Mazais bizness

Būvē tiltu starp neveselīgu un veselīgu pārtikas lietošanu

Renāte Priede, speciāli DB, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Apmēram tā varētu raksturot krimuldietes Lienes Jaundžeikares uzņēmuma MarLie J misiju, kurš jau pusgadu Krimuldā ražo un fasē veselīgos šķiedrvielu maisījumus ikdienas uztura pilnveidošanai. Līdz idejai un savam uzņēmumam Liene nonāca pamazām, dzīves apstākļu mudināta.

Liene savu produktu apraksta kā mēģinājumu veselīgo lietu šķiedrvielas, kuras nav pārlieku garšīgas (garšo tāpat kā smaržo - diezgan salkani), uzlabot ar piedevām - ogām vai kviešu zāli. Pašas maisījumu autores pieredze liecina, ka produkts ir kā tilts starp neveselīgo un veselīgo dzīvesveidu - noskaņo domāt un dzīvot veselīgāk.

MarLie J produkciju esot iecienījuši nišas veikaliņi. Mazo ekoveikaliņu klientūra, pēc Lienes domām, varētu būt kādi 5% no kopējā pircēju skaita, turklāt tie jau dzīvo gana veselīgi, mērķauditorija ir pārējie 95%, kuri pārsvarā iepērkas lielveikalos. Tajos, pēc viņas domām, vēl joprojām veselīga uztura stendi esot neattīstīta joma.

Nākotnē viņa plāno pievērsties jaunu produktu līniju ražošanas sākšanai, esošās produktu līnijas attīstīšanai un pilnveidošanai, tāpēc esot nepieciešami pētījumi, eksperimenti, piemērotākās tehnikas izvēle un ieguldījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veselīgo mij ar garšīgo

Ilze Žaime, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezolūcija, kas bloķētu Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gaļā, trešdien neguva nepieciešamo 376 deputātu atbalstu, informē Signe Znotiņa-Znota, Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā.

Tas nozīmē, ka Komisija var ļaut kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju fosfātu piedevas nepieciešamas, lai saturētu atsevišķos gaļas gabalus uz vertikālā iesma un nodrošinātu vienmērīgu sasaldēšanu un cepšanu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) sagatavotā rezolūcija tika pieņemta ar 373 balsīm pret 272, 30 deputātiem atturoties. Lai bloķētu Komisijas priekšlikumu, būtu bijis nepieciešams 376 deputātu atbalsts.

Rezolūcija aicināja ņemt vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, kā arī 2018.gada beigās gaidāmo Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisko analīzi, un bloķēt Komisijas priekšlikumu atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti nākamnedēļ otrdien lems, vai piemērot veto Eiropas Komisijas priekšlikumam atļaut fosfātu piedevas kebabu gatavošanai izmantotajā gaļā, paskaidroja EP Informācijas birojā Latvijā.

Ņemot vērā bažas par fosfātu ietekmi uz veselību, deputāti otrdien balsos par Komisijas piedāvājumu kebabu gatavošanā izmantotajai gaļai pievienot fosforskābi, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338 - 452).

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputāti aicināja neatļaut šo fosfātu pievienošanu kebabu gaļai, pirms nav saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinums. Ja Parlaments ar absolūtu balsu vairākumu (vismaz 376 balsis) atbalstīs komitejas priekšlikumu, Eiropas Komisijas priekšlikums tiks bloķēts.

ES noteikumi fosfātu pievienošanu ES tirgū pārdodamai gaļai atļauj tikai atsevišķos gadījumos, kas uzskaitīti noteikumos. Iekļaušana noteikumos iespējama tikai tad, ja pastāv tehnoloģiska nepieciešamība, netiek radīti riski veselībai un patērētājs netiek maldināts. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu noteikumos tiktu iekļauti arī «vertikāli saldētas gaļas iesmi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Viedoklis: Kas ir kvass?

Elita Grīga, Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā departamenta eksperte, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Plāno apturēt strīdīgos noteikumus par uztura ierobežojumiem skolās

LETA, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vienā no tuvākajām valdības sēdēm varētu tikt pieņemts normatīvais akts, ar kuru tiks apturēti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie strīdīgie noteikumi par striktajām uztura normām skolās, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece.

Viņa atzina, ka pēc ražotāju un skolu ēdinātāju protestiem notikusi operatīva VM, ZM, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta un citu ekspertu tikšanās.

Abas iesaistītās ministrijas patlaban gatavo normatīvo aktu, ar kuru plānots atcelt jaunos noteikumus. Dokumenta pieņemšana plānota vai nu nākamajā, vai aiznākamajā valdības sēdē. Pēc tam abu ministriju eksperti kopīgi strādās, lai izstrādātu jaunu kārtību, kas ļaus gan ražot, gan skolās tirgot veselīgus produktus, sacīja Muceniece.

Kā ziņots, ar 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs ēdinātājiem iepirkt tādus produktus, kuru sastāvā ir tādas pārtikas piedevas kā konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

80% iedzīvotāju vēlas, lai ēdināšanas iestādes pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu

Žanete Hāka, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju savas zināšanas par pārtikas piedevām vērtē kā viduvējas vai sliktas, liecina uzņēmuma Lido un Zemkopības ministrijas veiktā pētījuma dati.

80% vēlas, lai ēdinātāji jeb kafejnīcas un restorāni pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu, pievienotajām pārtikas piedevām (79%), izejvielu izcelsmi un gatavošanas kvalitātes aspektiem (60%). Lai arī ir vērojama pozitīva iezīme, ka 67% cilvēku iespēju robežās cenšas izvēlēties produktus bez nevēlamām piedevām, tomēr 26% respondentu, tostarp daudzi jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, norāda, ka izvēlas produktus pēc garšas un cenas, nevis pēc sastāva.

«Tie ir rādītāji, kurus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nevajadzētu atstāt bez ievērības,» pētījuma rezultātus komentē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rosina beigt mērīties ar E vielām

Raivis Bahšteins, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pārtikas produktu iepakojuma ar laiku varētu pazust tādi apgāžami apgalvojumi kā «Bez E vielām» un citi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārtikas ražotāji Latvijā aizvien biežāk izvēlas uz produkta iepakojuma izmantot papildmarķējumus «Bez E vielām», «Nesatur E vielas», «Bez pievienotām E vielām» un līdzīgus. Kā novērojusi Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietniece Inuta Kaļķe, mūsu valstī tā ir ļoti izplatīta prakse. Tā vietā, lai uz produktu iepakojuma informētu patērētājus par ražošanā izmantotām augstas kvalitātes izejvielām, ražotāji starmešus virza uz apgalvojumiem par produkcijai nepievienotām kaitīgām vielām.

«Ja tiek izmantotas šādas papildu norādes, tās nedrīkst maldināt patērētājus un marķējumam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas ES Regulā par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Ja produkta ražošanā netiek izmantotas pārtikas piedevas (fiziski kāda no pārtikas piedevām netiek pievienota), tad attiecīgi papildu marķējumu «Bez pievienotām E vielām» vai līdzīgu ir atļauts izmantot ar nosacījumu, ka tas nemaldina patērētājus,» skaidro I. Kaļķe. Pārtikas ražotājiem jābūt uzmanīgiem, lūkojot pēc daiļskanīga saukļa norādei uz iepakojuma, jo pēc būtības gandrīz katrs produkts svaigā vai neapstrādātā veidā jau dabiski satur vielas, kas ķīmiskā sastāva ziņā ir līdzvērtīgas pārtikas piedevām, piemēram, pienā ir pienskābe E 270, brūklenēs un dzērvenēs atrodas konservants benzoskābe E 210, svaigā gaļā garšas pastiprinātājs E 621, spinātos nitrāti E 249 – E 250, tomātos krāsviela likopēns E 160d, burkānos karotīns E 160a, kartupeļos citronskābe E 330.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Buržuja komplekts klauvē pie durvīm

Ilze Žaime, 07.04.2020

Restorāna "Buržujs" austeru eksperts Renārs Purmalis (no kreisās), piegādes speciālists Jānis Žīgurs un vadītājs Gaitis Burba

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kebabs Fix: Neredzam draudu savam biznesam

Danēla Krūmiņa, Kebabs Fix mārketinga speciāliste, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības institūcijas vēlmi aizliegt fosfātus, kas izmantoti kebabu gaļas gatavošanā, jāsaka - neuzskatām, ka tas būtu īpašs drauds kebabu biznesam.

Pēc medijos pieejamās informācijas, Eiropas Komisija (EK), kas ir ierosinājusi šo aizliegumu, savu lēmumu pamato ar 2012. gada pētījuma datiem. Tomēr Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) uzskata, ka nav skaidras saiknes starp fosfātiem un potenciāli bīstamu fosfora līmeni pārtikas produktos. Turklāt EFSA uzskata, ka droša fosfāta deva ir 4200 mg dienā. Vienā kebabā ir 134 mg. Tas nozīmē, ka dienā būtu jāapēd vairāk nekā 31 kebabs, lai pārsniegtu noteikto devu. Kā arī Eiropas Parlamenta deputāte Renāte Zommere ir norādījusi, ka vidējā ES pilsoņa gada laikā ar kebabiem uzņemto fosfātu daudzums esot pielīdzināms 1,5 litru «Coca Cola» izdzeršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Produktu pazīst aizvien labāk

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bee Bite paplašina sadarbības partneru tīklu

Saldus uzņēmums Bee Bite paplašinājis produktu klāstu un sācis eksportu uz Somiju, par aktualitātēm stāsta tā līdzīpašniece Anete Ozoliņa. Turklāt bišu maizes pastilu ražotājs ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubatora atbalstu pastiprinās mārketingu un izstrādās jauna veida iepakojumu.

Pirmajā darbības sezonā Bee Bite piedāvāja tikai parastās bišu maizes pastilas. Nākamajā gadā uzņēmums sāka ražot veselīgās konfektes ar upeņu, brūkleņu un smiltsērkšķu garšu, kā arī asorti iepakojumu. Pagājušajā gadā radīta bišu maize ar ābolu un kanēļa garšu. Šobrīd tā arī ir iecienītākā gan bērnu, gan pieaugušo vidū. «Ābols dod saldumiņu,» paskaidro Anete. Tomēr daļa klientu aizvien izvēlas tīru bišu maizi, jo uzskata, ka šāds produkts ir augstvērtīgāks uzturvērtības ziņā nekā tas, kurā ir ogu piedevas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā top gatavās maltītes Maxima pārtikas fabrikā

Ilze Žaime, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima prezentējis jaunāko pārtikas ražotni Maxima Pārtikas Fabrika, kuras izveidē iepirkšanās un izklaides centrā Akropole investēti 320 000 eiro.

Šajā pārtikas fabrikā nodarbināti 32 darbinieki, tai skaitā konditori un suši meistari, kā arī kulinārijas izstrādājumu speciālisti.

«Pagaidām strādājam uz jaudas robežas, lai gan nākotnē mēs vēlētos ražot vairāk» min Pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. «Maxima Pārtikas Fabrika» koncepts ir radīts tā, lai pilnībā nodrošinātu «Maxima XXX» veikala Akropolē klientu pieprasījumu pēc gatavām maltītēm un konditorejas izstrādājumiem.

Fabrika nodrošina plašu maltīšu klāstu: otros ēdienus, grila maltītes, piedevas, dažāda veida svaigi gatavotus salātus, sviestmaizes, konditoreju, uzkodas, kā arī izvērstu suši sortimentu - kopumā 11 veidus. Db.lv jau vēstīja, ka tieši Akropoles veikalā tiek piedāvāti arī svaigi cepti burgeri un beļģu vafeles dažādās garšu variācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saldus Pārtikas Kombināts saņem preču zīmi Dabīgs Produkts

Sandra Dieziņa, 17.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstīt dabīgu produktu lietošanu uzturā, uzņēmuma Saldus Pārtikas Kombināts ražotajiem produktiem tiek piešķirta preču zīme Dabīgs Produkts.

Šī preču zīme apliecina produktu atbilstību kritērijiem, tie nesatur kaitīgās pārtikas piedevas vai ģenētiski modificētus produktus, kā arī to ražošana atbilst prasībām – apkārtējā vide un ražošanas process neatstāj negatīvu ietekmi uz produkta kvalitāti un dabiskumu.

«Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņi, ieejot veikalā, atpazīs un varēs izvēlēties produktus, kas ir dabīgi un kas nenodarīs kaitējumu veselībai. Prieks, ka Latvijā ir šādi uzņēmumi, kas domā par pircēju labklājību, pieliek visas pūles, lai saražotu kvalitatīvus, veselīgus produktus no vietējām izejvielām un ļauj par to uzzinot, atbilstoši marķējot produkciju,» atzīmē biroja Dabīgs Produkts projektu vadītāja Ieva Rozenberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nepālā dzīvojoša latviete attālināti vada graužamsiera ražotni Preiļos

Biznesa Plāns, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PVD izglītības iestādēs konstatē pārkāpumus zaļā publiska iepirkuma jomā

Monta Glumane, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

PVD vadītājs: bērnudārzu ēdināšanas iepirkumos tiek «izspiesti» godīgi uzņēmēji

Dienas Bizness, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dažkārt veidojas situācijas, kad bērnudārzu ēdināšanas iepirkumos tiek uzrādīti produkti, kas vēlāk netiek piegādāti. Tas notiek, «lai konkursos nevarētu piedalīties godīgi uzņēmēji», Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Kā norāda M. Balodis, neretas ir situācijas, ka konkursā uzvarējušais uzņēmējs pēcāk bērnudārzam nepiegādā to pārtiku, ko iepriekš norādījis, piesakoties konkursā. Pēc PVD vadītāja teiktā, ap 40% bērnudārzu varētu tikt piegādāts ēdiens, kas nav veselīgs, piemēram, konservantus saturošs, kā arī lēti iegūstama gaļa utt.

Lai risinātu šo situāciju, pirmkārt, vērība problēmai būtu jāpievērš bērnudārzu vadībai. Tai būtu jāseko, kāds ēdiens iestādei tiek piegādāts, norādīja M. Balodis. Viņš atzina, ka PVD šajā sakarā var piemērot sankcijas, piemēram, soda naudas bērnudārziem par nepiemērota ēdiena pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijā drīzumā varētu tikt aizliegta jauniešu auditorijai paredzētu «neveselīgu ēdienu» – gāzētu dzērienu, šokolādes, saldējuma un «treknu burgeru» - reklāma, iecerējusi valsts Veselības ministrija.

Norvēģijas Veselības ministrija iecerējusi aizliegt šādu ēdienu reklāmu televīzijā un citos masu medijos. Aizliegums attieksies uz reklāmu, kas paredzēta bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem auditorijai, lai ar tā palīdzību cīnītos ar liekā svara problēmām, vēsta Norvēģijas mediji.

«Veselības direktorāts uzskata, ka neveselīgas pārtikas mārketinga regulēšana ir ļoti svarīgs solis, lai novērstu neveselīgus ēšanas paradumus un liekā svara problēmas, tādējādi aizsargājot bērnu un jauniešu veselību,» norāda Norvēģijas Veselības ministrija.

Tāpat iecerēts aizliegt jauniešu auditorijai paredzēto saldināto košļājamo gumoju, jogurta konfekšu, saldinātu sulu un piena dzērienu, kā arī saldinātu graudaugu produktu reklāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD konstatējis pārkāpumus teju 100 izglītības iestāžu ēdnīcās

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori divu nedēļu laikā, no 13. aprīļa līdz 24. aprīlim, izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos veikuši 166 pārbaudes un 96 uzņēmumos konstatējuši pārkāpumus, no tiem 67 pārkāpumus uztura normu ievērošanā, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Izvērtējot pārkāpumus uztura normu neievērošanā, lielākoties konstatēts, ka ir nepietiekoša dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vērtība un/vai uzturvielu daudzums; ir nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļautais produktu daudzums, galvenokārt trūkst svaigu augļu, dārzeņu, piena olbaltumvielām bagātu produktu (siera, biezpiena), retāk piena produktu un kartupeļu.

Tāpat pārbaužu laikā atklājies, ka atsevišķos gadījumos pusdienu ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas, nav ievērota ēdienu daudzveidība. Tā, piemēram, ēdienkartē rīsu zupa ir 2 reizes nedēļā, gaļas produkti - 3 reizes nedēļā, lai gan atļauts ir tikai reizi nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VM tuvākajās nedēļās jāpanāk vienošanās par pārtikas ierobežojumiem izglītības iestādēs

LETA, 26.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien vēl neskatīja izmaiņas ražotāju un atsevišķas sabiedrības daļas neapmierinātību izsaukušajos noteikumos, kas paredz ierobežojumus pārtikai izglītības iestādēs, un uzdeva Veselības ministrijai (VM) tuvāko nedēļu laikā panākt vienošanos ar iesaistītajām pusēm.

Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzdeva vienošanos panākt nedēļas laikā, tomēr tālākās diskusijas laikā konkrēts termiņš netika noteikts. Neviens jums neliedz strādāt. Kaut vai pa naktīm, teica Straujuma, dzirdot ierosinājumu saskaņošanai atvēlēt trīs nedēļas laika.

Sašutis par grozījumu virzību bija zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš norādīja - ja šādā veidā tiks turpināts darbs un noteikumi tiks virzīti tālāk bez saskaņošanas, ēdināšanas sistēma skolās tiks novesta līdz tam, ka bērnus nebūs iespējams pabarot.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan uzsvēra, ka ar kolēģi ļoti labi saprotas un vēlreiz ieklausīsies ražotāju viedoklī, un saprātīgie priekšlikumi tiks ņemti vērā. Mēs pieiesim ar saprātu, solīja Belēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices pārtikas gigants Nestle atteiksies no jebkādiem mākslīgajiem aromatizētājiem un krāsvielām tā šokolādes produktos. Šis lēmums gan diemžēl attiecas tikai uz ASV tirgu, vēsta BBC.

Pārtikas ražotāja ASV vienība šo solījumu izpildīs līdz šā gada beigām.

Šādu soli Nestle izlēmusi spert pēc tirgus izpētes, kas parādījusi, ka ASV patērētājiem netīk mākslīgās piedevas. Līdzšinējās sastāvdaļas tikšot aizstātas ar dabīgām sastāvdaļām, piemēram, mākslīgā vanilīna vietā stāsies dabīgā vaniļa.

Kompānija veic izmaiņas vairāk nekā 75 receptēs.

Vairāk nekā 60% amerikāņu norādījuši, ka mākslīgo vielu klātbūtne ir svarīgs faktors, pieņemot lēmumu pārtikas iegādes procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

54 skolu ēdināšanas uzņēmumos PVD konstatējis būtiskus pārkāpumus

Dienas Bizness, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 13. līdz 17.aprīlim Latvijas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) inspektori veica 78 pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 54 uzņēmumos vai 69% no pārbaudītajiem uzņēmumiem, no tiem uztura normu neievērošanā 37 uzņēmumos, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Pārbaužu laikā inspektori 20 ēdināšanas uzņēmumos konstatējuši, ka ir nepietiekama dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vai uztura vērtība, nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļauto produktu daudzums, galvenokārt augļu, dārzeņu, siera, biezpiena. Atsevišķos gadījumos ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas.

14 uzņēmumos konstatētas dažādas neatbilstības ēdienkartē – tā nav saskaņota ar iestādes vadītāju, tajā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, pasniegtie ēdieni neatbilst ēdienkartē norādītajiem, izmaiņas nav saskaņotas ar iestādes vadību.

Vēl 14 uzņēmumos konstatēts, ka uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām vai kurus aizliegts izmantot ēdienu gatavošanai, piemēram, pelmeņi un desa, kuru sastāvā ir nepietiekams gaļas daudzums, kā arī nav informācijas par sāls saturu produktā; tāpat arī konstatēti gaļas produkti, kuriem pievienotas pārtikas piedevas – garšas pastiprinātāji, augu eļļa, kas satur ĢMO, kā arī garšvielu maisījumi, kas satur sāli, cukuru un/vai garšas pastiprinātājus, un konditorejas izstrādājumi, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus vai arī nav informācijas par tauku hidrogenizācijas pakāpi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ražotāji kļuvuši par E-vielu likumdošanas ķīlniekiem

Andrejs Ždans, SIA Forevers vadītājs, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā pašlaik valda visai skeptiska attieksme pret jēdzienu «E-vielas» un to klātbūtni pārtikas produktos. Ir absolūti maldīgi uzskatīt, ka visas pārtikas piedevas ir sinonīms veselībai bīstamām vielām, jo pat kristāldzidrā ūdenī var atrast vairumu ķīmisko elementu no Mendeļejeva tabulas.

Domājot par patērētājiem, ir jādomā arī par ražotājiem – ES līmenī jābūt likumdošanai, kas garantē stabilu un skaidru regulējumu visiem vienotā tirgus dalībniekiem. Jābūt skaidri noteiktām E-vielu (piemēram, nitrītu) klātbūtnes robežām produktos, kam uz marķējuma norādīts, ka tie nesatur E-vielas vai E-vielas tiem nav pievienotas.

Protams, ir viegli vainot gaļas ražotājus, bet problēmas būtību slēpj līdz galam nesakārtotā likumdošana. E-vielu klātbūtne pārtikas produktos ES līmenī ir visai vāji regulēta un pat pašreizējā izpildījumā ļauj plaši interpretēt, ko drīkst un ko nedrīkst.

Ražotāji ir situācijas ķīlnieki un šaubos, ka kāds no gaļas ražotājiem tīši ļaunprātīgi izmanto likumdošanas «caurumus», lai maldinātu patērētājus par to, vai produktā ir vai nav E-vielas. Tāda situācija nav neviena godprātīga cilvēka interesēs. ES līmenī nedrīkst būt tāda situācija, ka nav regulējuma, kas nosaka, piemēram, to, kāds tad īsti drīkst būt pieļaujamais nitrītu daudzums produktos, kas tiek marķēti kā produkti «Bez E-vielām» vai kā tādi, kuriem «Nav pievienotas E-vielas», ja reiz šādi marķētus produktus drīkst tirgot. Ražojot produktus, nedrīkst būt interpretācijas iespējas, bet jābūt konkrēti zināmiem darbības nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Iecavnieks&Co rapšu eļļa

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Iecavnieks & Co apsaimnieko apmēram 500 ha lauksaimniecības zemes, kur tiek izaudzēts eļļas rapsis (Brassicanapus 00 un 000),kā arī sadarbojoties ar Latvijas audzētājiem, iepērk nepieciešamo daudzumu izejvielas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pietrūkst tālredzības, lai izciliem zinātniskiem izgudrojumiem piešķirtu naudu, tos pārpērk citas valstis un bauda preparātu panākumus

Tā intervijā DB norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas (ZA) vadītājs Ojārs Spārītis.

Fragments no intervijas:

Zinātnes sadarbība ar uzņēmējdarbību. Cik tā ir aktīva patlaban?

Jūsu avīzē jau ir pauduši viedokli dažādi nozares pārstāvji, tieši ieskicējot šo spēcīgo sadarbību. Piemēram, Kurekss lepojas ar to, ka viņi ir īstenojuši jaunu zinātniski izstrādātu tehnoloģiju ieviešanu zāģmateriālu šķirošanā, to precīzākā apstrādē. Zinātnes un biznesa tuvināšanā ir svarīgs biznesa starpposms, kurš strādā ar minimāli birokrātiskiem līdzekļiem, bet spēj piesaistīt naudu, lai kādu projektu novestu līdz galam vai lai radītu kādu starpfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru