Finanses

Būvnieki iesnieguši priekšlikumus efektīvākai ES fondu projektu apguvei

Zane Atlāce - Bistere, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Lai mazinātu negatīvās sekas būvniecības nozarē, kas radušās Eiropas Savienības (ES) fondu projektu apguves kavēšanās dēļ, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir nosūtīja vairākus priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) efektīvākai procesa organizācijai.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība rosina pēc iespējas ātrāk saplānot, apkopot informāciju un savlaicīgi informēt būvniekus par to, kad tiek plānota katra konkrētā projekta īstenošana. Prognozējot īstenojamos projektus, nozares uzņēmumi aicina jau šobrīd uzsākt tehniskos priekšdarbus publisko iepirkumu organizēšanai.

Tāpat būvniecības nozares uzņēmumi rosina 2017. – 2020. gadam plānotos iepirkumus vienmērīgi izdalīt pa visu periodu, tādējādi mazinot pieprasījuma radīto spiedienu uz izpildes termiņiem, pakalpojuma cenām un būvdarbu kvalitāti.

«Vienmērīgi saplānoti projekti, savlaicīgi pieejama informācija, kā arī jau šobrīd uzsākti tehniskie priekšdarbi var būtiski mazināt riskus, kas saistīti ar ES fondu projektu apguves kavēšanos,» norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, aicinot Finanšu ministriju kā ES fondu vadošo iestādi nekavējoties uzsāk darbu pie šī jautājuma.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība jau iepriekš paudusi viedokli, ka valsts kavēšanās ar ES fondu projektu īstenošanu var atstāt negatīvu efektu uz būvniecības nozari. Daļa nozarē nodarbināto šajā «pārrāvuma posmā» ir spiesti meklēt darbu ārpus Latvijas, piemēram, Skandināvijas valstīs, kur šobrīd ļoti aktīvi notiek būvdarbi, vai arī pārkvalificēties darbam citās nozarēs. Tas var radīt negatīvas sekas uz būvniecības procesiem un pakalpojumu cenām.

«Pirmkārt, atsākoties ES finansētajiem projektiem, būs nepieciešams motivēt speciālistus atgriezties strādāt Latvijā. Otrkārt, saspringtie termiņi struktūrfondu apgūšanai veidos «būvdarbu sastrēgumu», kas prasīs īsā laikā īstenot lielu apjomu projektu,» norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir sabiedriska un neatkarīga organizācija. Tajā apvienojušies vienpadsmit lielākie būvuzņēmēji Latvijā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir drošība, kvalitāte un ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujā izaugsme būvniecībā nenozīmē, ka brauksim pa labiem ceļiem un tiltiem

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Būvnieki iet skandināvu pēdās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Gaismas pils būvnieki no valsts vēlas piedzīt 11,45 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāko divu mēnešu laikā plānots veikt pašreizējās estrādes demontāžu, saglabājot kultūrvēsturiskās vērtības - vitrāžas, dzegas fragmentus un ornamentus, kas pēc pārbūves otrās kārtas abām daļām tiks eksponētas atjaunotās estrādes iekštelpās.

Tālāk būvnieki veiks pāļu izveides, kā arī rievsienu un atbalsta sienu uzstādīšanas darbus. Tad arī tiks sākti betonēšanas darbi. Kopš estrādes teritorijas slēgšanas septembra pirmajā pusē, demontētas estrādes sānu tribīnes.

Tāpat tuvākajā laikā estrādes teritorijā plānots pie komunikāciju tīkliem pieslēgt jau atjaunoto pergolu, lai ziemā estrādes skatītāju daļu varētu izmantot kā ziemas parku. Estrādes skatītāju daļa no būvdarbu zonas ir atdalīta ar nožogojumu.

Sākot Mežaparka Lielās estrādes būvniecības otrās kārtas pirmo posmu, kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tās pamatos paredzēts iebetonēt nākamā gada sākumā,sacīja pilnsabiedrības «LNK, RERE» projekta direktors Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ušakovs: Tagad skaidrs, ka trīs vasaras mēnešos tik lielus remontdarbus paveikt nav iespējams

Zane Atlāce-Bistere, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 29. augustā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs kopā Satiksmes departamenta vadību un speciālistiem pārbaudīja remontdarbu gaitu pilsētas centra ielās, secinot, ka kopumā darbi norit pēc plāna un ar objektu nodošanas termiņiem aizkavēšanās nav gaidāma.

Pilsētas mērs uzdeva būvniekiem, sadarbībā ar domes Satiksmes departamentu, jau tagad sākt gatavoties nākamajā gadā plānotajiem ielu remontiem.

«Galvenais, ka visi darbi norit pēc principa – vispirms nomainām komunikācijas, tad ieklājam asfaltu. Būvnieki šogad strādā daudz labāk nekā pagājušogad. Taču nepārdomātu momentu satiksmes organizācijā netrūkst. Tā kā būs pie kā piestrādāt pirms jaunās sezonas sākuma,» saka N.Ušakovs.

Atsevišķās vietās, īpaši Stabu ielā, tika konstatētas nepilnības satiksmes organizācijā, nodrošinot drošu gājēju kustību. Satiksmes departaments šobrīd ir konstatējis pārkāpumus 20 būvdarbu vietās, par ko remontu veicējiem tiks uzlikts naudas sods – apmēram 700 eiro apmērā par katru pārkāpumu. Būvnieki solīja nepilnības tuvākajā laikā novērst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības, kur varētu tikt ņemti līdzekļi, lai pabeigtu Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas darbus

Rakstniecības un mūzikas muzeja, kas atrodas Pils laukumā iepretim Prezidenta pilij un Latvijas Bankas ēkai, durvīm jau būtu jābūt atvērtām apmeklētājiem. Šobrīd joprojām mājas logi ir ciet, un arī būvnieki šajā objektā nerosās jau gandrīz gadu. Strīds starp VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrību PMK un BBA ir ieildzis, tomēr šobrīd būvnieks piedāvā mierizlīgumu. Attiecībā uz finansējumu gan tas situāciju vairs neglābs, jo Eiropas nauda projekta realizācijai jau ir zaudēta. DB rakstīja, ka muzeja rekonstrukciju tika plānots īstenot ar Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instrumenta palīdzību. Tas segtu 85% projekta izmaksu jeb 4,2 milj. eiro. Savukārt valsts budžeta līdzfinansējums bija – 742,15 tūkst. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

20 000 eiro vērts remonts Rīgas enerģētikas aģentūrā paveikts bez līguma un samaksas

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības aģentūras «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) telpās būvnieki aizvadītā gada nogalē veikuši remontdarbus 20 000 eiro vērtībā, lai gan pirms tam līgums par to veikšanu nav noslēgts un nauda par paveikto darbu nav samaksāta, noskaidroja domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atkārtoti izskatījusi REA 2019.gada budžetu un tajā aģentūra lūdz piešķirt 20 000 eiro biroja telpu remontdarbiem Mazajā Jaunielā 5. Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumiem, REA direktora vietnieks Igors Puntuss atklāja, ka remonts jau esot veikts pērnā gada decembrī.

«Remonts jau ir bijis un būvnieki šos darbus veica bez līguma. Mēs vienojāmies, ka samaksu veiksim pēc tam, kad būs apstiprināts pašvaldības budžets,» sacīja Puntuss. Šāds apgalvojums izraisīja lielu interesi komitejas deputātu vidū. «Vai saprotu pareizi, ka tagad jūs būtībā liekat mums legalizēt tāmi? Un, ja mēs jums naudu nedosim, ko tad jūs darīsiet?» taujāja deputāts Druvis Kleins (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rīgā, Kalnciema ielā 2B, degušais nams neapdraudētu iedzīvotājus, tā fasāde jādemontē līdz 1.stāva līmenim, norādīts SIA «CMB» būvinženieru atzinumā,pastāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš informēja, ka līdz 1.stāva līmenim jādemontē fasāde, kas atrodas uz Kalnciema ielas pusi. Savukārt tas, cik tālu nepieciešams demontēt uz Raņķa dambja pusi esošo ēkas fasādi, vēl tiekot vērtēts.

Līdz šim būvnieki paspējuši demontēt tikai nama iekšienē esošās konstrukcijas, kā arī to konstrukciju atliekas, kas ugunsgrēka laikā bija sagruvušas. Tas nozīmē, ka līdz ar fasādes likvidēšanu, nams uz Kalnciema ielas pusi tiks nojaukts pilnībā.

Lai gan, sākoties demontāžas darbiem, vairāki iedzīvotāji sociālajos tīklos pauda bažas par to, ka nams varētu tikt nojaukts pilnībā un, ka būvnieki nemaz necenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku apjomu kultūrvēsturiskās celtnes, Butāns norādīja, ka līdz šim būvnieki visus darbus veikuši atbilstoši drošības prasībām un nekas lieks nojaukts netiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par aizvadīto 2017. gadu vispozitīvāk noskaņoti ir būvnieki, kā arī lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Apmēram puse uzņēmēju šogad sasnieguši to, ko plānojuši, liecina «Citadele Index» pētījums.

Jautājot uzņēmēju vērtējumu tam, cik veiksmīgs bijis 2017. gads, gandrīz puse jeb 46% uzņēmēju atzina, ka šis gads viņu uzņēmumam bijis apmēram tāds, kā plānots. 27% uzņēmēju atzina, ka šis gads uzņēmumam ir bijis nedaudz sliktāks, nekā plānots, 8% – ievērojami sliktāks, nekā plānots. Savukārt 15% uzņēmēju atzina, ka 2017. gads uzņēmumam bijis labāks, nekā plānots, un 2,5% – ievērojami labāks, nekā plānots.

Vispozitīvāk 2017. gadu vērtē būvnieki, no kuriem katrs trešais jeb 32% atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Arī 33% lielo uzņēmumu vadītāju atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Starp reģioniem vispozitīvāk noskaņoti par šo gadu ir Vidzemes, Pierīgas un Rīgas uzņēmēji, no kuriem attiecīgi 24%, 20% un 19% atzina, ka šis gads viņu uzņēmumiem bijis labāks, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 26. augustā amatpersonas, būvnieki un pašvaldību pārstāvji svinīgi atklās atjaunoto Vidzemes šosejas posmu pie Sēnītes.

Darbi Vidzemes šosejas posmā no 25,5. km līdz 39,4. km tika uzsākti pērn pavasarī un pilnībā pabeigti šā gada 21. augustā.

Darbus veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN).

Pasākums notiks Sēnītes satiksmes mezglā, virzienā no Rīgas, zem estakādes. Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaitis, VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, Inčukalna un Siguldas pašvaldību pārstāvji, būvnieki, projektētāji un citu iesaistīto pušu pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības nozares digitalizācija nav luksuss, bet nepieciešamība

Rūta Kesnere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares digitalizācija, īpaši būves informācijas modelēšana 3D vidē (BIM), kuru izmanto projektēšanā, mūsdienās vairs nav kaprīze, bet gan nepieciešamība.

Par to pārliecināti gan lielākie pasūtītāji, gan būvnieki, gan projektētāji. Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa nozares profesionālajā portālā building.lv norāda, ka BIM galvenā atšķirība no parastās, līdz šim izmantotās projektēšanas ir tāda, ka ēka tiek nevis zīmēta, bet būvēta virtuālā vidē, izmantojot dažādas programmas, maksimāli pietuvināti tam, kā ēka vēlāk tiks būvēta realitātē. Līdz ar to, projektējot jeb virtuāli būvējot, iespējams novērst tās nepilnības un nesakritības rasējumos, kādas var rasties, ēku projektējot 2D vidē, kad to nav iespējams redzēt visā pilnībā.

Viena no lielākajiem pasūtītājiem valstī – VAS Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) – valdes locekle Kitija Gruškevica uzsver, ka BIM izmantošanas galvenā priekšrocība ir risku mazināšana jau projektēšanas stadijā, lai iekļautos termiņā, budžetā un kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Rail Baltica kā nelabvēlīgā ģimenē adoptēts bērns

Egons Mudulis, DB žurnālists, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā Baltijas valstu attieksme pret kopējo Eiropas platuma sliežu projektu tā izdošanos nesola

Situācija Latviju, Lietuvu un Igauniju ar pārējo Eiropu savienojošās infrastruktūras projektā atgādina notiekošo ar nelabvēlīgā ģimenē adoptētu bērnu. Un, jo vairāk uz dienvidiem, jo bezrūpīgāk un vardarbīgāk vecāki vai drīzāk – kašķīgas ģimenītes esošie locekļi – pret to izturas. Atsevišķi dalībvalstu pārstāvji mēdz uzburt pavisam drūmu ainu, un brīžiem tā vien liekas, ka Eiropas Savienība šo adopciju mums uzspiež ar varu. Taču, tā kā vecākiem tīri labi par adopciju maksā, tad viņi ir gatavi šādu krupi norīt. Rezultātā iznāk, ka teju vienīgais nevēlamā pasākuma nenoraidīšanas iemesls ir jau piešķirto un vēl tikai nākotnē gaidāmo apgūstamo Eiropas naudiņu kalni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielai daļai Latvijas uzņēmēju biznesa plāns ir «galvā» nevis uz papīra

Dienas Bizness, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējais Citadele Index pētījums atklāj, ka 54% uzņēmējiem ir biznesa plāns 2016. gadam, tiesa rakstveidā tas sagatavots vien 19% uzņēmumu, bet «galvā» ir 35% uzņēmumu. Savukārt 46% nav izstrādāts biznesa plāns 2016. gadam. Visbiežāk biznesa plānu izstrādā ražošanas uzņēmumi, bet visretāk – būvnieki, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunākais Citadele Index pētījums liecina, ka savu uzņēmējdarbību uz biznesa plānu visbiežāk balsta ražošanas uzņēmumi – tā atzina 65% šīs nozares uzņēmēju, tostarp rakstveidā tas sagatavots 27% nozares pārstāvju. Savukārt visretāk biznesa plānu izstrādā būvnieki – rakstveidā biznesa plāns ir vien 12% jomas uzņēmumu un «galvā» 23%, bet vispār nav – 66% būvnieku.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka «gan ražotājiem, gan būvniekiem nepieciešama rūpīga uzņēmējdarbības plānošana. Uzņēmējiem ir jāzina tirgus, jāplāno izejmateriālu iegāde, jāpiesaista darbinieki. Ražotājiem, paredzot ražošanas izmaksas un iespējamo produkcijas realizācijas apjomu, efektīva apgrozāmo līdzekļu un krājumu plānošana var būtiski uzlabot uzņēmuma naudas plūsmas un finanšu darbības rezultātus. Turpretim būvniecību ietekmē daudzi ārējie faktori, tāpēc iespējas saplānot gadu uz priekšu ir sarežģīti. Latvijā būvniecības nozarē papildu privātajam sektoram lielu lomu spēlē valsts un pašvaldību pasūtījums. Tas savukārt lielākoties saistīts ar Eiropas Savienības finansējuma pieejamību. Stabilitātes trūkums šo līdzekļu apguvē arī liedz uzņēmējiem izstrādāt objektīvi pamatotu biznesa plānu, pēc kura iespējams plānot attīstību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virsstundu apmaksā radīts izņēmums vienai nozarei

Irina Kostina - ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā sēdē pirms vasaras brīvdienām Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi izmaiņas Darba likumā, kas radīs būtiskas sekas Latvijas ekonomikā un mūsu valsts konkurētspējā.

Runa ir par būvnieku rūpīgi gatavoto un lobēto nosacījumu virsstundu apmaksas kārtībā – pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka kādai nozarei, noslēdzot ģenerālvienošanos, par virsstundu darbu varēs maksāt 50% no stundas algas likmes pašreizējo 100% vietā. Nosacījums kopumā labs un atbalstāms, taču nepieņemami ir tas, ka šo būtisko priekšrocību varēs baudīt tikai būvniecības nozare, kas virsstundu apmaksas «atlaidi» izmanto kā bonusu ģenerālvienošanās noslēgšanai. Šis ir gadījums, kad vienas nozares lobijs ir panācis īpaši labvēlīgus nosacījumus savējiem, bet pārējās nozares nonākušas diskriminējošos apstākļos.

Vispirms jāatgādina – grozījumi Darba likumā, kas skar virsstundu darba apmaksu, ir aktuāli jau kopš 2015.–2016. gada, kad par apmaksas samazināšanas plusiem un mīnusiem ilgstoši diskutēja Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Valsts darba inspekcija un citu institūciju pārstāvji. Ilgās diskusijas rezultātā tapa kompromisa risinājums – darba samaksu par virsstundām samazināt līdz 50% no stundas algas likmes par pirmajām divām stundām, bet par tālāko virsstundu darbu turpināt maksāt pilnā apmērā. Būtiskākie argumenti: daudzviet Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, par virsstundām jau tagad ir iespējams maksāt mazāk nekā Latvijā, kas padara mūsu uzņēmumus nekonkurētspējīgus, kā arī neveicina investoru ienākšanu, tiem izvēloties pārējās Baltijas valstis. Samazināta samaksa tikai par pirmajām divām virsstundām bija saprātīgs risinājums, jo jāatceras, ka virsstundu darbs ir ārkārtas situācija un to nevajag padarīt par ikdienas normu. Pavasarī šis ilgstošās pārrunās rastais risinājums tomēr tika noraidīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, atbalstot jau iepriekš minētos grozījumus attiecībā uz ģenerālvienošanās slēgšanu un iespēju tādā gadījumā noteikt samazinātu stundas algas likmi par virsstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta ilgi gaidītā Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu autovadītāju sapnis sācis īstenoties - gandrīz 14 km garā posmā uzsākta Vidzemes šosejas segas pārbūve posmā no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, informē darbu veicēji - piegādātāju apvienība Binders un ACB.

Uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža uzsākts šosejas abu brauktuvju segas pārbūves (pastiprināšanas) process posmā no 25,50. līdz 39,40. km jeb no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, pilnībā ietverot to, un vēl apmēram 1 km Siguldas virzienā. No Sēnītes mezgla turpinājumā uz Murjāņiem segas pārbūve pusotra km garumā tiks veikta arī Valmieras šosejai jeb a/c A3 Inčukalns – Valmiera posmā no 0,00. līdz 01,65.km.

Projekta ietvaros tiks atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi Sēnītes mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un tuneļveida caurteka. Projekts paredz ceļa brauktuves segas pārbūvi, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums tiks safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar esošajām šķembām, cementu un izlīdzināts. Tai pa virsu trijās kārtās ieklāta jaunā asfalta sega. Kopumā ieklāšanai paredzēta asfaltbetona apjoms - 179 877 t. Projekts neparedz ceļa smilts salturīgā slāņa nomaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: OIK nav tā reforma, kuras dēļ būtu nelaimīgs

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktā OIK reforma deva iespēju samazināt elektrības cenu lielajiem lietotājiem rūpniecībā, tāpēc «šī nav tā reforma, kuras dēļ es būtu nelaimīgs, ka tādu ieviesu», šorīt Latvijas Radio paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens pauda nostāju, ka veiktās izmaiņas OIK regulējumā kopumā bija nepieciešamas, bet problēmas radušās vien sezonālajiem ražotājiem.

Jautājuma risināšanai esot panākta vienošanās, ka no elektrības jaudas varēs attiekties uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, turklāt to varēšot izdarīt elastīgi.

Savukārt iedzīvotājus, daudzi no kuriem OIK reformas rezultātā arī saņēmuši lielākus elektrības rēķinus, ministrs vien atkārtoti aicināja pārskatīt lietotās elektrības jaudas, kas varot samazināt kopējās elektrības izmaksas.

LASI ARĪ:

Redakcijas komentārs: Jāizspēlē atklātības kārts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban celtniecības sektorā gan Latvijā, gan Austrumeiropā ir visai izaicinošs laiks. Būvnieki ekonomikas ēnā gaida, kad tirgū ieplūdīs Eiropas Savienības (ES) jaunā plānošanas perioda nauda, vērtē kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface Centrālās un Austrumeiropas galvenais ekonomists Gžegožs Šilevics.

Fragments no intervijas:

Latvijā viena no biznesa problēmām ir atliktie maksājumi, kas labākajā gadījumā karājas gaisā un iesaldē naudu. Cik nopietna ir šī situācija?

Viena šīs problēmas daļa ir iespēja, ka tādēļ kompānijas var kļūt maksātnespējīgas, tomēr, manuprāt, tas Latvijā ir mazākais no iemesliem, kāpēc kāds bankrotē. Bet kā risks tas pastāv un būs arī turpmāk, sevišķi līdz ar varbūtējiem satricinājumiem ārējos tirgos.

Lai gan Latvijā bezdarba kritums šķiet apstājies, iekšējam patēriņam ir vēl jāaug. Tā ir laba ziņa, piemēram, mazumtirgotājiem, tomēr šai sektorā Latvijā ir liela konkurence un spiediens uz peļņas maržu. (Sk. arī DB 28.09.2016.) Tāpēc atliktie maksājumi šādām kompānijām sīvas konkurences apstākļos ir veids, kā tās noturas tirgū. Tā ir atbilde uz situāciju tirgū un konkrētā tirgus standartiem, kas arī nosaka šādu rīku lietojumu. Tas noteikti ir riskanti un bīstami, jo ar zemu peļņas maržu jums nav manevra iespējas, ja, piemēram, pieaug spiediens uz darba samaksas celšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mežaparka estrādes būvdarbi krietni apsteidz grafiku

Zane Atlāce - Bistere, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka jaunās estrādes būvdarbi apsteidz plānoto darbu grafiku par aptuveni pusotru mēnesi un kopumā ir izpildīti 27 % no kopējā apjoma.

To, aplūkojot Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darbu norisi klātienē, ceturtdien secināja atbildīgas amatpersonas.

«Ja būvnieki turpinās apsteigt plānoto grafiku, tad būs jālemj par šogad piešķirtā budžeta grozījumiem. Tomēr priekšā ir gaidāmi sarežģītu konstrukciju montāžas darbi, tāpēc par to lemsim rudenī,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

«Klātienē pārliecinājāmies, ka Dziesmu svētku jaunās estrādes būvniecības darbi norit raiti un būvnieki ar lielu atbildības sajūtu attiecas pret estrādes pirmā posma īstenošanu noteiktajā termiņā, lai jau 2020. gada vasarā Mežaparka var īstenoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,» pēc objekta apmeklējuma Mežaparkā apliecina kultūras ministre, Dziesmu svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas ielu remontdarbos būvnieki izmantojuši džinsa bikses

LETA, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajos tīklos ievietots video, kurā redzams, ka, veicot brauktuves seguma atjaunošanas darbus Rīgā, Pulka ielā, būvnieki asfalta masā ieklājuši arī džinsa bikses.

Kā skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, konkrētos darbus veicis būvuzņēmējs «Ostas celtnieks». SIA «Rīgas ūdens» šeit iepriekš veicis ūdensvada kanalizācijas atjaunošanas darbus un saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem pēc ziemas sezonas būvniekiem jānodrošina brauktuves seguma atjaunošana.

Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, parasti uz pārsedzes tiek uzstādīts betona gredzens, nostiprinot to ar betonu vai metāla lūkas čaulu, ko nolīmeņo un nostiprina ar ātri cietējošo betonu. Čaulā ievieto peldošā tipa aku, bet šajā gadījumā darba gaitā konstatēts, ka salūzuši akas betona gredzeni, kā rezultātā asfalts gar spraugām bira iekšā akā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti ir konstatējuši defektus remontdarbos uz Valmieras šosejas (a/c Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3)) posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam.

LVC Ceļu laboratorijas mērījumi un būvuzraudzības veiktās pārbaudes liecina, ka atsevišķos posmos uzklātā asfalta virskārta nav līdzena. Šajā objektā būvnieks ir SIA Binders, apakšuzņēmējs - SIA Lemminkainen Latvija. Būvnieki par saviem līdzekļiem pārbūvē seguma virskārtu autoceļa posmos pie Valmiermuižas gājēju pārejas un aiz Valmieras pie pagrieziena uz Valku.

Būvnieki labo defektus arī uz autoceļa Ventspils (Leči)-Grobiņa (P111), kur vienā posmā pārbaudes mērījumi uzrādīja neatbilstību izurbto paraugu sliežu testā - asfalts bija pārāk nenoturīgs pret paliekošām deformācijām, kas nozīmē, ka var parādīties rises. Šajā objekta ģenerāluzņēmējs ir SIA Strabag, apakšuzņēmējs - SIA Via. Posmā ar konstatēto neatbilstību būvniekiem par saviem līdzekļiem būs jāklāj jauns asfalts. LVC eksperti pārbaudīs asfaltbetona virskārtas izturību pret paliekošajām deformācijām arī pārbūvētai asfalta segai.

Komentāri

Pievienot komentāru