2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Būvniecības nozare nākamajos gados augs, bet, visticamāk, šī izaugsme nebūs strauja un nepārsniegs 5% gadā, prognozēja Nozare.lv rīkotās būvnieku diskusijas dalībnieki.

Patlaban galvenais izaugsmes virzītājs ir daži lielie infrastruktūras projekti, bet lielākie pasūtītāji ir valsts un pašvaldības. Straujāku izaugsmi kavē privāto investoru pasūtījumu trūkums, kā arī neskaidrība par Eiropas Savienības (ES) pieejamo finansējumu dažādiem projektiem pēc 2014.gada.

«Nav skaidrs, kas notiks 2014.gada 1.janvārī, kad sāksies nākamā plānošanas perioda ES fondu līdzekļu apguve. Būvniecība nav tā nozare, kas būtu iekļauta prioritāro nozaru sarakstā, un tā ir pakārtota citām nozarēm. Bez būvniecības jau neiztiks, bet, kādi būs apjomi – grūti prognozēt,» sacīja SIA Arčers direktora padomnieks Imants Akmentiņš.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 585,7 miljoni eiro.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, dzīvojamo māju būvniecības apjoms palielinājās par 2,3%. Nedzīvojamo ēku grupā pieaugums bija viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā – par 76,4%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 27,8%, kā arī biroju ēku būvniecībā – par 10,7%. Savukārt kritums bija skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku būvniecībā – par 46,5% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 20,3%.

Inženierbūvju produkcija pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,3%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā pieaugums par 27,0%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 14,9%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu būvniecībā par 46,8%, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,7%.

Kopumā būvniecības nozarē arī turpmāk sagaidāma mērena izaugsme, prognozē Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākais referents Edmunds Gergelevičs.

Būvniecības nozares attīstību lielā mērā ietekmēs arī ES fondu līdzekļu pieejamība, viņš piebilst.

Lai gan 2014.gadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga, jau 2014.gada otrajā pusē būvniecības izaugsmes tempi palēninājās un arī 2015.gada pirmajā pusē būvniecības nozares izaugsme bija vāja. Savukārt 3.ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 4,9% pret iepriekšējo gadu. Kopumā šī gada trīs ceturkšņos būvniecības apjomi pieauga par 1,1%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu.

3.ceturksnī visstraujāk pieauga inženierbūvju būvniecības apjomi, kas nodrošināja lielāko devumu būvniecības apjomu pieaugumā. Kopumā inženierbūvju būvniecības apjomi 3.ceturksnī bija par 15,3% lielāki nekā 2014.gada attiecīgajā periodā. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2013.gada beigām. Vislielākais devums inženierbūvju kategorijā bija šoseju, ielu un ceļu būvniecības pieaugumam.

Šā gada 1.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms (faktiskajās cenās) bija 91.5 milj. latu, kas ir par 15.1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka salīdzinot ar 2010.gada 4.ceturksni, šā gada pirmajos trijos mēnešos būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15%, tostarp ēku būvniecības apjoms sarucis par 13%, inženierbūvju būvniecības apjoms – par 19.4%. Būvniecības rezultātus būtiski ietekmējuši nelabvēlīgie laika apstākļi ziemā, it sevišķi inženierbūvju (ceļi, tilti. u.c.) būvniecībā.

Dati nav iepriecinoši, arī aplūkojot šā gada un pagājušā gada pirmā ceturkšņa rādītājus. Būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 15.1%, tostarp ēku būvniecības apjoms – par 15.5%, inženierbūvju – par 14.7%. Lielākais kritumu bijis administratīvo ēku, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecībā – attiecīgi par 73.5% un 57.2%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši dzīvojamo ēku, ārstniecības vai aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – attiecīgi par 82.1% un 35.3%.

Salīdzinot gan šā gada deviņu mēnešu būvniecības produkcijas apjomus, gan šā gada trešā ceturkšņa rādītājus ar attiecīgajiem periodiem pērn, redzams, ka būvniecības apjomi ir kritušies.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada janvāri - septembri, būvniecības produkcijas apjomi salīdzināmajās cenās samazinājušies par 28,5%. Tai skaitā ēku būvniecības apjomi kritušies par 30,3%, inženierbūvju būvniecība – par 271%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bet šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada trešo ceturksni, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 13,1%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 13,2%, inženierbūvju - par 13,1%.

Savukārt salīdzinot šā gada trešo ceturksni ar otro ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms palielinājies par 15,1%. Ēku būvniecības apjoms – par 15,9%, inženierbūvju – par 9,7%.

Būvniecības produkcija 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs maijā gada griezumā samazinājusies par 6,9%, savukārt eirozonas valstīs vērojams vēl būtiskāks būvniecības produkcijas samazinājums 8,4% apmērā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, šā gada maijā būvniecības apjomi ES pieauguši par 1,6%, bet eirozonā – par 0,1%.

Latvijai, tāpat kā Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Kiprai, Lietuvai un Maltai, Eurostat nav jāiesniedz ikmēneša dati par būvniecības produkcijas izmaiņām, tādēļ par šīm ES dalībvalstīm nav informācijas.

Lielākais būvniecības produkcijas kritums ES gada griezumā reģistrēts Spānijā (-24,8%), Slovēnijā (-23,7%), Portugālē (-16,4%), bet lielākā būvniecības izaugsme, salīdzinot šā un pērnā gada maiju, notikusi Rumānijā (+21,1%), Polijā (+6,5%) un Vācijā (+2,2%).

Salīdzinot ar aprīli, maijā lielākais būvniecības apjomu pieaugums ticis novērots Lielbritānijā (+6,3%), Rumānijā (+5,0%) un Portugālē (+3,6%), bet ievērojamākā lejupslīde – Slovēnijā (-17,5%), Ungārijā (-4,1%) un Spānijā (-3,3%). Kopumā mēneša laikā būvniecības produkcija palielinājusies astoņās ES valstīs, bet samazinājusies sešās valstīs, par kurām Eurostat pieejami dati. Čehijā būvniecības produkcijas apjoms saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī.

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.

Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 0,8 % pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem un par 2,1 % pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem.

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozare pieaugusi par 7,2 %. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 11 %, pārtikas produktu ražošana – par 1 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 19 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 8 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 26 %, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana – par 13 %.

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019.gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un 1.pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018.gada 1.pusgadu, informē Ekonomikas ministrija.

Ja šā gada 1.ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018.gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums 2.ceturksnī veido tikai 1%. To var skaidrot ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas.

2019.gada 2.ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

A/s BMGS ar vairāk nekā 95 milj. eiro būvniecības apgrozījumu no līderu pjedestāla gāzusi SIA Re&Re

Tas izriet no DB veidotā Latvijas lielākā būvuzņēmumu saraksta. Jāpiebilst gan, ka daudzu būvkompāniju pērnā gada finanšu rādītāji vēl nav auditēti un pieejami Lursoft datu bāzē. Izmantota ir uzņēmumu pašu sniegtā informācija, kā arī dati no Būvkomersantu reģistra, kur publiskotais sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījums reizēm nedaudz atšķiras no kompāniju kopējā apgrozījuma, līdz ar to nevar izslēgt, ka līdz ar pilnīgas informācijas saņemšanu lielāko uzņēmumu sarakstā iespējamas korekcijas.

Augšā, lejā

Latvijas lielāko būvnieku pērnā gada finanšu rādītāji ir ļoti svārstīgi – vieniem izdevies apgrozījumu būtiski audzēt, citiem vērojams kritums.

Pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,661 miljards eiro, no tiem 4. ceturksnī – 521,7 miljoni eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 57,9%. Inženierbūvju būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 8,8%.

Vislielākais pieaugums bijis maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī ostu būvniecībā – attiecīgi par 76,3% un 70,4 %, ko veicināja ES fondu finansēto projektu īstenošana. Lielākais sarukums savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu izbūvē par 37,8% un ārstniecības vai veselības aprūpes ēku būvniecībā par 34,3%.

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 222 milj. eiro.

Būvniecības apjoma pieaugums bija visās būvniecības jomās – dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 18,9 %, nedzīvojamo ēku - par 7,2 %, inženierbūvju par 4,1 %.

Dzīvojamo māju būvniecības apjoma kāpums bija gan divu dzīvokļu, gan triju un vairākdzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 29 % un 25,4 %.

Vislielākais būvniecības apjoma kāpums nedzīvojamo ēku grupā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā - 1,4 reizes. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20,4 %, bet samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība par 32,6 %.

Būvniecības nozarē 2015.gadu varētu raksturot kā turpinājumu pārejas periodam, kas aizsākās gadu iepriekš un saistīts ar ES fondu jaunā budžeta plānošanas cikla līdzekļu apguves uzsākšanu, kā arī nozares dalībnieku apņemšanos veikt nepieciešamos mājas darbus nozares sakārtošanai kvalitātēs, drošības un uzraudzības jomā, uzskata Nordea Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Latvijā Jānis Zagorskis.

Būvniecības izaugsmes temps aizvadītajā gadā būtiski samazinājās, atsevišķos segmentos uzrādot ievērojamu kritumu. Jaunākie pieejamie, 2015.gada deviņu mēnešu dati, uzrāda vairs tikai 1% pieaugumu pret attiecīgo periodu gadu iepriekš, tai skaitā, inženierbūvju būvniecības apjoms pieauga par 9,6%, ēku būvniecības samazinājās par 6,4%.

«Būvniecības nozares dati ieskicē nozares sabremzēšanās tendences un ir signāls sagaidāmajiem izaicinājumiem 2016.gadā. Papildus piesardzību nākotnes prognozēm vieš fakts, ka 2015.gadā ir pabeigti un nodoti ekspluatācijā virkne lielu publisko būvniecības objektu – ostu un dzelzceļa infrastruktūrā, ceļu būvniecībā, ēku būvniecībā un šo projektu apjomi nozares datos nākotnē vairs neparādīsies. To vietā jaunu, apjomos līdzvērtīgu objektu pasūtījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kur viens no būtiskākajiem iemesliem ir publisko pasūtītāju kavēšanās ar ES fondu atbalsta projektu laicīgu sagatavošanu. Rezultātā projektu īstenošana un pieejamo fondu ieplūšanas nozarē atliekas uz vēlākiem periodiem. Jau šobrīd redzams, ka virkne 2015.gadā un 2016.gadā plānotu projektu īstenošana ir pārcelta uz 2016.gada otro pusi un 2017.gadu,» uzskata Nordea eksperts.

Būvniecības apjomi 17 eirozonas valstīs un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopumā pērnā gada nogalē ir palielinājušies gan gada, gan mēneša griezumā, liecina Eurostat dati.

2011. gada novembrī, salīdzinot ar tā paša gada iepriekšējo mēnesi, būvniecības apjomi ES dalībvalstīs ir palielinājušies par 0,4%, bet vienotās valūtas bloka valstīs – par 0,8%. Oktobrī, salīdzinot ar tā paša gada iepriekšējo mēnesi, būvniecības apjomi eirozonā samazinājās par 1,4%, bet ES valstīs – par 0,9%.

Gada griezumā pērnā gada novembrī būvniecības apjomi eirozonā ir piauguši par 0,2%, bet ES – par 0,7%.

Salīdzinot ar 2010. gada novembri, pērnā gada nogalē lielākais būvniecības apjomu kāpums ir bijis vērojams Rumānijā (+16,9%), Polijā (+14,7%) un Vācijā (+9,9%). Savukārt visdramatiskākais būvniecības apjomu samazinājums bija Portugālē (-12,2%), Bulgārijā 9-10,2%) un Slovēnijā (-10,0%).

Neraugoties uz salīdzinoši pesimistisko skatu attiecībā uz būvniecības nozares izaugsmi gada sākumā, gada trešajā ceturksnī šī nozare piedzīvojusi gandrīz galvu reibinošu izaugsmi.

Gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn, rēķinot salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 19,6%. Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms - par 25,3%, inženierbūvju būvniecības - par 16%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam – otrajā ceturksnī būvniecība gada izteiksmē bija samazinājušies par 0,9%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums, salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija vietējo cauruļvadu un kabeļu un rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā - attiecīgi par 144,3% un 106,9%. Savukārt būvniecības apjomi sarukuši tiltu un tuneļu būvniecībā – par 39,6%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, pēc ilgstošas stagnācijas būvniecība Latvijā ir atdzīvojusies, un, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajos sešos mēnešos tā uzrāda jau 25% pieaugumu, kļūstot par visstraujāk augošo nozari. Izaugsme ietekmējusi arī apdrošinātājus - apdrošinātāja Balta (RSA Grupa) 2012.gada pirmajā pusē no jauna noslēgto darījumu skaits īpašumu apdrošināšanā pieaudzis par 5%.

Vērtējot būvniecības tālākās attīstības perspektīvas, tās būtu jāvērtē līdzšinējo tendenču kontekstā, akcentē apdrošinātājs. Finanšu krīzes iespaidā līdz ar ekonomiskās struktūras izmaiņām arī būvniecības nozare pārorientējās uz augošajām un ar eksportu saistītajām industrijām, tādēļ palielinājās administratīvo un rūpnieciskās ražošanas ēku, noliktavu celtniecības apjomi. Kā jau lielais vairums nozaru, arī būvniecība iepriekšējos gados piedzīvoja dramatisku samazinājumu, un saskaņā ar CSP datiem šī gada pirmā pusgada apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki, nekā tie bija 2008.gadā (-47%). Vislielāko samazinājumu piedzīvoja tieši jaunu objektu būvniecība (-61%), nevis remontdarbi (-18%), kas norāda uz lielāku aktivitāti otrreizējā nekustamo īpašumu tirgū, norāda Balta.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.