Bušs tikšanās laikā ar General Motors, Ford Motor un DaimlerChrysler pārstāvjiem, paziņoja, ka mērķis ir desmit gadu laikā samazināt benzīna patēriņu par 20%.

Savukārt autoražotāji paziņoja, ka jau 2012. gadā tie būs spējīgi saražot pusi no plānotā automašīnu apjoma, kuras būs spējīgas braukt ar alternatīvo degvielu.

ASV prezidents Džordžs Bušs kārtējo reizi izpelnījies auditorijas smieklus, sajaucot Austrāliju ar Austriju un OPEC ar APEC, ziņo Austrālijas Herald Sun.

Uzstājoties Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības foruma (APEC) sanāksmē, Bušs pateicās Austrālijas premjeram Džonam Hovardam, nodēvējot viņu par Austrijas premjerministru.

Pateikties viņš gribēja par viesmīlīgu uzņemšanu APEC sammitā, tomēr pateicās par laipnu uzņemšanu OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizācija) sammitā, pēc mirkļa labojot kļūdu.

Tāpat Bušs pateicās Austrijas karavīriem, kas atrodas Irākā, lai gan Austrija nepiedalās operācijās Irākā, tiesa Irākā atrodas aptuveni 1500 Austrālijas militāristu.

Bušs mēģina pateikteis par uzņemšanu sammitā:

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Pats nejēdzīgākais no apvainojumiem, kas esot izskanējis par ekspremjeru Aigaru Kalvīti, – ka viņš bijis tas, kurš «gāzējis». Taču A.Kalvīša valdības lielākā kļūda bijusi tā, ka viņš padevies «gāzētājiem», intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Kārlis Leiškalns.

«A.Kalvītis nespieda tikpat stipri uz bremzēm kā Krišjāņa Kariņa tipa «gāzētāji» uz gāzes pedāļa. Cita starpā Kariņš kā īsts tautas labdaris piedāvāa visām pārtikas precēm noteikt 5% PVN. Ja opozīcijai – Jaunajam laikam un tā satelītiem būtu bijuši alternatīvi priekšlikumi, kā samazināt izdevumus un kāpināt ienākumus, tad varētu teikt, ka opozīcijai taisnība, taču opozīcija tikai rieba pozīcijai, līdz ar to ieriebdama ne tikai valdībai, bet arī tautai,» viedokli pauž K.Leiškalns.

Uz jautājumu vai A.Kalvītis nebija jau par ilgi aizsēdējies premjera krēslā, K.Leiškalsn atbild: «Ne gluži tas sagrāva Kalvīti. Varbūt iemesls bija likums par kompensācijām ebrejiem vai kas cits, bet pret viņu tika sacelta propagandas jezga, kur viņš bija sliktais, neatkarīgi no tā, ko dara. Neviens neaizsēžas par ilgu, kamēr pret viņu netiek organizēta mērķtiecīga kampaņa. Patiesībā viņš tika noraksts. Un aiz viņu norakušajiem medijiem stāvēja ļoti ietekmīgi spēki.»

ASV prezidents Džordžs Bušs (George Bush) licis saprast, ka drīzumā sāksies procesi, kas varētu novest pie bezvīzu režīma starp ASV un Igauniju (arī pārējām Baltijas valstīm).

Kopējā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Tomasu Ilvesu Tallinā, ko translēja ziņu kanāls CNN, Bušs teica, ka gatavojoties t.s. attiekšanās no vīzam režīma (visa waiver) ASV vispirms jādomā par savu drošību un veidiem, kā novērst negodīgu šādas privilēģijas izmantošanu.

Taču attiecībā uz Igauniju, Bušs teica, ka šāda režīma ieviešanas starp ASV un Igauniju izvērtēšanas process "sāksies drīzumā". Savukārt T. Ilvess sacīja, ka Igaunija rīkosies, lai pielāgot savu pilsoņu pases ASV drošības prasībām "līdz ko tās mums tiks izskaidrotas.". Dž. Buša preses konferences tiešriade izraisīja lielu rosību starp ārvalstu žurnālistiem NATO sammita preses centrā, tie drūmējās ap sienas monitoriem ar diktafoniem un piezīmju burtnīcām.

Turpinot vietējās nozīmes maršrutu autobusu tarifu vienādošanu, no 2017. gada 1. maija SIA Galss Buss apkalpotajos maršrutos, kas savieno Rīgu ar Sauriešiem, Cekuli, Jauncekuli, Upeslejām, Ropažiem, Kākciemu un Salaspili, braukšanas maksa var pieaugt par 0,10 līdz 0,20 eiro, informē Autotransporta direkcija.

Izlīdzinot autobusu tarifus, pasažieri visā Latvijā par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem.

2015. gada nogalē Autotransporta direkcija īstenoja tarifu vienādošanas pirmo posmu, izlīdzinot tos lielākajā daļā Latvijas. Maršrutos, kur braukšanas maksa bija būtiski zemāka par plānoto vienoto tarifu, tostarp SIA GALSS BUSS apkalpotajos maršrutos, tika ieviests starpposms, nosakot, ka pilnībā tie tiks vienādoti 2017. gadā. Līdz ar to lielākajā daļā SIA Galss Buss apkalpotajos maršrutos biļetes cena var palielināties par 0,10 līdz 0,20 eiro.

Pirms tarifu vienādošanas reģionālo autobusu maršrutu pārvadājumos pastāvēja 24 dažādi braukšanas tarifi un dažādi biļešu cenu noteikšanas principi, kas atšķīrās ne tikai pārvadātāju starpā, bet arī vienam pārvadātājam dažādās teritorijās. Šāda kārtība bija sarežģīta ne tikai pašiem pārvadātājiem, bet arī nevienlīdzīga attiecībā pret pasažieriem. Vienādojot autobusu tarifus, pasažieri par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem, kā arī būs iespējams ieviest lojalitātes programmas pasažieriem.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Hilarija Klintone, kura var kļūt par ASV prezidenta amata kandidāti, uzstājās ar asu kritiku pret patreizējā ASV prezidenta Džordža Buša iekšējo politiku, ziņo Reuters.

Bijusī ASV pirmā lēdija uzskata, ka Dž. Bušs pārāk daudz uzmanības velta personiskajām attiecībām. "Prezidents Džordžs Bušs ieskatījās Vladimira Putina acīs un ieraudzīja tajās radniecisku dvēseli, bet es gribētu atgādināt, ka Putins ir bijušais KGB aģents un viņam nav dvēseles," norāda H. Klintone.

Šādai iekšējai politikai nav nekāda jēga, tā ir nevajadzīga laika tērēšana, uzskata H. Klintone.

Jāatgādina, ka 2001. gada G8 sammita laikā Džordžs Bušs paziņoja, ka viņš ir ieskatījies Vladimira Putina acīs, kurās viņš esot ieraudzījis godīgumu un uzticību.

Lai apstiprinātu bijušo premjeru Aigaru Kalvīti (TP) par Lattelecom padomes priekšsēdētāju, panākta politiska vienošanās, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants netieši atzina partijas Jaunais laiks (JL) valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Savukārt, komentējot Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (JL) iecelšanu Rīgas ostas valdes locekļa amatā, S. Āboltiņa norādīja: šajā valdē nebija iespējams virzīt profesionāli, jo tā ir «politiska pēc būtības».

JL pārstāvim šajā valdē jāspēj operēt ar tādiem pašiem argumentiem, kā to dara pārējie locekļi, skaidroja JL priekšsēdētāja. Āboltiņa apgalvoja, ka JL principiāla nostāja ir likvidēt un reorganizēt padomes. Tas tikšot darīts, tiklīdz būšot iespējams.

Jau ziņots, ka nesen Uzņēmumu reģistrā tika reģistrētas izmaiņas elektronisko sakaru operatora SIA Lattelecom padomē, par tās priekšsēdētāju ieceļot ekspremjeru Aigaru Kalvīti (TP).

Mēģināt uz Rīgu dabūt vēl vienu pasaules hokeja čempionātu, šā sporta veida federāciju Latvijā esot pierunājis ekspremjers Aigars Kalvītis. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atklaj uzņēmējs Latvias Hokeja federācijas vadītājs Kirovs Lipmans. Viņš arī norāda, ka ir gatavs pats būvēt jaunu hokeja halli, ja to atteiksies darīt valsts vai Rīgas pašvaldība.

Jūs esat paudis apņēmību panākt, lai 2014. gadā pasaules hokeja čempionāts atkal notiktu Rīgā. Cik lielas, jūsuprāt, ir Latvijas izredzes šajā jomā?

Konkurence ir liela, bet mums ir izredzes. Manā uztverē — ne mazākas par 80 %.

Kas jums ļauj būt tik optimistiskam?

Viegli jau, protams, nebūs, bet mūsu galvenā priekšrocība ir tā, ka mēs labvi noorganizējām šoi paqsaules čempionātu 2006. gadā, cilvēki starptautiskajā hokeja federācijā to vēl atceras. Ir labas atsauksmes par to, kas šeit notika. Šeit notikušais čempionāts tiek vērtēts pat labāk par to, kas notkika Čehijā.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

"Nav jau ko slēpt, citādi jūs aiziesiet uz Tukuma rajona būvvaldi un tāpat visu uzzināsiet," tā premjera amata kandidāts Edgars Zalāns sacījis laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze intervijas laikā.

Uz Neatkarīgās jautājumu: "Kas ir pēdējais, ko jūs esat projektējis kā arhitekts?", E. Zalāns atbild:

"Aigara Kalvīša privātmāja. (Smiekli.) Nav jau ko slēpt, citādi jūs aiziesiet uz Tukuma rajona būvvaldi un tāpat visu uzzināsiet. Aigars taisījās celt māju, un es biju vienīgais viņam personīgi zināmais arhitekts. Viņš man izstāstīja savas ieceres, un es uzzīmēju.

Pārsvarā ar viņa mājas celšanu nodarbojās viņa sievastēvs. Un tiešām tas viss tad maksāja kapeikas. Mani tiešām izbrīnīja tie stāsti, kuros fantazēja, cik tas viss maksā. Projekts vispār bija draudzība.

Šodien premjera Aigara Kalvīša un partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) tikšanās laikā nolemts likvidēt īpašu uzdevumu ministra ES finansējuma apguves lietās postenis, kuru līdz šim ieņēma TB/LNNK pārstāvis Normunds Broks. Tāpat arī abas puses vienojušās par Eināra Cilinska virzīšanu ekonomikas ministra amatam. E. Cilinskis amatā varētu tikt ievēlēts ceturtdien, 18. oktobrī, informē TB/LNNK.

Apvienības TB/LNNK Saeimas frakcija šodien tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, lai pārrunātu 2008. gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, iespējamās izmaiņas valdības sastāvā un citus aktuālus politiskos jautājumus.

Ministru prezidents informēja frakciju, ka nolēmis ceturtdien, 18.oktobrī, virzīt Saeimas apstiprināšanai TB/LNNK ekonomikas ministra kandidātu Eināru Cilinski. Vienlaikus tikšot likvidēts īpašu uzdevumu ministra amats ES līdzekļu apguves lietās, ko šobrīd ieņem TB/LNNK pārstāvis Normunds Broks. Šī amata likvidēšanu premjers saistīja ar valsts pārvaldes sistēmas optimizāciju budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkos, pieļaujot, ka drīzumā varētu sekot vēl kādu institūciju likvidācija.

Režisora Jāņa Vingra topošā īsmetrāžas filma Pēdējais Lāčplēsis satraukusi Latvijas politiķu prātus. Atsevišķi deputāti filmā saskatījuši mēģinājumu graut valsts tēlu, raksta Latvijas Avīze.

Kā norāda laikraksts, politiķus satraukusi filmas galvenā varoņa Dr. Šņukura, kas ir cilvēks ar cūkas šņukuru, aizdomīgā līdzība ar bijušo premjeru Aigaru Kalvīti.

Filmas pamatā ir stāsts par to, ka Latvijā pie varas nācis ļaundaris Dr. Šņukurs, kurš vēlas iznīcināt filmu uzņemšanu valstī, tādēļ sagūstījis labos filmu tēlus. Tad kā pēdējā cerība no Daugavas augšāmceļas Lāčplēsis, kurš kopā ar dažiem atlikušajiem filmu varoņiem boksa ringā uzvar Dr. Šņukuru.

Pats režisors neesot noliedzis, ka Dr. Šņukurs ir veidots pēc ekspremjera līdzības, taču piebilda, ka tas esot domāts kā visu līdzšinējo valdību simbols, nevis pasmiešanās par A. Kalvīti.

Šorīt pie Saeimas pulcējās vairāk nekā trīs tūkstoši piketētāju, kas izkliedza saukļus: "Atlaist Saeimu!", "Nost ar Kalvīti!", "Liec mierā Loskutovu" un tamlīdzīgi, liecina portāla Db.lv novērojumi.

Pikets sākās šorīt (18. oktobrī) ap 8.15. Tas tiek rīkots pret valdības ieceri atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu.

Kā novēroja Db.lv, pie Saeimas pulcējies liels skaits cilvēku (vairāk nekā 3000). Turklāt notikuma vietā bija manāmi arī sabiedrībā pazīstamas cilvēki. Piketētāji visu laiku izkliedza saukļus, piemēram, "Atlaist Saeimu!", "Nost ar Kalvīti!", "Liec mierā Loskutovu" un "Demisiju!".

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Latvijā audzētu dārzeņu loģistika izņēmusi no apgrozības visus piesārņotos burkānus. Kā Db informēja Latvijā audzētu dārzeņu loģistika direktors Jānis Bušs, produkts, kurā tika konstatētas pesticīdu atliekas, ir nekavējoties izņemts no ražošanas un visām tirdzniecības vietām.

Līdz pilnīgai visu apstākļu noskaidrošanai produktu ražošana no konkrētās izejvielas ir apturēta, teica Jānis Bušs.

Jau vēstīts, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis patērētājus veikalos neizvēlēties Latvijā audzēto dārzeņu loģistika izplatītos Latvijas izcelsmes burkānus, kas mazgāti un iepakoti SIA Ķeizarsils, jo tajos atrasta neatļauta pesticīdu atliekviela procimidons.

PVD vēsta, ka pesticīdu atliekvielu burkānos konstatēja pats uzņēmums, paškontroles ietvaros noņemot burkānu paraugus un veicot laboratoriskos izmeklējumus. Procimidona klātbūtne noteiktā daudzumā, kas neapdraud patērētāju veselību, ir pieļaujama dažos citos Latvijas izcelsmes dārzeņos, piemēram, sīpolos, zirņos, pupās, kāpostos, bet ne burkānos, ziņo PVD, piebilstot, ka šajā gadījumā procimidons burkānos 10 reizes pārsniedz citos dārzeņos pieļaujamo šīs vielas normu. Latvijā audzētu dārzeņu loģistikas līdzīpašniece Kristīne Brunovska skaidroja, ka burkānos pieļaujamā procimidona norma ir vismazākā un bieži vien dažāda ir tās interpretācija. Piemēram, zemenēs, kivi un zaļajos salātos šī norma ir daudz augstāka. Kā liecina PVD informācija, pieļaujamais procimidona daudzums burkānos ir 0.02 mg/kg, bet tomātiem 2 mg/kg, kivi un salātiem - 5 mg/kg, zemenēm – 5 mg, kg, bet avenēm 10 mg/kg, savukārt kartupeļiem – 0.02 mg/kg.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "manabalss" sākta parakstu vākšana par šaursliežu tramvaja ieviešanu starp Baložiem un Ziepniekkalnu.

Iniciatīvas pārstāvis Dāvis Bušs skaidro, ka Baložu pilsēta ir 3 kilometru attālumā no Ziepniekkalna, bet tuvākie ceļi ir gandrīz 10 km gari, jo ved apkārt Medema purvam. Izbraukšanu gan uz Jelgavas, gan uz Bauskas šosejām kavē sastrēgumi. Cauri purvam, pa īsāko ceļu ir saglabājies uzbērums no šaursliežu dzelzceļa, kas eksistēja no 1948. līdz 1953. gadam, un pa kuru no kūdras fabrikas "Baloži" uz Rīgu tika vesta kurināmā kūdra.

Šo ceļu jau šobrīd izmanto kājāmgājēji, velosipēdisti un citi braucēji, gan atpūtas nolūkos, gan arī lai nokļūtu no Baložiem uz Ziepniekkalnu. Baložu pusē, daļa no dzelzceļa vēl joprojām ir saglabājusies, to uztur entuziasti un organizē kūdras bānīša ekskursiju braucienus uz purvu. "Ar šo iniciatīvu vēlamies apkopot sabiedrības atbalstu idejai par šaursliežu tramvaja maršruta Baloži-Ziepniekkalns izveidi, lai vērstu Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības uzmanību uz to," skaidro D.Bušs.

"Puiši, neuztraucieties! Pat vīrs, kuram ir pašam savs rožu dārzs, aizmirst par Valentīna dienu," raksta CNN. ASV pirmā lēdija Laura Buša (Laura Bush) televīzijas pārraidē atzinusi, ka viņas vīrs - ASV prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush) - ne vienmēr atceras par Valentīna dienu, bet par to viņam atgādinot Baltā nama florists.

Prezidentam vien atliekot parakstīt viņa sievai domāto kartiņu, ziedi jau esot sagatavoti.

ASV prezidents Bušs vienmēr publiski slavējis savu laulību ar Lauru Bušu, akcentējot, cik viņš ir laimīgs, ka viņam blakus ir tāda sieviete.

Atbildot uz jautājumu par šā gada Valentīna dienas plāniem, L. Buša sacījusi, ka, iespējams, viņa kopā ar vīru došoties patiesi romantiskās pusdienās.