Transports un loģistika

Būvuzņēmumam Latvijas Energoceltnieks gandrīz miljonu vērts darījums

Lelde Petrāne, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Būvniecības uzņēmums Latvijas Energoceltnieks šā gada 12. septembrī savā īpašumā ieguvis 11 jaunas kravas automašīnas. Tās uzņēmumam piegādājis ilglaicīgais sadarbības partneris Domenikss.

«Latvijas mērogā vienpadsmit kravas automašīnu iegāde ir liels un nozīmīgs darījums abām pusēm,» norāda Aivis Zapereckis, Domenikss pārstāvis.

Nepilnu miljonu vērtais darījums ir daļa no apjomīgā Latvijas Energoceltnieks investīciju projekta jaunā tehnikā. Uzņēmuma rīcībā būs viena jauna Mercedes-Benz Actros un desmit jaunas Mercedes-Benz Atego kravas automašīnas.

Latvijas Energoceltnieks ar Domenikss sadarbojas vairāk nekā 20 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 19.marta uzņēmumā SIA «Latvijas energoceltnieks» ievēlēta jauna valde. Izmaiņas saistītas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un uzņēmuma darbības efektivizāciju.

Jaunās valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs Martti Antero Kohtanen, valdes loceklis Valērijs Drozds un valdes loceklis Edgars Godmanis.

Uzņēmuma jaunā stratēģija ir vērsta uz attīstības un darbības paplašināšanu ārvalstu tirgos, īpaši Ziemeļreiropā un Centrāleiropā. «Latvijas energoceltnieks» šobrīd darbojas dažādos projektos Skandināvijā, kā arī telekomunikāciju tirgū Vācijā.

SIA «Latvijas energoceltnieks» darbojas celtniecības, enerģētikas, sakaru sistēmu un tīklu montāžas, kā arī infrastruktūras izbūves jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas energoceltnieks sūdzas par reputācijas nomelnošanu

Lelde Petrāne, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 27.martā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt SIA «IH» pieteikumu par SIA «Latvijas energoceltnieks» maksātnespējas procesa uzsākšanu.

SIA «Latvijas Energoceltnieks» norāda, ka tiesā iesniegtā maksātnespējas prasība bijusi nepamatota un SIA «IH», «izmantojot normatīvo aktu nepilnības un pārkāpjot līguma nosacījumus, civiltiesisku strīdu mēģināja risināt šādā veidā un līdz ar to nomelnoja SIA «Latvijas Energoceltnieks» reputāciju».

SIA « Latvijas energoceltnieks» izvērtēšot situāciju un lemšot par tālākajiem soļiem, tai skaitā vēršanos tiesā pret uzņēmumu SIA «IH» «par apzinātu mēģinājumu graut SIA «Latvijas energoceltnieks» reputāciju».

SIA «Latvijas energoceltnieks» darbojas celtniecības, enerģētikas, sakaru sistēmu un tīklu montāžas, kā arī infrastruktūras izbūves jomās.

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem

Māris Ķirsons, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns peldbaseins septembra beigās atklāts ne vien Valmierā, bet arī Latgales pilsētā Līvānos.

Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina ēkas kopējā platība ir 1100m2, tajā ietilpst sporta baseins 11 x 25 metri (4 celiņi), bērnu baseins 5 x 7 metri, SPA zona (sauna, tvaika pirts, hidromasāžas vanna, aukstais baseins), ģērbtuves, dušas. Ēka ir aprīkota ar audio un videonovērošanas sistēmu, informē Līvānu novada domes pārstāvis Jānis Vaivods. Apmeklētāju kontrolei iegādāta un uzstādīta aproču sistēma.

Būvniecība veikta projekta Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina jaunbūve un sporta zāles – angāra pārbūve ietvaros. Līvānu peldbaseina būvniecības un vieglatlētikas manēžas pārbūves būvdarbu izmaksas ir 1 996 742 eiro ar PVN 21%. Pašvaldība šim nolūkam ņēma aizņēmumu Valsts kasē. Daļu līdzekļu ziedoja arī vairāki Līvānu novada uzņēmumi: SIA Līvānu kūdras fabrika un SIA Zelta zeme, SIA Ceram Optec, SIA Grīva L, SIA Granvia, SIA Baltik sistēm, SIA Līvānu mājas un logi, SIA Mežrozīte HES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA «Rīgas enerģija» un AS «Latvijas energoceltnieks» darbiniekiem lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi kāda uzņēmuma valdes locekļus par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā.

Tāpat šī uzņēmuma valdes locekļi saukti pie kriminālatbildības par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Prokuratūra šī uzņēmuma nosaukumu neatklāja, taču aģentūrai Zināms, ka apsūdzētas tiek divas personas, kas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī ieņēma «Rīgas enerģijas» valdes locekļu amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks kļūst par 100% Skonto grupai piederošu uzņēmumu

Lelde Petrāne, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties uzņēmuma kapitāla daļu iegādei, Latvijas Energoceltnieks ir kļuvis par 100% Skonto grupai piederošu uzņēmumu.

Darījuma summa netiek atklāta.

Darījuma ietvaros Guntim Rāvim piederošs uzņēmums no mazākuma akcionāriem iegādājās 36,9% akciju. Lēmums atpirkt akcijas ir saistīts ar biznesa stratēģijas maiņu, daudz mērķtiecīgāk nostiprinot uzņēmuma pozīcijas ārvalstu tirgos, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pirms gada par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Martti Antero Kohtanen, kuram ir ievērojama pieredze enerģētikas un telekomunikāciju jomā dažādos projektos Eiropā. Uzņēmuma vidēja termiņa attīstības mērķis ir nostiprināt Latvijas Energoceltnieks pozīcijas ārvalstu tirgos,» norāda Skonto grupas uzņēmumu īpašnieks Guntis Rāvis.

Saskaņā ar operatīvajiem datiem Latvijas Energoceltnieks 2018. gadu noslēdza ar 57 miljonu eiro apgrozījumu, uzrādot izaugsmi 7% apmērā pret iepriekšējo gadu. Darba spēka nodokļos valsts budžetā uzņēmums pārskata periodā veica maksājums 4 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dzīvokļu pirkumu birums Klīversalā

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņi no TOP 20 vērtīgākajiem dzīvokļu iegādes darījumiem pērn notikuši Klīversalā tapušajā jaunajā projektā River Breeze Residence.

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2018. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien Dienas Bizness publicē datus par aizvadītā gada 100 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, pirmos 20 aprakstot īpaši detalizēti. Saskaņā ar šiem datiem dārgākais dzīvoklis pērn mainījis īpašnieku Rīgā un maksājis 1,5 miljonus eiro, bet dārgākās neapdzīvojamās telpas pārdotas par 1,04 miljoniem eiro.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - 1978.gadā dzimušais ārvalstnieks Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopirka 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala. Darījumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasarā Latvijā notikuši vien 14 privātmāju darījumi vērtībā virs EUR 300 000, kas ir par vienu mazāk kā pagājušā gada karstajos mēnešos. Vai līdz ar darījumu skaita samazināšanos mazinājusies arī dārgāko privātmāju īpašumu kopējā vērtība?

Gan 2018. gada vasarā, gan arī šā gada vasarā pats vērtīgākais privātmāju darījums ir bijis aptuveni EUR 1 100 000 vērts. Tomēr 10 lielāko darījumu kopējā vērtība šovasar ir bijusi par 18% zemāka. 2018. gada vasarā 10 vērtīgākie privātmāju darījumi kopā pircējiem izmaksāja EUR 5 461 800, taču šogad - EUR 4 481 843,53.

Jūrmalā, savukārt, situācija ir bijusi citāda. Lielākais privātmāju darījums šajā vasarā ir bijis EUR 450 000 vērts, kamēr 2018. gada vasarā ir reģistrēts darījums par EUR 650 000. Tomēr piecu lielāko darījumu kopējā vērtība (EUR 1 874 000) šajā vasarā kūrortpilsētā ir bijusi par 6,6% lielāka nekā pērn (EUR 1 758 000). Šie dati par Zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem uz pirkuma līguma pamata (īpašumi, kas sastāv no viena dzīvokļa mājas un zemes) oktobra sākuma periodā iegūti no Cenubanka.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla 2019. gada darījumu titulu ieguvēji

Žanete Hāka, 07.11.2019

Balvu saņēmēji kategorijā «Baltijas M&A gada darījums 2019»:

Kristiina Koort, Igaunijas privātā un riska kapitāla asociācija

Evita Goša, SCHWENK Latvija,

Eva Berlaus, Sorainen

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. novembrī, Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma noslēgumā tika paziņoti Baltijas M&A tirgus nozīmīgāko darījumu apbalvojumu ieguvēji 2019. gadā.

Šis ir jau sestais gads, kopš tiek atzīmēti Baltijas M&A un privātā kapitāla nozares panākumi. M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa tirgus profesionāļu un ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarētājus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana. Vērtēšanā iekļauti darījumi, kas noslēgti iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Baltijas M&A gada darījums 2019.: Schwenk Zement KG: CEMEX S.A.B. de C.V. Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu iegāde

Šis 340 miljonu eiro darījums ietvēra Latvijas SIA CEMEX (tagad – SIA SCHWENK Latvija) iegādi (kam pieder Brocēnu cementa rūpnīca ar ražošanas jaudu apmēram 1,7 miljonu tonnu apmērā, vairāki ieguves karjeri un gatavā cementa maisījuma ražotnes, kā arī jūras terminālis), kā arī citus aktīvus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar līgumā noteikto prasību nepildīšanu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada uzturēšanā un neatbilstošus materiālu izmantošanu būvkonstrukciju izbūvē Rīgas domes Satiksmes departaments no 12.aprīļa lauzis līgumu ar lietuviešu būvuzņēmumu AS "Kauno tiltai", informē Rīgas domē.

"Turpmāka sadarbība ar AS "Kauno tiltai" A.Deglava objektā nav iespējama, jo uzņēmums ne vien izvairījās no līgumā noteikto prasību pildīšanas un izmantoja neatbilstošas kvalitātes materiālus, bet arī nepamatoti pieprasīja papildu finansējumu pārvada uzturēšanas darbiem, pretējā gadījumā draudot ar tā slēgšanu. Tāpēc, lai pašvaldībai novērstu finansiālu kaitējumu un nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, līgumattiecības tika pārtrauktas, un pārvada uzturēšanas darbus uzsācis departaments," skaidro Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Uz pārvada tika konstatētas dziļa iesēduma bedres pagaidu asfalta deformācijas šuvēs. Par to nekavējoties tika informēts būvuzņēmums un atbilstoši līguma prasībām tika pieprasīta tūlītēja rīcība. Ja bedres deformācijas šuvēs netiktu likvidētas, tas ilgtermiņā ietekmētu būvkonstrukciju stiprību un apdraudētu satiksmes drošību. Veicot dokumentu pārbaudi un faktisko darbu izpildi, tika konstatēts, ka būvuzņēmējs izmantojis neatbilstošas kvalitātes betonu karnīzes bloku ietves plātnes un karnīzes bloku betonēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par Skonto Group vadītāju iecelts Andris Vilcmeiers

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" vadītāju un valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Andris Vilcmeiers.

Stājoties amatā, A. Vilcmeiers kļūs arī par grupas uzņēmuma "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētāju.

Savukārt līdzšinējais "Skonto Group" vadītājs un īpašnieks Rihards Rāvis turpinās darbu uzņēmuma vadības komandā.

"Skonto Group" valdei pievienosies arī "Skonto Prefab" vadītājs Mārtiņš Ķeņģis. Līdz šim uzņēmuma valdē strādāja Dmitrijs Soldatenko un Raimonds Freimanis, kuri darbu valdē turpinās.

"Grupas uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas ārvalstu tirgos, kļūstot par nozīmīgu ražošanas eksporta uzņēmumu no Latvijas. Šobrīd, kad visa pasaule piedzīvo COVID-19 vīrusa izplatību, mans uzdevums būs rast risinājumu, lai uzņēmumi spētu maksimāli pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā," norāda "Skonto Group" vadītājs A. Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumi ārkārtas situācijā notiek, bet mazāk

Helmuts Medinieks, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vadoties pēc zemesgramata.lv atrodamajiem datiem, aprīlī reģistrēti 772 nekustamā īpašuma pirkuma darījumi.

Janvārī tika reģistrēts 1251 darījums, februārī 1259 darījumi un martā- 1231 darījums. Lai gan krietni mazāk kā ierasts, tomēr darījumi joprojām, arī ārkārtas situācijas laikā un ar dažādiem apgrūtinājumiem, notiek.

Pētot Rīgas vērtīgākos šā gada dzīvokļu darījumus, redzams, ka visos mēnešos līdz aprīlim bija reģistrēti dzīvokļu iegādes darījumi virs EUR 300 000.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni  

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem...

Janvāra dārgākais dzīvokļa darījums bijis EUR 370 000 vērtībā. Lielākais februāra dzīvokļa darījums bijis EUR 340 000, martā - EUR 311 950 apmērā.

Savukārt dārgākais aprīlī reģistrētais darījums Rīgā, par ko pieejama informācija, ir bijis EUR 270 000 vērtībā, nepārvarot EUR 300 000 slieksni, vadoties pēc Cenubanka.lv atrodamās informācijas.

Cilvēkus no īpašuma iegādes attur gan neziņa par savu tuvāko mēnešu ienākumu stabilitāti, gan ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā. Arī bankas atsevišķās nozarēs strādājošajiem hipotekārā kredīta izsniegšanu var atteikt, lai gan pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas iespējas izmantot kredītu bija stabilas.

Kreditēšanas standarti kļuvuši striktāki 

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā banku kreditēšanas stratēģija...

Novērojams, ka potenciālie pircēji par tirgū esošajiem īpašumiem piedāvā izteikti zemākas cenas par prasītajām cerībā iegūt ļoti izdevīgu darījumu, taču pārdevēji visbiežāk nemēdz šādiem piedāvājumiem piekāpties un izlemj nogaidīt ārkārtas situācijas atcelšanu un situācijas stabilizēšanos.

Arī racionālas un pamatotas bailes saslimt ar Covid-19 attur cilvēkus no īpašumu apskatēm un kontaktēšanās ar pārdevējiem klātienē.

Ārkārtas situācijā nekustamo īpašumu darījumu skaits ir mazāks, taču tirgū joprojām ir novērojama interese no pircēju puses. Pirkumi ir racionālāki un lēmumi visbiežāk tiek pieņemti ļoti pragmatiski, atliekot luksusa klases pirkumus un dzīves uzlabojumus uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieks 2019. gadu noslēdzis ar 62,8 miljonu apgrozījumu

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" 2019. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 62,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro. Pērn "Latvijas Energoceltnieks" 35% no sniegtajiem pakalpojumiem eksportēja uz ārvalstīm.

Nozīmīgākie eksporta tirgi bija Vācija, Zviedrija un Somija.

Pērn nozīmīgākais realizētais projekts Latvijā bija Kurzemes Loka izbūve, pilnībā izbūvējot jaunu gaisa elektropārvades līniju posmā Rīga – Ventspils.

Lielākie būvniecības uzņēmumi 2019. gadā 

Pērn būvkompānijas īstenojušas daudzus nozīmīgus publisko pasūtījumu un privātos projektus,...

Savukārt starp nozīmīgākajiem ārvalstu projektiem minams darbs pie elektrotīklu atjaunošanas Hamburgā. Telekomunikāciju jomā uzņēmums darbojās vairākos lielos projektos dažādos Vācijas reģionos, kur tiek veidota optiskās šķiedras pasīvās platjoslas infrastruktūra. Analogs projekts vairākos posmos tiek realizēts arī Latvijā pēc LVRTC pasūtījuma.

"Šogad esam uzsākuši vairākus nozīmīgus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Profesionāli interesants ir darbs Zviedrijas lielākajā vēja enerģijas stacijā, kurā 50 kilometru garumā ieguldīsim 33kV kabeļlīnijas un savienosim vēja ģeneratorus ar apakšstaciju. Projekts ir izaicinošs, jo vēja parks atrodas kalnainā vietā ar dažādiem zemes slāņiem, kas mūsu darbu padara īpaši sarežģītu. Vācijas Mecklenburg Vorpommern federālajā zemē strādāsim pie optiskā tīkla sakaru kanalizācijas izbūves 400 kilometru garumā. Savukārt Latvijā šobrīd strādājam ar projektiem Rīgas TEC un Rīgas HES," norāda "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

"Latvijas Energoceltnieks" šobrīd nodrošina darba vietas vairāk nekā 600 cilvēkiem. Uzņēmums pērn darba spēka nodokļos valsts budžetā veica maksājumus 5,2 miljonu eiro apmērā.

"Latvijas Energoceltnieks" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Šobrīd grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1500 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru